Vai eiropieši ēdīs klonētas cūkas karbonādi un dzers klonētas govs pienu, ES Padomei par šo jautājumu martā tā arī nav izdevies vienoties ar Eiropas Parlamentu (EP), raksta Latvijas Vēstnesis.

Pirmie iestājas par to, ka nekas ļauns nenotiks, ja pārtika tiks ražota no klonētiem dzīvniekiem un viņu pēctečiem. Otrie ir pret, uzskatot, ka tas nav ētiski, ka šāda iejaukšanās dzīvnieku ģenētikā var nest mums nezināmas, neprognozējamas sekas. Lai pieļautu klonētu dzīvnieku produktu nonākšanu tirgū, bija jāveic grozījumi regulā, taču marta beigās notikušās sarunas uz laiku ir apturētas.

Situāciju sarežģītāku padara tas, ka, piemēram, ASV klonētu dzīvnieku produkti jau tiek ražoti un pircējiem ir dota iespēja izvēlēties pirkt vai nepirkt, jo uz iepakojuma jābūt īpašai atzīmei.

Nespēja vienoties patlaban ierobežo ne tikai ASV, bet arī vairāku citu valstu produktu ienākšanu ES tirgū. Taču vairāk nekā 60% ES pilsoņu uzskata, ka dzīvnieku klonēšana ir amorāla, savukārt 84% ir pārliecināti, ka vēl nav zināms, kādas sekas dzīvnieku klonēšanai būs tālākā nākotnē.

ES prezidējošās valsts Ungārijas lauksaimniecības ministrs Šandors Fazeks, kurš bija galvenais moderators sarunās starp ES Padomi un Eiroparlamentu, uzskata: «Parlaments patērētājiem vēlas radīt iluzoru drošības sajūtu, neapzinoties, ka ES tāda prasība liks iesaistīties izvērstā pārtikas tirdzniecības karā. Taču praksē šāda prasība nozīmētu to, ka katram zemniekam, kurš pārdod pārstrādei lopus, būs jāiesniedz garu garie dzīvnieka raduraksti. Un kas notiks, ja tādi dokumenti būs jāuzrāda, piemēram, salami vai siera ražotājiem!»