Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Lai gan globāli SaaS nozare plaukst, Centrāleiropa un Austrumeiropa (CAE) joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem B2B SaaS paplašināšanās jomā. Reģions atpaliek digitalizācijas ieviešanā, regulējums ir nekonsekvents, un uzņēmumos bieži trūkst domāšanas ieviržu, lai pārietu no mantotām sistēmām uz mākoņrisinājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem (2023) digitālo prasmju līmenis CAE tirgos ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, tāpēc SaaS ieviešanas līkne ir stāvāka. Daudzi uzņēmumi vilcinās sākt izmantot uz abonēšanu balstītu programmatūru, kam pamatā ir zema uzticība, budžeta ierobežojumi un izvēle par labu tradicionāliem, vienreizējiem pirkumiem. Šie šķēršļi palēnina izaugsmi un liek SaaS uzņēmumiem pārdomāt savu stratēģiju ienākšanai tirgū.

Galvenie šķēršļi SaaS ieviešanai CAE valstīs

Veicot pētījumu sava maģistra darba ietvaros, es identificēju vairākus galvenos šķēršļus, kas liedz SaaS uzņēmumiem veiksmīgi ienākt CAE jaunajos tirgos:

• Uzņēmumiem šajā reģionā bieži ir novecojuši darbošanās procesi, un tie vilcinās ieviest mākoņrisinājumus.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, taču lēš, ka Lietuvas ekonomikā gaidāma vēl straujāka izaugsme, nekā prognozēts iepriekš.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 2%, nevis par 2,4%, kā tika lēsts septembrī.

Salīdzinājumā ar septembra prognozēm pasliktinājušās ERAB prognozes arī par Igaunijas ekonomikas attīstību. Ja iepriekš tika lēsts, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 2,5%, tad jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka tā palielināsies par 1,7%.

Atšķirībā no abām pārējām Baltijas valstīm Lietuvā tiek gaidīta spēcīgāka ekonomikas izaugsme, nekā prognozēts iepriekš. Jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 2,8%. Septembrī Lietuvai tika prognozēta ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Šīs prognozes palielināšanu ERAB skaidro ar spēcīgāku par gaidīto izaugsmi pērn, ko galvenokārt veicināja rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu nozares.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Tirdzniecības nama Kurši lielākā veikala Latvijā, Brīvības gatvē 301, Rīgā, atklāšanas runā 10. aprīlī mātes uzņēmuma SIA Augstceltne valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis paziņoja par holdinga AS Kurši izveidošanu un ieceri veidot Kuršu kvartālu

Tirdzniecības nama Kurši, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, pirmais vēsturiskais veikals Brīvības gatvē 301 tapa pirms 25 gadiem, izbijušās rūpnīcas Progress telpās (iepriekš Metālists). Šobrīd tajā pašā vietā tapis pilnīgi jauns, plašs, moderns veikals, kur10. aprīlī tika grieztas atklāšanas lentes.

Lielākais veikals ķēdē

Sveicēju vidū bija virkne sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, politiķu un amatpersonu. SIA TN Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš atklāja, ka šobrīd veikala tirdzniecības platība ir 5500 kvadrātmetru, tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu preču artikulu, un tas šobrīd ir lielākais TN Kurši veikals Latvijā.

Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

AS INDEXO Banka savā piedāvājumā ievieš jaunu hipotekārā kredīta veidu – kredītu pret mājokļa ķīlu, kas iedzīvotājiem ļauj izmantot sava esošā īpašuma vērtību, lai saņemtu finansējumu dažādu mērķu īstenošanai, piemēram, mājokļa remontam, jauna īpašuma iegādei, kredītu apvienošanai vai citu ieceru realizēšanai.

Kredīts pret mājokļa ķīlu, ko Rietumeiropā un ASV pazīst kā Home Equity Loan, Latvijā līdz šim nav bijis plaši izmantots.

Kredīts pret mājokļa ķīlu ir risinājums, kas ļauj iedzīvotājiem "atbrīvot" naudu no jau piederoša mājokļa vērtības un izmantot to lielākiem mērķiem. Finansējums pieejams līdz 85% apmērā no īpašuma vērtības, un tā pievienotā procentu likme ir no 1,9 % gadā, kas ir būtiski zemāka nekā patēriņa kredītiem. Jaunais pakalpojums jau pieejams INDEXO Bankas mobilajā lietotnē, un pieteikumi tiek izskatīti vienas darba dienas laikā.

“Mēs sniedzam vienkāršu veidu, kā mājokļa vērtību pārvērst finansējumā – ātri, saprotami un mobilajā lietotnē. Līdz šim šāds risinājums bieži nozīmēja sarežģītu procesu, un tāpēc cilvēki izvēlējās dārgākus kredītus. Mūsu mērķis ir pacelt latiņu hipotekārajā kreditēšanā, lai finanšu instrumenti, kas citur pasaulē ir norma, Latvijā kļūst par reāli pieejamu ikdienas izvēli,” saka Jānis Mūrnieks, INDEXO Bankas valdes loceklis un privātpersonu pakalpojumu vadītājs.

"Bigbank" piešķīrusi 5,3 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājam "Kaita Group", lai finansētu topošās kopdzīvošanas telpas jauniešiem "Youston" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Projektu īsteno nekustamā īpašuma attīstītājs “KAITA Group”, kas līdzīgus kompleksus jau ir izveidojis Prāgā un Viļņā, bet tapšanas procesā ir nams Londonas centrā. Kopumā uzņēmums “Youston” projektos ir ieguldījis 95 miljonus eiro.

“Iespējams, “co-living” jeb kopdzīvošana varētu raisīt asociācijas ar kopmītnēm, taču šis koncepts ir krietni attīstītāks, jo tā pamatā ir dalīšanās ekonomikas pieeja – resursi tiek efektīvāk izmantoti, samazinot nepieciešamību pēc privātām telpām, kas ikdienā netiek aktīvi lietotas. Tā mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, piedāvājot koplietojamas dzīvojamās telpas, kas veicina socializāciju un rada kopienas sajūtu cilvēkiem no visas pasaules,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

AS VG Kvadra Pak izziņojusi 10 miljonus eiro vērta paplašināšanas projekta uzsākšanu savā rūpnīcā Rīgā, tādējādi pastiprinot savu pozīciju kā nozīmīgākais iepakojuma partneris Baltijas un Ziemeļvalstu tirgos.

Iniciatīva ietver būvniecības, automatizācijas un ilgtspējības uzlabojumus, kuru mērķis ir palielināt ražošanas jaudu un atbalstīt reģionālo izaugsmi ilgtermiņā.AS VG Kvadra Pak, Van Genechten Packaging Group uzņēmums, norāda, ka paplašināšanās ievērojami palielinās tā darbības spējas un radīs jaunas darbavietas un iespējas, jo pieprasījums pēc ilgtspējīga kartona iepakojuma turpina pieaugt visā reģionā.

„Lai attīstītu augstākās klases iepakojuma biznesu Eiropā, mēs nostiprinām savu pozīciju tirgū ar šo ieguldījumu, tādējādi sniedzot papildu ieguvumus mūsu klientiem Austrumeiropā un Rietumeiropā,” teica Frank Ohle, Van Genechten Packaging Group izpilddirektors. „Ar šo paplašināšanos mēs pilnveidojam savas pozīcijas Ziemeļvalstīs un Baltijā un turpinām attīstīt mūsu spēcīgo augstākās klases iepakojuma risinājumu tīklu Austrumeiropā, kurā ietilpst arī divas DOT2DOT filiāles Gdaņskā un Varšavā.”

Rīgā esam pieraduši domāt, ka “krāmēties” ar visu veco ir grūti. Un daudzos gadījumos tā arī ir taisnība, tomēr pilsētvides un apkaimju attīstībā vieglākā ceļa izvēle rada risku pazaudēt mūsu galvaspilsētas unikālo identitāti.

Domājot par pilsētas ilgtspēju, tās politiskajai un pilsētplānošanas vadībai būtu jānosaka, ka laikmetus pārdzīvojušu ēku reintegrācija nākotnes vīzijā ir obligāta.

Galvaspilsētā, kas vēlas pārsteigt ar kultūras bagātību un savu īpašo šarmu arī ārpus Vecrīgas, nevajadzētu ļauties vienmuļai sacensībai par augstāko, stiklotāko, modernāko. Jo tieši vecās ēkas var kļūt par pievienoto vērtību un savas apkaimes simboliem – vizītkarti, ar ko lepoties. Šajā kontekstā es pat teiktu, ka industriālais, 20. gs. sākuma mantojums Rīgā līdz šim ir ne tikai nepelnīti aizmirsts, bet pat bijis nepiedodami neaizsargāts un nenovērtēts.

Pilsēta, kas izsenis pazīstama kā svarīgs industriālais un ražošanas centrs, daļu savas absolūti unikālas vēstures jau ir pazaudējusi mūsu pašu nevērīgās attieksmes dēļ. Industriālais mantojums ir kritiski svarīgs. Pielāgojot to mūsdienu vajadzībām, iegūstam augstu pievienoto vērtību gan vietējā, gan plašākā – pilsētvides un pat nacionālā - mērogā. Šeit var vilkt paralēles ar vienu no Londonas ikoniskākajiem Temzas krasta siluetiem – laikmetīgās mākslas centru Tate Modern, kas radīts bijušajā Bankside elektrostacijā, vai Batersijas spēkstaciju, kas tagad ir ārkārtīgi populārs vietējās sabiedrības un tūristu galamērķis.

Banka Citadele piešķīrusi vairāk nekā 9 miljonus eiro SIA “kWp 1” divu hibrīdo saules un bateriju parku izveidei Ogres un Limbažu novados.

Kopējās investīcijas projektā veido vairāk nekā 14 miljonus eiro. Finansējumam piesaistīta arī Attīstības finanšu institūcijas ALTUM garantija no ES fondu līdzekļiem, kas kalpoja kā aizdevuma nodrošinājums.

Projektu kopējā elektroenerģijas bateriju krātuves jauda ir 42 MWh, un tie ir starp lielākajiem šobrīd realizētajiem projektiem Latvijā. Abās elektrostacijās saražotā un uzkrātā enerģija spēj nodrošināt Ogres un Salacgrīvas mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzības ar elektrību 12 līdz 24 stundas.

Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) ir moderns risinājums elektroenerģijas uzkrāšanai un palīdz izlīdzināt tā dēvēto “pīles līkni” elektroenerģijas patēriņā. Tās ļauj uzkrāt pašu saražoto un tīklā par daudz saražoto elektroenerģiju, un izmantot to vēlāk, kad pieprasī-jums pārsniedz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, piemēram, rīta un vakara stundās. Šī mūsdienīgā tehnoloģija, bez kuras vairs nav iedomājami moderni saules paneļu parki un insta-lācijas viedajām mājsaimniecībām, ļauj stabilizēt tīklu un palielināt neatkarību no elektroener-ģijas tirgus cenu svārstībām.

Dronu izmantošana sūtījumu piegādēs ir pretrunīgs jautājums, intervijā atzina starptautisko sūtījumu piegādes kompānijas "Venipak" izpilddirektors Andrjus Ladausks.

Viņš minēja, ka, piemēram, "Amazon" pārtrauca dronu izmēģinājumus piegādēm ASV pēc notikušajiem nelaimes gadījumiem.

Ladausks norādīja, ka tehnoloģiju attīstība aizņem gadu desmitus, un patlaban dronu piegādes joprojām ir attīstības sākuma fāzē. "Kad būs pieejams ekonomiski pamatots risinājums sūtījumu piegādēm ar droniem, tad, protams, šādas tehnoloģijas mēs izmantosim, bet tuvākajos gados es neredzu šādas iespējas," viņš sacīja.

Pēc Ladauska teiktā, dronu piegādēm vēl ir vajadzīgs laiks, bet klienti ātrāk pāries uz "ārpus mājas piegādēm", piebilstot, ka Baltijas valstis šobrīd Eiropā ir līderes šāda veida piegādēm, jo Rietumeiropā dod priekšroku piegādēm mājās, savukārt Baltijas valstīs ir ļoti izvērsts pakomātu tīkls.

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" izveidos modeli ar divām pārvaldības bāzēm un atvērs jaunu biroju Parīzē pakalpojumu sniegšanai Rietumeiropā.

"Revolut Group" paziņojumā norādīts, ka Lietuva joprojām būs nozīmīga bāze uzņēmuma izaugsmes veicināšanai Eiropā, un jaunais pārvaldības modelis neietekmēs tā darbību Lietuvā, jo klienti vairākās Rietumeiropas valstīs tiks apkalpoti no Francijas.

Līdzko "Revolut Group" iegūs bankas licenci Francijā, uzņēmums sāks klientu apkalpošanu šajā valstī, bet vēlāk filiāles tiks izveidotas Īrijā, Vācijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā. Savukārt no Lietuvas uzņēmums turpinās apkalpot klientus pārējās 24 Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Pašlaik Lietuvā reģistrētā "Revolut Bank" darbojas visās 30 Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.

"Revolut Group" šobrīd ir vairāk nekā 55 miljoni klientu, bet tuvākajos gados to skaitu paredzēts palielināt virs 100 miljoniem.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.

Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu

Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.