Pagarinājumu izmanto vien daži 

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Armanda Vilcāne, 2019. gada 21. jūnijs plkst. 9:25

Foto: pixabay.com

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis uzskata, ka vēlme risināt problēmu, lai energoefektivitāte neasociētos tikai ar soda naudām, ir apsveicama, taču izvēlētais risinājums ir nesamērīgs attiecībā pret uzņēmējiem, kuri pienākumu izpildīja vien ar dažu dienu vai nedēļu nokavēšanos. «Soda naudu dēļ daudzi uzņēmumi spiesti iesaldēt lielu daļu no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem, tādēļ jācer, ka nomaksātās nodevas atgriešana netiks kavēta. Tāpat ceram, ka turpmāk energoefektivitātei tiks piešķirta prioritāra loma enerģētikas stratēģijā, nodrošinot, lai komunikācija ir paredzama un balanss starp pātagas un burkānu politikas instrumentiem ir veselīgāks,» teic K.Osis. Iepriekš LTRK pārstāvis DB pauda, ka EM ieceri pagarināt prasību izpildei noteiktos termiņus vērtē atzinīgi, uzsverot, ka nodeva pēc būtības nerisina energoefektivitātes izaicinājumus, jo svarīgākais šajā situācijā ir, lai uzņēmumi energoefektivitāti saskatītu kā iespēju savas konkurētspējas celšanai, nevis kā vēl vienu nodokli vai obligātu prasību bez redzamiem ieguvumiem.

Situācija savdabīga

Komersantiem piemērotās nodevas apmērs svārstās amplitūdā no 3,2 līdz 50 tūkstošiem eiro, skaidro EM, norādot, ka vidējais nodevas apmērs ir aptuveni 8,05 tūkstoši eiro. Ministrijā informē, ka uzņēmējam, kas prasības nav izpildījis, jāmaksā 6,3777 eiro par katru patērēto MWh, un pašlaik lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu aprēķināti par kopējo summu 1,5 miljoni eiro.

SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers domā, ka situācija ar energoefektivitātes prasību termiņu pārcelšanu ir visai savdabīga. «Tiek pieņemts lēmums ar konkrētām prasībām un termiņiem to izpildei, uzņēmumi tiek izglītoti un informēti par sankcijām, taču tad viss tiek pārcelts. Tādējādi tiek rādīts negatīvs piemērs, ka valsts lēmumus var neņemt nopietni. No vienas puses gan prieks, ka tika uzklausītas uzņēmēju intereses, jo izvirzīto mērķu sasniegšanai svarīgs faktors bija energoauditoru pieejamība, precīzāk, to trūkums. Šis ir aspekts, par kuru plaši nerunā. Kvalitatīvu energoauditoru pieprasījums pirms sākotnējā termiņa beigām bija ļoti augsts, un uzņēmumi pārmaksāja par labāko auditoru izmantošanu, kas no šodienas perspektīvas bija lieki, un finansiāli izdevīgāk ir izrādījies nogaidīt,» pauž J.Bethers.

Ietekmē biznesu

SIA Jelgavas tipogrāfija visus nepieciešamos dokumentus EM iesniedza pērnā gada rudenī jeb apmēram sešus mēnešus pēc sākotnēji noteiktā termiņa. Uzņēmuma valdes loceklis Rodijs Trankalis norāda, ka realitātē visi pasākumi veikti laicīgi, taču nokavēts atskaišu iesniegšanas termiņš, tāpēc saņemta ziņa par nodevas piemērošanu teju desmit tūkstošu eiro apmērā. «Vērsāmies pie LTRK, kā rezultātā kopīgiem spēkiem izdevās panākt Energoefektivitātes likuma grozījumus. Jāsaka, ka savā uzņēmumā esam veikuši ļoti būtiskus energoefektivitātes uzlabojumus, investējot aptuveni 300 tūkstošus eiro, un uzskatām šo investīciju par veiksmīgu un ilgtspējīgu. Vienai no ražošanas ēkām nosiltinājām jumtu, kā rezultātā būtiski samazinājās apkures patēriņš. Tāpat esam iegādājušies automatizētu šķeldas apkures katlu,» atzīmē R.Trankalis, piebilstot, ka sagatavošanās vērienīgajām pārmaiņām prasīja laiku, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc uzņēmums noteiktajos termiņos neiesniedza nepieciešamās atskaites.

«Jaunais likums ir veidots nepareizi un nepārdomāti. Tā pamatā vajadzētu būt komersantu ieinteresētībai, nevis soda naudām. Piemēram, ja uzņēmums ievieš energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tad tam varētu piemērot kādas atlaides. Šajā gadījumā sanāk otrādi - ja kaut ko nepildi, automātiski saņem sodu. Nesaprotu, kur ir palikusi stratēģiskā domāšana? Ne vienmēr visu var risināt ar sodiem, sankcijām un nodokļiem, jābūt arī kādai pozitīvi vērstai iniciatīvai,» teic R.Trankalis, atzīstot, ka uzņēmējiem ir nepieciešams domāt par energoefektivitāti, jo veiktās investīcijas var palīdzēt samazināt saražotās produkcijas pašizmaksu.

Trūkst loģikas

Prasības pagarinātajā termiņā izpildīja arī kāds pārtikas ražošanas nozares uzņēmums, kurš vēlējās palikt anonīms, uzsverot, ka, ja EM komunikācija būtu citāda, pagarinājums nemaz nebūtu nepieciešams. «Neloģiskākā un biznesa domāšanai neatbilstošākā ir tieši soda naudas apmaksa. Kaut arī likuma prasības izpildītas, sods tik un tā jāmaksā ar iespēju saņemt to atpakaļ. Norādām, ka šādi tiek lieki veikta birokrātiska dokumentu aprite, kas prasa darba resursus. Uzskatām, ka bez tā varēja iztikt,» pauž uzņēmuma pārstāve.

Vēl kāds ar pārtikas nozari saistīts uzņēmums gan atgādina, ka atbrīvojums no energoefektivitātes nodevas tiek piešķirts kā de minimis atbalsts. «Uzņēmumiem, kas nevar to saņemt, nekas nepienākas. Arī tajā daļā, kas pārsniedz uzņēmumam pienākošos de minimis atbalsta apmēru, nodeva tomēr būs jāmaksā. Maksimālais de minimis atbalsta apmērs vienam uzņēmumam ir 200 tūkstoši eiro triju gadu laikā. Atbrīvojums no energoefektivitātes nodevas vai nodevas atmaksa tiks ieskaitīta šajā summā, samazinot uzņēmēja iespējas pretendēt uz citu atbalstu. Līdz ar to netieša negatīva ietekme tomēr saglabājas,» atklāj uzņēmējs.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 03. jūnijs plkst. 17:40

Efektīva energoresursu izmantošana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli samazināt...

2019. gada 03. jūnijs plkst. 14:44

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes...

2018. gada 15. novembris plkst. 7:32

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu augusi arī uzņēmēju interese par energoefektivitātes paaugstināšanas...

2018. gada 11. septembris plkst. 6:51

No aptuveni 1200 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Energoefektivitātes likuma prasības...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 15:21

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018», laureātu vidū ir ēkas Rīgā, Liepājā...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 01. augusts plkst. 7:50

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā...

2019. gada 20. jūnijs plkst. 9:45

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā...

2019. gada 20. jūnijs plkst. 7:43

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu...

2019. gada 19. jūnijs plkst. 17:09

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro...

2019. gada 17. jūnijs plkst. 15:06

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ...

2019. gada 17. jūnijs plkst. 14:59

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas...

2019. gada 12. jūnijs plkst. 13:08

Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtība ir iesniegts deputāta Ivara Zariņa priekšlikums iekļaut...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 11:15

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas...

2019. gada 06. jūnijs plkst. 16:10

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas...

2019. gada 04. jūnijs plkst. 12:27

Turpmāk Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) regulēs visus elektroenerģijas tirgotājus,...