Cilvēktiesību aizstāvji vērsušies tiesā pret Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO) cerībā panākt kompensāciju izmaksu holeras upuriem Haiti. Viņi uzskata, ka slimības izplatībā vainojami ANO miera uzturētāji, vēsta Reuters.

Prasība tiesā iesniegta pēc tam, kad ANO oficlāli paziņojusi, ka neizmaksās simtiem miljonu ASV dolāru kompensācijas holeras upuriem Haiti. Ar holeru kopš 2010. gada oktobra saslimuši vairāk nekā 650 tūkst. Haiti iedzīvotāju, un tā ir prasījusi vairāk nekā 8,3 tūkst. iedzīvotāju dzīvības. «Pirms tam holera Haiti nav plosījusies vairāk nekā simts gadus, un par tās uzplaiksnījumu atbildīgi ANO militārie spēki,» pauda Ira Kurzbana (Ira Kurzban), kas kopā ar Starptautisko advokātu biroju (Bureau des Avocats Internationaux, BAI) un Haiti taisnīguma un demokrātijas institūtu (Institute for Justice and Democracy in Haiti, IJDH) trešdien paziņoja par vēršanos tiesā pret ANO. ANO militārie spēki izveidoja bāzi netālu no Haiti garākās upes Artibonites, un tajā nopludināja notekūdeņus, kas izraisīja holeras saslimšanas gadījumus, kas vēlāk pārauga epidēmijā, norādījuši cilvēktiesību aizstāvji.«Holera ir viegli ārstējama, ja valstī ir tīrs ūdens un sanitārija,» pauda I. Kurzbana, norādot, ka ANO jāatbild par savas rīcības sekām.

Ārlietu ministrija gatavojas iepirkt kokmateriālu pagaidu māju būvniecībai Haiti, jo Latvija plāno iesaistīties Haiti atjaunošanas procesā, piedaloties Francijas NVO Acted īstenotā pagaidu koka mājokļu celtniecības projektā.

Tāpēc Ārlietu ministrija ir izsludinājusi iepirkumu konkursu par kokmateriālu –priedes dēļu un saplākšņa – iegādi pagaidu mājokļu celtniecībai Haiti. Paredzamā līgumcena ir 41,32 tūkst. Ls bez PVN, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā. Interesenti var pieteikties līdz šā gada 25.oktobrim.

DB Ārlietu ministrijā uzzināja, ka iepirkums izsludināts vadoties no Acted iesniegtā pieprasījuma un specifikācijām, kā arī saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā norādīto kārtību.

Acted strādājot 27 pasaules valstīs un tās gada budžets ir 60 milj. eiro. Haiti Acted darbojas kopš 2004.gada un specializējas pagaidu mājokļu celtniecībā. Šā gada laikā Acted plānojot uzcelt 3,2 tūkst. pagaidu mājokļus, bet 2011. gada pirmajā pusē vēl papildu 2,5 tūkst. mājokļu.

Tropiskā vētra Aizeks (Isaac) paņēmusi vairāku cilvēku dzīvības Haiti, nodarījusi nopietnus zaudējumus arī Kubā, un tiek brīdināts, ka vētra virzās uz Ziemeļrietumiem, un paredzams, ka tā pārtaps bīstamā orkānā, raksta pasaules mediji.

Patlaban ASV Meksikas līča piekrastē izziņots ārkārtas stāvoklis, un vētra virzās uz Luiziānas štatu. Pirmdienas rītā (pēc Latvijas laika) Aizeks jau bija sasniedzis Floridas štata dienvidus. Patlaban ārkārtas stāvoklis izsludināts Floridā, Luiziānas, Alabamas un Misisipi štatā, informē CBS News.

Azieks sasniedza Haiti sestdienas rītā, un patlaban zināms par vismaz septiņiem bojā gājušajiem šajā reģionā, informēja Al Jazeera.

Meksikas līča uzņēmumi jau piektdien gaidāmās viesuļvētras dēļ slēdza naftas ieguvi. Par naftas ieguves pārtraukšanu paziņoja Londonā bāzētā BP Plc, kurai līcī ir naftas ieguves platforma Thunder Horse, kā arī kompānija Royal Dutch Shell.

Labrīt!

Šorīt Rīgā galvenokārt mākoņains, gaisa temperatūra +10 grādi.

Latvijā

Šorīt laikraksts Dienas Bizness raksta par piespiedu nodokli valdes locekļiem, kuri strādā par velti sabiedrībās bez darbiniekiem. Uzņēmēji norāda, ka šāda ideja vērtējama negatīvi, jo tādējādi pieaugs izmaksas, kuru kompensācijai nāksies meklēt naudu citur.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sola uzraudzīt situāciju ar Lietuvas piena produktiem. Dienests izvērtēs tā rīcībā esošo informāciju par Krievijas Rospotrebnadzor atklātajiem pārkāpumiem un nepieciešamības gadījumā rīkosies.

Haiti no Latvijas saņems kokmateriālu kravas sūtījumu 250 pagaidu mājokļu celtniecībai, lēmusi valdība.

Katrs mājoklis būs 18 kvadrātmetrus plašs. Materiālu iegādei plānots tērēt līdz 50 tūkst. Ls, tomēr kravas nogādāšana un uzglabāšana Haiti, maksās vismaz tik pat lielu summu, noskaidrojusi Ārlietu ministrija.

Ministru kabinets šim mērķim atvēlējis 105 tūkst. Ls no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ārlietu ministrija kokmateriālu piegādātāju meklēs publiska iepirkuma ceļā. Tāpat tā rīkos iepirkumu, lai atrastu arī lētāko jūras transporta pakalpojumu sniedzēju.

Šī gada janvārī Haiti notikušajā zemestrīcē bojā gāja 222,6 tūkst. cilvēku, ievainojumus guva 300 tūkst. šīs valsts iedzīvotāju. Katastrofa izpostīja 60% valsts infrastruktūras, kā arī 188 tūkst. māju, atgādina Ārlietu ministrija.

Saasinoties drošības situācijai Haiti, Dominikānas Republika sākusi būvēt žogu uz robežas ar kaimiņvalsti.

"No tāda viedā robežžoga izbūves iegūs abas valstis, jo tas ļaus iedarbīgāk kontrolēt divpusējo tirdzniecību," tviterī paziņoja Dominikānas prezidents Luiss Abinaders.

Abinaders norādīja, ka būvdarbi sākti uz robežas ar Karību jūras salas kaimiņzemi Dahabonas ciemā valsts ziemeļrietumos.

Sākotnējā posmā žogu izbūvēs 173 kilometru garā posmā. Dominikānas un Haiti robeža ir 391 kilometru gara.

Dominikāna ir iecienīts brīvdienu galamērķis Karību jūrā, bet blakus esošā Haiti tiek uzskatīta par nabadzīgāko valsti rietumu puslodē, turklāt tā ir nonākusi dziļā krīzē pēc vairākām dabas katastrofām un politiska satricinājuma kopš prezidenta Žovenela Moiza nogalināšanas pērn jūlijā.

Spēcīgo lietusgāžu dēļ Haiti applūdušas pilsētas, nometnes, kas uzceltas pēc pagājušā gada zemestrīces un bojā gājuši vismaz 23 cilvēki, ziņo AFP.

Spēcīgākās lietugāzes, kas šogad skārušas nabadzīgo valsti viesuļvētru sezonas sākumā paralizējušas galvaspilsētu, kur arī reģistrēts lielākais bojāgājušo skaits, liecina Haiti civilās aizsardzības aģentūras amatpersonu sniegtā informācija.

Slapjie laika apstākļi Haiti rada lielu postījumu risku, kas saistīts ar vājo infrastruktūru un patversmēm, kurās pēc katastrofālās 7 balles spēcīgās zemestrīces pagājušā gada janvārī tagad mitinās desmitiem tūkstoši bez pajumtes palikušo cilvēku.

Veselības iestādes arī baidās, ka pieaugs no holēras, kas uzliesmoja pagājušā gada oktobrī, mirušo skaits. Šī slimība raksturīga pārpildītām vietām, kur cilvēki lieto netīru ūdeni.

Pasaules attīstītāko valstu cīņa ar 2009. gada finanšu krīzes sekām un mēģinājumi cementēt ekonomiku izaugsmi - galvenā 2010. gada iezīme.

Ar nopietnām grūtībām saskārās eirozona, kur uz bankrota robežas nonāca gan Grieķija, gan Īrija, turklāt bažas rada tas, ka eirozonas problēmām vēl joprojām neredz gala. Savukārt otrpus okeānam ASV savas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanas nolūkos lēma sadrukāt kaudzi jaunu ASV dolāru.

Pašu spēkiem nepietiek

Jau pēc janvārī pieejamajiem statistikas datiem bija skaidrs, ka krīze turpina pārņemt Eiropas valstis. Publicētie dati liecināja, ka Īrijas valsts parāda apjoms sasniedza 65% no iekšzemes kopprodukta, bet Grieķija paziņoja par plāniem līdz 2012. gadam samazināt budžeta deficītu no 12,7% līdz 2,8%, kas jau tajā pašā mēnesī reitingu aģentūru Standard&Poor’s mudināja samazināta šīs valsts reitingu. Janvāra beigās sekoja ziņas no Spānijas, kas nolēma veikt taupības pasākumus 50 milj. eiro apmērā, lai līdz 2013. gadam samazinātu tās budžeta deficītu līdz 3%. Daži no taupības pasākumiem izraisīja nemierus iedzīvotāju vidū.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

2015. gads dažādu jomu ražotājiem būs atšķirīgs, jo noieta tirgus kokrūpniekiem sola pozitīvas vēsmas, pārtikas pārstrādātājiem izaicinājumu netrūks, savukārt metālapstrādātājiem – jāatgūst zaudētais, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmēja lielāko apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmēji. Visām trim nozarēm būtiska ir ne tikai situācija noieta tirgos, bet arī ražošanai nepieciešamo stratēģisko izejvielu (apaļkoksne – kokrūpniekiem, metāls – metālapstrādātājiem, zivis, gaļa, piens, dārzeņi – pārtikas pārstrādātājiem) pieejamība un cenas, kā arī energoresursu izmaksas. Savukārt vairāki DB aptaujātie ekonomisti uzskata, ka viss ir pašu ražotāju rokās un ka valsts var tikai palīdzēt viņiem izmantot savas iespējas, taču valdība nebūs tā, kura biznesa vietā mēģinās iegūt jaunus tirgus vai palielinās pašmāju ražotāju konkurētspēju, kaut arī ekonomika ir valsts politikas spogulis.

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā paši kokrūpnieki vērtē baļķu importa iespējas. Jāņem vērā, ka no 2008. gada 1. aprīļa, Krievija, paceļot izvedmuitu līdz 15 eiro/m3 skujkoku un lapkoku zāģbaļķiem, bet ne mazāk kā 25% no darījumu summas, to izvešanu padarīja par vēsturi, tā vairāku valstu kokrūpniekiem lika revidēt plānus. Un, lai arī tarifu atkārtota palielināšana līdz 50 eiro/m3, kurai vajadzēja stāties spēkā jau 2009. gadā, tika atlikta, tomēr apaļkoksnes imports no Krievijas nav atdzīvojies.

To, ka Krievijas iestāšanās PTO varētu pavērt ceļu zāģbaļķu piegādēm no Krievijas, atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš uzsver, ka izvedmuitas tarifi kokrūpniekiem būtu mazāki par esošajiem tikai, ja Krievija tiks uzņemta PTO. A.Kampars norāda, ka starp Krieviju un ES noslēgta vienošanās par Krievijas uzņemšanu PTO, taču tā esot konfidenciāla.

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

8,2 balles spēcīga zemestrīce satricinājusi blīvi apdzīvotu salu Atlantijas okeānā, nogalinot un ievainojot tūkstošiem cilvēku. Kā jūs glābsiet dzīvības?

Tas ir priekšnoteikums spēlē, kas domāta iPhone, iPad un iPod ierīcēm. Tās autore ir bērnu tiesību grupas Glābiet bērnus Austrālijas filiāle, kuras mērķis ir sniegt spēlētājiem lielāku izpratni par to, kas ir glābšanas darbs, ziņo Reuters.

Spēlētājam, piemēram, jānogādā cilvēki uz teltīm, kur tiek sniegta pirmā palīdzība, ūdens un patvērums, turklāt tas jāizdara konkrētā laikā.

Laikam ritot, redzams, cik dzīvības ir izglābtas un cik - zaudētas. Spēlei ir vairāki līmeņi, kuriem pieaugot, tā kļūst grūtāka.

«To ir diezgan jautri spēlēt, pie tās var ātri pierast,» stāstījis Glābiet bērnus Austrālijas filiāles pārstāvis Jans Volvertons (Ian Woolverton), piebilstot, ka spēle tomēr nesot arī svarīgu vēstījumu par to, kas tiek darīts ārkārtas situācijās, lai glābtu bērnu un viņu ģimenes locekļu dzīvības.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Latvijas valsts starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, un, iespējams, tai būs jākompensē 802 000 eiro zaudējumus, lai gan gala lēmums vēl nav pieņemts, informē lidostu pārstāvošais advokāts advokāts Uģis Zeltiņš.

Viņš gan skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka šķīrējtiesnesis ir pieņēmis šādu nolēmumu, pagaidām tas nav pakļauts Latvijas tiesas kontrolei, un, «cik mums zināms, Ryanair nav prasījis tā izpildi Latvijas tiesās». Tas nozīmējot, ka statuss nav galīgs, jo nav zināms, ko par šo lietu domās Latvijas tiesas, vai tās piekritīs, ka tas ir izpildāms.

Advokāts norādīja, ka Ryanair pārstāvjiem pašiem ir jādodas uz Latvijas tiesām un jāsaka, ka te ir šķīrējtiesas nolēmums un attiecīgi viņi grib redzēt izpildrakstu. Viņš arī uzsvēra, ka par lietas būtību nedrīkst izteikties, jo tā ir konfidenciāla informācija.

Vācijas Ģimenes ministre Kristīne Šrēdere (Kristina Schröder), cenšoties atvieglot dzīvi vidusšķiras ģimenēm, plāno piešķirt nodokļu atvieglojumus tiem, kuri nodarbina palīgus mājas darbos vai auklītes, vēsta thelocal.de.

«Palīdzība mājsaimniecībā vai bērnu aprūpe būtu vairāk jāatbalsta,» viņa sacījusi laikrakstam Welt am Sonntag.

Pensionāram, kuram vajadzīga palīdzība, lai rūpētis par laulāto - invalīdu, jābūt vieglāk to darīt, skaidrojusi ministre.

«Runa ir par palīdzību ģimenei, kas ir daudz plašāk nekā neliela darba risinājums,» viņa teikusi, norādot: «Šobrīd tikai augstākās šķiras pārstāvji var atļauties šādu palīdzību.»

Pēc viņas domām, šādai palīdzībai jābūt pieejamai daudz plašākai sabiedrības daļai, jo daudzām mātēm, kuras nodarbinātas vidēja ranga amatos, nepieciešama palīdzība mājās, lai dotu viņām iespēju veidot karjeru.

ASV Kongress ceturtdien apstiprinājis palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta jau pagājušajā nedēļā apstiprināja šo palīdzības paketi, un šodien to apstiprināja arī Kongresa augšpalāta Senāts.

Senātā pakete tika pieņemta ar 86 balsīm par un 11 pret.

Pakete ietver militāro, humāno un ekonomisko palīdzību Ukrainai, tai skaitā seši miljardi dolāru paredzēti Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai un bruņu tehnikas papildināšanai.

"Palīdzība ir ceļā, patiešām nozīmīga palīdzība. Palīdzība, kas varētu nodrošināt ukraiņu uzvaru," sacīja Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers.

Līdz ar šīs paketes apstiprināšanu ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugusi līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā ar atvieglotajiem nosacījumiem 2019.gadā, paredzēts pārējas periods, kurā šai grupai ir noteikta samaksa 51,60 eiro gadā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai - 2018.gadā būs jāveic apdrošināšanas maksājums 51,6 eiro gadā. Tehniski maksājumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu 2018.gadā varēs veikt nākamā gada pēdējā ceturksnī. Pašu veselības aprūpi gan šajā pārejas periodā arī šīs personas saņems tāpat kā līdz šim.

Savukārt valsts no 1.janvāra automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus, neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu lieluma, un visas sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionārus, bērnus, pirmās un otrās grupas invalīdus, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus un citus.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Rīgas lidostai jāizmanto radusies situācija ap taksometru kompāniju problēmām lidostā, lai dotu iespēju klientus apkalpot arī zemo izmaksu taksometru kompānijām, norāda taksometru dienests Freetaxi.lv.

«Esošā sistēma lidostā Rīga klientiem ir pilnīgi neizdevīga, jo zemo cenu taksometru kompānijām iespēja strādāt lidostā praktiski liegta,» sacīja taksometru dienesta Freetaxi.lv vadītāja Natālija Judina, norādot, ka, pat ja lidosta esošajā situācijā piedāvātu lidostā strādāt zemo izmaksu taksometru kompānijām, tās nespētu samaksāt augsto maksu, ko lidosta prasa par tiesībām strādāt lidostas taksometru stāvlaukumā.

Viņa aicina lidostu izveidot atsevišķu zemo izmaksu taksometru kompāniju stāvlaukumu, kas atrastos tālāk no centrālās ieejas, un līdz ar to maksa par šī stāvlaukuma izmantošanu būtu krietni zemāka.

Meža nozares nākotni ar cēliem mērķiem cenšas torpedēt ne tikai atsevišķas interešu grupas, bet pat politiķi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņaprāt, mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, kura jāizmanto šeit dzīvojošo cilvēku labklājības nodrošināšanai, nevis jāpārvērš par rezervātu, kurā izaugusī koksne jāsapūdē.

Kā vērtējat mežsaimniecību Latvijā?

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur meža platības ik gadu pieaug, un pašlaik tas jau ir 3,06 milj. ha, savukārt pirms diviem gadiem bija tikai 3,02 milj. ha. Tā kā daudzas bijušās lauksaimniecības zemes ir aizaugušas, reālās mežu platības pat ir lielākas par minētajiem skaitļiem. Protams, zemnieki arī kļūst ekonomiski spēcīgāki, un daļa aizaudzēto tīrumu atkal kļūs par lauksaimniecībā izmantojamām platībām.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus 

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000...

Diskusijas dalībnieki:

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, Arnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, Māris Liopa, Latvijas mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Diskusijas saturs:

00:00:00 – 00:02:25

Vai pašlaik ir zināms, kādi ir tā dēvētās dabas skaitīšanas rezultāti? Ko tie rāda? Vai ir skaidrs, kas notiks tālāk?

00:02:26 – 00:03:29

Cik lielas mežu platības varētu tikt «izņemtas» no saimnieciskās darbības (mežsaimniecības)?

00:03:30 – 00:10:21

Ko iespējamie ierobežojumi nozīmēs kokrūpniekiem?

00:10:22 – 00:15:46

Kas tie par mežiem, kuri varētu tikt izņemti no saimnieciskās aprites – skujkoku, lapukoku? Kas ir to saimnieks – privātuzņēmēji? Vai aarī tās pieder Latvijas valstij, pašvaldībām?

00:15:47 – 00:20:06

Kāda varētu būt šo pasākumu kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Vai neradīsies apaļkoksnes resursu deficīts kokrūpniekiem? Uz kā rēķina to varētu segt?

00:20:06 – 00:21:54

Vai dabas aizsardzības sistēmu valstī var balstīt tikai ar jaunu liegumu izveidi?

00:21:55 – 00:24:08

Vai ir zināmi iespējamie kompensācijas mehānismi? Kur ņemt naudu šim pasākumam?

00:24:09 – 00:29:29

Vai tas nozīmēs kokapstrādes jaudu un līdz ar to arī darba vietu samazināšanos reģionos Latvijā?

00:29:29 – 00:36:16

Vai pašreizējā situācijā iespējams prognozēt Latvijas valdības rīcību?