Jaunākais izdevums

Pēc sabiedrības pieaugošās neapmierinātības par ceļu stāvokli amatpersonas sola uzlabot darbu kvalitāti un kontroli.

Satiksmes ministrija (SM) jau tuvākajā laikā sagatavos ziņojumu par ceļu būvei pieejamo finansējumu, kas gan būs atkarīgs no sarunu iznākuma Briselē, DB norāda ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Ziņojumam komplektā būs minēts arī pasākumu kopums ceļu būvniecības kvalitātes uzlabošanai.

Runa ir par skaidru specifikāciju ar mazākām pielaidēm nekā līdz šim, valdības apstiprinātām prasībām gan izmantojamo materiālu, gan darbu kvalitātes jomā. Tāpat tiks risināts jautājums par kvalitātes laboratorijas funkciju un pilnvaru palielināšanu. «Vērtēsim arī iespēju iepirkumu likumā paredzēt stingrākas sankcijas par kvalitātes pārkāpumiem, lai varētu uz laiku diskvalificēt no valsts iepirkumiem komersantus, kuru darbu kvalitāte nebūs atbilstoša līgumiem,» tā viņš.

Kaut arī mums nav pretenziju pret kontroles pastiprināšanu, īsti neesam sapratuši, kā domāts atsevišķi nodalīt uzraudzības un kontroles jomu, jo Latvijas valsts ceļi šos pakalpojumus šobrīd iepērk privātajā sektorā, kaut arī LVC, protams, ir attiecīgo projektu vadītāji, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Viņaprāt, būtu jāliek cits uzvars, jo būvnieks ir tikai gala izpildītājs, kas būvēs, kā viņam liks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: bedru problēma aktuāla arī kaimiņvalstīs; «dārgākā» bedre Lietuvā - 3,5 tūkstoši latu

Jānis Rancāns, 15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Eksperti: Ceļu kvalitāti varētu paaugstināt, ceļot prasības projektos un normatīvos

LETA, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves projektos kvalitātes riski samazinātos, ja jau projekta stadijā un iepirkumos nepārklātos lētākā piedāvājuma taupības principi, tāpat būtiska loma ir finansējumam, skaidroja aptaujātie ceļu būves nozares eksperti.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka ielām un ceļiem pieejamais finansējums pašvaldībai ir daudzkārt mazāks nekā valstij Latvijas Valsts ceļu (LVC) rīcībā un tas bieži spiež samazināt tehnoloģijas un paredzēt riskus jau rekonstrukcijas projekta tapšanā.

Projekta turpmākajā gaitā šie riski tikai augot, jo projektu izstrādā projektētājs, kurš uzvarējis ar lētāko piedāvājumu, varbūt aiztaupot vairāk izpētes esošajam ceļa stāvoklim, tālāk arī būvnieks uzvar ar lētāko piedāvājumu, varbūt neparedzot nekādas rezerves darba gaitā konstatētu trūkumu novēršanai, un būvnieks precīzi izpilda projektu, jebkādu papildu pienesumu uzskatot par lieku, jo tad viņam nebūs lētākā piedāvājuma konkursā, skaidroja J. Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

LVC par 242 tūkstošiem iegādājies autoceļu apsekošanas un novērtēšanas ierīci

Dienas Bizness, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) par 242 000 eiro no Somijas uzņēmuma Roadscanners OY iegādājusies jaunu autoceļu apsekošanas ierīci - grunts penetrācijas radaru un lāzerskenēšanas iekārtu, kas ļaus ievērojami labāk novērtēt ceļu stāvokli un būtiski uzlabot projektēšanas kvalitāti, iekārtas prezentācijā sacīja LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs.

Grunts penetrācijas radars un 3D lāzerskenēšanas iekārta Road Doctor Survey Van (RDSV) ir kompleksa un modulāra ceļu apsekošanas sistēma, tā patlaban ir viena no modernākajām ceļu apsekošanas sistēmām Eiropā.

Ar iekārtas palīdzību iespējams novērtēt ceļa tehnisko stāvokli - iegūt telpisku ceļa un tam pieguļošās teritorijas attēlu, ceļa seguma ģeometriju, izmērīt rišu dziļumu un konfigurāciju, saņemt informāciju par ceļa segu veidojošo konstruktīvo kārtu biezumu.

Akimovs skaidroja, ka RDSV automašīnas priekšgalā piestiprināts radars, kas var noteikt konstrukcijas slāņa stāvokli līdz viena metra dziļumam, uzreiz aiz šī radara ir vēl viens, kas konstrukcijas slāni izmēra līdz četru metru dziļumam. Automašīnas aizmugurē ir radara antena, kas pie ideāliem grunts apstākļiem var izanalizēt konstrukciju līdz 15 metru dziļumam, ietverot arī ceļa pamatni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Dombrovskis vēlas veidot neatkarīgu ceļu būves kvalitātes kontroles institūciju

Gunta Kursiša, 05.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai būtu pārliecība par ceļu nozarē ieguldīto līdzekļu efektivitāti, nepieciešams stingrāk kontrolēt ceļu būves kvalitāti, kā arī nostiprināt nozares uzņēmumu atbildību par uzņemto līgumsaistību izpildi, tiekoties ar biedrības Latvijas ceļu būvētājs pārstāvjiem, uzsvēra ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Satiksmes ministrijai pašlaik uzdots sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kuros definētas stingras prasības ceļu būvē remontdarbos izmantojamajiem būvmateriāliem, turklāt norādīts, ka ceļu būves kvalitātes kontrole jānodala atsevišķi no citām valsts a/s Latvijas valsts ceļi funkcijām, veidojot neatkarīgu institūciju.

Šīs prasības jāievieš, lai nepieļautu nepiemērotu būvmateriālu izmantošanu ceļu būvē, kā rezultātā pat no jauna uzbūvētiem ceļiem jau pēc dažiem gadiem nepieciešams kapitālais remonts, skaidro ministru prezidenta komunikācijas departaments.

Ceļu būves nozarē būtisku finansējuma īpatsvaru veido Kohēzijas finansējums, tādēļ Satiksmes ministrijai jāatrod risinājumus, lai laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam līdzsvarotu ceļu nozares finansējumu, nodrošinot pastāvīgu un samērīgu finansējuma pieaugumu, norādīja V. Dombrovskis. Tāpat viņš solīja, ka valdība nepieļaus ceļu nozares finansējuma samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Orlovskis: būvuzņēmēji jākontrolē stingrāk, bet būvinženieru sertifikācija ir formalitāte

Gunta Kursiša, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.

Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.

Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.

Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas pašvaldība apzinājusi ielas, kas drīzumā kļūs sevišķi bedrainas

Gunta Kursiša, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, tiek prognozēta strauja bedru veidošanās ielās ar novecojušu asfaltbetona segumu un augstu satiksmes intensitāti, informē Rīgas domes Satiksmes departaments, kurš apzinājis ielas un to posmus, kas drīzumā varētu kļūt sevišķi bedrainas.

Departamenta speciālisti norāda - lai uzsāktu visaptverošu bedrīšu likvidēšanu pilsētas ielās, nepieciešama pastāvīga diennakts gaisa temperatūra – vismaz plus septiņi grādi pēc Celsija skalas, kas Latvijas laika apstākļos parasti ir marta, aprīļa mēnešos.

Satiksmes departamenta speciālisti aicina transportlīdzekļu vadītājus būt īpaši uzmanīgiem šādos ielu posmos:

Kurzemes rajonā:

Daugavgrīvas ielā starp dzelzceļa pārbrauktuvēm (pie Podraga ielas);

Jūrmalas gatvē posmā no Kurzemes prospekta līdz Zolitūdes ielai;

Kleistu ielā posmā no Kurzemes prospekta līdz Buļļu ielai;

Slokas ielā posmā no Valdemāra ielas līdz Kandavas ielai – pie bruģētās josla gar tramvaja sliedēm;

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bērziņš: situācija ar ceļu apsaimniekošanu raksturojama kā laupīšanas politika

Dienas Bizness, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo četru gadu laikā situācija attiecībā uz ceļu apsaimniekošanu raksturojama kā laupīšanas politika – netiek izdarīti nepieciešamie darbi, kas tiek pārkrauti uz mūsu bērnu pleciem, sacīja biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes A. Bērziņš norādīja, ka daudzās vietās ziemai beidzoties varēs redzēt ceļus sabrukšanas vai pussabrukšanas stāvoklī, savukārt valstī pietrūkst sistēmiskas politikas šajā jomā.

Viņš norādīja, ka akcīzes nodoklī tiek iekasēti vairāk nekā 300 miljoni latu, bet ceļiem tiek piešķirti aptuveni 17 procenti šā finansējuma. A. Bērziņš uzsvēra, ka būtu jāpārskata nodokļa naudas izlietojumus un jāizveido normāla ilgtermiņa ceļu finansēšanas sistēma, jo pretējā gadījumā ceļu būvēšanas organizācijas nevar plānot savu dzīvi uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noskaidrots būvuzņēmums, kas ticis pie teju 7 miljonus vērtā CSDD projekta

Gunta Kursiša, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noslēgusi atklātu konkursu par Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot SIA Skonto būve, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tāpat līgums paredz arī CSDD piebūves celtniecības darbu pirmās un otrās kārtas veikšanu.

SIA Skonto būve par darbu veicēju izvēlēta no desmit komersantiem, kas iesniedza savus piedāvājumus konkursā. Par uzvarētāja galveno izvēles kritēriju konkursā tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

SIA Skonto būve, dalot uzvaru ar SIA Būvmeta šogad uzvarējusi arī vairāk nekā 10,7 tūkst. Ls vērtajā Latvijas Bankas izsludinātājā konkursā par iekārtu tehnisko apkopju veikšanu. Tāpat šā gada sākumā SIA Skonto būve, sadarbojoties ar uzņēmumu Re & Re, uzvarējusi arī 39 milj. Ls vērtā konkursā par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu, bet, izveidojot personu apvienību ar uzņēmumu Boskalis International B.V., Skonto būve guvusi tiesības veikt teju desmit milj. Ls vērtos Liepājas Karostas kanāla projektēšanas un sanācijas darbus. Tāpat uzņēmums guvis tiesības veikt 1,7 milj. Ls apjomīgos būvniecības darbus pēc Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra pasūtījuma Tvaika ielā 2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas ielu un tiltu uzturēšanai šogad atvēlēti 15 miljoni eiro

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauras riepas, gūtas traumas un neestētisks skats - tās esot bedraino ielu sekas arī Ķekavas novadā. Bedres liedz droši pārvietoties ne tikai gājējiem un autovadītājiem, bet arī jauniešiem ar velosipēdiem un skrituļslidām.

Tāpēc Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs un Ķekavas novada jauniešu padome vakar, 24.aprīlī, Ķekavā rīkoja bedru aizdarīšanas akciju.

Bedres tika lāpītas Ķekavā, Gaismas ielas 19 posmā - no korpusa nr.1 līdz nr.15.

Bedru lāpīšanas procedūra - bedrēs iebērtas baltās smiltis, lai nolīdzinātu bedres dziļumu. Pēc tam uzklāti krāsaini auduma ielāpi, kas nostiprintāti ar celtniecības līmlentu. Netālu no bedru lāpīšanas vietas izvietotas zīmes - «Uzmanību! Lāpītas bedres!».

Komentāri

Pievienot komentāru