Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros dzīvokļu īpašniekiem vēl ir pieejami finanšu līdzekļi 11,5 miljonu latu apmērā, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus tā atgādina, ka š.g. 8.maija Ministru kabineta sēdē daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes turpināšanai tika apstiprināts papildus finansējums 15 miljonu latu apmērā.

Līdz 2012. gada 1. jūnijam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā saņēmusi 937 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai. Visvairāk projektu iesniegumu aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros saņemts no Kurzemes (260) un Vidzemes (223), attiecīgi no Rīgas reģiona saņemti 175 projektu iesniegumi, no Zemgales - 163, Rīgas – 82. Joprojām reģions ar viszemāko aktivitāti ir Latgale ar 34 iesniegtajiem projektiem. Aktīvākās pilsētas ir Liepāja (130), Valmiera (95), Rīga (82), Ventspils (65) un Limbažu novads (43).

Strādājot pie 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā.

Kā informē EM, pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014.gada vidū.

Šā gada 31.jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtraukusi projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», jo pieprasītais atbalsta apjoms ir sasniedzis programmas kopējā finansējuma apmēru – 62,75 miljonus latu.

Ņemot vērā, ka maksimāli pieejamais finansējums energoefektivitātes pasākumu īstenošanai esošajā ES fondu plānošanas periodā jau beidzies, EM ir lūgusi Finanšu ministriju 2014.gada budžetā paredzēt finansējumu fondu pārejas mehānisma izveidei, lai pārtraukums starp ES fondu programmām būtu iespējami īsāks un iedzīvotāji varētu saņemt atbalstu renovācijas projektu īstenošanai.

Ministru kabinets nolēmis piešķirt papildu finansējumu 3,4 miljonu latu apmērā atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai.

2011.gadā ievērojami augusi dzīvokļu īpašnieku interese daudzdzīvokļu māju siltināšanas iespējām, izmantojot ERAF atbalstu. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, līdz šā gada 1.septembrim Latvijas kopā ir saņemti vairāk nekā 600 projektu iesniegumi, tostarp 349 projekti – šogad.

Tā kā vidējais ERAF finansējuma apjoms vienam projektam ir ap 53,7 tūkst. latu, ar aktivitātei papildus pārdalīto finansējumu varēs atbalstīt vēl 63 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju, informē Ekonomikas ministrija. Tā ir aprēķinājusi, ka, ja ERAF finansējuma pieprasījums turpināsies ar tādu apjomu kā 2011.gadā vidēji mēnesī, tad šobrīd pieejamais ERAF finansējums būs pieejams tikai līdz 2012.gada pirmajam ceturksnim (ieskaitot). Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, Ekonomikas ministrija rosināja aktivitātes īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.

Nolūkā informēt dzīvokļu īpašniekus, apsaimniekotājus un būvkomersantus par ēku renovācijas projektu īstenošanu Ekonomikas ministrija ir izveidojusi videokanālu Dzīvo siltāk video koplietošanas tīmekļa vietnē youtube.com - youtube.com/siltinam.

Šobrīd videokanālā Dzīvo siltāk ministrija apkopojusi videolekciju ierakstus no pēdējā laikā organizētajiem semināriem un konferencēm par projekta sagatavošanu iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, ēku kvalitatīvu renovācijas procesa veikšanu, kā arī atbildes uz semināros biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Videokanāls arī turpmāk regulāri tiks papildināts ar jauniem videofailiem. Tuvākajā laikā tajā plānots publicēt atbildes uz jautājumiem par mājokļu renovācijas procesa organizēšanu ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros. Informāciju sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat atbildes uz aktuālajiem jautājumiem sniegs arī banku un apdrošināšanas nozaru pārstāvji, kā arī tiks sniegta informācija par kvalitatīvu renovācijas darbu veikšanu, piemēram, pareizu logu montāžu, ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu renovāciju.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Daudzdzīvokļu māju renovācijas programmai, kurā saņemti jau vairāk nekā 1000 pieteikumi, valdība piešķīrusi vēl 15 miljonus latu.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz noteikt, ka aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» desmitajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir pieejams aktivitātes atlikušais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums no iepriekšējām projektu iesniegumu atlases kārtām un virssaistību finansējums 15 miljonu latu apmērā.

Līdz šā gada 12. septembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā saņēmusi 1087 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai. Visvairāk projektu iesniegumu saņemts no Kurzemes (298) un Vidzemes (257). No Rīgas reģiona saņemti 208 projektu iesniegumi, no Zemgales - 179, bet Rīgas – 97. Savukārt viszemākā aktivitāte ir Latgalē – 48 projektu pieteikumi.

Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) rosina pašvaldību finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu ēku energoauditus, kā arī izstrādāt 12 tipveida daudzdzīvokļu māju renovācijai nepieciešamo tehnisko paraugdokumentāciju.

Šos REA izstrādātos projektus nule atbalstījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, jo tie varētu motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Proti, lai varētu sākt ēkas siltināšanu, ir nepieciešams veikt tās energoauditu, tehnisko apsekošanu un izstrādāt renovācijas tehnisko projektu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu labāk izprast esošo situāciju, savas mājas lielo energoresursu patēriņu, un attiecīgi arī lielās izmaksas, kā arī izšķirties par pieteikuma sagatavošanu struktūrfondu piesaistei līdzfinansējumam mājas kompleksai renovācijai, nepieciešams ēkas energoaudits.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Izmantojot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, Latvijā līdz šim renovētas 158 daudzdzīvokļu mājas, tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa no tām atrodas galvaspilsētā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju līdz šim visvairāk renovēto māju ir Vidzemē – 46 un Kurzemē – 45. Rīgas reģionā renovācijas process ir noslēdzies 31 namā, Zemgalē 12 un Latgalē 9 namos. Pilsētas ar lielāko skaitu renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo namu ir Valmiera (19), Ventspils (16) un Liepāja (20), bet Rīgā renovācija noslēgusies 15 mājās.

«Atšķirībā no citām lielākajām pašvaldībām, kas aktīvi atbalsta savus iedzīvotājus mājokļu siltināšanas pasākumos, lai samazinātu apkures maksājumus, Rīgas pašvaldības vadība, diemžēl, atpaliek un vēlas savus pienākumus uzgrūst uz citu pleciem,» norāda EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. Pēc viņa teiktā, galvaspilsētas siltināšanas aktivitāte būtiski atpaliek no citām Latvijas pilsētām un atbalsta mehānismi netiek izmantoti. Jāpiebilst, ka arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, runājot par apjomīgajiem apkures rēķiniem, atzinis, ka Rīgai būtu vairāk jādomā par mājokļu siltināšanas programmu.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, turpmāk nav plānots piešķirt valsts līdzekļus māju renovācijai un restaurācijai.

Grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā paredz, ka valsts vairs nesniegs atbalstu dzīvojamo māju renovācijai un restaurācijai, ņemot vērā finansējuma neesamību šo atbalsta pasākumu īstenošanai. Ministru kabineta (MK) komiteja nolēmusi grozījumus virzīt izskatīšanai valdībā, taču līdz tam vēl jāprecizē vairāki jautājumi, DB informē MK preses sekretāre Zanda Šadre.

Saskaņā ar likumu valstij atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmēram jāsniedz palīdzība dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašniekiem par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai vai dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai. Vēl atbalsts jāsniedz tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, un energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Jāpiebilst gan, ka māju renovāciju un restaurāciju valsts finansiāli neatbalsta jau kopš 2008. gada. Kopš 2009. gada Latvijā daudzdzīvokļu māju renovācija tiek atbalstīta Eiropas Savienības aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros.

Lai Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu vidēji par 50% samazināt siltumenerģijas patēriņu un vienlaikus palielināt sava īpašuma vērtību, Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina pieteikties dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmā, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Tās ietvaros līdz 2022.gadam pusi no summas, kas nepieciešama māju atjaunošanai, iespējams saņemt kā grantu jeb dāvinājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka raugoties pēc jau iesniegto pieteikumu skaita, šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā – kopumā no galvaspilsētas dalībai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes palielināšanas programmā saņemti jau 19 pieteikumi. «Šāda aktivitāte ir apsveicama, tomēr aicinu rīdziniekus būt vēl izlēmīgākiem saistībā ar savu māju atjaunošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir jūsu iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz komfortablākus. Otrkārt - ES fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību var nosegt pusi no būvniecības izdevumiem, šim nolūkam, iespējams, būs pieejami vēl tikai nepilnus piecus gadus, tāpēc ir vērts pasteigties,» uzsver I. Salmiņš.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

No nākamās nedēļas (15. decembra) Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) un SIA Rīgas namu pārvaldnieks sāk pieņems pieteikumus energoauditu veikšanai daudzdzīvokļu mājām Rīgā.

Pieteikt varēs valsts un pašvaldības privatizētās dzīvojamās mājas, kurās dzīvokļu skaits nav mazāk par pieciem, ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par energoaudita veikšanu un dzīvokļu īpašnieku kopība ir pilnvarojusi persona pieteikuma iesniegšanai un pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, informē pašvaldība.

Pašvaldības līdzfinansējums energoauditam ir 80 % no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 300 lati. Pieteikumi tiks pieņemti iesniegšanas secībā pieejamo finanšu līdzekļu apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka REA bija lūgusi pašvaldībai finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu ēku energoauditus. Lūgti 25 tūkst. latu no nākamā gada investīciju programmas. REA rēķināja, ka par šiem līdzekļiem varēšot sagatavot vismaz 80 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditus. Tie varētu motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Proti, lai varētu sākt ēkas siltināšanu, ir nepieciešams veikt tās energoauditu, tehnisko apsekošanu un izstrādāt renovācijas tehnisko projektu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu labāk izprast esošo situāciju, savas mājas lielo energoresursu patēriņu, un attiecīgi arī lielās izmaksas, kā arī izšķirties par pieteikuma sagatavošanu struktūrfondu piesaistei līdzfinansējumam mājas kompleksai renovācijai, nepieciešams ēkas energoaudits.

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros līdz š.g. 3.jūnijam kopumā ir saņēmusi 512 projektu iesniegumus mājokļu renovācijai. Šo projektu īstenošanai nepieciešamais ERAF līdzfinansējuma apjoms ir 28,9 milj. lati, informē Ekonomikas ministrija.

Vislielākais iesniegtu projektu iesniegumu skaits bija š.g. aprīlī – 57 un maijā – 67.

Visaktīvākie novadi ir Kurzeme – 148 un Vidzeme – 120. No Zemgales ir saņemti 93, Rīgas reģiona – 88 un Latgales 21 projekts. Kopumā kopš programmas uzsākšanas visvairāk projektu iesniegumi ir saņemti no Liepājas – 76, Valmieras – 49, Rīgas – 41, Ventspils – 27 un Limbažu novada – 23.

Līdz šī gada 3.jūnijam ir LIAA noslēgusi 186 līgumus par mājokļu renovāciju, kuru īstenošanai piesaistīts ERAF līdzfinansējums ir gandrīz 10,3 milj. latu apmērā.

Ministrija ir pārliecināta, ka iedzīvotāju aktivitāte un interese par daudzdzīvokļu māju renovāciju ir būtiski pieaugusi. Kā piemērs tiek nosaukts fakts, ka jūnija sākumā noslēdzās kārtējais semināru cikls 21 Latvijas pilsētā, un tos kopumā apmeklējuši vairāk nekā 900 cilvēki.

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.

Semināri par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās notiks 19 Latvijas pilsētās, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas «Dzīvo siltāk» ietvaros 2017. gada oktobrī uzsāk semināru ciklu par pieejamo valsts atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās.

Semināru laikā klātesošie varēs saņemt informāciju par atbalsta programmas «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās» nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Semināros būs iespēja saņemt padziļinātas konsultācijas daudzdzīvokļu māju pilnvarotajām personām par finansējuma pieteikuma un saistīto dokumentu sagatavošanas jautājumiem. Tāpat eksperti semināros informēs par daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekta vadības procesa niansēm. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji semināros informēs par banku nosacījumiem finansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai.

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”