Citas ziņas

Pamatkapitālā ieguldīs nekustamos īpašumus 1,159 miljonu vērtībā

Madara Fridrihsone, 25.01.2011

Jaunākais izdevums

Tiesu namu aģentūras pamatkapitālā tiks ieguldīti nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1,159 milj. Ls, otrdien nolēma valdība.

Valsts akciju sabiedrības Tiesu namu aģentūra apsaimniekošanā un pārvaldīšanā patlaban atrodas 44 nekustamie īpašumi. Aģentūras pamatkapitālu nepieciešams palielināt, ņemot vērā kredītsaistību pieaugumu – a/s apgrozījums 2009. gadā bija 12,127 milj. Ls, bet kredītsaistības nedaudz pārsniedza 4 milj. Ls.

2010. gada sākumā Tiesu namu aģentūra veikusi gala maksājumu par jaunuzcelto tiesu namu ēku Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā – zemes iegādes un ēkas būvniecības līgumu kopējā summa ir 5,584 milj. Ls, tādēļ, lai veiktu gala maksājumu, aģentūra piesaistījusi papildus aizņemtos kredīta līdzekļus 4,687 milj. Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Kamēr tiesa klusē, Flika plāns var izdoties

Māris Ķirsons, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic valdes loceklim Bertoltam Flikam tomēr var izdoties realizēt apmaksātā pamatkapitāla palielināšanu. Tas iespējams iesniedzot papildu skaidrojumus un precizējot jau iesniegtās ziņas Uzņēmumu reģistrā, jo sākotnēji šīs darbības atteiktas juridisku neprecizitāšu dēļ.

Taču, tā kā tiesa vēl arvien nav noteikusi Satiksmes ministrijas prasīto aizlieguma nodrošinājumu Flika darbībām ar airBaltic, viņa plāns vēl var realizēties. Tādu iespēju pieļauj vairāki komerctiesību eksperti.

«Uzņēmumu reģistram ir trīs iespējas: reģistrēt iesniegtās izmaiņas, atlikt pieprasīto izmaiņu izdarīšanu līdz konstatēto trūkumu novēršanai vai arī pilnībā noraidīt – atteikt pieteikto izmaiņu izdarīšanu,» skaidro komerctiesību eksperts Dr.iur. Aivars Lošmanis. Viņš atzīst, ka nav lietas kursā par airBaltic pieteikumu saistībā ar apmaksātā pamatkapitāla izmaiņām un nevar vērtēt šis lietas apstākļus,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonds lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopumā 50,32 miljoniem eiro

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijas McDonald’s īpašnieks iegādājas biznesa centru Bukarestē

Zane Atlāce-Bistere, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hili Properties, Maltā bāzētā McDonald’s pārvaldītāja Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā meitasuzņēmums, ir pabeidzis liela biznesa centra iegādi Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, veicot investīcijas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Tas ir jaunākais īpašums Hili Properties starptautisko nekustamo īpašumu portfelī, kas ietver arī nekustamos īpašumus Baltijas reģionā. Uzņēmums 2015. gadā iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Latvijā. Hili Properties un Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā ir daļa no Hili Ventures, kas ir daudznozaru uzņēmumu grupa, kuras galvenā mītne atrodas Maltā.

Iegādātais deviņstāvu ART Biznesa centrs atrodas prestižajā Nordului rajonā Bukarestē un piedāvā 18 600 kvadrātmetrus plašas telpas nomai. Kopumā ēka aizņem 3 400 kvadrātmetrus. Trīs pazemes stāvos izvietotas 407 auto stāvvietas.

Pašlaik biznesa centrs ir pilnībā iznomāts, un tā galvenais nomnieks ir Ponderas Academic slimnīca, kuru nesen pārņēma Rumānijas lielākais privātais veselības aprūpes tīkls Maria Private Healthcare Network.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstniekiem, kuri pēdējo deviņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados esošie nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Kā aģentūru LETA informēja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde ir saņēmusi uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 190 ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu. Pārsvarā šo investoru uzmanību piesaistījuši īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kā arī šo pilsētu tuvumā.

Pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, ārzemnieki uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 107 gadījumos, savukārt īpašumus Jūrmalā ārvalstu investori pirkuši 61 reizi. Septiņas reizes PMLP saņēmis uzturēšanās atļauju pieprasījumus no ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Babītes novadā, bet pa diviem - Saulkrastos, Garkalnes novadā un Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākie ieguldījumi veikti SIA Rīgas nami pamatkapitālā

Elīna Pankovska, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitālsabiedrību, kuras pilnībā pieder Rīgas pašvaldībai, pamatkapitālā pērn kopumā ieguldīti 5,37 milj. Ls, tajā skaitā ieguldot pašvaldības nekustamos īpašumus 5,07 milj. Ls un kustamo mantu 304,04 tūkst. Ls apmērā, liecina pašvaldības pagājušā gada publiskais pārskats, kuru 20. jūnijā plāno skatīt Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Lielākais ieguldījums veikts SIA Rīgas nami, jo uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti apbūvēti zemes gabali 4,91 milj. Ls vērtībā. SIA Rīgas pilsētbūvnieks pamatkapitālā ieguldīts nekustamais īpašums 139 tūkst. Ls latu vērtībā. Tāpat veikti ieguldījumi SIA Rīgas ūdens pamatkapitālā – 17,9 tūkst.Ls, savukārt SIA Rīgas namu pārvaldnieks pamatkapitālā ieguldīta kustamā manta.

Pagājušā gada beigās ilgtermiņa ieguldījumi asociēto kapitālsabiedrību kapitālā veidoja 34,3 milj. Ls, gada laikā palielinoties par 0,012 milj. Ls, liecina informācija pārskatā.

Savukārt Rīgas pašvaldības ilgtermiņa līdzdalība radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos pērnā gada beigās veidoja 416,1 milj. Ls latu. Ilgtermiņa ieguldījumi radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā bija 381,8 milj. Ls, gada laikā palielinoties par 1,4 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad eksports palielinājies par 20%, imports - par 19%

LETA, 31.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas Pasts publiskās izsolēs piedāvā īpašumus, sākot no 970 eiro

Lelde Petrāne, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts publiskās izsolēs ar augšupejošu soli piedāvā 29 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem nevajadzīgus nekustamos īpašumus visā Latvijā. Zemākā sākuma cena ir īpašumam, zemei un ēkas domājamām daļām, Riebiņu novadā – 970 eiro, bet augstākā – 187 000 eiro – zemei un ēkām Rīgā, Lubānas ielā.

Patlaban publiskās izsolēs iespējams iegādāties 29 Latvijas Pastam piederošus nekustamos īpašumus – zemi, ēkas vai to daļas: Rīgā tiek piedāvāti divi īpašumi, Kurzemē – kopumā seši īpašumi Aizputes, Engures, Kuldīgas, Priekules, Skrundas un Ventspils novadā; Latgalē – deviņi īpašumi, kas atrodas Daugavpilī un Kārsavas, Līvānu, Rēzeknes, Riebiņu un Varakļānu novadā; Vidzemē – septiņi īpašumi Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Pļaviņu, Raunas un Rūjienas novadā; Zemgalē – pieci īpašumi Dobeles, Tukuma un Vecumnieku novadā.

Gan īpašumu atrašanās vietas, gan to potenciālais izmantojums, gan cenas ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, zemākā noteiktā sākuma cena ir īpašumam Latgalē, bet augstākā – Rīgā. Pieteikšanās izsolēm ir iespējama līdz 2017.gada 8.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko (ne) nodrošina prasības nodrošinājums uz daļām?

Zane Džule, zvērinātu advokātu birojs Liepa, Skopiņa/ BORENIUS juriste, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasības nodrošinājuma reģistrācija uz sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) kapitāla daļām ir viens no veidiem kā nodrošināt iespējamā pozitīvā sprieduma izpildi.

Civilprocesa likums pieļauj vairākus šāda veida prasības nodrošināšanas līdzekļus, tas ir, (1) atbildētājam piederošas kustamas mantas (daļu) apķīlāšana, (2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā (komercreģistrā) un (3) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām. Ja ar pirmajiem diviem prasības nodrošinājuma līdzekļiem nekādiem pārpratumiem/ neskaidrībām nevajadzētu rasties, tad aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām ir izraisījis teorētisku diskusiju – ko šāds reģistrēts aizliegums ietver?

Parasti jebkura teorētiska diskusija aizsākas ar praktisku problēmu un šis gadījums nav izņēmums, tātad:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija pirmdien iesaldēja vairākus nekustamos īpašumus, kas pieder Krievijas oligarhiem Eduardam Hudainatovam un Grigorijam Berjozkinam, ziņu aģentūrai "Reuters" pavēstīja tieši informēti ziņu avoti.

Itālijas finanšu policija (Guardia di Finanza) iesaldēja villu "Altachiara" ar parku, kas atrodas piekrastes pilsētā Portofino netālu no Dženovas, kā arī nekustamo īpašumu un automobili Romā. Šie īpašumi pieder Krievijas enerģētikas milža "Rosņeftj" bijušajam vadītājam Hudainatovam.

Hudainatovs tika iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņa aktīvu vērtība ir apmēram 57 miljoni eiro, pavēstīja viens no informētajiem avotiem.

Itālijas policija maijā konfiscēja luksusa jahtu apmēram 700 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas tika uzskatīta par piederošu Hudainatovam un kuru mediji saistīja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušām ziņām par astotās lielākās bankas – AS Norvik banka - kapitāla nepietiekamību un faktisku maksātnespēju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noraida šādas spekulācijas. Banka ir maksātspējīga, nodrošina nepārtrauktu darbību un saistības pret klientiem izpilda pilnā apmērā, sociālajā tīklā Twitter paziņojusi komisija.

Šādi FKTK reaģē uz pietiek.com publikāciju, ka bankai mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, pretējā gadījumā var nākties lemt par tās darbības apturēšanu. Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu.

Paziņojumā medijiem FKTK arī apstiprina, ka kopā ar banku jau vairākus mēnešus tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts uz bankas kapitāla stiprināšanu, lai nodrošinātu bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Ir piesaistīts labi pazīstams Ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu) un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tirdzniecības grupa Kesko pārdevusi Lietuvas nekustamo īpašumu investīciju kompānijai Baltic Retail Properties septiņus īpašumus Latvijā un Igaunijā, kurus izmanto Kesko grupā ietilpstošās kompānijas Kesko Senukai pārvaldītais būvniecības, remonta un sadzīves preču tirdzniecības tīkls K Senukai, Kesko informējusi Helsinku biržu.

Šā darījuma ietvaros Kesko arī iegādājusies 10% Baltic Retail Properties akciju.

Darījuma vērtība ir apmēram 174 miljoni eiro. Turpmāk Kesko Senukai šos nekustamos īpašumus no Baltic Retail Properties nomās.

Baltic Retail Properties lielākais īpašnieks ar 70% akciju ir Nīderlandes nekustamo īpašumu investīciju fonds CPA:17 - Global, kuru pārvalda ASV nekustamo īpašumu investīciju kompānija W.P.Carey.

Kesko Senukai no Baltic Retail Properties nomā arī nekustamos īpašumus veikaliem Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru