Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.Likums “Par budžetu un finanšu vadību” nosaka, ka budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus. Pašreizējā situācijā budžeta iestādes pamatlīdzekļu nolietojuma normas nosaka piecām pamatlīdzekļu kategorijām atbilstoši katrai kategorijai fiksētām nolietojuma normām. Ņemot vērā budžeta iestāžu pamatlīdzekļu daudzveidību un atšķirīgos lietderīgās lietošanas laikus, vienotu pamatlīdzekļu nolietojuma normu pielietošana ir vienkāršota un nenodrošina pilnīgu grāmatvedības informāciju par budžeta iestāžu faktisko mantas stāvokli, pamatlīdzekļu nolietošanos un finansiālās darbības rezultātiem,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Noteikumu projekts paredz piemērot detalizētu pamatlīdzekļu dalījumu kategorijās, grupās un apakšgrupās, katras apakšgrupas pamatlīdzekļiem nosakot atbilstošu lietderīgo lietošanas laiku un nolietojuma normu. Pamatlīdzekļu detalizētā dalījuma izstrādē un atbilstošo lietderīgās lietošanas laiku noteikšanā izmantoti Latvijas un ES normatīvie akti,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.

Satiksmes ministrijas (SM) darbiniekiem bija jādodas komandējumā uz Maskavu, lai veiktu pamatlīdzekļu inventarizāciju, ko paredz normatīvie akti, atbildot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka komandējums, iespējams, bijis dārgāks par inventarizējamajiem pamatlīdzekļiem, informē SM

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums de facto vēstīja, ka SM valsts sekretāra Anrija Matīsa atvaļinājuma laikā esot tapis rīkojums par komandējumu uz Maskavu, kurā devušās trīs valsts amatpersonas. Raidījums lēsa komandējuma izdevumus 2 343,36 latu apmērā, vienlaikus norādot, ka SM komandējums, iespējams, bijis dārgāks par inventarizējamajiem pamatlīdzekļiem.

Raidījums apšaubīja, ka inventarizācijai bijušas nepieciešamas trīs dienas, uz ko Iekšējā audita nodaļas vadītāja Dace Kurša atbildēja, ka ieradusies Maskavā pirmās dienas vakarā un strādājusi visu nākamo dienu. Jāpiebilts, ka no Rīgas uz Maskavu ir seši reisi dienā.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2008. g. uzņēmēji vēlas redzēt iepriekšējos gados diskutēto problēmu risinājumus.

Reinvestētās peļņas neaplikšana ar ienākuma nodokli, darba devēju apmaksāto slimības dienu skaita samazināšana, attaisnoto izglītības un veselības tēriņu limita palielināšana utt., tie ir tikai daži no svarīgākajiem uzņēmēju priekšlikumiem, kas iesniegti Ekonomikas ministrijā. Ministrija šos priekšlikumus ir apkopojusi Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2008. gadam un tagad tie sāks savu ceļu uz Ministru kabinetu. «Priekšlikumu no dažādām uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām ir daudz, turklāt daļa no tiem ir viens otram pretrunā,» atzīst Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktore Astrīda Burka.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Šodien, 26.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja jaunu kārtību zāļu ievešanai, izvešanai, izplatīšanai, kvalitātes kontrolei, kā arī noteikumus, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas licences farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai.

Izmaiņas likumdošanā vērstas uz kontroles uz Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu, kā arī procedūru un dokumentācijas vienkāršošanu. Tāpat bija nepieciešams precizēt Zāļu valsts aģentūras un Valsts farmācijas inspekcijas funkcijas farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības atbilstības novērtēšanas, licencēšanas un uzraudzības jomā.

Jaunie noteikumi paredz vienkāršot līdz šim pastāvošās procedūras farmaceitiskajiem uzņēmumiem licenču saņemšanā un zāļu iegādē. Ieviesta licence zāļu ražošanai/ importēšanai atbilstoši Eiropas Kopienas formātam un šī licence aizstās ikreizēju zāļu ievešanas atļauju no trešām valstīm. Turpmāk atbilstoši Direktīvas Nr. 2004/27/EK prasībām, būs nepieciešama tikai viena atļauja nereģistrētu zāļu ievešanai un izplatīšanai. Zāļu valsts aģentūra izsniegs atļauju nereģistrēto zāļu izplatīšanai, nenorādot izplatāmo zāļu apjomu, un tā būs derīga visiem zāļu vairumtirgotājiem, ja tā būs pamatota ar sabiedrības veselības apsvērumiem. Saglabāsies arī iespēja iegādāties nereģistrētās zāles individuāliem gadījumiem. Vairs nebūs nepieciešams saņemt atļauju zāļu paraugu un pētāmo preparātu ievešanai no dalībvalstīm, un paralēli importētajām zālēm izplatīšanas atļauju izdos uz neierobežotu laiku. Tāpat precizētas prasības zāļu izplatīšanai ar interneta starpniecību un noteiktas prasības aptieku interneta mājas lapu struktūrai un saturam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija aicina ierobežot iespējas ievest no Krievijas un Baltkrievijas alkoholu, nemaksājot par to akcīzes nodokli.

Asociācija vērsusies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar aicinājumu alkoholisko dzērienu ievešanai piemērot līdzīgus ierobežojumus, kā plānots piemērot tabakas izstrādājumu ievešanai, šķērsojot Latvijas robežu pa sauszemi vai ar jūras transportu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta vadītāja Daina Robežniece komisijas sēdē norādīja, ka FM jau vērtējusi iespēju ieviest ierobežojumus alkohola ievešanai, taču akcīzes jo,mu regulējošās ES direktīvas pieļauj šādus ierobežojumus attiecināt tikai uz pierobežā dzīvojošajiem. Līdz ar to šādi ierobežojumi būtu grūti administrējami.

Tie, kuri 2009. gadā iegādāsies tehnoloģiskās iekārtas, varētu saņemt lielāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi nekā pašlaik.

Tā valdības sēdē pret uzņēmēju un Ekonomikas ministrijas ierosinājumu —jaunu tehnoloģisko iekārtu norakstīšanu (UIN aprēķināšanai) ar paaugstinātu koeficientu — 1.5 (pašlaik ir 1.3) turpmākos 5 gadus neiebilda arī Finanšu ministrija. Tiesa, valdībā tika spriests arī par to vai šo amortizācijas koeficientu UIN aprēķināšānai nevarētu pielietot ne tikai jaunām tehnoloģiskajām iekārtām, bet arī visiem pamatlīdzekļiem. Finanšu ministrs Atis Slakteris pēc sēdes bija ļoti piesardzīgs, norādot, ka šobrīd runa ir tikai par —jaunajmā tehnoloģiskām iekārtām piemērojamo atlaidi, taču par šādu stimulu pielietošanu visiem pamatlīdzekļiem ir pārsteidzīgi runāt, jo tad vajadzīgi konkrēti aprēķini, kā tas atsauksies uz valsts budžeta ieņēmumiem. A. Slakteris arī atzina, ka ministrija atbalstījusi tādu stimulu, kas veicinātu uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanos — samazinot apliekamo ienākumu par kredītprocentu summu (to lielumu noteiktu pēc statistikas datiem), ja pašu kapitāla palielinājuma daļu uzņēmējam nāktos aizņemties no kredītiestādes. A. Slakteris arī norādīja, ka nav iebildumu pret ienākumu neaplikšanu ar UIN no veco iekārtu pārdošanas, ja to vietā tiek pirktas jaunas, kā arī pret zaudējumu termiņa — 5 gadu — pagarināšanu vēl par 3 gadiem — līdz 8, tomēr neesot iespējams šo termiņu neminēt vispār. Viņš arī norādīja, ka Latvijā efektīvā UIN likme 2006.g. bija aptuveni 10.2 %, kas ir zema salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kurās arī ir zemas šī nodokļa nominālās likmes.

Finanšu ministrs A. Slakteris, skaidrojot ministrijas darba prioritātes, atzina: „Lai gan šobrīd aktīvi strādājam pie budžeta grozījumiem un valsts pārvaldes darba efektivitātes paaugstināšanas, mēs noteikti nedrīkstam aizmirst par uzņēmējiem. Palēninoties tautsaimniecības attīstības tempiem, šis jautājums ir īpaši aktuāls. Uzņēmējdarbības attīstības un investīciju piesaistes veicināšana noteikti ir viena no Finanšu ministrijas prioritātēm. Esam sagatavojuši vairākus būtiskus priekšlikumus.”

Vienlaikus FM par efektīvu veidu uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanas veicināšanai uzskata arī iespēju apliekamo ienākumu samazināt par summu, kas ir līdzvērtīga procentu maksājumiem, kādus uzņēmums maksātu bankai, ja pašu kapitāla palielinājuma daļu tam nāktos aizņemties no kredītiestādes. Šis stimuls varētu radīt atvieglojumu uzņēmumiem, kas no pašu kapitāla iegulda uzņēmuma attīstībā (neatkarīgi no veiktā ieguldījuma veida), kā arī ir relatīvi neitrāls pret budžeta ieņēmumiem.

Lai sekmētu novecojušu pamatlīdzekļu aizstāšanu ar jaunākiem un modernākiem, FM uzskata, ka ir nepieciešams ieviest tā saucamo „reinvestīciju stimulu”, kas paredzētu, ka, uzņēmumam pārdodot pamatlīdzekli un noteiktā periodā to aizstājot ar līdzīgu pamatlīdzekli, ienākums no pamatlīdzekļa pārdošanas netiek aplikts ar nodokli.

Pārvietojamo tualešu un sanitāro konteineru pakalpojuma sniedzēja "TOI TOI Latvija" attīstībai "Luminor" banka izsniegusi finansējumu 0,51 miljona eiro apjomā.

"TOI TOI Latvija" par saņemto finansējumu paplašinājusi savu specializēto auto autoparku, kā arī atjaunojusi pamatlīdzekļu bāzi, lai sagatavotos jaunajai sezonai.

Tuvojoties aktīvajai sezonai, uzņēmumam "TOI TOI Latvija" bija būtiski atjaunot un papildināt savu pamatlīdzekļu bāzi, kurā ietilpst gan konteineri, gan tualetes un žogi, kā arī nepieciešams aizvietot amortizēto transporta parka daļu. Pamatlīdzekļu bāzes papildināšanai tika piešķirts ilgtermiņa kredīts, piesaistot "Altum" garantiju 80% apmērā, kopā 220 tūkstoši eiro. Savukārt līzinga limits 290 tūkstošu eiro apjomā tika piešķirts, lai uzņēmums varētu iegādāties specializētos transportlīdzekļus – asenizācijas auto.

Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) vērsusies pie Saeimas komisijām, frakcijām un atbildīgajām ministrijām ar ierosinājumu uz pusi samazināt ievešanai pa sauszemi vai ar jūras transportu atļauto alkohola daudzumu fiziskām personām noteiktā laika periodā, veicot attiecīgus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā.

Šobrīd fiziskas personas masveidā ieved alkoholu tādos mērogos, kas nekādi neliecina par personīgo patēriņu, bet gan komerciāliem nolūkiem t.i. peļņas gūšanu, vēsta ARTA. Legālā stiprā alkohola un vīna ražotāji un izplatītāji uzskata, ka, likuma ietvaros samazinot fiziskām personām atļauto alkohola ievešanas daudzumu, izdotos ierobežot vienu no nelikumīgas alkohola tirdzniecības kanāliem.

ARTA ierosinātās izmaiņas Akcīzes nodokļa likumā paredz samazināt ievest atļauto alkoholu daudzumu dzērieniem ar spirta saturu virs 22 % - no 1 litra uz 0.5 litriem; dzērieniem ar spirta saturu līdz 22 %, izņemot negāzēto vīnu un alu - no 2 litriem līdz 1 litram; 4 litru negāzētā vīna un 16 litru alus vietā attiecīgi atļaut ievest 2 litrus negāzētā vīna un 8 litrus alus.

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Palēninoties ekonomiskajai attīstībai, strauji rūk brīvo darba vietu skaits un pamazām palielinās bezdarba līmenis.

Ieguvēji no šīm pārmaiņām ir darba devēji, kuriem samazinās konkurence par darbiniekiem. Tomēr ekonomikas eksperti norāda, ka situācija darba tirgū un nodarbinātībā nav atraujama no citiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem, kas ir visai satraucoši. Db jau rakstīja, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija - 16,7% liecina par to, ka ekonomika ieiet krietni lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā.

Darba tirgus mainās

Nozaru pārstāvji norāda, ka kreditēšanas ierobežojumu dēļ palēninātā būvniecības un nekustamo īpašumu tirgus attīstība liek šo jomu uzņēmējiem samazināt darbinieku skaitu, kā rezultātā ražošanas un citu nozaru kompānijām rodas lielākas iespējas aizpildīt vakances. Martā darba devēju deklarētais brīvo darba vietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 3199 vietām jeb 18,1%, kas ir straujākās vakanču skaita izmaiņas vismaz kopš pērnā gada sākuma. Šis kritums varētu liecināt par ilgstoši brīvo vakanču aizpildīšanu vai arī "samierināšanos ar neattīstību", pieļauj ekonomiste Raita Karnīte. Proti, tautsaimniecībā līdz šim valdījis liels optimisms, un uzņēmēji bija pārliecināti, ka tikpat rosīga darbība būs arī turpmāk, tādēļ bija nepieciešami arvien vairāk darbinieku. Sastopoties ar attīstības tempu palēnināšanos vai pat uzņēmumu slēgšanu, samazinās brīvo darba vietu skaits. Kopš pērnā gada beigām bezdarbnieku skaits audzis par 2,1%, bet brīvo darba vietu skaits sarucis par 19,4%.

No nākamā gada no valsts subsīdijām vairs nevarēs sniegt atbalstu lopkobības nozarei, paredz jaunais Eiropas Kopienas pamatnostādņu projekts. Atbalsta pārtraukšana mājdzīvnieku selekcijas stacijām, ciltsgrāmatu uzturēšanai, šķirnes dzīvnieku ievešanai un citiem pasākumiem nozīmē, ka Latvijas lopkopībai varētu iet secen aptuveni 8 miljoni Ls, kas var radīt lielus draudus nozarei kopumā. Jo īpaši šā brīža situācijā, kad karstās un sausās vasaras dēļ lopkopjiem jau nākas lopiem izbarot ziemai paredzētos krājumus un daži saimnieki paziņojuši, ka tiem nāksies izkaut lopus. Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece atzīst, ka tagad lauksaimnieki saņem 34 Ls par govi, kas reģistrēta ciltsgrāmatās, bet gaidāmās izmaiņas pārvelk svītru visam un nav skaidrības, kas būs tālāk. Arī Rihards Stumburs, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības izpilddirektors, klāsta, ka selekcijas stacijām ies secen aptuveni 60 Ls par dzīvnieku, tāpat netiks sniegts atbalsts šķirnes dzīvnieku ievešanai, kas, nenoliedzami, atstās iespaidu uz nozari kopumā. Zemkopības ministrijas Valsts atbalsta departamenta direktores vietniece Liene Jansone mierina, ka vēl pāragri spriest par gaidāmajām izmaiņām, jo pagaidām ir tikai zināms regulas projekts, turklāt Latvijas puse jau sniegusi savus iebildumus pret šo projektu. Tiesa gan, patlaban ir zināms, ka pēc zemkopības ministra iebildumiem Briselē nekas gan nekas neesot mainījies. Septembrī varētu kļūt zināms pārskatītais projekts, savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome septembra sākumā gatavojas veidot darba grupu, lai meklētu risinājumu. Liene Jansone piebilst, ka līdz nākamā gada 31. maijam maksājumus lopkopji vēl varēs saņemt, taču jaunā regula nozari būtiski varētu skart no 2008. gada.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, arvien vairāk izjūtot darbaspēka deficītu, gatavi to piesaistīt no trešajām valstīm. Par to liecina darba devēju sniegtā informācija Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Tiesa, daļa uzņēmēju cer potenciālos dabiniekus atrast tepat Latvijā.

Nav variantu

Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem SIA Gamma-A šomēnes plāno piesaistīt 123 darbiniekus - zivju sagatavotājus, atslēdzniekus. Uzņēmums gatavs kārtot darba atļaujas darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Gamma-A tehniskais direktors Knuts Bude sacīja, ka "nav variantu, jo darbaspēka resursu nav". Īpaši situācija nokaitēta Rīgā, kur uzņēmumam ir sava ražotne. Patlaban kompānija ved strādājošos no Salacgrīvas, kur darbu uz laiku pārtraukusi a/s Brīvais vilnis, tāpat no Jēkabpils. K. Bude pauž, ka pēdējais laiks atvērt darba tirgu viesstrādnieku ievešanai. Maizes cepšanas uzņēmuma a/s Lāči saimnieks Normunds Skauģis norāda: ja tas netiks izdarīts, tad lielas briesmas draudēs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī AS Aldaris Personāla vadības departamenta vadītāja Laila Anna Kaca norāda, ka Latvijā šobrīd trūkst gan zemas kvalifikācijas strādnieku, gan arī dažādu līmeņu tehnisko specialitāšu darbinieku. "Valdība ar formālajiem bezdarba procentiem" sevi māna: tie, kas skaitās bezdarbnieki, vai nu strādā "pelēkajā ekonomikā", nav ieinteresēti zaudēt bezdarbnieka statusu, veicot sezonas darbus, par kuriem oficiāli maksā nodokļus, vai arī diemžēl nav spējīgi veikt darbu, kas rada pievienoto vērtību. Esam to pārbaudījuši praktiski - Vidzemes un Latgales pagastos, kuros skaitās salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, reālus darbiniekus neatrast - visi strādātgribētāji jau sen ir emigrējuši uz Īriju," tā L. A. Kaca. Aldaris piedāvājot konkurētspējīgas algas, dienesta viesnīcu, citus bonusus, bet Latvijas darba tirgū vienkārši neesot rezervju. Tas izkropļojot darba tirgu, algas nekontrolēti aug, samazinās disciplīna un atbildība, pieaug personāla mainība. "Algu pieaugums bez proporcionālas ražošanas efektivitātes palielināšanās lej ūdeni uz inflācijas dzirnavām. Sen un visiem zināms ekonomikas likums vēsta, ka inflācija un bezdarbs ir savstarpēji atkarīgi apgrieztā proporcijā. Tieši tādēļ - jo ātrāk tiks atvērts darba tirgus viesstrādniekiem, jo labāk Latvijas ekonomikai," tā L.A. Kaca. Aldaris NVA pieteicis, ka no trešajām valstīm grib piesasitīt 15 automatizētās montāžas līnijas operatorus.

No 1.jūlija pieejamas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas dažādiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem, kas vēl joprojām ir pieejamas un ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces un pārtikas produktus ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm.

Uzņēmēji var pieteikties uz kvotām nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importam – šīs tarifu kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads, bet apjoms 24.07 tūkstoši vienību. Tāpat interesenti var pieteikties uz tarifu kvotu tādu buļļu, govju un teļu importam, kas nav paredzēti kaušanai un kas ir dažu alpīno un kalnu šķiru dzīvnieki, informē Valsts Ieņēmumu dienests (VID).

Ar šī gada 1. jūliju tiek atvērtas jaunas tarifu kvotas polivinilbutirāla trīs slāņu plēves bez pakāpeniskas krāsu pārejas joslas ievešanai, nesterila nātrija hialuronāta un katalizatoru vai filtru nesēju ievešanai.

Kvotu samazinātā ievedmuitas nodokļu likme 0%, spēkā esamības periods no 2009.gada 1. jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim.

Pagājušo gadu AS Latvijas Gāze noslēgusi ar 32,2 miljonu eiro neto peļņu, kas bija par 0,4 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā – 5,4%.

Pārskata gadā lietotājiem tika piegādāti 1,45 miljardi kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2012.gadu dabasgāzes realizācija samazinājās par 0,8%. Dabasgāzes tirdzniecības apjoma samazinājums saistīts ar rekordaugsto gaisa temperatūru pārskata gada beigās, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju dabasgāzes aizstāšanu ar šķeldu.

2013.gadā AS Latvijas Gāze lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 574 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2012.gadā. Neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) sniegto pakalpojumu citu valstu vajadzībām struktūras izmaiņām.

Pagājušajā gadā Latvijas gāze (LG) patērētājiem pārdeva 1,56 miljrd. kubikmetru (m3) dabasgāzes – salīdzinot ar pērno gadu, dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 13 %.

«Dabasgāzes tirdzniecības apjomu samazinājums saistīts ar salīdzinoši augsto gaisa temperatūru pērnā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī ar siltumapgādes uzņēmumu investīcijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā un daļēju fosilā kurināmā aizstāšanu ar šķeldu,» teikts LG paziņojumā.

2011. gadā LG lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 353 milj. Ls (503 milj. eiro), kas būtiski neatšķiras no 2010. gada neto apgrozījuma. LG paziņojumā skaidrots, ka «neto apgrozījuma struktūras izmaiņas saistītas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām, kā arī ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu».

Valsts, nosakot izdevumu griestus uzņēmējiem, kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir sarežģījusi un pasliktinājusi biznesa vidi.

Uzņēmēji (i/k, i/u, z/s, arī fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, piemēram, prakses ārsti, tiesu izpildītāji utt.), kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir pārsteigti par noteiktajiem izdevumu griestiem pamatlīdzekļu nolietojumam, kā arī auto un telefona izdevumu faktiskajām izmaksām.

Daudzi uzzina no Db

Tas nav godīgi, ja ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt tikai ar 2008. gadu, bet jau ar 2007. gadu grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika palielināta ar nodokli apliekamā bāze, sašutuši atzina vairāki nelielie uzņēmēji, jo tiek samazināta to izmaksu daļa, kas atskaitāma, nosakot ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23% vietā); ienākumiem no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23% likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro tiks piemērota 31,4% likme.

Holdingkompānija Ventspils nafta pērn faktiski strādājusi ar vēl lielākiem zaudējumiem nekā pirms gada, bet uzrādītais peļņas uzrāviens sasniegts ar grāmatvedības trikiem.

Tā secinājuši korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars eksperti, piebilstot, ka Ventspils naftas (VN) 2007. gada pārskats neapliecina saimnieciskās darbības rezultātu uzlabošanos. «Nav nekāda pamata uzskatīt, ka 2007. gadā VN strādāja stipri labāk nekā iepriekš. Pamatdarbība palikusi tāda pati, izmaksu slogs pat pastiprinājies. Rietumu frontē bez pārmaiņām,» secina Laika stara vadošais konsultants Jānis Pinnis. Arī VN informācijā Rīgas Fondu biržai min, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju atsevišķos koncerna darbības segmentos, īpaši naftas transportēšanā pa cauruļvadu gan Latvijas, gan pēdējo divu gadu laikā - arī Lietuvas virzienā, VN finanšu rādītājus pērn pozitīvi ietekmēja VN kā koncerna centrālās holding­sabiedrības tiešo funkciju izpilde - ieguldījumu pārvalde un investīciju plānošana, rezultējoties veiksmīgajā ārvalstu investīciju piesaistes darījumā, daļu SIA Ventspils nafta termināls iegādājoties starptautiskajai Vitol Group.

No šī gada 1. janvāra Latvijā izmaiņas skar gan atsevišķu nodokļu likmes, gan ar tiem apliekamos ienākumus, gan nodokļu sodu sistēmu.

Dažas izmaiņas vērtējamas kā uzņēmējiem un darba ņēmējiem labvēlīgas, piemēram, pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums. Tomēr citas novitātes, piemēram, akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai, var kārtējo reizi veicināt inflāciju, kas nākamgad prognozēta 5.9 % apmērā.

Neapliks dividendes

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, kas stājas spēkā šī gada 1. janvārī, ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm saņemtās dividendes.

Ar UIN apliekamajā ienākumā vairs netiks iekļauti arī ieņēmumi no ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.

Latvijā degvielas cena pirms nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Tā rāda Eiropas Komisijas (EK) degvielas cenu monitorings. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) gan apstrīd izmantoto metodoloģiju. Latvijā degviela ir salīdzinoši lētāka nekā pārējā Eiropā tikai pateicoties zemākajiem nodokļiem, liecina EK apkopotie dati. EK katru nedēļu publicē visu ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas bruto un neto cenas. Katras valsts degvielas cenas aprēķina pēc vidējās cenas uz tablo valstī. Bruto cenā ietilpst produkts, kura cena Eiropā ir plus, mīnus 10% vienāda, pārdošanas izmaksas, akcīzes nodoklis un PVN. Datu apkopotājiem ir zināms katrā valstī noteiktais akcīzes nodoklis un PVN, kurus atņemot no bruto cenas, iegūst neto cenu katrā ES valstī.