Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par «Panamas dokumentiem».

«Panamas dokumenti» tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto «Panamas dokumentu» datubāzi - vietnē «offshoreleaks.icij.org» -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp «Panamas dokumentos» esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Attēls: Unsplash.com

Kafijas pupiņu pasaulē katrs reģions piedāvā unikālu garšas pieredzi. Šodien mēs dosimies ceļojumā uz diviem aizraujošiem galamērķiem – Zambiju un Panamu – lai atklātu to kafijas pupiņu noslēpumus un palīdzētu jums izvēlēties sev piemērotākās.

Galvenās atšķirības starp Zambijas un Panamas kafijas pupiņām:

Audzēšanas apstākļi

Žurnālistiem, kuru rīcībā ir noplūdinātie Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumenti, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par tajos minētajiem Latvijas rezidentiem, lai varētu veikt šo personu nodokļu auditu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (NILLND) priekšnieks Viesturs Burkāns.

Tā dēvētos «Panamas dokumentus» no anonīma avota ieguva Vācijas laikraksts Sueddeutsche Zeitung, kas dalījās ar citiem pasaules medijiem, izmantojot Izmeklējošo žurnālistu starptautisko konsorciju (ICIJ). Latvijā dokumentus pētīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas sola tajā minēto Latvijas pavalstnieku vārdus publiskot ceturtdien.

Burkāns uzsvēra, ka ar vārdu un uzvārdu ir par maz, lai atbildīgie dienesti varētu veikt pārbaudi par to, vai konkrētās personas ar ārzonu firmu palīdzību ir izvairījušās no nodokļu nomaksas. Izmeklētājiem jāzina arī konkrētas valstis, kurās ārzonu firmas ir reģistrētas, banku kontu numuri un cita informācija.

Juridiskais uzņēmums Mossack Fonseca, kas bija «Panamas dokumentu» skandāla centrā, paziņojis, ka tā reputācija ir neatgriezeniski sagrauta un tas šā mēneša beigās beidz darbību, ziņo Deutsche Welle. Starp tā klientiem bija arī, piemēram, Argentīnas futbola zvaigzne Lionels Mesi.

Uzņēmums turpinās sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, kas izmeklē pasaules mēroga «Panamas dokumentu» lietu. Pirmie dokumenti tika publicēti 2016. gadā.

Līdzdibinātājs Jirgens Mossaks (Jürgen Mossack) pagājušā gada augustā paziņoja, ka uzņēmums ir aizvēris lielāko daļu savu biroju ārpus Panamas, jo kaitējums reputācijai ir negatīvi ietekmējis tā biznesu.

Mossack Fonseca tika dibināts 1977. gadā. To dibināja Vācijas jurists Mossaks un Panamas jurists Ramons Fonseka (Ramon Fonseca). Vēlāk Šveices jurists Kristofs Zollingers (Christoph Zollinger) pievienojās uzņēmumam, kas bija pasaulē ceturtais lielākais ārzonas pakalpojumu sniedzējs brīdī, kad sākās «Panamas dokumentu» skandāls.

Neskatoties uz globālo ostu noslodzes krīzi, 2021.fiskālajā gadā caur Panamas kanālu transportētā tonnāža sasniegusi vēl nepieredzētus apjomus, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Kopumā caur Panamas kanālu laikā no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada septembrim transportēti 516 miljoni tonnu kravas, pamatā konteineri, graudi, ķimikāti un sašķidrināta dabasgāze, liecina Panamas kanāla pārvaldes (ACP) dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo gadu kravu kopapjoms pieaudzis par 8,7%, lai gan arī iepriekšējā gadā tika uzstādīts tonnāžas rekords, par spīti globālajai ekonomiskajai un tirdzniecības lejupslīdei, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju.

"Patiesi, 2021.fiskālais gads Panamas kanālam bijis īpašs gads," atzinis ACP vadītājs Rikaurte Vaskess.

Viņš norādījis, ka kravu apjoma rekordi saistīti ar apstākli, ka kuģi kļūst arvien lielāki un tie tiek piekrauti tā, lai nodrošinātu maksimālo efektivitāti.

Elektrotīklu avārijas dēļ liela daļa Panamas svētdien sešas stundas pavadīja bez elektrības.

Valsts elektroapgādes uzņēmums «Etesa» paziņoja, ka incidents Nikaragvas elektrotīklos izraisījis ķēdes efektu, un elektroapgāde pārtraukta lielā daļā Panamas, kā arī elektroapgādes traucējumi bijuši Nikaragvā un Kostarikā.

Elektroapgāde tika pārtraukta arī Panamas galvaspilsētas Panamas metro, un no vilcieniem un stacijām tika evakuēti cilvēki.

Pārtrauca darboties Panamas pilsētas ūdensapgādes sistēma.

Elektroapgādes pārtraukums noticis laikā, kad Panamā ierodas katoļu baznīcas Pasaules jaunatnes dienu dalībnieki. Pasākums, kurā piedalīsies arī pāvests Francisks, sāksies otrdien.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Panamas prokuratūra trešdien paziņoja, ka nav pietiekami nopietnu liecību, lai vērstos pret juridisko firmu Mossack Fonseca, kas nonākusi «Panamas dokumentu» skandāla epicentrā.

«Patlaban mums nav nekādu spēcīgu liecību, kas ļautu pieņemt kaut kādus lēmumus» pret Mossack Fonseca, žurnālistiem sacīja prokurors Havjers Karabaljo.

Firmas birojā Panamā otrdien sāktā kratīšana ilgusi 27 stundas.

«Savāktā informācija ļaus mums iegūt liecības, lai lēmumu pieņemtu vēlāk,» sacīja prokurors.

Izmeklēšanu sarežģī tas, ka firma vairumu dokumentu glabā digitālā formā vairāk nekā 100 datoros un serveros, nevis papīra formā, sacīja prokurors.

Viņš gan arī piepilda, ka Mossack Fonseca sadarbojas ar izmeklētājiem.

Jau vēstīts, ka no Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

Panamas policija otrdien veikusi kratīšanu tā dēvēto Panamas dokumentu skandālā iesaistītās juridiskās firmas Mossack Fonseca birojos.

Prokuratūras paziņojumā teikts, ka policija kopā ar organizētās noziedzības apkarošanas vienību veikusi kratīšanu bez incidentiem vai citiem starpgadījumiem.

No Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

«Panamas dokumenti» izraisīja plašu skandālu, kas jau novedis pie Islandes premjerministra Sigmundura Davida Gunnlaugsona atkāpšanās, bet Lielbritānijas premjerministrs un Konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerons publiskojis datus par pēdējos septiņos gados samaksāto ienākuma nodokli.

Nopludinātajos Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. «Esam Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) sastāvā, un, tāpat kā vienmēr, viņi izvēlas katrā valstī pētnieciskos žurnālistus, ar kuriem strādāt,» stāstīja Jemberga. «ICIJ sāka jaunu projektu, saviem žurnālistiem pateica, kas tas ir un par ko būs, un tā mēs tur nonācām.»

Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

«Ņemot vērā to, cik liela ir interese, mums ir doma ceturtdien īsumā publicēt to, kas dokumentos bija par Latviju, bet tādu gaidu kā par Ukrainu, Krieviju tur vienkārši nav,» sacīja Jemberga. «Tie mūsu cilvēki, kas slēpj ofšoros naudu, viņi slēpj tuvākās vietās, piemēram, Kiprā, un Panama ir retums.»

Panamas valsts prokuratūra pirmdien paziņoja, ka tā sāks kriminālizmeklēšanu saistībā ar noplūdinātajiem nodokļu dokumentiem no juridiskās firmas Mossack Fonseca, kas radījusi ārzonas firmas pasaules turīgajiem un varenajiem cilvēkiem.

«Fakti, kas aprakstīti nacionālo un starptautisko komunikāciju mediju publikācijās ar terminu «Panamas papīri», būs kriminālizmeklēšanas subjekts,» teikts prokuratūras paziņojumā.

Izmeklēšanas mērķis būs noskaidrot, kādi noziegumi var būt notikuši un kas tos izdarījuši, kā arī noteikt iespējamos finansiālos kaitējumus, teikts paziņojumā.

Mossack Fonseca ir pavēstījusi, ka 11,5 miljonu dokumentu noplūdināšana no tās serveriem ir «ierobežota hakeru uzbrukuma» rezultāts, un ka par to ir atbildīga kāda ārēja puse.

Viens no firmas dibinātājiem Ramons Fonseka paziņoja, ka šī dokumentu noplūdināšana ir uzbrukums pašai Panamai, kura ir atkarīga no sava finanšu pakalpojumu sektora.

Datu nopludināšanas skandāla centrā nokļuvusī Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca ir palīdzējusi klientiem, pret kuriem bijušas noteiktas starptautiskās sankcijas, liecina jaunākie publiskotie dokumenti.

Firma sadarbojusies ar 33 cilvēkiem un kompānijām, pret kurām sankcijas noteikusi ASV Finanšu ministrija. Mossack Fonseca klientu vidū bijuši arī Irānā, Ziemeļkorejā un Zimbabvē bāzēti uzņēmumi. Vienam no šiem uzņēmumiem bijusi saistība ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Dažos gadījumos juridiskā firma ar kompānijām strādājusi pirms sankciju noteikšanas, bet vairākos gadījumos sadarbība turpināta arī pēc tam.

Mossack Fonseca sadarbojusies ar 2006.gadā dibināto uzņēmumu DCB Finance, kura īpašnieki un vadība bāzēti Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā. Pret šo firmu vēlāk ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas, jo DCB Finance finansējusi Ziemeļkorejas režīmu un bijusi saistīta ar banku, kas finansēja šīs valsts kodolprogrammu.

Eiropas Savienība (ES) otrdien publicēja 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

ES viceprezidents Valdis Dombrovskis pēc ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja, ka vairāk nekā 40 citas valstis un teritorijas tika iekļautas tā sauktajā «pelēkajā sarakstā» un tās tiks novērotas, līdz tās pilnībā apņemsies veikt reformas.

«Nodokļu paradīzes nepazudīs no mūsu radariem, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu» uz tām, teica Dombrovskis.

ES paziņoja, ka melnajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas bija atteikušās sadarboties un mainīt savu attieksmi pēc gandrīz vienu gadu ilgām konsultācijām.

Šajā sarakstā ir iekļautas Amerikāņu Samoa, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Barbadosa, Dienvidkoreja, Grenada, Guama, Makao, Māršala salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Samoa, Sentlūsija, Trinidāda un Tobago, un Tunisija.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paudis viedokli, ka pēc tā dēvēto Panamas dokumentu noplūdināšanas samazināsies izvairīšanās no nodokļu nomaksas, izmantojot ārzonu kompānijas tā sauktajās nodokļu oāzēs.

Intervijā ziņu radiostacijai Žiniu radijas viņš teica, ka, viņaprāt, ārzonu kompāniju veidošana, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, ir negatīva rīcība.

«Uzskatu, ka tādas informācijas nonākšana atklātībā ir pozitīva. Domāju, ka būtiski samazināsies tādu izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumu skaits,» piebilda Lietuvas premjers.

Butkevičs teica, ka starptautiskajās tiesībās vajadzētu ieviest prasību ārzonu kompānijām maksāt nodokļus par gūtajiem ieņēmumiem.

Jau vēstīts, ka no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra ir nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savus aktīvus no nodokļu iestādēm.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Sabiedrība pirmoreiz ieguva pieeju tā saukto «Panamas dokumentu» ziņām par vairāk nekā 200 000 slepenu ārzonas firmu, kad Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs (ICIJ) pirmdien ievietoja internetā datubāzi ar meklēšanas funkciju.

Datubāzes pamatā ir daļa no 11,5 miljoniem dokumentu, kas noplūdināti no Panamas juridisko pakalpojumu firmas Mossack Fonseca, un tajā ir atrodami vairāk nekā 360 000 vārdu privātpersonām un kompānijām, kas slēpjas aiz anonīmām ārzonas firmām, paziņoja ICIJ.

Šī datubāze parāda, cik lielā mērā pasaules turīgie cilvēki līdztekus noziedzniekiem veido šādas nominālas firmas, lai noslēptu un pārvietotu savus finanšu līdzekļus no likuma un nodokļu amatpersonu redzesloka.

Aprīlī publicētas ziņas par «Panamas dokumentiem» saistīja dažus no pasaules ietekmīgākajiem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu un citus, ar nedeklarētām ārzonas firmām.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Nopludinātie Panamas dokumenti radījuši bagātīgu augsni spekulācijām, interešu cīniņiem un emocijām, nereti ignorējot svarīgus šī jautājuma aspektus

Ja runa ir par ofšoriem, tad šī ir viena no tēmām, kad der paturēt prātā parunu, ka zupa netiek ēsta tik karsta, kā tā tiek vārīta, proti, emocijas der nodalīt no faktiem. Protams, ka 2,6 terabaiti nopludinātas informācijas ar 11,5 miljoniem potenciāli interesantu dokumentu ir lielisks darbalauks visai žurnālistu cunftei, ar ko simtiem kolēģu visā pasaulē šobrīd arī nodarbojas. Šobrīd ir publiski izgaismojusies tikai aisberga redzamā daļa, kas ir saprotami, ja jāizanalizē tik milzīgi informācijas apjomi, tomēr, ļaujoties sensācijām, der paturēt prātā dažas būtiskas detaļas.

Vispirms jau dibināt kompāniju ofšoros nav nekas nelegāls vai krimināls. Arī nodokļu ziņā visnotaļ caurspīdīgajās valstīs pastāv dažādas uzņēmuma izdevumu, tajā skaitā nodokļu, optimizācijas shēmas, un nekā nelegāla šajā aspektā nav. Pasaules turīgie cilvēki savulaik izdomāja ofšoru sistēmu, mazajiem uzņēmumiem gandrīz katrā valstī ir atrodama kāda mūsu mikrouzņēmumu nodoklim līdzīga sistēma – nekā nosodāma. Ekonomiskais izdevīgums ir uzņēmējdarbības pamatideja un savādāk tas arī nevar būt. Cita lieta, ja ofšoros darbojas augstas valsts amatpersonas un ietekmīgi politiķi, tādējādi radot aizdomas par savu ienākumu izcelsmi un reputācijas tīrību. Iespējams, nekā nelegāla šajos ienākumos nav, taču neapšaubīt savu vadoņu turīgumu skaitās norma tikai diktatoriskās un autokrātiskās valstīs, kā to uzskatāmi apliecina Panamas dokumentu skandāla sakarā demisionējušais Islandes premjers Sigmundurs Gunnlaugsons.

Nopludināto dokumentu vēsturē ienāk «Panamas papīri» ar ieskatu ofšoru slepenajā pasaulē

Nopludinātie Panamas dokumenti atklāj vien daļu no pasaules ofšoru biznesa aizkulisēm, kas pēc tā juridiskā statusa definīcijas ir slēgts un slepens, tomēr tie ir arī gana reprezentabli. Šo datu izcelsmes avots Mossack Fonseca ir viena no pasaules lielākajām juridiskajām kompānijām, kas specializējas ofšoru jurisdikcijās, klientu vārdā dibinot ofšoru kompānijas, kas, piemēram, dod iespēju apslēpt to patiesā labuma guvēju identitāti, naudas izcelsmi u.tml.

Juristu birojs Mossack Fonseca ar pašreizējo nosaukumu ir pazīstams kopš 1987. gada, tomēr dati sniedzas līdz pat 1977. gadam, aptverot arī sākotnējās kompānijas darbību. 2,6 terabaitu apjomīgā informācija ietver 11,5 miljonus Panamas kompānijas iekšējo dokumentu par tās darbību 39 gadu laikā.

Nordea banka neiesaka izmantot ofšoru uzņēmumu iespējas un nekādā gadījumā neapkalpo shēmas, kas nav caurskatāmas, komentējot izskanējušo informāciju par Panamas dokumentiem, uzsver Nordea Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte.

Šobrīd medijos tiek plaši apspriesta politiķu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku iespējamā izvairīšanās no nodokļiem, izmantojot slēptus ofšoru darījumus Panamā. Vairākās publikācijās pieminēta arī Nordea Starptautiskā Private Banking Luksemburgā, kas atspoguļota kā nelegālu nodokļu struktūru veidotāja klientiem.

«Nordea banka pastāvīgi seko līdzi un ievēro likumus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem. Mēs neatbalstām un darām visu, lai nepieļautu, ka klienti banku izmanto nelegāliem mērķiem. Bankas nodokļu ieteikumu politika un ētiskie standarti ir skaidri definēti – mēs neaicinām un neiedrošinām klientus iesaistīties nodokļu shēmās, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Gluži otrādi, mūsu uzdevums ir palīdzēt klientiem nomaksāt visus nodokļus,» uzsver bankas pārstāve.

Noslēgumam tuvojas viena no pasaulē svarīgākā mākslīgā ūdensceļa – Panamas kanāla – paplašināšanas darbi. Tā atklāšana gaidāma šovasar, 26.jūnijā.

Panamas kanāls savieno Panamas līci Klusajā okeānā ar Atlantijas okeānam piederīgo Karību jūru. Kanāla garums ir 81,6 kilometri. Iepriekš kanāla slūžu maksimālais platums bija 32 metri. Pēc paplašināšanas jaunais kuģu ceļš būs 55 metrus plats.

Kanāla paplašināšanas izmaksas tiek lēstas vairāk nekā piecu miljardu dolāru apmērā.

Plašāk skatiet raksta galerijā!

#1/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#4/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#5/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#6/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#7/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#8/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#9/10

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#10/10

Foto: Sipa USA/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus