Kompānija Panasonic apstiprinājusi līdzdalību Skolkovas Gudrās pilsētas koncepcijas izstrādē. Panasonic kopā ar Ernst&Young, Cisco un Krievijas Zinātņu akadēmiju palīdzēs galvenajam darbuzņēmējam, uzņēmumam Cognitive Technologies, izstrādāt projektu.

Plānots, ka Skolkovas inovatīvā pilsēta tiks atvērta 2014.-2015. gadā, nodrošinot ar mājokļiem aptuveni 31 000 iedzīvotāju 400 hektāru platībā. Projekts paredz izveidot Skolkovas Zinātnes un tehnoloģijas institūtu, pētījumu un attīstības centrus, izglītības objektus, mājokļus, infrastruktūru un veikalus.

Panasonic ir viens no četriem Skolkovas Gudrās pilsētas koncepcijas izstrādātājiem un apraksta eko tehnoloģijas un risinājumus, kas var nodrošināt efektīvāku Skolkovas darbību, vienlaicīgi samazinot tās ietekmi uz vidi.

«Nekad vēl līdz šim mūsu vīzija par gudrām, videi draudzīgām pilsētām nav bijusi tik tuvu realizācijai Eiropā kā šobrīd,» sacīja Lorāns Abadī (Laurent Abadie), Panasonic Europe izpilddirektors.

Japānas tehnoloģiju kompānija Panasonic nolēmusi pamatīgi griezt savu zaudējumus nesošo televizoru bieznesu un atlaist tūkstoš darbiniekus, kā arī slēgt ražotnes, atsaucoties uz Japānas mediju vēstīto, ziņo AFP.

Uzņēmums plāno slēgt ražotni Amagasaki rūpnīcā, kas ir viena no lielākajām plazmas paneļu ražotnēm pasaulē. Tāpat Panasonic apsver LCD ekrānu ražotnes Mobaras pilsētā pārdošanu kādam savam konkurentam.

Japānas kompānija tā spiesta rīkoties, lai uzlabotu situāciju savā zaudējumus nesošajā TV iekārtu biznesā.

Tāpat kompānija samazinājusi savu TV pārdošanas mērķi no 25 līdz 20 miljoniem šajā fiskālajā gadā.

Panasonic TV segmenta zaudējumus izraisījusi spēcīgā Dienvidkorejas uzņēmumu konkurence, iekārtu cenu kritums, kā arī augstais Japānas jenas kurss, norāda Japānas mediji.

Kompānijas plazmas paneļus ražo divās rūpnīcās – Amagasaki pilsētā (rūpnīca tika pabeigta 2009. gadā) un Šanhajā Ķīnā.

Kompānija Panasonic Corp aicinājusi vairākus Japānas ražotājus pievienoties tai un investēt ASV automašīnu akumulatoru rūpnīcā, ko tā plāno būvēt kopā ar Tesla, raksta Reuters.

Tiek lēsts, ka kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt aptuveni 979 miljonus ASV dolāru.

Paredzams, ka rūpnīca darbu sāks 2017. gadā un ir daļa no Tesla plāniem ražot lētākus elektoautomobiļus.

Pagājušajā nedēļā Tesla deva mājienus par litija akumulatoru rūpnīcu, kuras partneru vidū visdrīzāk varētu būt arī Panasonic un citi piegādātāji. Tesla atteikusies šīs ziņas komentēt, savukārt Panasonic, kas ir autoražotāja galvenais litija akumulatoru piegādātājs, sacījis, ka vēlas paplašināt sadarbību ar Tesla, taču sīkākus komentārus nav sniedzis.

Darījumam tuvu stāvošas, anonīmas personas, sacījušas,ka Panasonic apsver investīcijas jaunajā rūpnīcā, plānojot paplašināt akumulatoru piegādes apjomus Tesla. Pašreizējais sadarbības līgums beidzas 2017. gadā.

Šī gada trešajā ceturksnī Japānas tehnoloģiju kompānija Sony piedzīvojusi zaudējumus 27 miljardu Japānas jenu (346 miljoni ASV dolāru) apmērā, kā arī prognozē, ka kopējie biznesa gada, kas noslēgsies 2012. gada martā, zaudējumi būs 90 miljardu jenu (1,2 miljardu ASV dolāru) apmērā, vēsta AP.

Iepriekš Sony prognozēja, ka biznesa gadu noslēgs ar peļņu 60 miljardu jenu (769 miljoni ASV dolāru) apmērā.

Trešā ceturkšņa zaudējumus kompānija piedzīvojusi pateicoties augstajam jenas kursam un zemajiem TV iekārtu pārdošanas rādītājiem. Tāpat Sony finanšu rādītājus ietekmējušas dabas katastrofas Taizemē un Japānā.

Kompānija arī paziņojusi, ka mainīs zaudējumus nesošo TV struktūrvienību darbības stratēģijas. Sony norāda, ka samazinās TV iekārtu ražošanas apjomus no 40 miljoniem vienību gadā līdz 20 miljoniem.

Db.lv jau vēstīja, ka cita Japānas tehnoloģiju kompānija – Panasonic prognozējusi, ka šo biznesa gadu kopumā noslēgs ar zaudējumiem 420 miljardu Japānas jenu (aptuveni 5,5 miljardi ASV dolāru) apmērā, kas kompānijai būs smagākie zaudējumi pēdējo desmit gadu laikā.

ASV elektrisko automašīnu ražotājs Tesla Motors pasaulē lielāko litija-jonu akumulatoru rūpnīcu būvēs Nevadas štatā, ceturtdien paziņoja štata gubernators Braiens Sandovals.

Šī rūpnīca, par kuras plāniem jūlijā tika paziņots kopīgi ar Japānas elektronikas uzņēmumu Panasonic Corp., nākamo 20 gadu laikā Nevadas ekonomikā iepludinās gandrīz 100 miljardus dolāru, norāda Sandovals.

Ražotne tieši nodarbinās 6500 cilvēku un vēl 16 000 netieši, bet Nevadas iekšzemes kopproduktu (IKP) tā palielinās par 4%, sacīja gubernators.

Izvēlē par šīs rūpnīcas būvniecību konkurējuši vēl četri štati - Kalifornija, Teksasa, Ņūmeksika un Arizona.

Vietējais Nevadas laikraksts vēsta, ka štats uzņēmumam 20 gadu laikā solījis nodokļu atlaides aptuveni 1,25 miljardu dolāru apmērā.

Japānas elektronikas ražotājs «Panasonic» ceturtdien paziņoja, ka apturēs biznesa saites ar Ķīnas telekomunikāciju kompāniju «Huawei», pievienojoties kompānijām, kas distancējas no Ķīnas uzņēmuma saistībā ar ASV aizliegumu ar to sadarboties.

Paziņojums izplatīts dienu pēc tam, kad četri lielākie Japānas un Lielbritānijas mobilo sakaru operatori paziņoja, ka atliek jaunā «Huawei» viedtālruņa ar 5G tehnoloģiju palaišanu tirgū.

«Esam izbeiguši jebkādus biznesa darījumus ar «Huawei» un 68 tās grupas kompānijām,» pret kurām vērsts ASV aizliegums sadarboties, paziņoja «Panasonic» preses pārstāvis Džo Flinns, piebilstot, ka tāds rīkojums kompānijā izplatīts trešdien.

Flinns informēja, ka «Panasonic» ar «Huawei» saista «elektronisko detaļu» piegādes, bet detalizētāku informāciju viņš nesniedza.

ASV valdības aizliegums attiecas uz ASV ražotiem produktiem. «Panasonic» ASV ražo daļu detaļu, kas tiek piegādātas «Huawei». apstiprināja Japānas uzņēmums.

Berlīnē notikušajā elektronikas izstādē IFA 2017 izrādītās tehnoloģijas liek domāt, ka jau pavisam drīz sarunāšanos ar sadzīves tehniku uztversim kā normālu parādību

Gudrāka un savstarpēji savienota sadzīves tehnika, ekrāni visās malās, arī gleznu vietā, un sarunas balsī ar priekšmetiem – šādi IFA 2017 iezīmējusi tuvākās nākotnes patērētāju elektronikas aprises. Berlīnes izstāžu centra milzīgajos paviljonos tehnoloģiju kompānijas tradicionāli izstāda iepriekš neredzētas inovācijas; dažas tendences bija īpaši uzkrītošas.

Ultra HD ir ikdiena

4K jeb Ultra HD izšķirtspēja televizoriem vairs nav nekas pārsteidzošs, taču šajā izstādē milzu ekrāni ar astoņiem miljoniem attēlu veidojošo pikseļu bija it visur – gan kā izstādes objekti, gan kā informatīvi palīglīdzekļi citu produktu stendos. Samsung prezentēja televizora un digitālā gleznu rāmja krustojumu The Frame 43 collu versijā, kas izslēgtā stāvoklī kļūst par gleznu. Vienlaikus korejieši paziņoja par sadarbību ar slaveno Madrides Prado mākslas muzeju, un šī savienība paredz, ka lietotājiem ielādēšanai digitālajā rāmī būs pieejamas tūkstoš slavenu mākslinieku gleznu.

Japānas autoražotājs «Toyota Motor Corp.» otrdien paziņoja, ka ar elektronikas kompāniju «Panasonic Corp.» veidos kopuzņēmumu, lai izstrādātu akumulatorus elektriskajiem automobiļiem.

Kopuzņēmums tiks izveidots līdz 2020.gadam un 51% tā akciju piederēs «Toyota», bet atlikušā daļa - «Panasonic».

«Toyota» vadītājs Akio Tojoda jau iepriekš norādīja, ka vēlas, lai no 2030.gada pusi no uzņēmuma globālā tirdzniecības apjoma nodrošinātu elektriskie automobiļi, salīdzinot ar 15% šobrīd.

Tojoda uzsver, ka svarīgākais elements elektrisko automašīnu attīstībai nākotnē būs akumulatori.

«Panasonic» tiek uzlūkots kā speciālists akumulatoru ražošanas nozarē, un tas jau izveidojis partnerattiecības ar ASV elektrisko automašīnu ražošanas kompāniju «Tesla Motors», ar kuru kopīgi tiek pārvaldīta milzīga ražotne Savienotajās Valstīs.

Japānas elektronikas uzņēmums Panasonic Corp. plāno šogad pārvietot savu galveno Eiropas biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi, ņemot vērā bažas par iespējamām nodokļu problēmām saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), ceturtdien paziņoja kompānijas preses pārstāve.

«Mēs pārvietosim savu galveno Eiropas biroju uz Nīderlandi,» norādīja preses pārstāve, apstiprinot iepriekš Japānas biznesa laikrakstā «Nikkei» pausto informāciju par kompānijas lēmumu.

«Panasonic» vadītājs Eiropā Laurents Abadie «Nikkei» pavēstīja, ka birojs uz Amsterdamu tiks pārvietots oktobrī.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar bažām, ka Japāna pēc «Breksita» varētu uztvert Lielbritāniju kā nodokļa patvēruma valsti, ja Londona nolems samazināt savu uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi cerībā piesaistīt kompānijas, skaidro «Panasonic» preses pārstāve.

Abadie laikrakstam sacīja, ka uzņēmums šādu lēmumu apsvēris jau pēdējos 15 mēnešus, ņemot vērā arī iespējamos «Breksita» šķēršļus cilvēku un preču plūsmai.

Reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Japānas patēriņa elektronikas ražotāju Sony Corp un Pansaconic Corp kredītreitingu līdz «miskastes» līmenim, raksta Reuters.

Sony kredītreitings samazināts par trim atzīmēm līdz BB- statusam. Panasonic reitings samazināts no BB.

Fitch lēmums samazināt ražotāju reitingu ir vēl viens trieciens Japānas tehnoloģiju gigantiem, kas pēdējā laikā izjūt vāju pieprasījumu un sīvu konkurenci ar Apple Inc un Samsung Electronics.

Spēcīgā Japānas jēna un nevienmērīgais pieprasījums no Ķīnas negatīvi ietekmējis Japānas tehnoloģiju ražotāju ieņēmumus. Ķīnas ekonomiskā izaugsme ir palēninājusies, turklāt pieprasījumu pēc Japānas precēm ietekmējušas abu valstu nesaskaņas un protesti saistībā ar teritoriālām vienībām.

Pagājušajā mēnesī Panasonic pavēstīja, ka finanšu gada rezultāti paredzami teju desmit miljardu ASV dolāru zaudējumu apmērā, kas ir sliktāks rezultāts nekā tika lēsts iepriekš. Zaudējumi saistīti ar miljardiem Japānas jēnu norakstīšu saistībā ar kompānijas telefonu, saules kolektoru un mazo litija bateriju biznesu. Sāncensis Sony laikā no jūlija līdz septembrim spēja gūt nelielu peļņu un saglabāja pilna finanšu gada peļņas prognozi 1,63 miljardu ASV dolāru apjomā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Aviokompānija SAS Scandinavian Airlines parakstījusi līgumu ar kompāniju Panasonic, lai lidojumu laikā pasažieriem piedāvātu WiFi un GSM pakalpojumus, izmantojot Panasonic sistēmas eXconnect un eXphone.

SAS informē, ka līdz ar šogad panākto sadarbību pasažieri lidmašīnās varēs izmantot gan internetu, gan mobilos telefonus, kas izmanto GSM tehnoloģiju. Sākotnēji šis pakalpojums pasažieriem tiks piedāvāts bez maksas.

Pirmās lidmašīnas, kas aprīkotas ar WiFi, būs Boeing 737-800, pagaidām Norvēģijas iekšzemes reisos, kā arī lidojumos uz un no Oslo, Stokholmas, Frankfurtes, Parīzes un citām Eiropas pilsētām. Bet 2012.gada vasarā vēl desmit B737-800 lidmašīnas tiks aprīkotas ar WiFi funkciju. Tuvākā nākotnē tas būs pieejams visos īsajos maršrutos, kā arī starpkontinentālajos lidojumos.

Viedtālruņu un planšetdatoru ēra skaidri iezīmē Japānas tehnoloģijas sektora gigantu norietu.

Agrāk veiksmīgajiem un slavenajiem Japānas tehnoloģiju uzņēmumiem klājas arvien grūtāk. Kārtējo triecienu Japānas korporatīvajiem milžiem Sony un Panasonic šonedēļ devusi starptautiskā reitingu aģentūra Fitch, kas samazinājusi šo kompāniju obligāciju kredītreitingu līdz grabažas (junk) līmenim.

Japānas tehnoloģiju kompānijām šobrīd ir grūti konkurēt ar «stilīgajiem» Apple un Samsung Electronics. Tās nav spējušas nodrošināt sev kaut cik nozīmīgu tirgus daļu viedtālruņu un planšetdatoru tirgū, kas ir šā brīža tehnoloģijas sektora galvenā un izšķiroša cīņas fronte.

Eiropas Savienības pretmonopola iestādes par godīgas uzņēmējdarbības prakses pārkāpumiem noteikušas sodus vairākām kompānijām, tostarp Samsung, LG un Philips, kas agrāk ražoja un tirgoja CRT tipa televizorus un datoru monitorus.

Kopējais soda apjoms visām kompānijām, kas piedalījās cenu regulēšanā, veido 1,47 miljardus eiro.

Patlaban CRT jeb katodstaru lampu televizorus un monitorus vairs neražo, mūsdienās tos aizstāj LCD un plazmas tehnoloģijas.

Eiropas Komisija, paziņojot par sodu apmēriem, norādīja, ka kartelī iesaistītās kompānijas mākslīgi noteikušas cenas, savā starpā dalījušas tirgus un patērētājus, kā arī ierobežojušas ražošanas apjomus. Šādi pasākumi uz patērētāju rēķina tika piekopti desmit gadu garumā.

Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka kopumā darbojušies divi karteļi, turklāty ne tikai Eiropas mērogā, bet visā pasaulē. Viens kartelis fiksēja cenas un dalīja tirgus CRT televizoriem, bet otrs - datoru monitoriem.

Eiropas Komisija (EK) sešiem automašīnu gaisa kondicionēšanas un dzinēja dzesēšanas sistēmu detaļu ražotājiem piemērojusi kopumā 155 miljonu eiro naudassodu par viņu iesaistīšanos piegāžu kartelī.

EK norāda, ka detaļu piegādātāji - Vācijas Behr, Japānas Calsonic, Denso, Panasonic un Sanden, kā arī Francijas Valeo - atzinuši iesaistīšanos šajā kartelī un piekrituši vienošanās panākšanai.

Komisija vēsta, ka bijuši četri atsevišķi karteļi, kas aptvēra detaļu piegādes dažādiem autoražotājiem. EK konstatējusi, ka uzņēmumi koordinējuši cenas vai tirgus un apmainījušies ar sensitīvu informāciju tikšanās reizēs, e-pastos vai ar telefonu zvaniem Eiropā un Japānā.

Denso nav piešķirts naudassods par trīs no šiem karteļiem, jo uzņēmums ziņojis varasiestādēm par to esamību, bet Panasonic šī paša iemesla dēļ izvairījusies no soda naudas vienā no šiem karteļiem.

Mūsdienu tehnikai parādās arvien vairāk jaunu funkciju, tai skaitā interneta savienojamība, kas veicina to, ka dažādu produktu kategorijās ierīču funkcijas arvien vairāk pārklājas, raksta Dienas bizness.

Turklāt tas notiek ne tikai mobilo komunikāciju segmentā, bet arī patērētāj elektronikā, piemēram, televizoru, monitoru un foto kameru segmentā.

«Šīs produktu kategorijas pamazām transformējas vienā lielākā «gudro» ierīču segmentā,» DB norādīja Samsung Electronics Baltics Telekomunikāciju produktu vadītājs Māris Ķikāns. Ražotāji pilnveido produktu klāstu, lai nodrošinātu plašākas savienojumu un satura koplietošanas iespējas starp visdažādākajām ierīcēm – sākot no televizoriem, tālruņiem, planšetdatoriem un klēpjdatoriem, līdz foto, video kamerām un mājsaimniecības iekārtām. «Mainās un tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, operētājsistēmas. Varētu teikt, mēs šobrīd strauji virzāmies uz viedās tehnikas segmentu,» DB pamatoja LG Electronics Latvia Sabiedrisko attiecību menedžeris Vjačeslavs Sergejevs. Taču, vienlaikus viņš atzīst, ka viedās sadzīves tehnikas attīstība šobrīd nav tik strauja, ko varētu izskaidrot ar salīdzinoši dārgāku produktu cenu un patērētāju nezināšanu par attiecīgās tehnikas priekšrocībām, tādējādi tehnikas nomaiņa prasīs daudz gadu. Tomēr tehnikas attīstības potenciāls ir milzīgs. «Gudrās» tehnoloģijas – tā ir sadzīves elektronikas biznesa nākotne, DB pārliecību pauž Panasonic Polijas un Baltijas valstu izpilddirektors Ireneusz Smaga, vienlaikus atzīmējot, ka ražotājs jau pēdējos divus gadus TV un Blu-ray segmentā ir iestrādājis vairākus «gudros» risinājumus. Ražotāji attīsta piedāvājumu klientiem, kas lietotājiem sniedz plašākas iespējas gan globālo, gan vietējo iespēju klāstā. Panasonic uzskata, ka gudri izstrādāta un gudri pielietota viedā tehnoloģija var būtiski uzlabot ikdienas dzīvi. Tiesa, apkopotā informācija liecina, ka šobrīd «gudrās» tehnikas pārdošanas apjomi nav grandiozi, taču interese par šāda veida tehniku palielinās.

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Kopējie zaudējumi, ko ASV nodarījusi viesuļvētra Irēna, varētu sasniegt septiņus miljardus ASV dolāru. Apdrošināšanas industrijai šis varētu būt viens no ļaunākajiem gadiem, atsaucoties uz agrīnajām Kinetic Analysis Corporation aplēsēm, vēsta New York Times.

Lielākie zaudējumi nodarīti Ņujorkai un Ņūdžersijai, pavēstījuši nozares eksperti. Lai gan vētras Irēna spēks svētdien - laikā, kad tā sasniedza Ņujorku, jau bija samazinājies, divos iepriekš minētajos apgabalos atrodas visvērtīgākie nekustamie īpašumi Atlantijas okeāna piekrastē.

Ja vētras nodarītie zaudējumi sasniegs septiņus miljardus ASV dolāru, tad Irēna kļūs par vienu no desmit vislielākos zaudējumus nodsarījušajām katastrofām ASV. Līdz šim «visdārgākā» nelaime ASV ir bijusi viesuļvētra Katrīna, kas plosījās 2005. gadā un nodarīja zaudējumus 45 miljardus ASV dolāru apmērā, neskaitot tās izmaksas, ko sedza Nacionālā Pārtikas apdrošināšanas programma. Otrā nelaime, kas nodarījusi lielākos zaudējumus ir 2001. gada 11. septembrī notikušie teroristu uzbrukumi Pasaules Tirdzniecības centram un Pentagonam, kas kopumā radījuši 23 miljardu ASV dolāru lielus materiālos zaudējumus.