Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Tiesa gan, kādas optimistiskākās cerības uz starptautiskās tirdzniecības atgūšanos var arī nematerializēties. Papildu jau esošajai deglobalizācijas vilkmei pandēmija daudzviet raisījusi visai nopietnus jautājumus par valstu drošību krīžu apstākļos. Proti, pie lielākām nepatikšanām vieglāk izdzīvot ir tad, ja esi pašpietiekams. Veselām valstīm pandēmija ir bijusi milzīgs stresa tests, kas atklāja, cik tad patiesībā tās pašas sevi var nodrošināt ar, piemēram, pārtiku, nepieciešamo aprīkojumu un dažnedažādām citām lietām. Attiecīgi tas var – drīzāk, tam pat tā vajadzētu būt – novest pie secinājumu izdarīšanas, kam seko vairāk vai mazāk mērķtiecīga politika.

Arī, piemēram, The Wall Street Journal aptaujātie eksperti izceļ, ka pasaules tirdzniecības kursu nākamajos gados lielā mērā regulēs tas, cik ļoti politikas noteicēji spēs šo pandēmiju atstāt pagātnē. Proti, pandēmija palielinājusi bažas par nacionālo drošību, kam var būt paliekošas sekas. Viena no tendencēm var būt samazināta globalizācija un dažu šī procesa sadaļu ielikšana atpakaļgaitā. 2020. gadā spēkā esot iepriekš faktiski neiedomājamiem globāliem ierobežojumiem, pastāv iespējamība, ka preču, cilvēku un pat ideju pārrobežu plūsma savā agrākajā apmērā un veidā vairs neatgriežas.

Visu rakstu lasiet 5.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!