Kurzemes Tūrisma asociācija šogad Lielā Jēkaba balvu tūrisma nozarē piešķirs vairākās nominācijās: Ražots Kurzemē, Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē, Dižā Kurzemes dabas taka, Dižā Kurzemes ekspozīcija, Dižais Kurzemes kempings, Dižais Kurzemes krodziņš, Dižais Kurzemes pasākums.

Savus nominantus ikgadējai Kurzemes tūrisma balvai jau nosaucis Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs. Nominācijā Ražots Kurzemē izvirzīts Liepājas Amatnieku nams, kur top tradicionālās mākslas darbi, un zemnieku saimniecība Baroni, kur viesi var apskatīt kazu ganāmpulku un nogaršot no kazas piena gatavotus dažādu veidu sierus.

Par labāko un atraktīvāko mājas lapu cīnīsies Karostas informatīvā mājaslapa, kas sniedz informāciju par visu bijušo militāro teritoriju un tās vērtīgākajām apskates vietām, un Sofijas laivas, kas piedāvā informāciju par laivošanu un ar to saistītajām aktivitātēm ne tikai latviešu, bet arī ārvalstu mērķauditorijai.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas centrs izvirzījis kandidātus ikgadējai Kurzemes tūrisma balvai. Tās piešķirs vairākās nominācijās - Dižā lauku sēta, Tūrisma dižā mājas lapa, Dižais piedāvājums ģimenei, Dižais amatu meistars, Dižā kolekcija, Dižais Kurzemes ēdiens, Dižais Kurzemes pasākums.

Liepājas puse šajās kategorijās nominējusi gan pieredzes un tradīcijām bagātus tūrisma uzņēmumus, gan arī nozares debitantus: Nominācijā Dižā lauku sēta izvirzīti Nīcas novada Sīpoli un kempings Pūķarags Papē, par labāko un atraktīvāko mājas lapu cīnīsies www.beachparty.lv un www.virzas-keramika.lv, savukārt no Liepājas puses kā Dižais piedāvājums ģimenei izvirzīta Izziņas un aktīvās atpūtas taka PPP Dunalkas pagastā un Atpūta Ziemeļos Bārtas pagastā, kas 2009.gadā startēja kā jaunais tūrisma piedāvājums.

Nominācijā Dižais amatu meistars izvirzīts Amatnieku nams Liepājā un Zivju pikniks (meistars Dzintars Zamarītis) Pāvilostā; Dižā kolekcija - Pūķu Jāņa seno mūzikas instrumentu kolekcija Rucavā un ekspozīcija Jūrmalnieku senatne Nīcas novada Jūrmalciemā; nominācijā Dižais Kurzemes ēdiens sacentīsies restorāns Vecais Kapteinis Liepājā un Etnogrāfiskā māja Zvanītāji Rucavā, bet nominācijai Dižais Kurzemes pasākums tiek piedāvāti svētki ģimenei Lielmutis Fricis un Lielmute Marta un Fontaine Festival Liepājā.

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(46).jpg

Tā, uzrunāta intervijai, kautrīgi atrunājas ziedu namiņa Agnese saimniece Agnese Elcere. Viņas lolojums - mazs ziedu veikaliņš Tukumā.

Iebraucējam mazo ziedu namiņu starp lielveikalu un bērnudārzu atrast grūti. Tas kā rūķītis paslēpies lielu kastaņkoku paēnā. Taču visi vietējie zina, ka te ir vislabākās rozes pilsētā. Turklāt deficīta prece - Latvijā audzētas.

Lai ir tā, kā nevienam

Ziedu namiņa panākumu noslēpums - tādas rozes kā nevienam Tukumā. «Tik mazam uzņēmumam kā mans ir jāatrod kaut kas ļoti specifisks. Un man tās ir rozes,» pārliecināti saka Agnese. Izpētot citu pilsētas ziedu veikalu piedāvājumu, nolemts, ka konkurēt floristikas darinājumu, telpaugu un ievesto ārzemju ziedu ziņā nevar - tā visa ir pārpārēm. Taču Agnese ievērojusi, ka nav skaistu rožu. Tirdzniecības vietās rozes parasti tur aukstumskapjos, bet ziedam tas par labu nenāk, turklāt cilvēki tādas nevar labi apskatīt. Nolemts - tirgos rozes! Turklāt nevis šādas tādas, bet vietējās. Tukuma rajona Sēmē ir Latvijā lielākā rožu audzētāja Ar B Agro siltumnīcas, tātad arī piegādātājs zināms.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Viņa nolēma laimi nemeklēt Anglijā, pēc mācībām atgriezās tēva mājās Otaņķu pagasta Salās. Kad prātā pelēkās dienās uzmācas šaubas par stādiem un siltumnīcām, Sintija Pickēna atgūstas «emkas» sedlos. Piekrastes vēja dullums un spīts skan jaunās māmiņas un uzņēmējas balsī: «Es palikšu tēva mājās, viss izdosies!»

Tā raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Es nevēlos ņemt kredītus, jo tas nozīmētu to pašu, ko pirkt biļeti uz Londonu. Cenšos pašas spēkiem attīstīt mikrouzņēmumu. Tas, ka siltumnīcas ir mazas, nemaz nesatrauc, jo pagaidām eksperimentēju, pērku sēklas, skatos, kas izaugs,» sacījusi Sintija. Leduspuķes, atraitnītes un samtenes jau podiņos salapojušas un gaida pircēju. Puķu stādus izpirks tepat Otaņķos, Rudē un Nīcā. Ir klienti, kuri labprātāk iebrauc ciemos un paši izvēlas stādus jau būdā, norāda Kursas Laiks. «Cilvēkiem patīk atbraukt pie manis, parunāt. Puķu stādu pārdošana ir tikai daļa no komunikācijas ar līdzcilvēkiem. Pastāstu, ko zinu, kā vajadzētu izstādīt, kāda augsne, kāds mitrums un kādi augi līdzās vēlami,» stāstījusi Sintija. Šogad būs otrais gads, kad uzņēmēja nopietni audzē stādus pārdošanai, tādēļ eksperimenti nav beigušies.

Ventspilī vairākos incidentos iekūlušies jūrnieki no NATO pretmīnu grupas kuģiem. Par kāda nīderlandiešu jūrnieka dzīvību šobrīd cīnās mediķi, tā vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Nedēļas nogalē Ventspils ostā ieradās deviņi NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, kas piedalās starptautiskajā mīnu meklēšanas Open Spirit 2014 operācijā. Jūrnieki savā brīvajā laikā apmeklējuši arī pilsētas bārus un klubus, lietojuši alkoholu un iekļuvuši kautiņos, notikušo atstāsta medijs.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes preses pārstāve Signe Šteinberga informējusi, ka policija uzsākusi trīs kriminālprocesus par gadījumiem, kuros iesaistīti jūrnieki. Tostarp naktī uz sestdienu pagaidām nenoskaidrotas personas uzbruka trijiem jūrniekiem. Viņi piekauti un aplaupīti. Tajā pašā naktī Easy bārā notika konflikts, kura laikā kādam jūrniekam no Latvijas nodarīti miesas bojājumi. Cietušais Neatkarīgajai stāstījis, ka viņš mierīgi sēdējis pie bāra letes, kad pēkšņi viņu no aizmugures kāds pagrāba aiz rīkles, aizvilka uz tualeti un tur viņu piekāva.

Iebīdot autostāvvietā puķu podus, pašvaldība steigā novērš projekta nepilnības Raiņa un Pētera ielas krustojumā Jelgavā, šodien vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas».

Lai uzlabotu Raiņa un Pētera ielas krustojuma pārskatāmību, pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» krustojumam tuvāk ierīkotajā autostāvvietā pretī Raiņa ielas 21. namam nolikusi puķu podus. Kādi nezināmi cilvēki, iespējams, auto novietotāji, kam toveri traucē, aizvakar tos izcēluši no stāvvietas un nolikuši ietves malā.

Pirms pāris gadiem par 5,4 miljoniem eiro veiktās Raiņa ielas rekonstrukcijas projektētāji Jelgavas uzņēmums «3C» gan uzskatot, ka krustojums ir pietiekami pārskatāms, ziņo laikraksts.

Zemnieku saimniecībā Zvejnieki Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu stādus, kā arī puķes. Māju saimniece dzīvojusi un strādājusi Rīgā, bet dzīve piespieda pārcelties uz Ādažiem. Vēloties vairāk lauksaimniecības zemes, sameklēta māja Mazzalves pagastā. Tagad te izaudzēto pārsvarā pārdod Rīgā. Šajās dienās, kad laiks kļuvis siltāks, siltumnīcās un lecektīs strauji aug un ziedpumpurus briedina nākamās rīdzinieces — dažādas krāšņumpuķes, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Sarunas dienā māju saimnieks bija devies uz vairumtirdzniecības bāzi pēc gladiolu, liliju un citu puķu sīpoliem. Bērni uz laukiem atbrauc, ja darāmi lielāki darbi un nedēļas nogalēs.

Daudzu tūkstošu stādu modinātāja Anita Driksmane stāsta, ka pirmās šogad no ziemas miega pieceltas tulpes. Tās uzziedinātas 8. martam, bet darbs sākās jau janvāra beigās. Februārī saimniecība vairumā iepirka jaunstādus, kas tagad pietiekami paaugušies, lai drīz, tāpat kā vēlāk grieztie ziedi, dotos pie pircējiem uz Rīgu. Pašlaik siltumnīcās plaukti pildīti ar leduspuķu, atraitnīšu, petūniju, balzamīņu un daudzu citu puķu stādiem. Anita teic, ka nepacietīgajiem, kuri grib kaut ko dēstīt tikko sasilušajā zemē, jāizvēlas augi, kuri spēj izturēt ne pārāk silto pavasari, piemēram, atraitnītes. Zvejnieku siltumnīcā pašlaik vistuvāk ziedēšanai ir hortenzijas. Savs laiks nāks arī ķirbju, tomātu, kabaču, kā arī garšaugu — bazilika, pētersīļu — un citiem stādiem.

Palapu ģimene Gramzdas pagastā jau jūnija sākumā vāks agro kartupeļu ražu. Viņu meitas, pieradušas pie lauku darba, uz pilsētu neraujas un šiverē siltumnīcās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Saimnieks Egils Palaps stāsta, ka cenšas paņemt dārzeņu un sakņu tirgu ar ļoti agru ražu. Kartupeļi uz lauka jau sanākuši un būs rokami jūnija sākumā. Tirgū pat neticot, ka vietējie. «Paši varam izaudzēt. Kāpēc jāved no Polijas?» vaicā saimniece Rita Palapa un pastāsta, ka zemē liek tikai sadiedzētus agrāko šķirņu kartupeļus. Tie aukstajā zemē nekad nesapūstot. Lai raža būtu pakāpeniska, daļa lauka apsegta ar plēvi. Tai cauri redzami paprāvi ceri, bet pirmās lapas parādījušās arī uz klajā lauka.

«Viss ir tā, kā pienākas,» siltumnīcu zaļo augu un krāsaino puķu valstībā saka Rita. Saimniekošana tajās iesākta pirms četriem pieciem gadiem, lai būtu darba vieta meitām Zandai un Madarai, kurām pilsētā nepatīkot. «Man pilsētā galīgi nepatīk,» apstiprina Zanda. Tās dzīvi izbaudījusi mācoties.

Rīgā līdz pat oktobra beigām uzņēmēji tiks atbrīvoti no nodevas par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, turklāt galdiņus un krēslus turpmāk varēs ierīkot arī pie citām publiskas lietošanas telpām, piemēram, ziedu veikaliem un tamlīdzīgi.

Naudas summa, kuru pašvaldība šogad neiekasēs līdz ar nodevas atcelšanu, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Pašvaldībā norāda, ka sakarā ar ārkārtējo situāciju un pārvietošanās ierobežojumiem ir ļoti būtiski samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas tieši ietekmē tādas nozares jomas kā ēdināšanas bizness.

Restorānu nozarei galvenie gadalaiki, kas nes peļņu, ir tieši vasara un arī pavasara saulainās dienas, tādēļ ir nepieciešami uzņēmēju atbalsta pasākumi, piemēram, atvieglot nepieciešamās ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas kārtību, norādīja vietvarā. Līdz ar to pieņemts lēmums uz laiku apturēt nodevas iekasēšanu par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai un par ielu tirdzniecību publiskās vietās.

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Litenes pagasta SIA Pededzes saimniekiem pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī pirkstu galos, jo, domājot par šīgada ražu, cītīgi tiek piķēti tomātu, piparu, puravu, puķu un dažādu garšaugu stādi. Daži ir tik smalki un tievi, ka atliek vien brīnīties, kā saimnieces Oksana Plūme un viņas mamma Ligita tiek ar tiem galā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Rosāmies jau kopš februāra sākuma,» smaida abas dārznieces.

Pagaidām, kamēr vēl ir auksts, piķēšana notiek mājas verandā, kas pamazām jau kļūst par šauru. Tiklīdz gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, kastītes ar jau izpiķētajiem dēstiem pārcelsies uz apjomīgo siltumnīcu, kas šogad ir divkārt lielāka nekā pērn. Siltumnīcā jau sadīguši redīsi, kurus pēc kāda laika nomainīs tomāti. Savukārt dažādu šķirņu pipariem un gurķiem atvēlēta atsevišķa siltumnīca.

«Pirmos piparus un puravus sējām jau februāra pēdējās dienās. Arī marta sākums bija aktīvs sējas laiks. Mēs ievērojam norādes, kurā dienā kad kas jāsēj, atkarībā no tā rītos plānojam dienas darbus. Šobrīd galvenokārt rosāmies verandā. Podiņi un kastītes ar dažādiem dēstiem iekarojušas mājā visas palodzes un pat pirtsaugšu. Mūsu prioritāte ir garšaugu audzēšana, jo veidojam dažādus garšvielu maisījumus. Jau ir izpiķēts, piemēram, baziliks, timiāns, muskatsalvija un citi jauni garšaugi, jo gatavosim jaunus maisījumus,» stāsta Ligita.

Minskas apgabala izpildkomiteja 8.martā vietējo lauksaimniecības uzņēmumu vadītājām dāvinās traktorus, ziņo Baltkrievijas mediji.

Kopumā plānots dāvināt 18 traktorus, jo tieši tik daudz šajā apgabalā ir lauksaimniecības uzņēmumu vadītāju.

Svinīgā lauksaimniecības tehnikas sertifikātu pasniegšana notikusi 4.martā. Traktori iegādāti izmantojot apgabala budžeta līdzekļus. Kā pašas lauksaimniecību vadītājas attiecas pret lēmumu puķu vietā saņemt traktorus, netiek ziņots. Sertifikātu saņēmējas godinās arī izpildkomiteja.

Starptautiskā sieviešu diena kā oficiālā svētku diena tiek svinēta 30 valstīs. Pie tam Ķīnā un Madagaskarā 8.martā sievietēm ir brīvdiena, ziņo, leta.ru.

Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Gladiola ir kā puķu karaliene, bet tajā pašā laikā ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Gladiolas jau gandrīz 40 gadus ir novadnieka, 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra mīļākie ziedi – viņa kolekcijā ir 308 šķirņu gladiolas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Atminos, ka Rīgā pirms tiem daudzajiem gadiem apmeklēju gladiolu izstādi un sirsnīgi parunājos ar selekcionāru Aldoni Vēriņu. Tas laikam bija klikšķis, ka man arī vajag gladiolas! Tolaik nebija tādu iespēju kā šodien – sev vēlamās gladiolu šķirnes varēja nolūkot tikai šādās izstādēs vai A.Vēriņa, vēlāk arī citu selekcionāru izdotajos gadskārtējos katalogos,» atminas G.Kūtris.

Tā pamazām veidojās kolekcija, gadā iepērkot 10 līdz 20 jaunas šķirnes. Šobrīd G.Kūtrim ir 308 šķirņu gladiolas, Latvijā audzē aptuveni 1000 šķirnes. Lielākā daļa kolekcijas aug un zied G.Kūtra vecāku Valijas un Vilmoņa māju Drīzuļi pagalmā Liepnas centrā, aptuveni 30 šķirnes – G.Kūtra mājās Babītes novadā. «Liepnā vecākiem pamazām samazinās apstrādājamā zemes platība – jaunāks jau neviens nekļūst, tādēļ man ir jāapzinās savas iespējas un viņu varēšana, jo ikdienā viņi laista un ravē manas gladiolas, es tās stādu un novācu,» saka G.Kūtris.

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.

Gramzdas pagasta pārvaldes ēka celta pēc tipveida projekta un pēc telpu izvietojuma atgādina vēl vairāku pašvaldību vadības centrus. Taču koridori un kabineti pārsteidz ar košām krāsām – katrā telpā tā ir atšķirīga, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Iekštelpu remonts veikts laikā, kad pagasta groži bija Augustina Eidejus rokās. Katrs darbinieks drīkstējis izvēlēties sev tīkamāko sienas apdares veidu un krāsu. «Augustiņš mūs neierobežoja,» stāsta kasiere Sandra Arāja. Apmeklētāji galvenokārt priecājoties, bet gadoties pa kādam, kuram spilgti zaļais koridoru tonis nav pa prātam.

Priekšsēdētājam darbinieces ieteikušas kabinetu tapsēt ar lillā krāsas tapetēm, lai pieskaņotu viņa kreklam. Bet Augustins izvēlējies mierīgāku – zeltainu – toni ar viļņotu rakstu. Tas varētu simbolizēt priekšnieka dzīves ritmu – te augšā, te lejā. Tagad tas jāpieņem pašreizējam pārvaldniekam Dzintaram Kudumam, kuram, radušam pie latviešiem raksturīgajām mierīgajām pasteļkrāsām, sākumā šķitis nepierasti. Nu jau krāsainību pieņēmis un domā savai pārvaldei saukli: «Pret ikdienas pelēcību!» vai «Izkrāsosim pasauli!»

Iestājoties pavasarim, Pašvaldības policija Jelgavā biežāk saņem iedzīvotāju sūdzības par transportlīdzekļu novietošanu daudzdzīvokļu māju pagalmu zālienos, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Sudrabu Edžus ielas 13a iedzīvotāji pagalmā iepretī pilsētas poliklīnikai autoriteņu izvagoto zālienu pat iesaukuši par «tankodromu».

Turpretī Driksas ielā 6 pagājušajā svētdienā gar zāliena malu tapis autovadītājiem respektabls nožogojums, ko nākotnē sola nomainīt ar dekoratīviem puķu podiem.

Automašīnas Sudrabu Edžus ielas 13.a un 15. nama pagalmā atstāj ne tikai šo māju iedzīvotāji, bet arī poliklīnikas apmeklētāji. Pirms gadiem četrdesmit izbūvētajā autostāvvietā, kur var novietot pārdesmit automašīnu, visiem vietas nepietiek. Zemgales Ziņas novēroja, ka kāda sieviete, kas acīmredzot savu auto pie Sudrabu Edžus 13.a nama bija atstājusi pirms vairākām stundām, dažu vēlāk iebraukušo spēkratu dēļ vairs nevarēja pa ceļu tikt uz ielas. Nekur apkārtnē nemanīja arī novietoto auto īpašniekus. Uzgāzēdama viņa sparīgi brauca zālienā, un, riteņiem «spolējot» un slapjās zemes pikām lidojot pa gaisu, automašīna izspraucās uz Sudrabu Edžus ielas.

Lai arī «Meistaros» Lielplatonē audzē dārzeņus, visapkārt siltumnīcām saimniecības teritorijā plešas krāšņas puķu dobes. «Tas manam priekam,» atzīstas saimniece Tamāra Biseniece.

Vairāk savam priekam tiek audzētas arī daudzās tomātu šķirnes, kopumā aptuveni 50, jo ražošanai un tirgošanai tāda daudzveidība nav nepieciešama, bet dārzeņu audzētāja skaidro, ka pašai ir interesanti pamēģināt jauno, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Gluži kā tērpu mode arī dārzeņu tirgū populārākie mainās. Audzētāja atceras, ka vēl pirms desmit gadiem retums bijis, piemēram, rukola, kas tagad ir visai pieprasīta. Arī Tamārai, pirmo reizi to nobaudot, nav šķitis, ka tas būtu kaut kas garšīgs, un gribējies to pielīdzināt pieneņu celšanai galdā. Tāpat sākotnēji cilvēki brīnījušies par puraviem un nelabprāt tos gribējuši iekļaut savā ēdienkartē. Dārzeņu audzētāja atceras: «Tas varēja būt deviņdesmito gadu sākumā, kad pirmo reizi iesēju puravus. Izauga tik skaisti, bet nebija, kas pērk. Tolaik viena sieva manus dārzeņus pārdeva tirdziņā, un es ieteicu viņai katram pircējam dot bonusā pa puravam. Protams, ne jau visi pēc tam nāca pirkt puravus, bet vismaz pamazām iepazīstinājām ar šo augu. Tagad nevaru iedomāties saimniecību bez puraviem, tos ēd daudz un dažādi – liek salātos, mērcēs un zupās.»

Šodien un rīt Jelgavas pils parkā norisinās «Latvijas Stādu dienas 2014», pulcējot stādu audzētājus, dārzkopjus un ikvienu, kam tas ir vaļasprieks, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Zīverte.

Ņemot vērā to, ka šogad «Stādu dienas» iekrīt pārceltajā darba dienā, pasākuma darba laiks ir pagarināts un tirgotāji visus puķu audzētājus, dārzkopjus, mazdārziņa apsaimniekotājus un zemes īpašniekus šodien gaidīs no plkst.9 līdz pat plkst.19, savukārt svētdien, 11.maijā, no plkst.9 līdz plkst.15.

Šogad «Stādu dienās» piedalās vairāk nekā 200 tirgotāji, kuri piedāvās vasaras puķes, ziemcietes, augļu kokus, krūmus, dekoratīvos augus, skujkokus, arī trifeles un vīnogulājus. Dārza labiekārtošanai piedāvās dārza tehniku, pļāvējus, augsnes mēslojumu, darbarīkus, kā arī dārza mēbeles, puķupodus un dārza dekorus.

Par godu Latvijas pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, Nīderlande dāvinās Latvijai jaunu tulpju šķirni, informē Latvijas prezidentūras pārstāve Lāsma Lapinska.

Ceturtdien, 23.aprīlī Nīderlandes vēstniecība Latvijā rīkos Tulpju dienu. Diena sāksies ar semināru Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šajā seminārā pārstāvji no augkopības un dārzkopības kopienām Latvijā un Nīderlandē pārrunās vēsturiskās iezīmes un mūsdienu tendences pavasara sīpolpuķu dārzu veidošanā un stādīšanā. Semināra partneris SIA Onavo no Bulduriem dalīsies ar semināra dalībniekiem savā pieredzē un zināšanās.

Rīkotāji ir uzaicinājuši arī Džosu Bīlenu (Jos Beelen), Nīderlandes uzņēmuma JUB pārdošanas menedžeri Austrumeiropas reģionā sniegt eksperta viedokli par Nīderlandes dārzkopības nozari. JUB ir viens no pasaules lielākajiem puķu sīpolu piegādātājiem mehāniskai stādīšanai publiskajās zaļajās zonās, un kopš 2010.gada uzņēmums var lepoties ar tiesībām piegādāt preces arī Nīderlandes karaļnamam. JUB ir labs piemērs Nīderlandes dārzkopības nozares īpašajai spējai meklēt un atrast neordinārus risinājumus, tā pieeja uzņēmējdarbībai ir starptautiski orientēta. Pateicoties šādai neordinārai domāšanai, nīderlandiešu augkopības nozare ir spējusi radīt daudzus inovatīvus risinājumus.

Kad pulkstens rāda 2.15 naktī, sākas darba diena konditorejā AMSA Irlavā. Pirmā uz cehu dodas saimniece Sanita Austruma, lai iemīcītu mīklu. Mazliet vēlāk uz cepšanu ierodas darbinieki un saimnieks Māris, kura uzdevums gatavo produkciju nogādāt tirdzniecības vietās.

«Piparkūkas un piparkūku mīkla patlaban ir pieprasītākā prece,» teic Sanita. Katru gadu tiek pārdots ap tonnu brūno, saldo mīklas ķieģelīšu. Saimniece joko - ja safasēto krautu kaudzē, iznāktu kā prāva malkas grēda. Šogad piparkūku pirkšanas laiks sniega un noskaņas trūkuma dēļ mazliet aizkavējies un saimnieki jau sākuši mazliet bažīties, taču tagad visi steidz nokavēto atgūt. Divās pēdējās nedēļās pārdots vairāk piparkūku izstrādājumu, nekā citugad mēneša laikā.

Sanita gan atzīstas noslēpumā, ka gada nogales svētki viņai nepatīk. Kad citiem prieki un mielošanās, uzņēmumā visi darbinieki pārguruši, neizgulējušies. Vairāk jūtoties kā Grinči, ne līksmi svētku rūķīši. Produkcijā tas gan neatspoguļojas - prāvie piparkūku Kraukšķīši rindojas cits pie cita, koši rotāti un smaidīgi. Arī lielās sirdis ar mīļajiem novēlējumiem ir pārbaudīta vērtība. Piparkūku pūķu gan nebūšot - tas ir pārāk sarežģīts zvērs, ar to lai katrs pats mājās galā tiekot.

Lai arī kūdra tiek uzskatīta par vērtīgu Latvijas dabas resursu un augstvērtīgu izejvielu, kas daudzveidīgi izmantojama, sen aizmirsušies laiki, kad kūdra bija kurināmais un pakaiši lopu fermās. Šobrīd gandrīz visa Latvijas purvos iegūtā kūdra tiek izmantota substrāta ražošanai lauksaimniecībai un dārzkopībai, no kuras vismaz 95% tiek eksportēta, raksta laikraksts Diena.

Lielākie kūdras ieguvēji Latvijā nav vis pašmāju bāleliņi, bet ārzemju kompānijas, kas te ienākušas gadsimtu mijā, dibinot savus uzņēmumus vai sadarbojoties ar vietējiem, bet būvējot savas pārstrādes rūpnīcas.

Asu pagriezienu kūdras nozares tālākajā attīstībā iezīmēja tieši deviņdesmito gadu sākums. Padomju gados lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais gala produkts bija kurināmā vai pakaišu kūdra. Laiki mainījās, par prioritāro kurināmo kļuva naftas produkti un dabasgāze, bet kūdru vairs nevienam nevajadzēja. Ražošanas apjomi kritās, rūpnīcas bija jāslēdz, purvu un infrastruktūras uzturēšana kļuva nepanesama, un tobrīd vietējiem uzņēmējiem tā īsti arī nebija skaidrības, ko tad ar šo resursu darīt tālāk.