Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs jāmaksā par dividendēm, mantojumu, dāvanām, kas vērtīgākas par noteikto slieksni, kā arī par kapitāla pieaugumu. To paredz darba grupas izstrādātais jaunais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumprojekts, kurš gan vēl var tikt pakļauts būtiskām korekcijām.

"Ir radīts jauns nodokļu nodevu sistēmas skelets, kurš nav publiski pieejams un par to runās ar finanšu ministru. Konceptuāli esam pārliecināti, ka jāiet uz IIN apliekamās bāzes paaugstināšanu kā tas ir visās Eiropas valstīs, proti, kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar nodokli," tā Finanšu forumā atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš. Viņš gan norādīja, ka faktiski tas būtu jauns nodoklis un svarīgākais jautājums, vai pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tas būtu ieviešams.

Valdība otrdien, 26. februārī apstiprināja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot pagarināt IIN samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības.

Jau vēstīts, ka kopš 2018. gada Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem, skaidro FM.

Valdība šodien nolēma lauzt ar Rīgas domi un Ventspils domi noslēgtos līgumus par īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas kārtību.

Patlaban ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā. Ar Rīgas domi līgums noslēgts 1995.gada decembrī, bet ar Ventspils pilsētas domi - 1996.gada martā.

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu lauzt šos līgumus un noteikt, ka no nākamā gada janvāra IIN ieskaitāms tikai Valsts kases IIN sadales kontā. Tādējādi nodokļu maksātājiem tiks vienkāršota IIN samaksas kārtība, tiks samazināts administratīvais slogs un efektivizēta valsts un pašvaldību resursu izlietošana. Pārejot uz pilnībā centralizētu IIN nodokļa iekasēšanu, tiks optimizēts IIN administrēšanas process, samazināsies kļūdaino maksājumu skaits Valsts kases IIN sadales kontā un tiks novērsta situācija, ka pašvaldības ilgstoši nesaņem tām pienākošos līdzekļus no iekasētā IIN, izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā raksta FM. Dokumentā teikts, ka Rīgas dome kļūdaini ieskaitīto IIN maksājumu pēc tā konstatēšanas nevis nekavējoši atmaksā citām pašvaldībām, bet izmanto savu funkciju pildīšanai un politiski noteikto prioritāšu īstenošanai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka studentu pirmais darbs ir mācības, nevis iztikas pelnīšana, un ka strādāt - tas nav labi.

Tāpēc jau vairākus gadus LSA cenšas pārliecināt lēmējinstitūcijas par to, ka būtiski jāpalielina stipendiju apjoms un stipendiju saņēmēju skaits. Lai studenti varētu nodarboties ar galveno savā dzīvē, ir vajadzīgi iztikas līdzekļi. Pašlaik liela daļa studentu tos nopelna strādājot. Precīzu datu nav, bet tiek lēsts, ka liela daļa piestrādā jau no pirmajiem kursiem. LSA uzskata, ka tas ir pretrunā ar Latvijas izvirzītajām prioritātēm par izglītības un zinātnes nozīmi valsts attīstībā, sarunā ar Db norādīja LSA Sociālā virziena vadītājs, LU students Toms Miks. LSA nepieciešamību palielināt stipendijas saista ar izglītības kvalitāti. Šādu viedokli atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Pašlaik 70 Ls stipendiju saņem katrs 10. bakalaurs un maģistrs, kas mācās par budžeta līdzekļiem. Labāka situācija ir doktoriem - visi, kas studē par valsts naudu, saņem 80 Ls stipendiju. Tomēr jāatceras, ka pa valsts līdzekļiem mācās tikai katrs ceturtais Latvijas students. Tāda ir pašreizējā situācija. Kaut kad nākotnē tā varētu mainīties, tomēr maz ticams, ka šogad.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Liepājas pašvaldības stipendiju piešķiršanas komisija izskatījusi 27 studentu iesniegumus, no kuriem Stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilduši 19, informē pašvaldība.

Stipendijas vēlējās saņemt 15 vecāko kursu studenti, bet 12 studenti savu pieteikumus iesnieguši pirmo reizi pēc pirmā kursa pabeigšanas. Visvairāk stipendiju pieteikumus iesnieguši topošie inženieri un ārsti.

Par stipendiju piešķiršanu lems nākamajā komisijas sēdē - pēc sekmju izrakstu saņemšanas un konsultēšanās ar potenciālajiem darba devējiem.

Stipendiju nolikumam atbilda seši no 12 saņemtajiem otrā kursa studentu pieteikumiem. Ar šiem studentiem vēl tiks veiktas papildus pārrunas, pieaicinot potenciālos darba devējus.

Savukārt 13 vecāko kursu studentiem, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pašvaldības stipendijas, būs jāiesniedz sekmju izraksti, jo nolikums paredz, ka sekmju vidējais vērtējums nav zemāks par 7 ballēm. Komisijā tika pārrunātas arī iespējamo atbalstāmo specialitāšu saraksts nākamajam mācību gadam. Kā zināms, šogad pašvaldības stipendiju piešķiršanai atbalstāmās profesionālo studiju specialitātes ir: arhitekts, inženierzinātņu speciālists (būvniecības, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju, transportbūvju, enerģētikas un elektronikas inženieris, medicīnas fizikālo tehnoloģiju speciālists, ārsts.

Otrdien, 23. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieskaitīšanas kārtības maiņu, lai to atvieglotu, kā arī mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, informē Finanšu ministrija.

Ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi šobrīd ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā.

Ierosinājums mainīt esošo IIN ieskaitīšanas kārtību balstās uz to, ka no pašvaldību un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses konstatētais nodokļu maksātāju pieļauto kļūdu apmērs un nodokļu maksātāju viedoklis liek secināt, ka šobrīd normatīvajos aktos paredzētā IIN ieskaitīšanas kārtība vairākos kontos rada uzņēmējiem administratīvo slogu, palielinot kļūdīšanās risku, veicot IIN maksājumus, kā arī palielinot neefektīvu darba spēka un laika resursu patēriņu nodokļu administrēšanā.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Ministru Kabinets (MK) panākuši vienošanos, ka pašvaldību budžetos 2009.gadā tiks ieskaitīti 82% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo pašvaldības piekrita, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, informē LPS.

Trešdien, 1.oktobrī, LPS dome apstiprināja Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolu un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt. Protokolu parakstīs Ministru prezidents Ivars Godmanis un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Pēc parakstīšanas tas tiks iesniegts Saeimā kopā ar 2009.gada valsts budžeta likumprojektu. LPS domes 1.oktobra sēdē Ministru prezidents Ivars Godmanis izteica priekšlikumu: ja LPS piekrīt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, tad MK piekrīt palielināt maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no 80 uz 82%. LPS dome atbalstīja šo Ministru prezidenta priekšlikumu un puses vienojās, ka 2009.gadā pašvaldību budžetos tiks ieskaitīti 82% no IIN, bet valsts budžetā – 18%.

Otrdien, 11. jūlijā, Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.

Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.

Tāpat likumprojekta grozījumi nosaka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā: tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID divas reizes gadā.

Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu

Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.

Nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, pirmdien pēc Nodokļu reformu vadības grupas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka darba grupā galvenais jautājums šodien bija saistīts ar veselības aprūpes nozares finansēšanu un panākta konceptuāla vienošanās par papildu finansējuma meklēšanu. «Skatām kontekstā ar sociālajām iemaksām, bet diskusija vēl turpināsies par to, vai sociālais budžets var atļauties iezīmēt 1% esošā sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes vai nepieciešams pielikt kādu procentu klāt,» pauda Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi, taču tādā gadījumā būtu jārod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.

Lai veicinātu pensionāru ieinteresētību turpināt strādāt un būt ekonomiski aktīviem arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, otrdien, 18. decembrī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvu ziņojumu par iespēju samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) personām, kas saņem pensiju un turpina strādāt. Valdība uzdeva Finanšu ministrijai šo dokumentu saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību, ņemot vērā, ka izmaiņas skartu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, kas ir nozīmīgākie pašvaldību budžeta ieņēmumi, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Šobrīd, ja persona vienlaicīgi saņem vecuma pensiju un strādā algotu darbu, tai tiek piemērots viens neapliekamais minimums pensijai, t.i. pensiju neapliekamais minimums – 165 lati mēnesī, savukārt darba alga tiek aplikta ar normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļiem. Šāda pieeja tika izvēlēta, lai ievērotu IIN sistēmas pamatprincipus - vienai fiziskajai personai var būt tikai viens neapliekamais minimums.

Neapliekamais minimums ir ienākuma daļa, kurai minimālā līmenī ir jānodrošina personas eksistencei nepieciešamie līdzekļi, un kura, nenosakot katrai fiziskajai personai individuāli nepieciešamo līdzekļu daudzumu, tādēļ ir izslēdzama no aplikšanas ar IIN.

Nodokļu sistēmas progresivitāti var palielināt, arī neieviešot tā saukto progresīvo nodokli, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, skaidrojot, ka, pēc viņa domām, noteikti apsverama būtu nodokļu paaugstināšana ienākumiem no kapitāla, piemēram, dividendēm. «Ir jau apnicis runāt par nodokļiem uz nekustamajiem īpašumiem,» tā viņš.

Strautiņš atzīst, ka emocionālā cīņa par un pret progresīvo nodokli lielā mērā ir putrošanās ar terminiem.

«Varētu teikt, ka Latvijā progresīvais nodoklis jau ir - 0% likme līdz noteiktam līmenim, par pārējo algas daļu: 25%. To tātad varētu saukt par divpakāpju progresīvo nodokli. Vai vajadzētu vairāk pakāpju, teiksim, 0%, 15 % un 25%? Tas būtu apsverams variants,» norādīja Strautiņš. Pēc viņa teiktā, var arī apgalvot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nav tik liela, lai būtu vērts to dalīt, un progresivitāti var arī palielināt, ceļot neapliekamo minimumu, bet nepazeminot likmi. Atšķirību praktiskā nozīme nebūtu ļoti liela, uzskata ekonomikas eksperts.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu.

Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra.

Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies:

- 2016.gadā – 75 eiro;

- 2017.gadā – 60 eiro;

- 2018.gadā – 40 eiro;

- 2019.gadā – 20 eiro;

- 2020.gadā – 0 eiro.

Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Valdība atbalstījusi 9,48 milj. Ls piešķiršanu pašvaldībām neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensēšanai.

Jau ziņots, ka janvārī ievērojami samazinājušies pašvaldību ieņēmumi, jo IIN nav iekasēts plānotajā apjomā.

Kopumā IIN veidā šogad plānots iekasēt 657,63 milj. Ls, no tiem janvārī – 54,8 milj. Ls, tomēr aizvadītajā mēnesī šajā nodoklī pašvaldības saņēmušas tikai 40,94 milj. Ls.

Kā ziņots, saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem. Nepieciešamā nauda tiks rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Db jau rakstīja, ka IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā IIN saņem visas pārējās Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Rīgas dome, grozot šā gada pilsētas budžetu, deficītu grib audzēt līdz 56 milj. eiro; samazinās iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze un finanšu rezerves, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan domes vadība lepojas, ka ieņēmumi pārsniedz operatīvos izdevumus, investīcijām naudas nepietiek. Tā rezultātā nākas aizņemties un tērēt iepriekšējo gadu rezerves. Līdz ar grozījumiem pilsētas budžetā, kurus plānots pieņemt šodien, budžeta līdzekļu atlikumu plānots samazināt vēl par vairāk nekā 10 milj. eiro – līdz 16,1 milj. eiro pretstatā 64,5 milj. eiro, kas rezervē bija uz šā gada sākumu. Tas būs mazākais atlikums, kādu pašvaldība piedzīvojusi, kopš domē saimnieko šībrīža vara.

Salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem, redzama tikai lejupvedoša līkne. 2010. gada beigās uzkrājums pārsniedza 119 milj. eiro, liecina DB izpēte. Kopš tā brīža uzkrājums tikai dilis, par ko iepriekš bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan iepriekšējie pilsētas vadītāji, norādot, ka uzkrājumi jāveido neparedzētiem apstākļiem, krīzei, lai gan fakts, ka budžeta deficīts tiek segts no iepriekšējo gadu uzkrājumiem, pats par sevi nav nekas ārkārtējs un tā rīkojas arī citas pašvaldības. Tomēr jāņem vērā, ka perspektīvā Rīga, piesaistot Eiropas miljonus, plāno nopietnus attīstības projektus, kuru dēļ var nākties iebraukt lielākos parādos.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem turpmāk nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, šodien vienojās Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Pievienota 5. rindkopa

Šodien notika paplašinātā Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tika skatīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Sēdē puses pauda savu viedokli par pašvaldību ieņēmumu apmēru no nodokļiem - pašvaldība uzstāja, ka tiem jābūt 19,6%, bet valdība vēlējās to noteikt 19,5% apmērā.

Puses atbalstīja prognozētos pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2018.gadā, 386,98 miljonu eiro apmērā. Attiecīgā summa neietver IIN ieņēmumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka valdība nāk pretī pašvaldībām un atbalsta to ieņēmumus nākamajos trijos gados noteikt 19,6% apmērā no valsts nodokļu ieņēmumiem, bet pašvaldībām netiks garantēta valsts budžeta likumā noteiktā IIN ieņēmumu prognoze 100% apmērā. Šāda garantija būtu paredzēta gadījumā, ja pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem tiktu noteikti 19,5% apmērā.