Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Autors: Armanda Vilcāne
2017. gada 19. decembris plkst. 10:49

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

«Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam. Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - Balticconnector un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus Conexus akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm,» norāda EM.

Savukārt lēmums par Conexus 18,31% akciju iegādi tieši AST īpašumā pieņemts, ņemot vērā AST pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā. EM norāda, ka akciju iegāde dos arī papildu iespējas AST elektroenerģijas apgādes drošības nodrošināšanā, jo dabasgāze ir kurināmais Rīgas termoelektrostacijām, kuras ir visa reģiona apgādes drošībai nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas avots periodos, kad ir augsts siltuma un elektrības pieprasījums un ūdens pietece Daugavā nav pietiekama, lai elektroenerģijas pieprasījumu segtu ar hidroelektrostacijām.

Ministrijā atgādina, ka 2016. gadā, Saeimai atbalstot grozījumus Enerģētikas likumā, tika pieņemts lēmums par dabasgāzes tirgus atvēršanu brīvai konkurencei 2017. gada 3. aprīlī. Vienlaikus tika noteikts, ka līdz tirgus atvēršanai vertikāli integrētam uzņēmumam AS «Latvijas Gāze» ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus – vienu, kas pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, un otru, kas īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Līdz ar to 2017. gada sākumā tika izveidota AS Conexus Baltic Grid, no AS Latvijas Gāze nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru, t.i. Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tai piederošo pārvades cauruļvadu infrastruktūru.

Tāpat Enerģētikas likumā tika noteikts, ka līdz 2017. gada 31. decembrim Conexus ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Līdz ar to Conexus kā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora lielākajiem akcionāriem, kuri ir iesaistīti arī dabasgāzes tirdzniecībā un dabasgāzes ieguvē (t.i., PAS «Gazprom», SIA «Itera Latvija» un Uniper), līdz šā gada 31. decembrim ir jāpārdod sev piederošās akcijas. Likumā šāda prasība tika iekļauta, lai nostiprinātu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarību un novērstu iespēju, ka kāds no Conexus akcionāriem nonāk interešu konfliktā un var tikt turēts aizdomās par iespējamo ieinteresētību ierobežot pārvades sistēmas operatora neitralitāti pret visiem dabasgāzes tirgus dalībniekiem.

Likumā tika paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Ņemot vērā paredzamo akcionāru maiņu un valsts intereses, 2016. gadā valdība sāka izvērtēt iespēju iegādāties Conexus, uzdodot konsultantam Deloitte izvērtēt iespējamos scenārijus saistībā ar Conexus akcijām. Balstoties uz sākotnējā vērtējuma rezultātiem, Ministru kabinets atbalstīja sarunu turpināšanu ar Conexus akcionāriem par iespējamo gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora kapitāldaļu iegādes darījumu. Lai atbalstītu valdības darbu, tika parakstīts līgums ar konsultantu konsorciju viena no pasaules vadošajiem finanšu konsultantiem Rothschild vadībā. Konsorcijā ietilpst arī Porta Finance, Deloitte un advokātu birojs TGS Baltic.

AST ir neatkarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi. AST kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija. Uzņēmuma darbība ir aizsākusies 1939. gadā un tā akciju kapitāls pilnībā pieder Latvijas valstij. Atbilstoši Enerģētikas likuma nosacījumiem elektroenerģijas pārvades sistēma nav atsavināma.

Conexus Baltic Grid ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas sadarbojas ar juridiskajām personām, dabasgāzes tirgotājiem Baltijas jūras reģionā, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajiem dabasgāzes pārvades sistēmu pakalpojumu tarifiem. Conexus Baltic Grid pārvalda arī Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir nozīmīgs stratēģiskais objekts visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc Lursoft datiem Conexus Baltic Grid lielākie akcionāri ir Krievijas Gazprom, Itera Latvija, Marguerite Gas un Vācijas Uniper Ruhrgas International.

LASI ARĪ:

Papildināta - Par Conexus Baltic Grid akcionāru varētu kļūt Augstsprieguma tīkls