Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Līdz ar būvniecības nozares atlabšanu, kā arī 3,5 miljonus lielo pasūtījumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmēbelēšanā šogad par 15% pieaudzis vietējo mēbeļu ražotāju kopējais apgrozījums. Savukārt nākamgad, attīstoties ekonomikai un palielinoties vietējā tirgus un eksporta pieprasījumam, gaidāms vēl 10% kāpums, intervijā aģentūrai LETA prognozēja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

«Nozare strauji auga no 2003.gada, jo privātpersonas ņēma kredītus, uzņēmumi iekārtoja birojus, bankas mainīja mēbeles utt. 2007.gadā vien mēbeles tika saražotas 175 miljonu eiro vērtībā. Taču, sākoties krīzei, ražotāji izjuta dramatisku kritumu. Smagākais laiks tika pieredzēts 2008.gadā, kad daudzi bankrotēja - no 555 uzņēmumiem palika apmēram 200. Tomēr palikušajiem izdevās pārdzīvot «tukšos» gadus, un no 2009.gada atsākās lēna attīstība, līdz 2013.gadā beidzot tika sasniegts 87 miljonu eiro patēriņa rādītājs,» sacīja Plezers.

Savukārt jaunākās aplēses liecinot, ka šā gada deviņos mēnešos asociācijā ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 43,51 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn ir par 11,1% jeb 4,38 miljoniem vairāk.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Kādreiz dēvētas par zinību krātuvēm, ēkas, kurās vēl nesen saimniekoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nu lielākoties ir tukšas un gaida savus jaunos lietotājus. Tomēr šķiet, ka pie jauniem saimniekiem tās tūlīt varētu arī netikt, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmais vairāk nekā pirms simts gadiem (1910. gadā) būvētais jūgendstila nams K. Barona un Elizabetes ielas krustojumā Nacionālās (tolaik – valsts) bibliotēkas vajadzībām kalpoja kopš 1956. gada. Tajā atradās gan lasītavas un krātuves, gan izstāžu zāles, uzziņu informācijas centrs, administrācijas telpas utt. Pēc bibliotēkas pārcelšanās uz jaunajām telpām divdesmit gadus lolotajā Gaismas pilī ēka pavisam tukša nav palikusi. Pagaidām tajā vēl atrodas vecās bibliotēkas mēbeles, kuras Kultūras ministrija paredzējusi izsolīt savā pakļautībā esošajām institūcijām, DB stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvis Augusts Zilberts. Vienošanās par telpu izmantošanu ir līdz 1. martam.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apmēbelēšana, lielāki pārdošanas apjomi pašu mājās un ārvalstīs ļāvuši mēbeļu ražotājiem kāpināt ieņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina apkopotie dati par 24 lielākajiem mēbeļu un to detaļu ražotājiem 2014. gadā. Neto apgrozījuma kāpumu uzrāda vairums komersantu, kaut gan ir daļa uzņēmumu, kuriem pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu tas ir krities. Būtisku neto apgrozījuma palielinājumu turpina demonstrēt SIA Avoti SWF, SIA Daiļrade koks, SIA Kvist. Neto apgrozījuma kritums ir tikai dažiem no nozares lielākajiem spēlētājiem.

Vairāku faktoru summa

«Vairāku faktoru summārais efekts,» mēbeļu ražotāju veiksmīgā pērnā gada recepti izskaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Katram ražotājam ir sava panākumu recepte. «Vienai grupai ražotāju veiksmes pamatā ir viens liels pasūtītājs, citiem – iekšējā tirgus atdzīvošanās, vēl citiem – jauni ārvalstu pircēji vai arī esošo pircēju lielāki pasūtījumu apjomi,» stāsta A. Einauss.

Jaunās Nacionālās bibliotēkas apmēbelēšana, kā arī lielāki pārdošanas apjomi pašmāju un ārvalstu tirgos ļāvuši mēbeļu ražotājiem gūt prāvākus ieņēmumus , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 58,9 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2013. gadu ir pieaudzis par 11,3% jeb 6 milj. eiro. «Izcils gads, kāds sen nav pieredzēts,» aizvadītā gada rezultātus vērtē asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņam piekrīt arī SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs un vienlaikus arī asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Aivars Einauss.

Viņaprāt, neto apgrozījuma pieaugums divciparu skaitļa apmērā ir bijis iespējams, pateicoties diviem vilcējspēkiem, – vairāku mēbeļu ražotāju apvienības iegūtajam pasūtījumam mēbeļu piegādei jaunajai Nacionālās bibiliotēkas ēkai un visai labam pārdošanas apjomu pieaugumam gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Savukārt A. Plezers norāda, ka mēbeles nav pirmās nepieciešamības preces, kāda, piemēram, ir pārtika, tāpēc divciparu skaitļa pieaugums ir vēl jo nozīmīgāks. «Tik lielu neto apgrozījuma kāpumu varēja novērot pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā, taču ne pēdējos gados,» tā uz jautājumu, kad agrāk ir bijis pieredzēs tik liels kāpums, atbild A. Einauss. Viņš gan steidz piebilst, ka eksporta pieaugums 4,8% jeb 1,72 milj. eiro ir gūts tieši no produkcijas realizācijas ārzemēs. «Vācijas tirgus aktivitātes ir viens no galvenajiem eksporta ienākumu kāpuma faktoriem,» saka A. Einauss.

Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums pašmāju tirgū, nevis ārzemēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 43,51 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 11,1% jeb 4,38 milj. eiro vairāk. Interesanti, ka kopumā eksporta pieaugums ir 1,17 milj. eiro, kas nozīmē, ka ienākumu palielinājuma lauvas tiesu nodrošinājis realizācijas apjomu kāpums vietējā tirgū.

Bibliotēkas devums

Pēc asociācijas izpilddirektora Andra Plezera sacītā, neto apgrozījuma pieaugums divciparu skaitļa apmērā ir bijis iespējams divu vilcējspēku dēļ – vairāku mēbeļu ražotāju apvienības iegūtajam pasūtījumam mēbeļu piegādei jaunajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai, kā arī labam pārdošanas apjomu palielinājumam ārzemēs.

Mēbeļnieku ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums ārzemēs, kas spējis kompensēt pat vietējās pārdošanas kritumu

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 44,13 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 1,9% jeb 1,13 milj. eiro vairāk. Interesanti, ka kopumā eksporta pieaugums ir 1,6 milj. eiro, kas nozīmē, ka ienākumu palielinājuma lauvas tiesu nodrošinājis realizācijas apjomu kāpums tieši eksporta tirgū.

Bibliotēkas efekts

Pēc asociācijas izpilddirektora Andra Plezera sacītā, 2015. gadā ir notikusi sava veida atgriešanās 2013. gada situācijā. «Pērn būtisku vietējā patēriņa pieaugumu radīja vairākuma mēbeļu ražotāju apvienības iegūtais pasūtījums mēbeļu piegādei jaunajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai – aptuveni 5 milj. eiro, taču šogad šāda izmēra pasūtījuma pašmāju tirgū nav, tāpēc statistika rāda iekšējā patēriņa kritumu, kaut arī privātā mēbeļu patēriņa kritums nav novērots,» stāsta A. Plezers.

Jaunuzceltās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils teritorijā tiek turpināti apzaļumošanas darbi. Kopumā plānots iestādīt 41 koku, informē pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība pārstāvji.

Pēc darbu pabeigšanas Gaismas pils teritorijā būs 26 ābeles un 15 kļavas, ka arī krūmi pie Uzvaras bulvāra.

Tāpat turpinās arī zāliena sēšana un ruļļveida zāliena uzstādīšana, kā arī laistīšanas sistēmas ierīkošana.

Jau ziņots, ka maija sākumā tika izrādītas arī Gaismas pils mēbeles, kuru iegādei kopumā iztērēti vairāk nekā 4,9 miljoni eiro. Tas ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā.

LNB ēkas būvniecība tika sākta 2008.gada jūnijā. Tās būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.

Ar Latvijā radītā dizaina sēdmēbelēm var sekmīgi konkurēt ne tikai Baltijā un Skandināvijā, bet arī Austrālijā un Amerikā.

To pierāda uzņēmējs un dizainers Aldis Circenis ar saviem augstas pievienotās vērtības izstrādājumiem – krēsliem un šūpuļzirdziņiem.

Latvijā var saražot augstas kvalitātes mēbeles, kurām ir pieprasījums Eiropā, Amerikā un citviet. To ir pierādījis ne viens vien Latvijā strādājošs mēbeļu ražotājs. Tomēr SIA Rīgas krēslu fabrika līdzīpašnieks un dizaina SIA Coppa Ltd īpašnieks Aldis Circenis ir sava ceļa gājējs, kurš svarīgāku par ražošanas apjomiem un izmaksām uzskata funkcionalitti, ergonomiskumu un vienlaikus dizaina sēdmēbeļu ražošanu un pārdošanu. Agrāk – līdz ekonomiskajai lejupslīdei – lielākā uzmanība pievērsta pašmāju tirgum, bet tieši krīzes laikā fokusēšanās notikusi uz ārvalstu pircējiem, reizē īpašu uzmanību pievēršot produktu dizainam.

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums atsver mazākus realizācijas ienākumus pašu mājās, labu izaugsmi demonstrē liekti līmētās mēbeles

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 59,87 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir pieaudzis par 1,6% jeb 0,96 milj. eiro.

«Tā ir vidējā temperatūra asociācijā, taču katram uzņēmumam ir sava situācija, kuru noteica ne tikai sortiments, ko ražo, bet arī noieta tirgus,» aizvadītā gada rezultātus vērtē SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs un vienlaikus arī asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Aivars Einauss. Viņš arī uzskata, ka pēc iespaidīgā 11,3% neto apgrozījuma pieauguma 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu 1,6% pieaugums nav slikts rādītājs.

Eksporta pieaugums kompensējis mazākus pārdošanas apjomus pašmāju tirgū un ļauj mēbeļu ražotājiem kopumā gūt lielākus ienākumus

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati. Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn asociācijas uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pieaudzis tikai par 0,4 milj. eiro jeb 1%. Pēc asociācijas izpilddirektora Andra Plezera sacītā, «vidējā temperatūra» – neto apgrozījums it kā rāda stagnāciju, jo kopējais tā pieaugums ir ļoti niecīgs, savukārt eksporta apjoms pieaudzis par 7,2%. «Tas liecina, ka eksporta noiets ir spējis kompensēt pašmāju tirgū pārdotā kritumu šogad salīdzinājumā ar pērnā gada analogu laiku,» skaidroja A. Plezers. Jāatgādina, ka pērn mēbeļu nozares vilcējspēks bija vairāku mēbeļu ražotāju apvienības iegūtais mēbeļu piegādes pasūtījums jaunajai Nacionālās bibliotēkas ēkai, kādas šogad nav.

Ventspilī darbu sāk moduļu māju ražotājs Heimdal Skonto Latvia, kura mērķis ir Skandināvu tirgus atvēršana Latvijas būvniekiem.

SIA Heimdal Skonto Latvia ir Norvēģijas uzņēmuma Heimdal Skonto Norway «meita», savukārt mātesuzņēmums uz pusēm pieder SIA Skonto būve un Norvēģijas Heimdal grupai. Uzņēmums Ventspilī ražo dzīvojamo māju moduļus, ko plānots realizēt Skandināvijas tirgū. Testa režīmā rūpnīca strādā jau kopš šā gada sākuma.

Šobrīd rūpnīcā strādā 42 cilvēki, ieskaitot administrāciju, un tā spēj saražot ap 10 tūkst. m2 mājokļu gadā. Tomēr rūpnīcas kopējais potenciāls ir ievērojami lielāks – apmēram 40 tūkst. m2 gadā – līdzīga platība kā jaunajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai jeb gandrīz sešiem standarta futbola laukumiem. «Ja tā varam salīdzināt, Ventspils rūpnīca katru gadu ir spējīga saražot vienu Gaismas pili. Latvijas mērogiem tie ir ļoti nopietni apjomi,» norāda uzņēmuma līdzīpašnieks Guntis Rāvis. Līdz pilnas jaudas sasniegšanai vēl jāoptimizē ražošanas process un jāapmāca cilvēki. Piemēram, patlaban tiek projektēta īpaši energoefektīva ēka jeb tā sauktā passive house, ko sāks ražot septembrī. Šobrīd rūpnīcā top 176 moduļi studentu viesnīcai, un pirmie 48 moduļi uz Norvēģiju aizceļos līdz aprīļa beigām. Labvēlīga Skandināvijas tirgus situācija ļautu sasniegt arī rūpnīcas plānoto jaudu jau tuvāko gadu laikā, nodarbināto speciālistu skaits var pieaugt proporcionāli rūpnīcas jaudas palielināšanai.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi ekspluatācijā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā, informē LU.

Pirmos studentus tas uzņems jau 8. septembrī, un šī būs viena no Baltijā modernākajām augstākās izglītības un zinātnes ēkām. Ēkas svinīgā atklāšana notiks 7. septembrī.

LU Dabaszinātņu centra būvniecību veica pilnsabiedrība LNK Industries Group, ko Latvijas Universitāte izraudzīja iepirkuma procedūrā 2013. gadā. Līguma summa ir 21,18 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Ēkas ideju izstrādāja un autoruzraudzību veica arhitektu birojs Sestais Stils.

Celtniecību kādreizējā mazdārziņu teritorijā Rīgā, Jelgavas ielā 1, PS LNK Industries Group uzsāka 2014. gada martā, un jau 2014. gada maija beigās ēkas pamatos tika svinīgi ielikta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.