Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Atkāpjas Latvijas Pasta padome

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās Satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums – skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi," pausts paziņojumā.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem 

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk...

"Nākot no biznesa vides un pieņemot izaicinājumu kļūt par Latvijas Pasta padomes locekļiem, redzējām iespēju attīstīt un veidot to par mūsdienīgu un veiksmīgu uzņēmumu, kas spēj dot pienesumu Latvijas ekonomikai. Bija skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo visi pārmaiņu procesi sastopas ar pretestību," norāda VAS Latvijas Pasts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un VAS Latvijas Pasts līdzšinējais padomes loceklis Ivars Blumbergs.

Latvijas pasts finansiālo situāciju dēvē par ārkārtīgi smagu 

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina...

Viņuprāt, "sabiedriskajā telpā daudz tiek diskutēts par Latvijas tautsaimniecības atpalicību no citām Baltijas valstīm, par zemo Latvijas darba ražīgumu un produktivitāti. Lai sasniegtu rezultātu ir jāmainās un jāpilnveidojas katram, arī Latvijas Pastam un sabiedrībai kopumā. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Pasta nodaļu, kurās ir ļoti neliels klientu apmeklējums, transformācija un pasta pakalpojuma nodrošināšana racionālā veidā vistiešākā mērā ir solis, lai mazinātu Latvijas tautsaimniecības atpalicību".

"Ja politiskā skatuve ir būtiskāka un nav drosmes realizēt nepopulārus, bet uzņēmuma nākotnei un Latvijas ekonomikai būtiskus lēmumus, tad neredzam iespēju turpināt pildīt savus Latvijas Pasta padomes locekļu pienākumus. Atstājam Latvijas Pastu ar radītu labu pamatu turpmākai attīstībai – kopš uzsākām darbu padomē, uzņēmums pat ļoti sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sācis strādāt ar peļņu. Izskaustas iepriekšējās vadības laikā radītas nopietnas izsaimniekošanas shēmas, par kurām esam informējuši arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Izveidota spēcīga valdes un vadības komanda, radīts ilgtspējīgs un konkurētspējīgs stratēģijas projekts. Ir radīti visi priekšnosacījumi, lai Latvijas Pasts varētu kļūt par līderi kvalitatīvu iekšzemes un pārrobežu pasta un loģistikas pakalpojumu jomā Baltijas valstīs," skaidro R. Dūda un I.Blumbergs.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens sociālās saziņas vietnē Twitter vēsta: "Uzsākot dienesta pārbaudi, esam atklājuši, ka laikā, kad pasts ir “smagā finanšu stāvoklī”, slēdz nodaļas un atlaiž darbiniekus, LP padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda mācību komandējumos iztērējis gandrīz 25 tūkstošus eiro. Kamēr uzņēmums skaitījis katru ietaupīto eiro, padomes priekšsēdētājs laika posmā no pagājušā gada septembra līdz decembrim 5 reizes devies izglītoties Šveicē. Kad sākām uzdot padziļinātus jautājumus, padome izlēma atkāpties. Padomes ekstravagantie tēriņi un nerēķināšanās ar uzņēmuma darbiniekiem un pasta klientiem ir īstais iemesls, kāpēc dialogs ar ministriju ir nonācis strupceļā. Gan no nozares arodbiedrības, gan satrauktiem iedzīvotāju zvaniem un trauksmes signāliem no pašvaldībām, gan arī mediju izdevējiem dzirdējām vienu un to pašu - straujā nodaļu slēgšana notiek bez pilnvērtīgām konsultācijām ar iesaistītajām pusēm un nopietni apdraud kritisku pasta pakalpojumu nepārtrauktību. Jau janvārī tieši no padomes prasījām skaidru plānu, kā tiks nodrošināta pakalpojumu nepārtrauktība. Joprojām neesam šādu plānu saņēmuši. Pastam ir jāmodernizējas, bet tas jādara gudri un cilvēcīgi, nevis brutāli un nepārdomāti. Esmu pārliecināts, ka ar esošo valdi un jauno padomi veidosies konstruktīvs dialogs".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, līdzīpašnieks, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas pasts apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos komercsūtījumu segmentā, kā arī kompānijas mērķis ir palielināt komercsūtījumu tirgus daļu Latvijā, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa uzsvēra, ka stratēģija izvērst darbību Baltijā "Latvijas pastam" ir tapusi vēl pirms viņas pievienošanās uzņēmumam. Pašlaik tiek vērtēts, vai "Latvijas pasts" kaimiņvalstīs sadarbosies ar kādu no turienes spēlētājiem vai ieies patstāvīgi. Ja "Latvijas pasts" ieies kā patstāvīgs spēlētājs, tiks dibināti arī meitasuzņēmumi kaimiņvalstīs.

"Viennozīmīgi "Latvijas pasta" pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā," sacīja jaunā "Latvijas pasta" vadītāja.

Jautāta, vai "Latvijas pasts" jau nav nokavējis ar ieiešanu citu valstu tirgos, viņa atzina, ka īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt.

"Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā," sacīja Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasts finansiālo situāciju dēvē par ārkārtīgi smagu

Db.lv, LETA, 30.01.2024

VAS "Latvijas pasts" pērn investējusi 5,5 miljonus eiro, papildinot autoparku ar 340 jaunām "Toyota Yaris Cross" automašīnām

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts turpmāk daļu naudas līdzekļu izvietos valdību obligācijās

Db.lv, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šī gada augustu, Latvijas Pasts valdību obligācijās izvietos daļu maksājumu pakalpojumu klientu finanšu līdzekļu, palielinot šo klientu līdzekļu drošību. Šādi Latvijas Pasts ir paredzējis izvietot līdz 30 miljoniem eiro.

“Inflācija, ģeopolitiskie riski un ekonomikas neprognozējamība uztrauc ikvienu iedzīvotāju, it īpaši domājot par sava īpašuma vai uzkrājumu drošību. Latvijas Pasts kā finanšu pakalpojumu nodrošinātājs jau ilgstoši glabā savu klientu finanšu līdzekļus un vienlaikus ir atbildīgs par šo līdzekļu drošību. Naudas līdzekļu izvietošana šādos vērtspapīros ir viens no drošākajiem veidiem finanšu līdzekļu pārvaldībai, tādēļ pieņēmām lēmumu izvietot līdzekļus parāda vērtspapīros,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdzekļu izvietošanu Latvijas Pasts veiks saskaņā ar konservatīvu ieguldījumu stratēģiju. Saskaņā ar to finanšu līdzekļi tiks ieguldīti centrālo valdību parāda vērtspapīros jeb obligācijās, kas denominētas eiro valūtā un tās emitējusi Eiropas Savienības un/vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, un kuru vismaz viena no reitingu aģentūrām – Moody’s, Standard & Poor’s vai Fitch – novērtējusi ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Latvijas Pasts ir paredzējis iegādāties Baltijas valstu un Vācijas valdības obligācijas. Šo obligāciju dzēšanas termiņš līdzekļu izvietošanas brīdī nedrīkstēs pārsniegt piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gada augustā Latvijas Pasts savā pakomātu tīklā izvietos jau 200.pakomātu, kurš atradīsies Rīgā, Sporta ielā, informē uzņēmums.

Līdz septembra beigām plānots izvietot vēl 20 šādu modernu pakomātu Rīgā un reģionos. Pakomātu tīkla paplašināšanas projekts turpināsies arī nākamgad – līdz 2024.gada beigām Latvijas Pasts klientiem uzstādīs vēl 200 pakomātu.

Latvijas Pastam šis ir nozīmīgs atskaites punkts kopš pakomātu tīkla iegādes 2019.gadā. Latvijas Pasta klientu pieprasījums pēc pakomātu pakalpojumiem šajos gados četrkāršojies, kā arī turpina pieaugt ne tikai pilsētās, bet arī reģionos, kur iedzīvotāji arvien biežāk izvēlās sūtījumus saņemt, izmantojot tieši pakomātu pakalpojumus.

“200.pakomāta izvietošana un turpmākie plāni pakomātu tīkla paplašināšanai akcentē uzņēmuma nemainīgo apņemšanos progresēt un dinamiski virzīties uz priekšu, lai Latvijas Pasta pakalpojumi kļūtu klientiem vēl pieejamāki un ērtāki. Neskatoties uz šajos gados piedzīvotajām krīzēm un pandēmiju, Latvijas Pasts ir nostiprinājis ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma pakomātu tīkla attīstībai, lai kļūtu par arvien konkurētspējīgāku dalībnieku šī pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpat turpinās darbs pie dažādu procesu un pakalpojumu modernizēšanas, ieviešot jaunus tehnoloģiskus risinājumus ātrākai sūtījumu šķirošanai un piegādei,“ pauž Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņemas ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Pasta pārstāvji informē, ka koncepts paredz, ka visās pasta nodaļās būs iespēja pārvietoties un saņemt pasta pakalpojumus ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai viņi tos varētu saņemt bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu.

Tāpat stratēģiskās pārmaiņas ietver gan efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu ieviešanu, gan uzlabojumus sūtījumu piegādēs un klientu apkalpošanā.

Lai situāciju uzlabotu, "Latvijas pasts" konsultēsies ar nevalstiskajām organizācijām, kuru prioritāte ir vides pieejamība. Saskaņā ar vides pieejamības prasībām un vadlīnijām, uzklausot nevalstisko organizāciju ieteikumos, tiks sagatavots rīcības un ieviešanas plāns, lai 2026.gada beigās pieejamības ierobežojumi pasta nodaļās vairs nepastāvētu, vēsta "Latvijas pasta" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" plāno turpināt attīstīt finanšu pakalpojumus, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa norādīja, ka ar klientu portfeli "Latvijas pasts" ir viena no lielākajām finanšu iestādēm Latvijā, un ir jautājums, kāpēc lai to neturpinātu audzēt un nepadarītu pakalpojumus modernākus.

"Mēs redzam potenciālu, ka varētu piedāvāt pat tādus finanšu pakalpojumus, ko komercbankām ir pārāk sarežģīti ieviest, bet mēs kā mazāks uzņēmums to varētu veiksmīgi darīt," sacīja "Latvijas pasta" vadītāja, piebilstot, ka pašlaik kompānijas klientiem ir iespēja Pasta norēķinu sistēmas (PNS) maksājumu kontu sasaistīt ar "VISA" maksājumu karti, ir izveidota "Latvijas Pasts Pay" mobilā lietotne un nākamais solis būs maksājumu veikšana tiešsaistē.

Tāpat viņa norādīja, ka vidējais "Latvijas pasta" klients ir vecumā virs 55 gadiem, kā arī daudziem klientiem nav radu vai draugu, kas palīdzētu nokārtot konta atvēršanu bankā. Tāpat pasta nodaļa iedzīvotājiem nereti ir tuvāk dzīvesvietai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, apstiprināja pasta pārstāvji.

Kompānijā arī informēja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu - saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem.

Vienlaikus pasta pārstāvji uzsvēra, ka, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt lēmums par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas un kādā daudzumā, vēl nav pieņemts, jo "Latvijas pastam" būs jāvienojas arī ar pašvaldībām, norādīja kompānijā.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem 

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk...

Vienlaikus SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs tviterī vēsta, ka pasta nodaļu pārsteidzīgā slēgšana ir apturēta. ""Latvijas Pastam" ir jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām," norāda SM pārstāvis.

Jau vēstīts ka "Latvijas pasts" šogad plānoja slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tika pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi.

Iepriekš kompānijā arī skaidroja, ka pasta nodaļu pastāvēšanai līdzšinējā formātā 2024.gadā nepieciešamais papildu finansējums būtu aptuveni 2,1 miljons eiro.

Tādējādi papildu 2,1 miljona eiro finansējuma aprēķins ietver darba samaksu darbiniekiem, komunālos maksājumus, telpu un zemes nomas maksu, informācijas tehnoloģiju (IT) un sakaru izmaksas, pārējās saimnieciskās izmaksas un citas tiešās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas izmaksas, norādīja kompānijā.

Savukārt šajā summā nav ietvertas transporta, modernizācijas, remontdarbu un citas netiešās izmaksas, kas kopējo summu vēl būtiski palielinātu, iepriekš uzsvēra pasta pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

"Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņēmies ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tostarp atsevišķas pasta nodaļas paredzēts slēgt, kas vietējos iedzīvotājos izraisījis satraukumu.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai pievienojušies Beāte Krauze-Čebotare un Jānis Kūliņš, informē uzņēmums.

Beāte Krauze-Čebotare turpmāk vadīs Latvijas Pastu, bet Jānis Kūliņš veiks valdes locekļa un biznesa attīstības pārvaldes direktora (CCO) pienākumus.

“Jaunā Latvijas Pasta nākotnes attīstības stratēģija ir ļoti ambicioza. Tā paredz ievērojamu sūtījumu piegādes, tranzīta un finanšu pakalpojumu biznesa jomu transformāciju un strauju attīstību, nodrošinot klientu vajadzībām vispiemērotākos risinājumus. Tāpēc padome tika lēmusi būtiski stiprināt uzņēmuma vadības komandas kapacitāti un kompetences. Gan Beāte, gan Jānis ir ar ievērojamu pieredzi uzņēmumu un komandu vadībā, kā arī ir atzīti savu jomu profesionāļi. Tādēļ nav šaubu, ka viņu pievienošanās Latvijas Pasta vadības komandai stiprinās uzņēmuma vadības komandas profesionālās kompetences un veicinās sekmīgu un efektīvu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu,” komentē Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. februārī ievēlēta VAS “Latvijas Pasts” (LP) pagaidu padome - par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kaspars Rokens, savukārt par padomes locekli – Māris Macijevskis.

Uzņēmuma pagaidu padome ievēlēta, jo 7. februārī par savu atkāpšanos paziņoja līdzšinējā LP padome.

Pagaidu padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz LP padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka šogad 7.februārī "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos. Līdzšinējie "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" ir izsludinājusi slēgto konkursu par elektroenerģijas iegādi pasta pakalpojumu sniegšanas vietās un kompānijas šķirošanas kompleksā Ziemeļu ielā 10, lidostā "Rīga", liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Iepirkumā par elektroenerģijas iegādi prognozētā līgumcena ir 940 000 eiro.

Savukārt darbu izpildes termiņš ir viens gads.

Pretendenti pieteikties konkursā var līdz 2023.gada 5.decembrim.

Jau ziņots, ka "Latvijas pasta" apgrozījums pagājušajā gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Omniva" neizslēdz iespēju piedalīties nākamajā konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu Latvijā, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš papildināja, ka patlaban konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu ir uzvarējis "Latvijas pasts" un līgums par tā nodrošināšanu ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim.

"Mēs neizslēdzam iespēju, ka mēs varētu piedalīties nākamajā konkursā. Protams, būs jāvērtē, kādi būs līguma nosacījumi, ko no universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagaidīs un cik tas maksās. Taču es šādu iespēju neizslēdzu," norādīja Muzikants.

Savukārt, komentējot to, kad par šo jautājumu varētu lemt, viņš norādīja, ka sākumā "Omniva" vērtēs, kāds kopumā nākamajā periodā būs universālā pasta pakalpojuma grozs, kvalitātes prasības un nosacījumi, kas ir jāizpilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts publiskās izsolēs ar augšupejošu soli piedāvā 12 uzņēmējdarbībā neizmantotus un biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus.

Izsolēs, kurās pieteikšanās ir iespējama līdz 24.janvārim, pieejami īpašumi visos Latvijas novados.

Publiskās izsolēs patlaban ir iespējams iegādāties 12 nacionālajam pasta operatoram piederošus īpašumus: zemi, ēkas, biroju vai tirdzniecības telpas. Divi atrodas Kurzemē - Dienvidkurzemes un Tukuma novados, septiņi Latgalē - Augšdaugavas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novados, divi Vidzemē - Gulbenes un Valkas novados. Turpretim Zemgalē, Dobeles novadā, ir pieejams viens nekustamais īpašums.

Gan objektu atrašanās vietas un to potenciālais izmantojums, gan cenas krasi atšķiras. Piemēram, zemākā noteiktā sākuma summa ir īpašumam Rēzeknē, toties augstākā - Tukumā. Pieteikšanās izsolēm ir iespējama līdz 2024.gada 24.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien 1. martā Rīgas brīvostas valdes sēdē par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sandis Šteins, bet par valdes priekšsēdētāja vietnieci Liene Priedīte-Kancēviča.

“Uzskatu, ka Rīgas brīvostas sekmīgas nākotnes attīstības pamatakmeņi ir tās starptautiskā konkurētspēja un drošība. Savukārt rezultātu ilgtspēju var nodrošināt tikai kļūstot efektīvākiem, veicinot strauju tehnoloģisko izaugsmi un pilnveidojot Rīgas ostas reputāciju. Kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam mans uzdevums būs stiprināt ostas komerciālo pamatdarbību un drosmīgi attīstīt tirgus maiņām atbilstošu biznesa modeli, kurš paredz palielināt ostas jaudu izmantošanu, Rīgas brīvostas vērtību un ienākumu plūsmu,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Sandim Šteinam ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī pieredze lielu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadībā. Pašreiz S.Šteins ir uzņēmuma SIA “Kool Latvia” valdes loceklis, līdz šim ieņēmis amatus uzņēmumu SIA “Rimi Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil” un AAS “Balta” vadībā. S.Šteins ir Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2024. gada, kur iecelts kā Ekonomikas ministra pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā “Bite” tīkls palīdz ikdienas darbā vairumtirgotājam SIA “Leversa”?

Sadarbības materiāls, 26.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru