Piena pārstrādes uzņēmumam a/s Rankas piens 2013. gadā izdevies turpināt stabilu un līdzsvarotu saimniecisko darbību, un arī 2014. gadu uzņēmums uzlūko ar cerībām.

Lielākos ieguldījumus 2013. gadā a/s Rankas piens veikusi fasēšanas un svēršanas iekārtu atjaunošanā, kā arī transportlīdzekļu atjaunošanā un autoparka sakārtošanā, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmums norāda, ka nākotnē raugās cerīgi, to pamatojot ar «kompānijas spēju ātri reaģēt uz izmaiņām tirgū». Šāda iespēja a/s Rankas piens ir, jo uzņēmumam ir «salīdzinoši nelielais ražošanas apjoms, plašs pašražoto produktu klāsts, tiešais vadības kontakts ar izejvielu piegādātājiem un gatavās produkcijas vairumpircējiem».

Cerības vieš arī tas, ka 2013. gada beigās vietējā tirgū ir izdevies par 10% audzēt realizācijas cenas, kas ļauj domāt, ka 2014. gadā uzņēmums no pašražotās produkcijas necietīs zaudējumus, pauž uzņēmuma vadība. Tāpat arī aizvadītā gada nogalē uzsāktas sarunas par uzņēmuma preču zīmes izveidi.

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

AS Rankas piens neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 5,584 miljonus eiro.

Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā uzņēmumam izdevās izkļūt no zaudējumiem, gadu noslēdzot ar 28,003 tūkstošu eiro peļņu.

Salīdzinot ar 2013. gadu, pērn uzņēmuma iepirktās izejvielas apjoms ir palielinājies par 13%. Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pērn uzņēmums ar darbavietām nodrošināja 105 darbiniekus.

Rankas piens izcīnījis noturīgas pozīcijas savai produkcijai iekšējā tirgū, gūstot ievērojami lielāku tirgus daļu, kaut arī situācija šāda mērķa veiksmīgai sasniegšanai nebija labvēlīga, kas ļauj prognozēt stabilu saimniecisko darbību arī turpmāk.

Rankas piena darbības virzieni ir piena iepirkšana, pārstrāde, piena produktu ražošana un realizācija.

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.

Piena produktu ražotājs AS «Rankas piens» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlu ņēmējs ir AS «Citadele banka», vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 249 tūkstoši eiro, bet otra komercķīla nodrošina prasījumus 225 tūkstošu eiro apmērā.

Komercķīlas reģistrētas 26.aprīlī, un uzņēmuma šobrīd kopumā aktuālas četras komercķīlas.

AS «Rankas piens» reģistrēts 1993.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 065 000 eiro. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,539 miljoni eiro un pēc nodokļus nomaksas tas nopelnīja 11 tūkstošus eiro. Uzņēmums pērn nodarbināja 85 darbiniekus.

Akciju sabiedrība Rankas piens meklē iespējas eksportēt savu produkciju, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Visu pagājušo gadu esam nopietni strādājuši pie šī jautājuma,» saka akciju sabiedrības Rankas piens valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš.

Uzņēmumam pērn esot izdevies rast vairākus kontaktus. «Bijām aizbraukuši uz Azerbaidžānu, kur atradām trīs sadarbības partnerus. Šobrīd risinām sadarbības iespēju jautājumu. Mums ir rasti sadarbības partneri, kuri veicinās mūsu ražotās produkcijas pārdošanu arī Ķīnā. Aktīvi notiek sarunas par produkcijas eksportu uz Angliju un Īriju. Par mums savu interesi ir izrādījis arī biznesmenis no Ukrainas. Kontakti ir arī ar Poliju un Krieviju. Tomēr tas viss ir sarunu līmenī, tāpēc ļoti ceram, ka šogad mūsu produktus varēsim realizēt ārpus Latvijas,» stāsta A.Spalviņš. Valdes priekšsēdētājs pauž gandarījumu, ka šogad jau izdevies eksportēt vienu tonnu Ženēvas siera uz Ameriku.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Pulvera izmantošanai piena ražošanā nav ekonomiska pamatojuma, norāda pienrūpnieki.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks Db sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kāds no LPCS biedriem piena vai piena produktu ražošanā izmantotu piena pulveri. Katru mēnesi uzņēmumi sniedz informāciju LPCS par iepirkto un pārstrādāto pienu un neesot pamata izskanējušajām runām par piena pulvera izmantošanu ražošanā. Tas ir mīts, klāsta J. Šolks, piebilstot, ka garantijas par teikto varot dot tikai par LPCS biedriem, taču vēl vairāki piena pārstrādes uzņēmumi nav savienības biedri – Jaunpils pienotava, Trikātas siers, Rankas piens, Degoles pienotava un Dundaga – par šiem informācijas neesot.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārstāvju teiktais liecina, ka cenas pārtikai turpina pieaugt arī pēdējo nedēļu laikā, ziņo Dienas Bizness. Piena produkti pēdējā mēneša laikā sadārdzinājušies par 4-15%, savukārt maize – vidēji par 15%.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš skaidroja, ka kompānijas veikalos piena produktu cenas pieaugušas vidēji par 9%, turklāt cenu pieaugums noticis visiem piena produktiem – gan pienam, gan sieriem, gan jogurtiem. Maxima Latvija pārstāvis arī norāda, ka viens maizes ražotājs jau ir palielinājis produkcijai cenu par 10 – 18% atkarībā no maizes izstrādājuma. «Baltmaizei ir mazāks cenas pieaugums, savukārt rupjmaizei – lielāks,» atzina I. Andiņš. Kā liecina DB novērojumi, Āgenskalna baltmaize iepriekš maksāja 50, bet tagad tās cena ir 57 santīmi, bet Klasiskās saldskābās cena augusi no 54 līdz 62 santīmiem.

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Piena pārstrādes a/s Rankas piens 30% skābajā krējumā ir konstatēta augu tauku klātbūtne.

Par to liecina oficiāls Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Diagnostikas centra Testēšanas pārskats, kurā, veicot testēšanu ar triglicerīdu analīzi, konstatēts šis fakts, informē Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), kas ir saņēmusi savu biedru iesniegumu par negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu. LPCS sola, ka par šo faktu tiks informēts arī Pārtikas veterinārais dienests.

«Piena pārstrādes uzņēmumu interesēs ir, lai visi Latvijas uzņēmumi godprātīgi izturētos pret ražoto produkciju, jo viena ražotāja nekvalitatīvie produkti ļoti lielā mērā met ēnu uz pārstrādi kopumā. Apzināta patērētāju maldināšana ir ļoti nopietns pārkāpums, tādēļ LPCS cer, ka Pārtikas veterinārais dienests pret šo gadījumu izturēsies ar pilnu bardzību. Konkurence piena produktu tirgū ir ļoti sīva, tādēļ vēl jo vairāk tai jābūt godīgai, un patērētājam ir jābūt ieguvējam no tās, nevis cietējam» – ir pārliecināts Jānis Šolks.

Uzņēmējiem, kuri Latvijā plāno sākt darboties pārtikas produktu piegādē uz mājām, jārēķinās, ka šī biznesa joma patlaban vēl ir salīdzinoši jauna un Latvijas iedzīvotājiem mazpazīstama, tā pēc teju divu gadu darbošanās šajā biznesā stāsta SIA Pievedums Rīga valdes loceklis Artūrs Ziediņš.

Viņš skaidro, ka pārtikas iegāde, pasūtot to pa telefonu vai izmantojot iespēju pasūtīt to internetā, nav tik ierasta parādība kā aiziešana uz veikalu vai tirgu.

«Latvijā pārtikas piegāde uz mājām vēl ir jauna niša. Šķiet, ka patlaban šāda veida pakalpojums vēl nav izteikti pazīstams, un kā bizness tas vēl veidojas,» atzīst uzņēmējs.

Taču viņš atzīmē, ka šī biznesa spēcīgā puse noteikti ir tā, ka klientiem pārtika tiek vesta uz mājām, kas nozīmē, ka viņiem, piemēram, nav jāiet uz veikalu vai tirgu, kur var būt rindas vai arī kādreiz var nebūt kāda konkrēta produkta.

Kā vēl vienu ieguvumu klientiem uzņēmējs norāda, ka viņiem nav no veikala jānes smagi iepirkumu maisi. «Tāpat mūsu klienti var veikt pasūtījumu, iepērkoties Pievedums Rīga internetveikalā.»

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Darba meklējumi ar apšaubāmu personālatlases kompāniju palīdzību var noslēgties ar kļūšanu par fiktīva kantora šefu.

Ja par klasiku kļuvuši uzņēmēju - bomzīšu stāsti, tad jauna tendence ir darbā iekārtošanas kompāniju iesaiste fiktīvo kompāniju dibināšanas shēmās. Pēc solījuma saņemt darbu cilvēks atstājis gan savu pases kopiju, gan parakstījis kādus dokumentus, līdz atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu, skaidro valsts notāre Anita Rudziša.

Intervija

Finanšu krīzes Latvijā nav

Latvijā ir nevis finanšu, bet gan attīstības krīze. Kad šajā valstī pārstāja ieplūst finanses no ārpuses, izrādījās, ka nekā cita mums nav, atzīmē ekonomiste Raita Karnīte.

Joprojām tirgū ir spēlētāji, kas darbojas negodīgi, tā atzīst viena no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna.

Tāpat RPK vadītāja arī ir neizpratnē, kāpēc nenotiek cīniņš ar pelēko ekonomiku, kuras apjomi arvien pieaug, taču valsts institūcijas uz šo problēmu raugās nesaprotami.

Ja 2008. gadā nodokļos RPK samaksājis 3,8 miljonus Ls, tad pērn – 3,4 miljonus Ls, kas ir būtisks rādītājs, taču šobrīd attieksme pret lielajiem un mazajiem uzņēmumiem neesot vienāda. Pagājušo gadu RPK pabeidza ar 41,63 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 30 % mazāks, nekā gadu iepriekš, un 22 tūkstošu Ls peļņu.

Ieguldot 1,6 miljonus eiro no bankas Citadele saņemto finansējumu piecos slaukšanas robotos, divās jaunās jaunlopu novietnēs un divu novietņu rekonstrukcijā slaucamajām govīm, zemnieku saimniecība “Lācīši” Galgauskas pagastā, Gulbenes novadā kļuvusi par vienu no modernākajām piensaimniecībām Latvijā.

Atvērtā tipa plānojuma liellopu novietņu būvniecība un slaucamo govju novietņu rekonstrukcija veikta pēc labākajiem Eiropas Savienības (ES) standartiem, kopā ar bankas Citadele finansējumu izmantojot arī ES līdzekļus. Projekta ietvaros fermā uzstādītas arī robotizētās tehnoloģijas barības piestumšanai un mēslu tīrīšanai, kā arī neatsverami palīgi ir pieci jaunie slaukšanas roboti.

Vērienīgais būvniecības un fermas aprīkošanas ar slaukšanas robotiem projekts aizsākts 2019. gadā, un šogad gan jaunlopi, gan slaucamās govis varēja sākt izmantot jaunās un rekonstruētās novietnes – tās svinīgi atklāja 2021. gada 23. jūlijā.

“Būvniecības procesā un slaukšanas robotu ierīkošanā viss izdevās, kā iecerēts! Esam gandarīti, ka ir gan ievērojami atslogots cilvēku darbs saimniecībā, gan varēsim kāpināt ražību. Gadā a/s “Rankas piens” jau tagad pārdodam 3,3 miljonus litrus piena, un šis skaitlis noteikti pieaugs! Redzu, ka arī govis ir apmierinātas, slaukšanas reizēs ir mierīgas - viņām atskaņojam klasisko mūziku vai ieslēdzam radio,” atklāj Z/s “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis.