Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Šodien Lielbritānijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie, taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Visas britu partijas atzinušas, ka šīs vēlēšanas ir pašas svarīgākās no tām, kas ir saglabājušās pašreizējo vēlētāju atmiņā, un Džonsons aicinājis pilsoņus nodrošināt viņam pietiekamu vairākumu, lai Lielbritānija janvāra beigās varētu beidzot pamest Eiropas Savienību (ES).

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - apsolījusi sarīkot vēl vienu breksita referendumu, kā arī apņēmusies īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju, startējot ar tik radikāli kreisu platformu, kādu briti nav pieredzējuši desmitgadēm ilgi.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", kas spēja precīzi prognozēt 2017.gadā notikušo vēlēšanu iznākumu, izvērtējot situāciju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, vairāk nekā divkārt samazinājusi iepriekš prognozēto sagaidāmo toriju vairākumu no 68 līdz 28 vietām.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien pēc tikšanās ar karalieni paziņoja, ka saņēmusi Elizabetes II atļauju veidot mazākuma valdību.

Meja tikās ar karalieni pēc iepriekšējā dienā notikušajām vēlēšanām, kurās Mejas vadītie konservatīvie zaudēja absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā.

Lai nodrošinātu absolūto balsu vairākumu, partijai jāiegūst vismaz 326 no 650 deputātu vietām, taču, kā liecina rezultāti, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas 649 vēlēšanu apgabalos, toriji uzvarējuši tikai 318 apgabalos, zaudējot vismaz 11 no 330 vietām, kuras tie kontrolēja līdzšinējā parlamenta sasaukumā.

Tajā pašā laikā opozīcijā esošie leiboristi uzvarējuši 261 apgabalā, papildus iegūstot 29 vietas.

Kopumā visas valsts mērogā par torijiem balsojuši 42,4% britu, kas ir par 5,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2015.gadā.

Latvijas kokrūpnieku neparedz tūlītēju eksporta kritumu saistībā ar situāciju Apvienotajā Karalistē pēc ārkārtas vēlēšanām, taču bažījas par ieņēmumu kritumu valūtas - britu mārciņas - vērtības samazināšanās dēļ, aģentūrai LETA pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

«Apvienotajā Karalistē izveidojusies politiskā nestabilitāte īstermiņā neietekmē darījumus. Mēs turp vairāk eksportējam produkciju kā celtniecības materiālus. Un celtniecība, būvniecība ir kā kuģis ar diezgan lielu inerci - ja tas ir sācis braukt, tas turpina braukt. Arī, neraugoties uz Brexit, māju celtniecības darbi turpinājās, neviens neatstāja māju pusuzceltu,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas kokrūpnieki bažījas par valūtas vērtības kritumu Apvienotajā Karalistē, jo darījumi lielākoties tiek slēgti britu mārciņās. «Valūtas vērtības kritums uz mums neatstāj tūlītēju, paliekošu iespaidu. Ja valūtas vērtība krīt īslaicīgi saistībā ar to, ka briti nemācēja ievēlēt vairākuma valdību, un pēc laika valūtas tirgus atgriežas iepriekšējā līmenī, jūtamu zaudējumu mums nav. Taču, ja šāds lēmums izraisa paliekošu britu mārciņas kritumu, tad šodien noslēgtie līgumi naudas izteiksmē mums ienesīs mazāk nekā bijām plānojuši,» sacīja Klauss.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Ņemot vērā, ka Brexit no politiskās deklarācijas pārvēršas administratīvajā procesā, kļūst acīmredzamas problēmas finansistiem.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) ziņojumu, tiem, kas vēlas pārvietot uz ES savas operācijas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, būs vajadzīgs laiks, apmēram gads, lai saņemtu licenci. Līdz galam nav skaidra situācija ar ES Vispārīgo Personas Datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation (EU) 2016/679 (GDPR)), kas stāsies spēkā 2018.gada maijā. Daudz jautājumu ir nodokļu jomā.

Londona – Eiropas vēsturiskais finanšu centrs, tādēļ saišu saraušana ar ES būs sāpīga. Visvairāk neaizsargātas būs fintech kompānijas, kas orientētas uz pārrobežu operācijām. Investorus piesaista britu finansistu augstas kvalifikācijas kombinācija un darba iespējas visā ES teritorijā. Pēc konsultāciju kompānijas FinTech Global datiem, patlaban investīciju apjoms fintech kompānijās, kas bāzējas Londonā, vairākas reizes pārsniedz analoģisku rādītāju citu ES valstu galvaspilsētās.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz satraukumu par ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās izredzēm, nemieru atjaunošanos Honkongā, mārciņas vērtības kāpumu un politisko strupceļu Spānijā.

Pēc ievērojamiem kritumiem Āzijas biržās saruka arī akciju cenas Eiropā, un Londonas biržas indekss samazinājās par 0,4%. Arī Volstrītas indeksi lielākoties saruka, atkāpjoties no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem rekordiem, bet «Dow Jones Industrial Average» nedaudz pieauga, pateicoties pozitīvām ziņām no uzņēmuma «Boeing».

«Akciju tirgi pārsvarā nonākuši zemākā līmeni, jo tirgu dalībnieki ir uztraukti par ASV-ĶĪnas tirdzniecības attiecībām, kā arī par vardarbību Honkongā,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga, palielinot ārējo spiedienu uz Londonas biržas indeksu, kura veidošanā piedalās vairākas daudznacionālās kompānijas ar peļņu dolāros.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgi sociālās savienības (CSU) rezultāti šajās vēlēšanās ir bijuši sliktāki, nekā iepriekšējās 2013.gada Bundestāga vēlēšanās. Taču CSU ir sasnieguši prognozētos rezultātus starp 30% un 40%. Sprūds piebilda, ka būs interesanti vērot, kā veidosies Vācijas valdības koalīcija.

Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.

Galīgie rezultāti: Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie; AfD trešajā vietā

Jaunievēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņoja, ka jūnijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās ir būtiski iegūt vairākumu, lai varētu īstenot Francijā nepieciešamās pārmaiņas.

«Nākamajos piecos gados es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai nevienam nekad vairs nebūtu iemesla balsot par galējajiem,» viņš pavēstīja, uzrunājot atbalstītājus pie Luvras Parīzē.

«Mūsu uzdevums ir milzīgs. Tas mums liks no rītdienas veidot īstu vairākumu, spēcīgu vairākumu. Šis vairākums īstenos pārmaiņas, uz kurām mūsu valsts cer un kuras tā ir pelnījusi,» norādīja 39 gadus vecais politiķis.

Centriski noskaņotais Makrons arī uzsvēra, ka kalpos Francijai, saglabājot uzticību Republikas principiem «brīvībai, vienlīdzībai, un brālībai».

Kā ziņots, pēc Makrona uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās publiskotu sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka pirms jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām populārākā ir tieši Makrona veidotā partija En Marche (Uz priekšu).

Šodien, 28. septembrī, Piņķos oficiāli tika atklāta King’s College, Britu skola Latvijā, kas ir pirmā britu izglītības programmas iestāde Baltijas valstīs, informē King’s College, Britu skolas Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Deniškāne.

Šogad mācības skolā uzsāka 72 bērni vecumā no 3 līdz 10 gadiem un audzēkņu skaits ik gadu pieaugs.

Skolas pirmajā mācību gadā darbu uzsāka septiņi starptautiski pieredzējuši skolotāji un to skaits ar katru gadu palielināsies. Visi skolotāji ir apmācīti Lielbritānijā un angļu valoda ir viņu dzimtā valoda. G. Deniškāne atzīmē - būtiski, ka visiem šiem skolotājiem ir pieredze darbā ar bērniem, kuriem angļu valoda ir otrā valoda. Papildu starptautiskajam mācībspēkam, ar skolēniem strādā klases asistenti, kas pārzina vairākas valodas un latviešu valodas skolotāja. Bērniem tiek piedāvātas arī dažādas ārpusklases nodarbības - valodu apguve, sporta treniņi, mākslas un mūzikas pulciņi.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām valdošā Konservatīvā partija ieguvusi pārliecinošu vairākumu, lai parlaments apstiprinātu premjera Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos un Lielbritānija varētu beidzot atstāt Eiropas Savienību (ES).

Akciju tirgos pasaulē bija kāpums un Volstrītas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus pēc ziņām, ka ASV un Ķīna beidzot noslēgušas daļēju tirdzniecības vienošanos un piekritušas atslābumam savstarpējā muitas tarifu cīņā.

Nobalsojušo vēlētāju aptauja ļauj prognozēt, ka konservatīvie ieguvuši 368 no 650 deputātu vietām britu parlamenta apakšnamā, bet Leiboristu partijai, kas ir lielākā opozīcijas partija, tiek prognozēta 191 deputātu vieta.

"Tas dod Džonsonam mandātu īstenot Brexit," sacīja "Scotiabank" galvenais valūtas stratēģis Šons Osborns. "Lielbritānijai tas nodrošina zināmu skaidrību ekonomikai."

Ņujorkas biržā akciju cenas pieauga pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps atteiksies no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas un samazinās jau esošos tarifus Ķīnas precēm.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Lielbritānijas konservatīvās valdības spēkos ir līdz nākamā gada beigām pabeigt sarunas par pēcbreksita tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), svētdien paziņojis valdības ministrs Maikls Govs.

Daudzi politiķi un analītiķi ir apšaubījuši valdības spējas noslēgt vienošanos par tirdzniecību ar ES 11 mēnešu laikā pēc 31.janvārī plānotās Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Taču Govs intervijā telekanālam "Sky News" pauda pārliecību, ka tas ir iespējams.

"Diezgan daudz detaļu, par kurām mums ir jāvienojas, jau ir izklāstītas [breksita] politiskajā deklarācijā, tāpēc liela darba daļa jau ir paveikta," sacīja Govs.

"Un, kā norādījuši daudzi cilvēki, ir jomas, kurās Eiropas Savienības intereses un Apvienotās Karalistes intereses jau ir saskaņotas," sacīja Govs.

"Tāpēc es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim ne tikai pamest ES 31.janvārī, bet arī īsā laikā vienoties par visām jauno attiecību detaļām," paziņoja Govs.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga jaunā cerībā, ka Lielbritānijas premjere Terēza Meja izvairīsies no haotiska bezvienošanās Brexit, savukārt pasaules biržu indeksi palielinājās.

Jau vairākus mēnešus ir bijis skaidrs, ka «Mejas stratēģija ir bijusi iedzīt skeptiķus strupceļā, lai tie atbalstītu viņas vienošanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Ideja, ka bezvienošanās Brexit vai nekāda Brexit risks būs pietiekams, lai iegūtu pietiekami daudz balsu, varbūt sāk nest augļus, kamēr parlaments tiecas pārņemt kontroli pār šo procesu,» sacīja analītiķis.

Dienu pirms šiem izteikumiem britu parlaments nolēma uzņemties iniciatīvu Brexit jautājumā, piešķirot sev tiesības balsot par dažādiem variantiem.

Lielbritānijai jāizšķiras starp četriem pamatvirzieniem - premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās atbalstīšana, izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, Brexit atlikšana uz ilgāku laiku vai atteikšanās no Brexit vispār.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadīta Konservatīva partija ceturtdien gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās iegūs aptuveni 28 vietu vairākumu, liecina otrdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aplēsēm, toriji vēlēšanās izcīnīs 339 no 650 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām, kas ir par 21 vietu vairāk nekā 2017.gada vēlēšanās, taču ievērojami mazāk nekā iepriekšējā novembrī veiktajā aptaujā, kad dati liecināja par konservatīvo pārsvaru ar 68 vietām.

"YouGov" lēš, ka konservatīvie varētu iegūt no 311 līdz 367 vietām.

Tikmēr Džeremija Korbina vadītie leiboristi vēlēšanās var cerēt uz 231 vietu, kas ir par 12 mandātiem mazāk nekā pēc 2017.gada vēlēšanām.

Savukārt Skotu nacionālā partija (SNP) varētu savu pārstāvniecību palielināt par sešiem deputātiem, izcīnot 41 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām.