Jaunākais izdevums

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Ņemot vērā, ka šogad svētku brīvdienas būs garākas, pieļaujam, ka iedzīvotāju aktivitāte ceļošanai pa Latviju varētu pieaugt, kas līdz ar to varētu ietekmēt pārdoto degvielas apjomu degvielas uzpildes stacijās, viņš piebilst.

Degvielas cenas Neste Oil DUS kopš vasaras sākuma, kad tās sasniedza augstāko līmeni, ir pazeminātas - benzīnam par 17 centiem un dīzeļdegvielai par 16 centiem. Šis ir zemākais degvielas cenu līmenis kopš 2010.gada sākuma, stāsta Neste Oil pārstāve Ilze Pērkone.

Laikā pirms Ziemassvētkiem, kad vēl jāpaspēj apdarīt daudz iesākto darbu, sanāk īpaši daudz pārvietoties ar automašīnu. Tādēļ daļā Neste Oil DUS Futura 95 benzīna cena ir pat zem viena eiro. Trešdien zemākās cenas Neste Oil DUS tīklā bija: Neste Futura 95 – 0,973 EUR/l, Neste Futura 98 – 1,013 EUR/l, Neste Futura D – 0,907 EUR/l, skaidro uzņēmuma pārstāve.

«Attiecībā uz nākamo gadu jāuzsver, ka no nākamā gada 1. janvāra Latvijā tiek paaugstinātas nodokļu likmes degvielai – benzīnam par 2,5 eiro centiem litrā un dīzeļdegvielai par nepilnu centu, 0,8 eiro centiem. Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji būs spiesti pārskatīt degvielas cenas, un tās varētu nedaudz pieaugt,» uzsver A. Andrianovs.

A. Žubulis skaidro, ka, ka degvielas mazumtirgotājs nevar ietekmēt vairāk nekā 90% uzpildes stacijā redzamās degvielas cenas. Tādējādi turpmāko degvielas cenu dinamiku noteiks tieši faktori, kuru izmaiņas nav mazumtirgotāja pārziņā. Vairāk nekā 40% no degvielas cenas nosaka degvielas produktu iepirkuma cenas pasaules biržās. Eksperts uzsver, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Gandrīz 50% degvielas gala cenas veido valsts piemērotie nodokļi. Nozīmīgs degvielas mazumtirdzniecības cenu ietekmējošs faktors ir arī eiro valūtas kursa svārstības. Degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmē arī lokālie konkurences apstākļi, kas Latvijā ir sevišķi sīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK ir saņēmusi ABLV Bank pašlikvidācijas projektu

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās Citadele

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gadus pēc privatizācijas Latvijas valsts atgūst teikšanu pār dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, taču nav skaidrs, ko ar iegādāto mantu darīs tālāk – paturēs vai tomēr pārdos

Vairums aptaujāto Latvijas valsts lēmumu – faktiski atgūt savā īpašumā dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu – vērtē kritiski, to uzskatot par «nevajadzīgu».

Latvijas valstij 100% piederošā a/s Augstsprieguma tīkls (AST) iegādājusies 18,31% akciju uzņēmumā a/s Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem. Pašlaik darījums par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid (Conexus) akciju iegādi noslēgts ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper), bet paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom (34,099%) un Itera Latvija (16,045%). Faktiski, ja neskaita svarīgas infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādi (atsavināšanu) no privātīpašniekiem, kā arī krīzē nonākušu kompāniju glābšanu – Parex banka, savulaik arī Banka Baltija – tad šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas valsts iegādājas būtisku privātās kompānijas akciju daļu un to apmēru gatavojas palielināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija vēl nav apspriedusi, vai prasīt kompensēt zaudējumus par dzelzceļa Mažeiķi-Reņģe nojaukšanu

LETA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nav apspriests jautājums par to, vai prasīt Lietuvai atlīdzināt negūto peļņu, kas Latvijai gājusi secen kopš 2008.gada, kad Lietuva nojauca sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzina, ka Latvija Lietuvai ik pa laikam ir atgādinājusi par to, ka lēmums nojaukt sliežu ceļu Mažeiķi-Reņģe bija negodīgs un konkurenci ierobežojošs. Latvija joprojām turpina uzstāt uz to, ka šis dzelzceļa posms ir jāatjauno, un mūsu valsts no šīs objektīvās prasības neatkāpsies, solīja premjers.

Valdības vadītājs sacīja, ka minētā dzelzceļa posma atjaunošana Lietuvai būtu izmaksājusi daudz lētāk nekā soda nauda, kas tagad tai piemērota saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu. «Tāpēc arī ir ļoti žēl, ka [Lietuva] neieklausījās ātrāk šajās prasībās un mēs nevarējām normālā, mierīgā ceļā atrisināt to,» pauda Kučinskis.

Jautāts, vai ir vēl kādas papildu kompensācijas, kuras Latvija no Lietuvas varētu prasīt, pamatojoties uz EK lēmumu, Ministru prezidents atbildēja, ka šis jautājums pagaidām vēl nav apspriests. «Protams, šis EK lēmums arī nosaka, ka mēs varētu prasīt kādu neiegūto peļņu, aprēķināt zaudējumus. Nu tāds lēmums pagaidām vēl nav apspriests, mēs arī vēl neesam pilnu EK lēmuma tekstu redzējuši. Acīmredzot būs jārunā par tālākiem soļiem,» LNT raidījumā «900 sekundes» izteicās Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pāvilostā esošās ēkas-kuģa īpašnieks sola to aizvākt

LETA, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, to plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru.

Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš sola būvi aizvākt, uzsverot, ka tā nekad arī neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma.

Lūsiņš skaidroja, ka vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, taču tā ir atbilstoši jāiekārto, un būvi uz attiecīgo vietu plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru, gan neatklājot, kad tas varētu notikt.

Viņš tāpat uzsvēra, ka būve nekad neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem un tā būs tāda pati peldoša ierīce, kāda jau ir Lielupes ūdeņos Jūrmalā. Lūsiņš pauda, ka mājas uz pontoniem sācis būvēt, jo gribējis Latvijā ieviest ko jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta ar FOTO: Rimšēvičs atbrīvots un paskaidrojumus sola rīt

Zane Atlāce - Bistere, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 19.februārī pēc plkst. 18:30 no īslaicīgās aizturēšanas Valsts policijas (VP) izolatorā Čiekurkalnā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) tikai pārvests un pēcāk atbrīvots par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā preses konferencē pirmdien informēja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

Pēc atbrīvošanas I.Rimšēvičs iznāca pie žurnālistiem un, aicinot būt saprotošiem, teica, ka visus paskaidrojumus preses konferencē sniegs rīt, 20.februārī. Jautāts, vai atzīst viņam izvirzītās apsūdzības, I.Rimšēvičs teica, ka kategoriski visu noraida, bet sīkāk visu paskaidros rīt.

Arī viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš klātesošos žurnālistus aicināja būt saprotošiem un gaidīt rītdienu.

Lasi Vēl:

Rimšēviču tur aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratoriem dzīrot neļaus

Elīza Grīnberga, Māris Ķirsons, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, tādēļ aktīvi nav jāpārdod par jebkādu cenu

Pēdējie banku un lielāko uzņēmumu maksātnespējas gadījumi saistās ar skandāliem un kriminālprocesiem saistībā ar maksātnespējas administratoru negodprātīgo rīcību, tādēļ AS ABLV Bank, izvēloties pašlikvidācijas ceļu, varētu būt izdarījusi pareizo izvēli, lai maksimāli daudz naudas saņemtu kreditori, nevis maksātnespējas administratori. Turklāt šajā gadījumā aktīvus pārdot nespiedīs termiņi, un tas varētu ļaut iegūt lielākas summas.

Datu par to, cik daudz uzņēmumu tiek likvidēti, balstoties uz to īpašnieku lēmumu un viņu ieceltiem likvidatoriem, un kāds ir šādi likvidējamo uzņēmumu īpatsvars no kopējā likvidēto uzņēmumus skaita, nav. Tomēr starp divu kategoriju uzņēmumu likvidatoriem ir liela atšķirība. «Maksātnespējas administratoru ieceļ tiesa, un viņa lēmumus un darbu kontrolē kreditoru sapulce, savukārt īpašnieku iecelta likvidatora darbu kontrolē īpašnieki,» vienu būtisku atšķirību starp divu veidu likvidatoriem skaidro Ainis Dābols, kurš ir īpašnieku iecelts likvidators vairākos uzņēmumos. Viņš norāda – lai arī būtība abu kategoriju likvidatoriem ir viena un tā pati – norēķināties ar kreditoriem –, tomēr maksātnespējas administratoriem ir noteikts termiņš, kurā viņiem ir jāveic konkrētas darbības, savukārt dalībnieku ieceltam likvidatoram šāda termiņa nav. «Administratoram normatīvi uzliek par pienākumu rīkot aktīvu izsoles un, ja tās nenotiek, tad jāsamazina pārdodamās mantas cena līdz tam brīdim, kamēr kāds tomēr to nopērk, savukārt likvidatoram šādu striktu ierobežojošu rāmju nav, un tas nozīmē, ka likvidators pārdošanas cenu var nesamazināt, bet meklēt atbilstošāko aktīvu pircēju,» vēl vienu būtisku atšķirību starp administratoru un likvidatoru rāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka savā darba praksē, likvidējot konkrētus uzņēmumus, ir saskāries ar dažādām situācijām, kurās likvidatoram ir bijis vieglāk pieņemt lēmumus nekā tad, ja tas būtu jāveic administratoram. «Nevar noliegt, ka administratoriem ir izdevīgāk parādnieka aktīvus izpārdot maksimāli ātri un par šo darbu saņemt normatīvos paredzēto atlīdzību, savukārt likvidatoram, lai arī būtība ir tieši tāda pati, tomēr attieksme ir cita,» vērtē A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PKN Orlen atzinīgi vērtē Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma solījumu atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru