Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā īstermiņā ekonomiku būtiski neietekmēs, taču ilgtermiņā ietekme var būt pietiekami nozīmīga, norāda eksperti.
Viņi norāda, ka negatīvais faktors patlaban ir tas, ka nav skaidrības, kā turpmāk rīkosies Tramps un kādu politiku īstenos.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem!
#1/7
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš
Prezidenta vēlēšanām sekoju līdzi tikai no agra rīta. Pēc aptaujām un iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem bija zināms, ka svarīgi ir svārstīgie štati. Ģeogrāfiski braucot no austrumiem uz rietumiem bija gaidāms, ka Klintone izvirzās vadībā, tad pēc laika zonām un ASV vidus ģeogrāfiski vadību pārņem Tramps un tad atliek gaidīt detaļas kuram izdodas uzvarēt kopsummā. Vienmēr jābūt plānam B, tādēļ milzīgs pārsteigums (jo īpaši ņemot vērā Brexit pieredzi) šī uzvara man nav.
Finanšu tirgus reakcija sākumā bija ļoti asa, bet pēc rezultātu noskaidrošanās daļa cenu (dolārs, nafta, zelts, vērtspapīri) atgriezās tuvāk vakar vakarā redzētajiem cenu līmeņiem. Pagaidām vēl ir par agru novērtēt ilgtermiņa ietekmi.
#2/7
AS Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Demokrātiskā vēlēšanu procesā ASV pilsoņi ir izdarījuši savu izvēli, kas parāda vēlētāju vēlmi pēc pārmaiņām. Šī izvēle šobrīd rada neskaidrību pār tālāko ASV politiskas kursu un tādēļ jau redzam diezgan lielas svārstības finanšu tirgos. No savas puses sagaidām, ka tuvākajā laikā saglabāsies diezgan liela nenoteiktība, līdz kļūs skaidrākas jaunā prezidenta prioritātes un iespējamie lēmumi.
Taču šis ir primāri ASV iekšējais jautājums, un par šo vēlēšanu ietekmi uz Pasaules, ASV, Eiropas vai Latvijas ekonomiku šobrīd spriest būtu pāragri. Te svarīgākais ir tas, kāda būs nākamā ASV prezidenta ekonomiskā politika, par kuru līdz šim bijuši dažādi signāli.
No vienas puses, ir bijuši pozitīvi signāli par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībai un ekspansīvāku fiskālo politiku, taču no otras puses ir bijuši solījumi lauzt iepriekš noslēgtos brīvās tirdzniecības līgumus un virzīties uz lielāku protekcionismu, kas Baltijas reģionam nebūtu iepriecinoša ziņa.
#3/7
DNB Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis
Eiropa mostas ar reportāžu no ASV rīta ziņām un Déjà vu sajūtu. Donalds Tramps ir izcīnījis uzvaru, - to daudzi analizēja, apskatīja un iztirzāja no visām pusēm, un tomēr tas atkal ir pārsteigums. Pārsteigums nav tas, kas notiek tirgos – tie svārstās un svārstās atbilstoši izteiktajām prognozēm, un tāpat kā Brexit gadījumā nekas, kas tiešā veidā ietekmē finanšu tirgus, pat nav noticis. Jā – ASV būs jauns prezidents, tā tas būtu bijis arī Hilarijas Klintones uzvaras gadījumā. Jā – pamainīsies akcenti pasaules militāri un ekonomiski spēcīgākajā smagsvarā, bet tas nemainīs ģeopolitisko karti. Tad kāpēc šādi tirgus kritumi?
Izskaidrojums ir diezgan vienkāršs – tirgiem nepatīk neskaidrība, un neskaidros apstākļos daļa tirgus dalībnieku izvēlas nogaidīt ar pirkšanas darījumiem, bet piesardzīgākie slēdz riskantākās pozīcijas. Trampa uzvara bija mazāk gaidīta, salīdzinot ar Klintones, tamdēļ lielai daļai šobrīd ir jāpārorientējas savās prognozēs.
Tramps arī bijis krietni neskaidrāks par to, ko tieši darīs, ja kļūs par prezidentu, tamdēļ arī tur ir zināma neskaidrība, bet jāatceras, ka Amerikas Savienotās Valstis ir demokrātiska valsts ar ievērojamām pašnoteikšanās tiesībām, spēcīgu industriju lobiju un kongresu, kas prezidentam ir jāpārliecina, – tātad jaunais prezidents varēs noteikt jaunus akcentus, bet nebūs spējīgs vienpersoniski mainīt lielvalsts kursu tik strauji un tik nozīmīgi, kā to šobrīd atspoguļo tirgus reakcija. Investori, kuri savus portfeļus strukturē atbilstoši savam riska līmenim, esošo tirgus kritumu varētu izmantot kā izdevību, lai veiktu ieguldījumus instrumentos ar augstāku ienesīgumu.
#4/7
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Sākotnējā finanšu tirgu reakcija bija prognozējama un viļņošanās tuvākajās nedēļās turpināsies.
Svārstības vada neskaidrība, jo nav īsti skaidrs, ko no jaunā prezidenta sagaidīt. Respektīvi, cik lielā mērā tiks turpināta priekšvēlēšanu retorika un kādi būs jaunie uzstādījumi. Vēsture liecina, ka viņa augstība Realitāte daudzas lietas noliks pie vietas un vēl ir jautājums cik liela un cik ilgi būs apņēmība īstenot dāsni bārstītos solījumus. Līdz šim tie ir bijuši ļoti vispārināti un pretrunīgi. Ja balstāmies uz tiem, tad riski Latvijas izaugsmei ilgākā termiņā pastāv. Pirmkārt, virzība uz protekcionismu un brīvās tirdzniecības ierobežojumi ietekmēs eksporta izaugsmi.
Otrkārt, ģeopolitiskā nenoteiktība, kas veidosies reģionā, ierobežos kopējā noskaņojumu, kas bremzēs investīciju aktivitāti un patēriņu. Liela loma būs tam, kādu komandu Tramps izveidos un cik prasmīgi īstenos savu programmu. Situācijai norimstot, pamazām iezīmēsies jaunie nosacījumi, kad varēs arī precīzāk vērtēt potenciālo ietekmi uz Latviju. Tādēļ šobrīd veidot pārlieku negatīvus scenārijus nav pamata.
Tas, ka mainās pieprasījums pēc citas politikas parādīja Brexit un arī marginālu atbalsta pieaugums daudzās citās valstīs. Pirmie signāli jau bija tajā, ka Tramps kļuva par galveno kandidātu partijā. Tādēļ pārsteigums tas nav, bet zināmu neērtību rada, jo nav skaidrības par to, kā viņš turpmāk rīkosies. Tūlītēja ietekme uz ekonomiku nav gaidāma, bet ilgākā termiņā izmaiņas var būt pietiekami nozīmīgas, samazinot arī ekonomikas izaugsmes iespējas. Taču patlaban to, tāpat kā vēlēšanu iznākumu, ir neiespējami. Būtiski, lai atziņa noteikti ņemtu vērā arī mūsu politiķi. Un mums vairāk jādomā par to, kā veicināt ciešāku Eiropas integrāciju.
Tas, ka mainās pieprasījums pēc citas politikas parādīja Brexit un arī marginālu atbalsta pieaugums daudzās citās valstīs. Pirmie signāli jau bija tajā, ka Tramps kļuva par galveno kandidātu partijā. Tādēļ pārsteigums tas nav, bet zināmu neērtību rada, jo nav skaidrības par to, kā viņš turpmāk rīkosies. Tūlītēja ietekme uz ekonomiku nav gaidāma, bet ilgākā termiņā izmaiņas var būt pietiekami nozīmīgas, samazinot arī ekonomikas izaugsmes iespējas. Taču patlaban to, tāpat kā vēlēšanu iznākumu, ir neiespējami. Būtiski, lai atziņa noteikti ņemtu vērā arī mūsu politiķi. Un mums vairāk jādomā par to, kā veicināt ciešāku Eiropas integrāciju.
#5/7
Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs
Pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka Trampa ievēlēšanas gadījumā ASV dolārs kļūs vājāks, strauji kritīs Meksikāņu peso vērtība, palielināsies zelta cena, akciju vērtība faktiski visos tirgos kritīs un kopumā noskaņojums būs negatīvs. Šobrīd izskatās, ka tieši tas arī ir noticis un prognozes par tirgu tiešo reakciju uz Trampa ievēlēšanu ir bijušas precīzas. Galvenais jautājums ir – vai tuvākajā nākotnē turpināsies šorīt novērotās tendences? Precīzas atbildes uz to nav, bet skaidrs ir viens – svārstīgums un nenoteiktība tirgū saglabāsies vismaz tuvākajā laikā, kas visticamāk, ļaus mazāk riskantajiem aktīviem pieaugt vērtībā, bet izejvielām un citiem riskantajiem aktīviem – zaudēt vērtību.
Donalda Trampa pirmā uzruna vēlētājiem pēc ievēlēšanas parādīja, ka daudzu izteiktās prognozes, ka uzvaras gadījumā Trampa retorika kļūs daudz mērenāka bijušas pareizas. Tā bija kā veldzējošs ūdens malks pēc priekšvēlēšanu kampaņas runām, kurās pārsvarā valdīja demagoģija un apvainojumi. Tramps izteicās, ka ASV sadarbosies ar visiem, kas būs gatavi sadarboties ar ASV, kas zināmā mērā ir pretrunā ar kampaņā izteiktajām frāzēm. Tas liek domāt, ka ASV politiskais kurss kardināli nemainīsies pēc nākamā gada janvāra, kad notiks jaunā ASV prezidenta inaugurācija.
#6/7
Danske Bank analītiķi
ASV politika: Mēs visi sagaidām, ka tas nozīmēs iespējamas pārmaiņas ASV politikā, taču faktiskajām politikas izmaiņām vajadzētu būt mērenākām, ņemot vērā iespējamo pretestību no Kongresa pat Republikāņu partijas iekšienē. Tomēr Trampam ir manevrēšanas iespējas, jo Republikāņu partija kontrolēs arī kongresu.
ASV makroekonomika: īstermiņā ekonomiku neskars nenoteiktība, kas saistīta ar Trampa ievēlēšanas ietekmi – izaugsme turpināsies aptuveni 2% apmērā. Vidēja termiņa / ilgtermiņa prognoze: neskaidrāka, tomēr mēs domājam, ka lielāka protekcionisma un stingrākas imigrācijas politikas radītās negatīvās sekas, dominēs pār iespējamo pozitīvo ietekmi no atvieglota regulējuma, samazinātiem nodokļiem un samazinātiem infrastruktūras izdevumiem.
ASV % likmju politika: Mēs joprojām sagaidām, ka Federālo Rezervju sistēma decembrī paaugstinās likmes, jo līdz tam laikam tirgi visticamāk būs stabilizējušies. Mēs sagaidām, ka Federālās Rezerves nākamgad likmes paaugstinās divas reizes (jūnijā un decembrī), lai kompensētu fiskālo atbalstu 2018.gadā. Mēs sagaidām, ka Tramps 2018.gadā nomainīs FED vadītāju Jellenu (Janet Yellen) un iecels agresīvākus federālo banku pārstāvjus.
Ietekme uz valūtu tirgiem: EUR vērtība īstermiņā un vidējā termiņā pieaugs pret ASV dolāru (USD). EUR/USD kurss tuvākajās dienās pieaugs līdz 1,13-1,14. Mūsu 12 mēnešu prognoze saglabājas 1,15. Mēs sagaidām, ka EUR/SEK un EUR/NOK kursi arī paaugstināsies šo notikumu ietekmē, taču kopumā skandināvu valūtas saglabāsies vājas līdz gada beigām. Mēs sagaidām, ka attīstības tirgu valūtas, ar MXN priekšgalā, krasi zaudēs pozīcijas Trampa uzvaras gadijumā.
10 gadu ASV parāda vērtspapīru ienesīgums samazināsies par aptuveni ap 10 procentu bāzes punktiem, arī obligāciju ienesīgums tuvākajās dienās samazināsies. Vidējā termiņā: ASV parāda vērtspapīru ienesīgums pieaugs.
Akcijas: Mēs sagaidām 5-10% kritumu pasaules akciju tirgos, taču izpārdošana nebūs ilga, ņemot vērā pieklājīgo globālo izaugsmi. Gaidāms, ka ASV pārspēs Eiropu un attīstības tirgus.
#7/7
Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks/b>
Donalds Tramps būs 45. ASV prezidents. Šķiet, ka Republikāņiem būs pārsvars arī Senātā un Pārstāvju palātā. Tomēr nevajadzētu domāt, ka Tramps varēs darīt pilnīgi visu, jo kampaņas laikā viņš ir sakašķējies ar daudziem ietekmīgiem Republikāņu politiķiem un pilnīgu atbalstu savām iniciatīvām no savas partijas var arī nesaņemt. Bet galvenais nenoteiktības iemesls it tas, ka trūkst sapratnes par Trampa plānotajām politikas iniciatīvām, jo kampaņas laikā viņš sniedza pretrunīgus viedokļus un piedāvājumus. Tāpēc finanšu tirgu reakcija uz vēlēšanu iznākumu ir bijusi nervoza. Lai gan drīz vien nervozitāte norims, krasu svārstību risks finanšu tirgos saglabāsies augsts ilgu laiku, jo nav zināms, kāda būs Trampa politika attiecībā uz globālo ekonomiku un drošības politiku. Paies laiks, kamēr sapratīsim, kas no priekšvēlēšanu kampaņas laikā teiktā bija tikai publicitātes vairošanai, ko gribēs darīt un kas tiks darīts Pašlaik sausais atlikums no priekšvēlēšanu diskusijas ir: (i) mazāk brīvās tirdzniecības pasaulē un (ii) lielāka nenoteiktība par globālo drošības politiku.
Bet nudien nevajag strebt karstu. Ir skaidrs, ka Brexit nav izolēts gadījums – populisms un nacionāla (t.i., uz valsts iekšieni vērsta politika) gūst pasaulē kļūst arvien populārāka. Tas audzē nenoteiktību un stiprina protekcionismu. Tādas mazas un atvērtas ekonomikas kā Baltijas valstis, nenoteiktība un šķēršļi tirdzniecībai ietekmē negatīvi. Nenoteiktība ir slikta ziņa vēlmei investēt, tādēļ, visticamāk, redzēsim vājāku investīciju aktivitāti Baltijā, nekā gaidījām pirms šīm vēlēšanām. Investīciju aktivitāte jau tā bija vārga pēdējos pāris gados un investīciju straujš kāpums visticamāk atbīdīsies uz tālāku nākotni. Lai gan lēnāk nekā iepriekš gaidīts, investīciju aktivitāte nākamajos gados augs un galvenokārt ES fondu ieplūdes rezultātā. Eksporta izaugsme būs lēnāka, bet joprojām pozitīva. Līdz ar lēnāku IKP izaugsmi, algu kāpums var kļūt nedaudz lēnāks, bet tās joprojām augs un balstīs patēriņa izaugsmi. IKP turpinās augt, bet lēnāk nekā iepriekš gaidīts, proti, 1-2.5% līmenī.
Baltijā un Latvijā redzēsim populisma pieaugumu. Lietuvā pagājušajā mēnesī vēlēšanās jau uzvarēja populistu partija. Tomēr radikālas pārmaiņas ne ekonomikas politikā, ne ārpolitikā gaidīt nav pamata – mēs joprojām esam daļa no ES, eirozonas un NATO. Politiskā stabilitāte Latvijā būs ļoti atkarīga no tā, kā ES tiks galā ar šī brīža norisēm. Piemēram, Brexit padarīs ES stiprāku vai vājāku, kāds iznākums būs Francijas vēlēšanām nākamvasar (pat ja Lepēna zaudēs, politika būs nacionālāka un uz protekcionismu orientēta), kāds iznākums būs Vācijas vēlēšanām nākamruden (Merkele bijusi ļoti nozīmīga vienotai Eiropai, bet vai viņa paliks pie varas?). Izaicinājumi ES ir kļuvuši lielāki. Krievija nevilcināsies mazināt ES vienotību, lai, piem., atceltu sankcijas. Eiropas politika šobrīd iet pa slidenu un bedrainu ceļu, taču joprojām esam uz tā paša ceļa.