Pēdējie publicētie makroekonomiskie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu novembrī iepriecina, norāda eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.
Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,5 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 8,7 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm par mazumtirdzniecības datiem!
#1/4
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Šogad pēdējie publicētie makroekonomiskie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu novembrī patiesi iepriecina, jo novembrī mazumtirdzniecībā fiksēts straujākais pieaugumu šogad, apgrozījumam salīdzinājumā ar pērnā gada novembri augot par 4,6%.
Salīdzinājumam iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības pieaugums svārstījās ap 1% un līdz ar to novembra dati papildina jau tā kopumā pozitīvo ainu par Latvijas ekonomiku attīstību 2016. gada nogalē. Pēdējos mēnešos ekonomikas rādītāji uzlabojušies ne tikai mazumtirdzniecībā, bet arī rūpniecībā un tranzītā. Tas kopumā ļauj cerēt, ka izaugsmes zemākais punkts šajā ciklā mums tiešām ir aiz muguras un jau 2016. gada pēdējā ceturksnī ekonomikā redzēsim pozitīvāku dinamiku.
Līdz ar novembra mazumtirdzniecības datiem arvien ticamāka šķiet versija, ka vājais mazumtirdzniecības sniegums šī gada vasaras un rudens mēnešos vismaz daļēji būs bijis saistīts ar ievērojamo kritumu būvniecībā un no tā izrietošā būvniecībā strādājošo emigrācija. To apstiprina arī ļoti straujais būvniecības pakalpojumu eksporta kāpums un fakts, ka mazumtirdzniecība Latvijā šogad ir jūtami vājāka kā Lietuvā un Igaunijā, kur ES fondu kavēšanos būvniecība daļēji kompensējis spēcīgāks privātā sektora pieprasījums, nekā pie mums.
Otrs faktors, kādēļ novembrī tik ļoti audzis mazumtirdzniecības apgrozījums ir tas, ka saņemot pirmos rudens komunālo pakalpojumu rēķinus iedzīvotāji beidzot pilnībā ir sajutuši zemo naftas cenu ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem, kas ir ļāvis palielināt citu preču patēriņu.
Lai gan mazumtirdzniecības pieaugumus novembrī kļuvis ievērojami straujāks, būtiskas izmaiņas mazumtirdzniecības tendencēs nav vērojamas. Visstraujāk augošie mazumtirdzniecības virzieni joprojām ir iepirkšanās internetā (+32,6% pret iepriekšējo gadu), apģērbi un apavi (+22,5%), farmācija (+7,6%), kā arī dažādas elektronikas preces (+15,5%). Taču vienlaikus novembrī turpināja nedaudz sarukt pārtikas patēriņš (-1,6%).
Skatoties uz nākošo gadu, mazumtirdzniecībai vajadzētu atgriezties pie diezgan stabilas 4-5% izaugsmes, ko jau redzējām iepriekšējos gados un šobrīd redzam Lietuvā, kā arī Igaunijā. Šāds pieaugums arī atbilst gaidāmajam darba samaksas pieaugumam, taču ES fondu strauja ieplūde ekonomikā uz kādu brīdi varētu veicināt arī straujāku kāpumu.
#2/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Decembra laikā saņemtās ziņas liecina, ka ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī paātrinās. Pēc krasa krituma gada sākumā preču tranzīts atkal aug, lieliski rezultāti 4. ceturksnī bijuši enerģētikā. Ceturksnis ir diezgan labi sācies arī apstrādes rūpniecībai, bet šodien uzzinājām, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums novembrī bijis šogad labākais.
Daļa šo notikumu saistīti ar ārējiem faktoriem, piemēram, gāzes un elektrības cenu attiecību reģionā. Savukārt patēriņam labvēlīga varētu būt valsts izdevumu pieauguma atjaunošanās, atbrīvojot ekonomiku no šī gada izaugsmes galvenās “bremzes”. Šī saistība gan ir spekulatīva, tāpat kā minējumi par mazumtirdzniecības aktivizēšanos, jo runa ir tikai par vienu mēnesi, bet tam var pievērst uzmanību un gaidīt, ko nesīs turpmākie periodi. Noteikti palīdz arī tas, ka arvien pārliecinošāk tiek pārvarētas krīzes sekas kreditēšanā, taču šī ietekme izpaužas pakāpeniskāk, turpretim “lūzums” valsts naudas plūsmās 4.ceturksnī ir bijis krass.
Novembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums gada griezumā bija 4.6%, labākais rezultāts kopš pērnā gada oktobra. Daļēji tas ir t.s. bāzes efekta nopelns, pērn novembrī apgrozījums gada griezumā pat samazinājās par 0.1%. Savukārt decembrī tas auga par 1.3%, tādējādi šajā decembrī savukārt kāpums varētu būt nedaudz mazāks. Šķiet arī, ka novembrī patērētāji ir pasteigušies vairāk iepirkt degvielu, pirms izpaužas naftas cenu kāpuma efekts, attiecīgi decembrī var būt pretējs efekts. Taču degvielas tirdzniecība noteikti nebija vienīgais labvēlīgais faktors novembrī. Svarīgi ir sekot tam, kā mainās nepārtikas preču tirdzniecība, atskaitot auto degvielu. Tas parāda, cik cilvēki ir gatavi tērēt precēm, kuras pārsvarā nav pirmās nepieciešamības lietas. Šajā sektorā novembrī bija straujākais kāpums kopš pagājušā gada maija. Šogad spēcīgi aug arī pārtikas un dzērienu tirdzniecība specializētajos veikalos, kas pārsvarā ir luksusa patēriņš. Diemžēl kopš jūlija nepārtraukti gada griezumā mīnusos bijusi pārtikas tirdzniecība kopumā. Viens no iespējamiem izskaidrojumiem — darba vietu sarukums celtniecībā daudziem ir radījis nozīmīgas finansiālas grūtības. Nākamgad turpretim celtniecība gandrīz noteikti būs sekmīgākā nozare, līdz ar to izaugsme būs iekļaujošāka un pārtikas tirdzniecības līkne atkal varētu aiziet uz augšu.
Šī ir jau trešā reize šogad, kad apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība gada griezumā pieaug vairāk nekā par 20%, bet 11 mēnešos vidējais rādītājs ir 14.2%. Tas ir interesants fenomens, kura iemeslus nozarei varētu būt interesanti noskaidrot. Var pieļaut, ka tas saistīts ar pieaugošu konkurenci šajā jomā, labāku kvalitātes un cenu attiecību, kas mudina atteikties no apģērbu pirkšanas ārzemēs. Ja mazumtirdzniecība kopumā vēl apmēram par 15% atpaliek no 2007. gada virsotnēm, tad apģērbu un apavu tirdzniecība to pārsniedz jau par ceturto daļu.
Sagaidāms, ka nākamgad mājsaimniecību patēriņš augs līdzīgā tempā kā šogad. Pozitīvs faktors būs strādājošo skaita pieaugums, šogad darba tirgus ir bijis gandrīz sastindzis, bezdarbu nedaudz samazinot iedzīvotāju skaita izmaiņām. Algas nominālā izteiksmē augs straujāk, taču inflācijas kāpums reālo algu pieauguma tempu pavilks zem šī gada līmeņa.
Kopumā mazumtirdzniecības kāpums šogad bijis vājš, pirmo 11 mēnešu kopējais rezultāts ir +1.9%, to decembris vairs nevarēs daudz ietekmēt. Šogad mazumtirdzniecība tātad ir augusi lēnāk nekā mājsaimniecību patēriņš (~+3%), turpretim viesnīcas un restorāni ir bijusi straujāk augošā ekonomikas nozare. Tas labi saskan ar augošajiem tēriņiem ne pirmās nepieciešamības precēm, ko atspoguļo arī mazumtirdzniecības nozaru salīdzinošā dinamika. Veikalu īpašnieki var cerēt, ka nākamgad patērētāji savukārt vairāk naudas atstās veikalos, pērkot ilglietošanas preces un citu nepieciešamo mājokļu iekārtošanai, ko finansēs hipotekārās kreditēšanas tālāks pieaugums. Patērētāju aptaujas liecina, ka viņiem ieguldījumi mājokļos šobrīd ir augsta prioritāte. Tāpēc var pieļaut, ka nākamgad mazumtirdzniecība augs nevis apmēram par procentpunktu lēnāk nekā patēriņš, bet straujāk, kas divkāršotu apgrozījuma kāpumu līdz 4%. Taču patērētāju nodomi var strauji mainīties, tāpēc šādi minējumi ir saistīti ar lielu nenoteiktību.
#3/4
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Šī gada novembris mazumtirdzniecības uzņēmumiem kopumā bijis diezgan labvēlīgs. Novembrī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi, neieskaitot degvielas mazumtirdzniecību, bija par 3.7% lielāki nekā iepriekšējā gada novembrī (kalendāri izlīdzināti dati). Tas ir labāk nekā gadā vidēji – šī gada 11 mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums (bez degvielas) palielinājās par 2.3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Novembra labo sniegumu sagādāja nepārtikas preču tirgotāji, savukārt pārtikas produktu pārdošanas apjomi sarūk jau piekto mēnesi pēc kārtas. Visiespaidīgākais pieaugums bija mazumtirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos. Divciparu izaugsmi uzrādīja arī pārdoto apģērbu un apavu, kā arī elektroierīču apjomi.
Iespējams, ka šogad mājsaimniecības sāka agrāk gādāt Ziemassvētku dāvanas. Šī gada novembrī mazumtirgotāji daudz aktīvāk piedāvāja dažādas “Black Friday” atlaides, kas, visticamāk, sekmēja patērētāju vēlmi un iespēju preces iegādāties, kā arī tirdzniecības apjomu pieaugumu. “Black Friday” tradīcijas nāk no ASV, kur šī diena seko Pateicības dienai, nozīmē lielas atlaides un iezīmē Ziemassvētku tirdzniecības sezonas sākumu. Šīs tradīcijas pamazām ienāk arī Latvijā.
Kopumā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums turpina augt, bet izskatās, ka šī gada pieaugums būs lēnākais kopš 2010. gada. To nosaka gan lēnāka algu izaugsme, gan arī mājsaimniecību piesardzība tērēt. Neskatoties uz zemajām procentu likmēm, mājsaimniecību noguldījumi turpināja augt arī novembrī. Jāatzīmē, ka sarūkošais iedzīvotāju skaits iezīmē iekšējā tirgus ierobežoto potenciālu, tāpēc pie pašreizējām tendencēm lielu pārdošanas apjomu izrāvienu tuvākajā nākotnē diez vai varam gaidīt.
#4/4
Finanšu ministrija
Šā gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps kļuvis ievērojami spēcīgāks, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem mēnešiem, kad mazumtirdzniecībā bija vērojama vāja izaugsme. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gada novembrī salīdzinājumā ar pērnā gada novembri kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,6%, tādējādi uzrādot augstāko izaugsmes tempu šogad.
Jāatzīmē, ka zināmā mērā šo pieaugumu ir noteikusi salīdzinoši zemā pērnā gada novembra bāze, ko radīja straujais degvielas mazumtirdzniecības apjomu kritums. Tādējādi iepriekšējā gada novembrī mazumtirdzniecībā kopumā bija reģistrēts neliels samazinājums, taču vēsturiski šajā mēnesī bijusi izaugsme, kas pārsniegusi 3% līmeni.
Līdz ar to šā gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri degvielas tirdzniecība ir būtiski palielinājusies - par 11,4%. Labu izaugsmes tempu uzrādīja arī pārējo nepārtikas preču, izņemot degvielu, mazumtirdzniecības apjomi, pieaugumam veidojot 8,2%. Tajā skaitā īpaši straujš pieaugums fiksēts tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos (+42,6% gada griezumā), kā arī tirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (+34,4%). Savukārt datoru un to perifēro iekārtu apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gada novembri veidoja 24,3%, apģērbu un apavu apgrozījums pieauga par 22,7%, mājsaimniecības elektropreču apgrozījuma kāpums bija 15,4%. Tajā pašā laikā tikai nedaudzās nepārtikas preču kategorijās šā gada novembrī tirdzniecības apjomi saruka. Piemēram, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri par 9,2% samazinājās lietotu preču mazumtirdzniecība, par 4,2% samazinājās tirdzniecība stendos un tirgos. Tā rezultātā visu nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā šā gada novembrī uzrādīja spēcīgu pieaugumu, izaugsmei veidojot 8,7%.
Nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums noteicis kopējo mazumtirdzniecības izaugsmi, jo pārtikas preču tirdzniecības apgrozījums saruka. Samazinājums pārtikas preču tirdzniecībā turpinās jau kopš šā gada jūlija un novembrī šis kritums veidoja 1,5% gada griezumā.
Kopumā šā gada vienpadsmit mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir mērens un veido 1,9%, tai skaitā nepārtikas preču tirdzniecības izaugsme, izņemot degvielu, ir ievērojami augstāka, veidojot 4,5%. Tajā pašā laikā degvielas mazumtirdzniecība šogad bijusi visai svārstīga, rezultātā šā gada vienpadsmit mēnešos uzrādot vāju izaugsmi, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība šajā pašā laika periodā ir nedaudz sarukusi. Tādējādi šogad mazumtirdzniecības izaugsmi noteiks stabilais nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums.
