Papildināta - FM steidzamā kārtā rosinās samazināt bankas likvidatora atlīdzību

2018. gada 24. februāris plkst. 15:31
Autors: Dienas Bizness
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

2013.gadā likums tika grozīts, tad notika Latvijas Krājbankas likvidācija, un toreiz būtiski tika palielināta maksātnespējas administratora atlīdzība, un pēdējais laiks ir šo kļūdu labot, lai ar kādas bankas darbības potenciālu apturēšanu viens cilvēks uzreiz nekļūtu bagāts, teica ministre.

Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma, skaidro FM.

Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.).

Jāuzsver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas, informē FM.

Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.

Ņemot vērā minēto, FM rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apjoma, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem (neapgrūtinātiem) naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.

Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apjoms varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču, saskaņā ar piedāvāto regulējumu, likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos ar 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas - trīs procenti, pēc 60% - četri un pēc 75% - pieci procenti.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds