Jaunākais izdevums

Valdība 8.septembrī lems par Datu valsts inspekcijas (DVI) vadītājas Signes Plūmiņas atbrīvošanu no amata, liecina valdības darba kārtība.

Pamatojumā tiek norādīts, ka Plūmiņa neesot nodrošinājusi pietiekamu iekšējo kontroli pār normatīvo aktu aktualizāciju, līdz ar to pastāv normatīvo aktu nepareizs piemērošanas risks un risks, ka plānošanas dokumenti netiek pietiekami koordinēti, nenodrošinot plānoto darbību pēctecību.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), izvērtējot Plūmiņas darbību, konstatējis, ka Valsts kontrole 2012.gada vēstulē norādīja, ka Plūmiņa, pieņemot lēmumu par savu komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, nav ievērojusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktās prasības.

Plūmiņa sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka viņa ir bijusi informēta par šādu tieslietu ministra lēmumu, tomēr nav zinājusi, ka tas jau nākamnedēļ tiks iekļauts valdības darba kārtībā. Tāpat pašreizējā DVI vadītāja nevarēja norādīt, kāds ir pamatojums šādam Rasnača lēmumam.

Ministrs norāda, ka nākamajos gados gaidāmas būtiskas izmaiņas datu aizsardzības regulējumā, līdz ar to būs nepieciešams nopietns darbs un izmaiņas DVI, tāpēc ministrs konkursa rezultātā vēlas redzēt nākamā DVI vadītāja vīziju par iestādes darbu. Rasnačs norāda, ka konkursā, protams, varēs pieteikties arī Plūmiņa.

Tāpat ministrs noraida, ka šis lēmums ir saistīts ar vakardienas ziņām par no seksuālās vardarbības cietušās meitenītes vārda publiskošanu, norādot, ka lēmums pieņemts agrāk.

Ministru kabineta protokollēmumā norādīts, ka, ievērojot tieslietu ministra priekšlikumu, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu Plūmiņa no DVI direktora amata atbrīvojama ar 2016.gada 1.janvāri sakarā ar amata pilnvaru termiņa izbeigšanos.

Pievienotas pēdējās trīs rindkopas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lielākās problēmas ar klientu datiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Biežākie «grēki» datu aizsardzības regulas ievērošanā Latvijā

Jānis Vēvers, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā jau ir piemēroti pirmie sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem

Austrijā uzņēmums sodīts ar 4800 eiro sodu par nepamatotu videonovērošanu, bet Portugālē ar 400 tūkst. eiro sodu tika sodīta vietējā slimnīca par pacientu datu nedrošu glabāšanu. Savukārt Latvijā, kopš GDPR stāšanās spēkā, Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešos saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Lattelecom GDPR eksperti, kas ikdienā palīdz arī citiem uzņēmumiem apzināt savu atbilstību regulai, apkopojuši biežāk sastopamos pārkāpumus.

Viena no acīmredzamajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskā pamata un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula

Anita Kantāne, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var celt paniku par Vispārīgo datu aizsardzības regulu, bet var ar vēsu prātu novērtēt situāciju un dažu dienu laikā veikt pirmos sagatavošanās darbus

Valsts nav izpildījusi savu «mājasuzdevumu» Vispārīgo datu aizsardzības regulas jautājumā, tādēļ uzņēmējiem ir pašiem jāsaprot un jānovērtē, vai ir viss izdarīts, lai klientu dati būtu drošībā, norāda Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis Ivo Krievs.

25. maijā Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, un Latvijā tā atceļ Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Latvijā nav ieviesti nacionāli skaidrojumi vai precizējumi Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tos meklē Saeimas juridiskā komisija, kas sagatavo priekšlikumus Saeimai.

Aprēķina izmaksas Eiropā

Par situāciju var celt paniku, bet «nomierinošā» vēsts – uzņēmumiem nav jāpārtrauc savu darbība, pat ja risks par datu aizsardzību nav novērtēts, skaidro I. Krievs. Pārsvarā panika rodas, domājot par sodiem, ko varēs noteikt Datu valsts inspekcija. Ja klientu dati būs drošībā, tie nenoplūdīs, un nav pamata uztraukumam, mierina I. Krievs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

COVID-19 un personas datu apstrādes tiesiskums Latvijā

Māris Ruķers , Mg.iur., SIA "E-sabiedrības risinājumi" valdes loceklis, personas datu aizsardzības speciālists, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rungainis: Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu, uzskata baņķieris Ģirts Rungainis.

«Problēma ir tajā, ka jau šobrīd ir apstiprināts uzraugošās iestādes budžets un šajā budžetā ir paredzēta daudzu simtu tūkstošu soda naudu iekasēšana. Līdzīgi kā tas ir realizējies, piemēram, maksātnespējas likumdošanas gadījumā, šeit ir iespēja nodarboties ar reketu – izveidot grupu, kas sastāv no jurista, datu speciālista un vēl kādiem speciālistiem, doties pie uzņēmumiem, izaicināt uz šīs regulas neievērošanu un ar draudiem tiesāties izspiest naudu,» baņķieris Ģirts Rungainis norādīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot jaunās Datu aizsardzības regulas ieviešanu.

Rungainis uzskata, ka šāda situācija iespējama, jo Latvija piekopj postpadomju, nevis Rietumu praksi. Tas varētu būt redzams arī regulas ieviešanā. «Rietumu piegājiens ir tāds, ka likumdošana tiek ievērota pēc būtības. Mums ir postpadomju sistēma, respektīvi, mēs ievērojam pēc burta,» sacīja baņķieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītinformācijas biroja datu bāzē iekļauti dati par 766 tūkstošiem iedzīvotāju

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Kredītinformācijas biroja (KIB) datiem, pašlaik 526 tūkstošiem privātpersonu kopā ir virs 802 tūkstoši kredītlīgumu, t.i. vidēji 1,5 līgumi uz vienu finansiāli aktīvu iedzīvotāju.

Pašreizējā tendence rāda, ka privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits turpina pieaugt, un tas nozīmē, ka arvien lielāka skaita iedzīvotāju dati iekļūst dažādos reģistros.

KIB datu bāze atspoguļo informāciju par 766 tūkstošiem iedzīvotājiem, t.i., 85% no finansiāli aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem.

«Patiesais kredītlīgumu skaits ir daudz lielāks, jo šajos 802 tūkstošos līgumu nav liela daļa līgumu no alternatīvo finanšu pakalpojumu nozares. Pieprasot aizdevumu, iedzīvotāji lielākoties nezina, kurā reģistrā viņu personas dati tiks pārbaudīti, vai šie dati nav novecojuši, vai ir kļūdaini. Problēma, kas kļūst arvien aktuālāka – iedzīvotāji vispār nezina, kāda patiesībā ir katra personīgā kredītvēsture, vai precīzāk, kāda tā izskatās no malas,» uzsver Intars Miķelsons, Kredītinformācijas Birojs direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: 14,5 miljoni eiro ieguldīti e-veselības projektā, kas tā arī nav lietotājiem pieejams

Dienas Bizness, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) pirms deviņiem gadiem uzsāka projekta E-veselība Latvijā īstenošanu, kura mērķis bija padarīt pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku. Taču šodien jāsecina, ka deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens e-veselības pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams, norāda Valsts kontrole, kas veikusi lietderības revīziju par informācijas sistēmām veselības aprūpē.

Revīzijas rezultāti liecina, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un tātad - intereses trūkums.

Projekts tika uzsākts, neizpētot veselības aprūpes tā brīža situāciju kopumā. Rezultātā VM 2007.gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns bija vājš palīgs projekta īstenotājiem. Jāuzsver arī, ka šis plāns tika izstrādāts bez nozares profesionāļu – ārstu, farmaceitu, informācijas tehnoloģiju speciālistu iesaistīšanās. Rezultātā ne projekta uzraugam – VM, ne projekta īstenotājam - Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akreditēts pirmais kredītbirojs

Žanete Hāka, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu valsts inspekcija nolēmusi izsniegt pirmo licenci kredītinformācijas biroja darbībai, informē inspekcijas pārstāvji.

Licence izsniegta AS Kredītinformācijas birojs uz pieciem gadiem.

Kredītbirojam ir nepieciešama licence, lai apstrādātu ziņas par fiziskas personas parādiem, tās nodotu trešajām personām izmantošanai kādam no Kredītinformācijas biroju likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem, kā arī lai iegūtu ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas par fizisku personu pēc tādas personas pieprasījuma, kurai ir tiesisks pamats saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas, un iegūto ziņu nodošana minētajai personai kādam no Kredītinformācijas biroju likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem.

Saskaņā ar Kredītinformācijas biroju likumu Kredītinformācijas biroja darbību uzrauga Datu valsts inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Personas koda jaunā kleita vēl jāizgriež

Sanita Igaune, DB ziņu redaktore, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksu sadaļa mulsinoša, no kā var secināt, ka bez Iedzīvotāju reģistra citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda nomaiņu, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, tomēr ir diezgan daudz neskaidrību par pašu procesu un izmaksām. To paredz valdības akceptētie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par grozījumiem gala vārds būs jāsaka Saeimai.

Pozitīvi ir vērtējams, ka likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017. gadu, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, tādējādi varēs izvairīties no precedentiem, kad cilvēks kodu vēlētos mainīt nepārtraukti, lai gadu vietā slēptu pavisam ko citu. Interesanti, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauts Tieslietu ministrijas padotības iestādes Datu valsts inspekcija (DVI) viedoklis, jo tieši šīs iestādes viens no primārajiem mērķiem ir personas datu uzraudzība un aizsardzība. Būtu vērtīgi noskaidrot, vai DVI atbalsta personas koda maiņu. Tāpat nebūtu slikti, ja pirms izmaiņām tiktu veikta aptauja (piemēram, internetā, nevis pusmiljona eiro apmērā), lai būtu aplēses, cik iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo personas kodu un cik iedzīvotāju apsvērtu koda maiņu, lai prognozētu gaidāmo aktivitāti. Mulsina likumprojekta anotācijas sadaļa par izmaksām, jo saskaņā ar to, līdzekļi izmaiņām ir nepieciešami tikai Iedzīvotāju reģistram un e-pakalpojuma «Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana» izveidei, varētu domāt, ka citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās, nemaz nerunājot par privāto sektoru, īpaši būtiski tas varētu būt finanšu jomā, kuru klientu lokā ir arī cilvēki, kuri nemaz nebēdātos, ka uz kādu brīdi pazustu no bankas redzesloka. Lai apzinātu reālās izmaksas tikai valsts pārvaldē, būtu jānoskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklis, jo ministrijas pārziņā ir valsts IT saimniecības jautājumi. VARAM komentāru anotācijā neizdevās atrast.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Briest pārmaiņas Datu valsts inspekcijā

Elīna Pankovska, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu valsts inspekcijas ilggadējā vadītāja Signe Plūmiņa īsti nezina, kāpēc tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par viņas atbrīvošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta sēdē, kas notiks otrdien, 8. septembrī, viens no izskatāmajiem jautājumiem ir par Datu valsts inspekcijas (DVI) direktores Signes Plūmiņas atbrīvošanu no amata, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība. Jāmin, ka S. Plūmiņa šajā amatā atrodas kopš 2001. gada 2. janvāra. Tieslietu ministrijas sagatavotajā rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka DVI vadītāja pieļāvusi būtiskus pārkāpumus un nepilnības, kas ir pietiekams pamats, lai viņai nepagarinātu termiņu inspekcijas direktores amatā. Savukārt pašā rīkojumā norādīts, ka S. Plūmiņa no DVI direktores amata tiks atbrīvota ar 2016. gada 1. janvāri sakarā ar amata pilnvaru termiņa beigšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID kredītbirojiem sniegs informāciju par nodokļu maksātāju ienākumiem

Dienas Bizness, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu personas kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām.

Likums grozīts, lai saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemto Kredītbiroju likumu noteiktu kārtību, kādā kredītinformācijas birojam nodokļu administrācija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas.

Grozījumi noteic, ka VID informāciju par fiziskās personas ienākumiem varēs sniegt pēc attiecīgā kredītinformācijas biroja pieprasījuma un tajā norādītajā apmērā, ja tam būs piekritis kredītinformācijas lietotāja esošais vai iespējamais klients. Informāciju varēs pieprasīt, ja tā nepieciešama personas kredītspējas vērtēšanai vai kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai.

VID pirms informācijas sniegšanas būs jāpārbauda, vai attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir derīga Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja funkciju veikšanai, kā arī tas, vai inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par licences apturēšanu vai anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Laureāti saņēma prestižo nozares balvu Platīna pele 2017, kas tiek piešķirta jau 11. gadu un vairākas speciālbalvas. Balvai šogad tika iesniegti 40 pieteikumi četrās pamatkategorijās. Labākos IKT projektus vērtēja neatkarīga žūrija, kuras sastāvā bija gan nozares, gan valsts pārvaldes un mediju eksperti, balsojumā iesaistījās arī sabiedrība.

Konferences galvenā partnera SIA Latvijas Mobilais Telefons speciālbalvu saņēma AS Latvijas valsts meži par LVM GEO Mobile risinājumu.

Kategorijā E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai balvu saņēma dokumentu vadības sistēmas ieviešana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ko īstenoja AS RIX Technologies.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kam der un kam neder videonovērošana

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu tautas kalpu neapdomīgā un straujā obligāto regulējumu ieviešana un atcelšana liecina par bīstamu tendenci

Tikko kā gads ir apkārt, kopš tika ieviesta norma par obligāto videonovērošanu alkohola tirdzniecības pašapkalpošanās zālēs, bet Saeimas deputāti jau nolēmuši šo normu steidzamības kārtā atcelt. Nevar noliegt, ka šī prasība, kas tirgotājiem bija jāievieš vienlaikus ar pāreju uz eiro, kurš jau pats par sevi bija sarežģīts un ar papildu izmaksām saistīts process, bija gana absurda. Videoieraksts bija jānodrošina nepārtrauktā reālā laika režīmā un jāsaglabā vismaz nedēļu. Nerunājot par pašas videonovērošanas tehnikas iegādi, kuras izmaksas attiecībā pret novērojamo telpu lieluma un konfigurācijas dažādiem komersantiem varēja atšķirties pat par vairākām kārtām, tirgotājam papildus bija jāsamaksā arī valsts nodeva, reģistrējot personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK padomes priekšsēdētāja amatam pieteikušies 23 pretendenti

Žanete Hāka, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejā saņemti 23 pieteikumi atklātā konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu, informē Valsts kanceleja.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 12. augusts. Amata konkurss tika izsludināts 12. jūlijā, tas norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs pretendentu atbilstību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amata prasībām, balstoties uz pretendentu iesniegtajiem dokumentiem.

Uz konkursa otro kārtu izvirzītie pretendenti klātienē skaidros savu motivāciju ieņemt vakanto amatu, pieredzi un izpratni finanšu vadībā, finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un organizācijas vadībā, kā arī prezentēs savu redzējumu par FKTK prioritātēm. Vienlaikus tiks novērtētas komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes, kā arī angļu valodas zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru