Vienā no Alūksnes novada saimniecībām knišļu kodienu dēļ jau nobeigušies divi zirgi.
Saimniecības īpašniece, kura vēlējās palikt anonīma, DB pastāstīja, ka abām ķēvēm iepriekš bija elpošanas problēmas un visticamāk, knišļu kodieni veicinājuši situācijas pasliktināšanos, kas beidzās ar lopiņu nāvi. Saimniecības tuvumā esot daudz ūdeņu, kas veicinot odu un knišļu izplatību. Lopiņi gan paši varot izvēlēties, vai uzturēties kūtī vai doties pastaigā.
Par notikušo jau informēta veterinārārste. Saimniecībai nodarītie zaudējumi ir ap 1400 – 1500 Ls. Savukārt beigtos lopus SIA Reneta jau transportējusi uz Saldu, ko DB apstiprināja uzņēmuma loģistikas direktore Larisa Marcinkus.
Šobrīd PVD rīcībā nav informācijas par dzīvnieku masveida krišanas gadījumiem, kurus izraisījuši knišļu kodumi un kopumā šobrīd situācija raksturojama kā mierīga, stāsta PVD sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Meistere. Kā informē PVD speciālisti reģionos – dzīvnieku turētāji zvana uz PVD pārvaldēm un interesējas par to, kā dzīvniekus pasargāt no knišļu uzbrukumiem. Šobrīd PVD rīcībā ir informācija par diviem Alūksnes pusē kritušiem zirgiem, kuru ilgstošām veselības problēmām punktu pielicis knišļu uzbrukums.
Tādēļ PVD atgādina –dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs par dzīvnieku veselību un labturību un dzīvnieku saslimšanas gadījumā īpašniekam nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta.Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem, PVD iesaka knišļu «aktīvajā» periodā - maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un naktī līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, dzīvniekus nevajadzētu laist ārā vispār.
Tāpat pirms izlaišanas ganībās, dzīvniekus vajadzētu apstrādāt ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču, pirms repelentu iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta, norāda PVD. Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tad ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumus, taču, pirms ziedes iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, iesaka eksperti.
Ja rodas aizdomas, ka dzīvnieku ir smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, dzīvnieks nekavējoties jāved (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts un turpmāk jārīkojas pēc veterinārārsta norādījumiem. PVD veterinārārstiem iesaka ganību periodā papildināt jau esošās medikamentu rezerves ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu novēršanai, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī antiendotoksiskai, pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.