Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) transportlīdzekļu nodrošinājums nesedz pat pusi no nepieciešamā speciālā tehniskā aprīkojuma apjoma, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos. Turklāt vairums esošo speciālo transportlīdzekļu ir vecāki par 20 gadiem, tāpēc, pēc dienesta teiktā, nav nekādas garantijas, ka šīs automašīnas nokļūs līdz notikuma vietai.

Šobrīd VUGD savu funkciju pildīšanai izlīdzas ar mazāk nekā 40% no Ministru kabineta noteikumos paredzētā skaita speciālo transporta vienību. Faktiski VUGD ir 688 transporta vienības, bet Ministru kabineta noteikumos noteiktās normas paredz, ka VUGD rīcībā būtu jābūt 1833 transporta un speciālās tehnikas vienībām. Tādējādi pašlaik ugunsdzēšanas un glābšanas dienestam trūkst 1145 tehniskas vienību.

Šobrīd, lai minimālā apjomā nodrošinātu VUGD darbu, no valsts budžeta tiek prasīti 25,5 miljoni Ls.

«Patlaban situācija ir tāda, ka uz notikumu izbrauc autocisterna, bet, piemēram, autopacēlājs vai glābšanas automobilis tiek izsūtīts no citas struktūrvienības, kas fiziski atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā no notikuma vai pat citā pilsētā. Tādējādi VUGD nav iespējams operatīvi un kompleksi sniegt palīdzību,» Db.lv stāstīja V. Šembele.

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Ķekavas Dominante Park noliktavu darbinieki nolēmuši pievērst uzmanību «bīstamai situācijai, kas izveidojusies Ķekavā un apdraud vairāku simtu cilvēku drošību», liecina trešdien medijiem izplatīts paziņojums. Rimi Latvia nekustamo īpašumu un attīstības direktors Didzis Kirstuks db.lv informēja, ka kā viens no noliktavu Dominante Park īrniekiem informāciju par VUGD lēmumu Rimi saņēmis tikai šodien no plašsaziņas līdzekļiem.

(Papildināts ar Rimi komentāru.)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apliecina, ka pārbaude Dominante Park veikta un ēkas darbība jāaptur 11. septembrī.

Darbinieku vēstule esot nosūtīta arī valsts amatpersonām. Raizējoties par savām darba vietām, darbinieki gan vēloties palikt anonīmi.

«Rakstu Jums vairāku savu darba biedru vārdā, kas saprotamu iemeslu dēļ grib palikt anonīmi. Tomēr klusēt nespējam, jo pašreizējā situācija mūsu darbvietā jau ir pārāk nopietna, tiek apdraudētas pats dārgākais, kas katram mums ir – mūsu veselība un var būt arī pat dzīvība! Mums taču pietika ar vienu Latvijas melno dienu! Mums nevajag vēl vienu un varbūt pat vēl lielāku traģēdiju!

Naktī Rīgas pilī notikušajā ugunsgrēkā tās kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti. Dzēšanas darbos visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 tūkst., bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 tūkst. eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 tūkst. vienību. piektdien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14. 21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst. 22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.

Šorīt Rīgā, Daugavgrīvas ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.5.58. Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka četrstāvu ražošanas ēkas pirmajā stāvā deg viens no cehiem.

Ņemot vērā to, ka degošajā telpā atrodas dažādas ķīmiskas vielas, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss. Telpa, kurā notika aizdegšanās, ir apmēram 100 kvadrātmetrus liela.

Notikuma vietā strādā astoņas VUGD autocisternas, divi autopacēlāji, divas autokāpnes un vēl citas tehnikas vienības, kopumā 14 automašīnas.

Kā pastāstīja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste, liesmas patlaban ir apslāpētas un uguns izplatība ierobežota, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt.

Jelgavas novada Vilcē kādā lauksaimniecības remonta angārā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā sabojātas vairāk nekā desmit lauksaimniecības tehnikas vienības, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele.

Kopumā ugunsgrēks plosījies 1200 kvadrātmetru platībā – dega angāra sienu un jumta siltumizolācija. Ugunsgrēks izcēlās otrdien plkst. 16:28 kopā ar angāra saimniekiem un strādniekiem tika veikta smagās tehnikas evakuācija, un ugunsgrēks tika lokalizēts pēc vienas stundas, savukārt pilnībā tas tika likvidēts plkst. 19:30, stāstīja VUGD pārstāve.

Ugunsgrēkā sadegusi vai/un bojāta ar ūdeni smagā automašīna, teleskopiskais iekrāvējs, septiņi traktori, divi kombaini, graudu sējmašīna, miglotājs un cita tehnika.

Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās Ugunsdzēsēji glābēji no Jelgavas, Elejas un Dobeles.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 25. jūnija plkst. 6:30 līdz 26.jūnija plkst. 6:30, VUGD saņēma 54 izsaukumus. Kopumā dzēsti 22 ugunsgrēki, veikti 26 glābšanas darbi, bija arī seši maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav cietuši vai bojā gājuši cilvēki.

Rīgā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks dzēsts kādā ražošanas ēkā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Biznesa portālam Db.lv VUGD pastāstīja, ka izsaukums saņemts vakar plkst.16.50, jo Lizuma ielā, Rīgā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg ražošanas ēkas piebūve 200 kvadrātmetru platībā. Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas degusi piebūves ārsiena. Dienests norāda, ka, iespējams, degusi uzņēmuma krāsu kamera. Konkrēts uzņēmums, kurā izcēlies ugunsgrēks, netiek atklāts. No ēkas pirms VUGD ierašanās evakuējās 20 cilvēki. Pēc pāris stundām ugunsgrēks tika likvidēts.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m² platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m² platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparks tiks papildināts ar 93 ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzkeļiem, kas ir aptuveni 8% no 1145 transportlīdzekļiem, kas nepieciešami VUGD, lai tiktu izpildītas Ministru kabineta noteiktās normas. Tādējādi pēc vērienīgās 25,5 miljonu «injekcijas» ugunsdzēsēju autoparkā VUGD vēl būs nepieciešams nopirkt 1052 tehnikas vienības.

Iekšlietu ministrija (IeM) plāno uzņemties ilgtermiņa saistības aptuveni līdz 33,6 miljoniem latu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas automašīnu iegādei un depo ēku uzlabošanai - tostarp ilgtermiņa saistības 2014. - 2018. gadam speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei nedrīkst pārsniegt 25,5 milj. latu, bet ilgtermiņa saistības 2015.-2017.gadam depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai nedrīkst pārsniegt 8,1 milj. latu.

Db.lv jau rakstīja, ka 25,5 milj. Ls ir mazākā summa, kas nepieciešama, lai minimāli atjaunotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparku.

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti plaši glābēju spēki, bet iedzīvotāji aicināti sargāties no dūmiem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), otrdienas pēcpusdienā pēc plkst.15 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā ražošanas ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka ēka deg ar atklātu liesmu un tās strauji izplatās, turklāt veidojas spēcīgs sadūmojums.

Dzēšanas darbos iesaistīti plaši VUGD spēki - gandrīz 50 ugunsdzēsēji, deviņas autocisternas, trīs autokāpnes un ķīmijas auto, kā arī starptaustikās lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda ar autocisternu un personālu.

Lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna teica, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīta viena no piecām lidostas ugunsdzēsēju brigādēm. Lidostas darbību ugunsgrēks neietekmē.

Jelgavas naftas bāzē pirmdien notika sprādziens degvielas pārvadāšanas cisternas nodalījumā, izraisot ugunsgrēku, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona priekšnieks Dainis Bērziņš.

Izsaukumu uz valsts naftas produktu apgādes uzņēmuma Latvijas nafta filiāli Jelgavas naftas bāze VUGD saņēma plkst. 13.12, un ugunsdzēsēji ieradās notikuma vietā 13.16. Ierodoties notikuma vietā, atklājies, ka deg degvielas pārvadāšanas cisternu uzpildīšanas vietas nojume aptuveni desmit kvadrātmetru platībā, stāstīja D. Bērziņš. «Degšanas platība bija salīdzinoši neliela, un to diezgan ātri izdevās neitralizēt,» skaidro VUGD Zemgales reģiona priekšnieks. Viņš norāda, ka objekts, kurā notika ugunsgrēks uzskatāms par «nopietnu». Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 13.33.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis mutisku un pēc tam arī rakstisku palīdzības lūgumu saistībā ar Kuršu kāpās izcēlušos ugunsgrēku, informē VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vetere.

Dienests uz kaimiņvalstu kolēģu lūgumu reaģējis, un uz ugunsgrēka vietu nosūtīts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopters.

Kā informē VUGD, uguns liesmas Kuršu kāpās izplatās ļoti strauji un dzēšanā iesaistīts ievērojams skaits Lietuvas ugunsdzēsēju glābēju. Cīņā ar liesmām iesaistīti arī helikopteri no Lietuvas.

Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks Remigijs Baņulis vērsies ar lūgumu pie VUGD priekšnieka Oskara Āboliņa izskatīt iespēju degošās kāpas dzēšanas darbos iesaistīt arī helikopteru no Latvijas.

Tā kā VUGD rīcībā šādas tehnikas nav, nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz NBS. Tādējādi VUGD kaimiņu valsts ugunsdzēsēju lūgumu nodeva NBS komandierim Raimondam Graubem. Atsaucoties VUGD lūgumam, NBS ugunsnelaimes lokalizēšanai uz Lietuvu nosūtīja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17. Tas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru Bemby Bucket, ar kuru no ūdenstilpes var pacelt līdz pat 2,5 tonnām ūdens.

Ugunsgrēks SIA Ventspils nafta termināls (VNT) teritorijā ir lokalizēts un negadījumā cietušo nav, aģentūru LETA informēja uzņēmuma komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Pašlaik atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav. VNT vadība apliecina, ka apdraudējums nepastāv ne uzņēmuma darbiniekiem, ne arī vietējiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, tiks sākta iekšējā izmeklēšana.

Cilvēki no notikuma vietas ir evakuēti. Notikuma vietā ir atslēgta elektrība, kā arī visa VNT darbība ir apturēta.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste aģentūrai LETA uzsvēra - lai gan atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav, ugunsgrēks vēl nav lokalizēts. VUGD turpina darbu negadījuma vietā, rezervuārs no sāniem tiek dzesēts, bet no augšas pildīts ar speciālām putām, lai novērstu atkārtotas aizdegšanās iespējamību, skaidroja Gribuste.

Tikai ap plkst. 14:21 pilnībā likvidēts ugunsgrēks Rīgas pilī, kas izcēlās vakar pēc plkst. 22, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD norāda, ka jau sākotnēji ugunsdzēsības automašīnas uz notikumu vietu nosūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradusies jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu atklājusi, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos izplatījusies apmēram simts kvadrātmetru platībā.

Liesmu straujo izplatību veicināja skābekļa pieplūdums, vietām izdegot jumta segumam, kā arī koka konstrukcijas un ventilācijas konstrukcijas, pa kurām notikusi spēcīga gaisa plūsma. Tāpēc ugunsgrēks vienlaicīgi izplatījās vairākos virzienos.

Ugunsgrēks, kas ceturtdien ap plkst. 10.35 izcēlās AS Latvijas balzams (LB) gatavās produkcijas noliktavā Rīgā, A. Čaka ielā 160, ir likvidēts un turpinās ugunsgrēka seku likvidācijas darbi, informē LB Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Ugunsgrēkā cietušo nav. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju ugunsgrēks skāris aptuveni 1000 kvadrātmetru lielu platību.

Kā norāda LB valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, šādi negadījumi ir ārkārtīgi reti un ir drīzāk izņēmuma negadījums. Uzņēmums pievēršot ārkārtīgi lielu uzmanību darba drošībai – darbinieki tiek regulāri informēti un apmācīti, kā arī tiek pastāvīgi apsekota darba vide un tiek apzināti visi iespējamie riska faktori darbinieku veselībai.

D. Hasana atzīmē, ka visas LB ēkas un telpas, tostarp gatavās produkcijas noliktava, kurā izcēlās ugunsgrēks, ir aprīkotas ar dūmu atklāšanas detektoriem, pārvietojamiem ugunsdzēšanas aparātiem un ugunsdzēsības krāniem, kā arī uzņēmumā ir stingri noteikta ugunsdzēsības noteikumu ievērošanas kārtība. Ugunsgrēka izcelšanās brīdī nostrādājušas uzņēmuma ugunsdzēsības signalizācija.

Nomelnējuši koridora griesti un sienas, izsisti logi, biezā slānī ar būvgružiem klātā slapjā grīda vēl vakar liecināja par cilvēku dzīvībām bīstamu ugunsgrēku, kas sestdienas, 7. marta, vakarā izcēlās 24 dzīvokļu divstāvu mājā Ozolnieku novada Ānes ciemā. Pēc šā ārkārtas notikuma lielākā daļa iedzīvotāju māju uzskata par dzīvošanai nepiemērotu, turklāt pamatīgi trūkumi tai bija jau pirms ugunsgrēka. Turpretī pašvaldība uzskata, ka māja ir atjaunojama, un sākusi novērst ugunsgrēka sekas, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Celtnieku ielas galā starp ciema kultūras namu un būvmateriālu ražotni atrodas divas divstāvu 24 dzīvokļu mājas. Ānenieki stāsta, ka tās celtas drīz pēc Otrā pasaules kara un bija domātas cietumniekiem, kuri strādāja ķieģeļu ceplī. Mūsdienās mājas apdzīvotas daļēji, taču vairākos dzīvokļos mīt ģimenes ar bērniem, kā arī invalīdi. Vienā no šīm mājām – Celtnieku ielā 18 – sestdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) novērtēja kā īpaši bīstamu.

Atceroties ugunsgrēku, nama iedzīvotāja Tatjana Gertnere stāsta, ka piepeši savā pirmā stāva dzīvoklī sajutusi deguma smaku. Ieskatījusies krāsnī – nekas, tad atvērusi ārdurvis un ieraudzījusi melnus dūmus, kas nākuši no koridora gala, kur mita no ieslodzījuma vietas atbrīvotais vīrietis, ko apkārtējie saukuši par Stasi. «Piecās sekundēs koridors piepildījās pilns. Tūlīt zvanīju ugunsdzēsējiem,» stāsta T.Gertnere. Viņa piebilst, ka šajā mājā dzīvo jau 15 gadu. Gertneru ģimene, kurā gaida trešo bērnu, iztiek no vīra nopelnītā. Viņa atzīst, ka ģimene dzīvo visai trūcīgi un tai ir komunālo maksājumu parādi.

Otrdien Jelgavas Naftas bāzē izcēlies ugunsgrēks. Kāda aculiecienice portālam zz.lv ziņojusi, ka noticis sprādziens, novērojami melni dūmi.

Ugunsgrēku apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Inga Vetere. Uz notikuma vietu devušies arī ugunsdzēsēji no Rīgas un Dobeles, vēsta reģionālais medijs.

Aculiecinieki ziņojuši, ka dūmi redzami virs autocisternu aizpildīšanas nojumes, apmēram tajā pašā vietā, kur ugunsgrēks noticis arī 19.augustā. Nojume dega 50 kvadrātmetru platībā.