Ekonomika

Papildināta - Junkers: EK ierosinās ES atteikties no periodiskās pulksteņu laika maiņas

LETA/DPA, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinās atteikties Eiropas Savienībā (ES) no periodiskās pārejas uz vasaras un ziemas laiku, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

«Mēs veicām aptauju, miljoniem atbildēja un uzskata, ka nākotnē vasaras laikam jābūt visu gadu, un tas arī notiks,» intervijā Vācijas telekanālam ZDF pavēstīja Junkers. «Es ieteikšu komisijai, ka, ja mēs vaicājam pilsoņiem, tad mums ir jādara tas, ko pilsoņi saka.»

«Mēs par to izlemsim šodien un pēc tam būs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta kārta,» sacīja Junkers.

EK ierosinājums par atteikšanos no laika maiņas būs jāapstiprina visām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Kā liecina EK piektdien izplatītie provizoriskie rezultāti, vairāk nekā 84% respondentu līdz šim visplašākajā ES pilsoņu aptaujā izteikušies par atteikšanos no periodiskās pulksteņu laika maiņas.

Aptaujā, kas tika veikta laikā no 4.jūlija līdz 16.augustam, piedalījušies aptuveni 4,6 miljoni pilsoņu, no kuriem trīs miljoni bijuši vācieši.

Vislielākais atbalsts laika maiņas izbeigšanai bija Somijā, kur to atbalstīja 95% nobalsojušo, bet zemākais - 44% - Grieķijā.

76% aptaujāto norādījuši, ka pašreizējā pulksteņu grozīšanas prakse viņus personīgi ietekmē «ļoti negatīvi» vai «negatīvi».

Visaktīvāk aptaujā balsošanā piedalījušies vācieši jeb 3,78% no valsts iedzīvotājiem, bet vismazāk - tikai 0,02% - Lielbritānijā, kura nākamgad pametīs ES. Vidējais rādītājs 28 ES valstu vidū bija 0,89%.

Vasaras laiks atsevišķās valstīs savulaik tika ieviests, pamatojot to ar enerģijas taupīšanu, taču kopš 2002.gada šī periodiskā pulksteņa laika grozīšana tika ieviesta kā vispārēja norma visā ES teritorijā.

Katru gadu visas ES dalībvalstis oktobra pēdējā svētdienā pagriež pulksteņu rādītājus stundu atpakaļ, bet marta pēdējā svētdienā - stundu uz priekšu.

Eiropas Parlaments (EP) februārī nāca klajā ar aicinājumu pārskatīt šo praksi, norādot, ka vasaras laikam, iespējams, ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību.

Tie kas iebilst pret periodisko pulksteņa laika maiņu, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku nesniedz solīto.

Kā liecina EK pētījums, enerģijas ietaupījums pulksteņa laika maiņas rezultātā ir niecīgs.

Tikmēr daudzi ES pilsoņi žēlojas, ka pulksteņa grozīšana rada viņiem miega problēmas, aizkaitinājumu un grūtības koncentrēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta: Junkers un Džonsons paziņo par Brexit vienošanās noslēgšanu

LETA--AFP, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Lielbritānija lūdz atlikt Brexit līdz 30.jūnijam

LETA--AFP, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Junkers: Tramps jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES nepiemēros

LETA/DPA, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis pārliecību, ka ASV prezidents Donalds Tramps tuvākajās dienās nenoteiks jaunus muitas tarifus no Eiropas Savienības (ES) importētiem automobiļiem, kā viņš to draudējis, vēsta vācu laikraksts «Sueddeutsche Zeitung».

«Tramps nedaudz pakurnēs, taču tarifus automobiļu importam nenoteiks,» intervijā laikrakstam sacījis Junkers. «Jūs šobrīd runājat ar pilnībā informētu cilvēku,» viņš uzsvēris.

Tramps draudējis šomēnes noteikt jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES, ja abas puses nespēs panākt vienošanos par tirdzniecības līgumu.

Šāda rīcība jo sevišķi smagi skartu Vāciju, kurā ir plaša autoražošanas nozare.

Šobrīd no ES importētiem automobiļiem ASV noteikusi 2,5% muitas tarifu, taču Tramps draudējis to paaugstināt līdz 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina nākamajā ilgtermiņa budžeta periodā tērēt gandrīz 1,3 triljonus eiro

LETA, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien nācis klajā ar sākotnējo Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžeta plānu, paziņojot, ka saskaņā ar EK «saprātīgajām un atbildīgajām» aplēsēm blokam laika periodā no 2021. līdz 2027.gadam būs nepieciešami 1,279 triljoni eiro.

«Mūsu priekšlikumi ved pie 1,279 triljonus eiro lielas kopsummas,» uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Junkers.

Viņš piebilda, ka šī summa sastāda tikai 1,1% no ES dalībvalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sākotnējie nākamā ilgtermiņa budžeta priekšlikumi paredz arī iespēju samazināt ES fondu finansējumu tām dalībvalstīm, kurās tiek apdraudēta likuma vara.

«Jaunie piedāvātie instrumenti ļaus savienībai apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam samērīgi likuma varas trūkumu iedabai, smagumam un apmēram,» teikts EK izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien vienojušies, ka sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tiks turpinātas.

ES delegācijas vadītājs Mišels Barnjē pirmdien Strasbūrā tiksies ar Lielbritānijas «Breksita» ministru Stīvenu Barklaju.

Līdz februāra beigām paredzēta arī vēl viena Mejas un Junkera tikšanās.

Vienlaikus Junkers sarunā ar Meju atkārtoti uzsvēris, ka Brisele nepiekritīs pārskatīt novembrī panākto «Breksita» vienošanos, taču ir gatava izdarīt izmaiņas tai pievienotajā politiskajā deklarācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānija grūtas izšķiršanās priekšā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK prezidents: Eiro jābūt lielākai lomai starptautiskajos norēķinos

LETA, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpanāk, lai eiro būtu lielāka loma starptautiskajos norēķinos, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli Eiropas Savienībā (ES), Junkers par absurdu nodēvēja situāciju, ka ES valstis par iepirktajiem energoresursiem norēķinās ASV dolāros.

Eiro jākļūst par ES ekonomiskās suverenitātes aktīvu instrumentu, uzsvēra EK prezidents.

Viņš solīja, ka tuvākajā laikā EK nāks klajā ar priekšlikumiem, lai palielinātu eiro lomu starptautiskajos norēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

ES mobilizē atbalstu savvaļas ugunsgrēku skartajai Grieķijai, Zviedrijai un Latvijai

LETA, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) Reaģēšanas koordinācijas centrs strādā nepārtrauktā režīmā un uztur pastāvīgus kontaktus ar Grieķijas, Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kas pieprasījušas Eiropas Savienības (ES) atbalstu cīņā ar postošajiem savvaļas ugunsgrēkiem, otrdien paziņojusi EK.

Pēc postošajiem ugunsgrēkiem Grieķijā, kas saskaņā ar pēdējām ziņām jau prasījuši vairāku desmitu cilvēku dzīvības, EK prezidents Žans Klods Junkers runājis ar Grieķijas prezidentu Prokopu Pavlopulu un premjerministru Aleksi Cipru, lai izteiktu visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un draugiem.

Papildināta - Grieķiju plosa meža ugunsgrēki, vismaz 50 cilvēki gājuši bojā

Savā vēstulē Junkers atkārtoti uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai sniegtu Atēnām atbalstu «šajos grūtajos laikos».

Grieķija ES palīdzību pieprasīja ceturtdienas vakarā, un uz Atēnu palīdzības pieprasījumu nekavējoties reaģēja Kipra, Spānija un Bulgārija, kas jau piedāvājušas konkrētu palīdzību, tostarp lidmašīnas, ugunsdzēsējus, mediķus un spēkratus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES un Japāna parakstījušas iespaidīgu brīvās tirdzniecības līgumu

LETA—DW/AFP, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK prezentē plānu, kā samazināt ASV dolāra milzīgo dominanci pasaules ekonomikā

LETA, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien prezentēja plānu, kura nolūks ir samazināt ASV dolāra milzīgo dominanci pasaules ekonomikā un stiprināt eiro lomu, jo sevišķi enerģētikas darījumos.

Eiropas valstis aizvien vairāk ir neapmierinātas ar dolāra kā rezerves valūtas dominanci, kas sniedz ASV nesalīdzināmu diplomātisko un ekonomisko varu globalizētajā pasaulē.

«Pašreizējā nenoteiktību kontekstā, ņemot vērā tirdzniecības konfliktus un ASV noteiktās eksteritoriālās sankcijas, tirgus dalībnieki lūkojas pēc alternatīvas,» preses konferencē Briselē norādīja Eiropas Savienības (ES) komisārs Pjērs Moskovisī, kurš atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām.

Nesenākais piemērs, kas sagādājis problēmas ES, ir saistīts ar Irānu, jo starptautiski uzņēmumi, kas vēlas veikt tirdzniecību ar šo valsti vai tajā investēt, neskatoties uz ASV sankcijām, tiek pakļauti iespējai, ka tiem var tikt būtiski apgrūtināti norēķini dolāros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu transporta ministru pirmdien pauduši viedokli, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums jau nākamgad atcelt sezonālo laika maiņu ir nereāls.

«Ja mēs gribam to izdarīt 2019.gadā, kā ierosinājusi Komisija, vairums dalībvalstu to neatbalstīs,» ministru neformālās tikšanās sākumā Grācā sacīja Austrijas transporta ministrs Norberts Hofers.

Viņš sacīja, ka Austrija ierosinājusi 2021.gadu pārmaiņu uzsākšanai un tas tika uztverts ar «plašu piekrišanu».

Arī ES transporta komisāre Violeta Bulca pavēstīja, ka dalībvalstīm nepieciešams vairāk laika pārmaiņu īstenošanai.

«Dalībvalstīm ir vajadzīgs vairāk laika galīgā lēmuma pieņemšanai,» norādīja Buca, paužot cerību, ka dalībvalstis spēs rast vienotu nostāju pirms transporta ministru sanāksmes decembra sākumā.

EK prezidents Žans Klods Junkers augustā paziņoja, ka EK ierosinās atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso pret bezvienošanās Breksitu

LETA--AFP/BBC, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers panāca vienošanos par soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai.

Pirms šīs tikšanās globālie investori tomēr bija piesardzīgi, un biržu indeksi Londonā, Frankfurtē un Parīzē kritās.

Vienošanās, kuras detaļas maz tika izpaustas, paredz, ka ASV neīstenos savus draudus noteikt muitas tarifus automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Jaunā ziņa mazina finansiālo tirgu bažas, ka Trampa konfrontējošā pieeja ES un citiem tirdzniecības partneriem var izvērsties globālā tirdzniecības karā, kas palēninātu ekonomikas izaugsmi.

«Viņi sasniedza aukstu mieru, nolemjot nepaātrināt atmaksas ciklu,» sacīja «BK Asset Management» ārvalstu valūtu eksperts un dibinātājs Boriss Šosbergs.

«Šodien bija pirmā pozitīvā pazīme, ka Trampa administrācija ir gatava sarunām, nevis tikai draudēt savā vēlmē radīt atvērtāku tirdzniecības vidi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, ko veicināja Francijas un Vācijas autobūvnieku akciju cenu palielināšanās pēc ASV un ES vienošanās, saskaņā ar kuru Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām.

ASV biržu indeksi lielākoties saruka, ko noteica «Facebook» akcijas cenas samazināšanās un ASV autobūvnieku akciju cenu krišanās pēc peļņas prognožu pazemināšanas, kā arī investoru optimistiski piesardzīga attieksme pret minēto vienošanos.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers trešdien panāca vienošanos par plānu tirdzniecības strīda atrisināšanai.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi nosauca šo plānu par «labu zīmi», bet ES smagsvars Francija skeptiski paziņoja, ka ES nevar vest sarunas tarifu draudu apstākļos.

«Sākot tikšanos [ar Junkeru], Tramps runāja par 25% tarifu noteikšanu ES automobiļiem, un tagad tirdzniecības karš ir novērsts,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sadrumstalots un ar populistisku piesitienu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus var rezumēt trīs teikumos.

Pirmais – pirmo reizi 25 gados vēlētāju aktivitāte ir lielāka par 50% (Latvijā tā bija viena no zemākajām – 34%).

Otrais – divas trešdaļas vietu jaunajā Parlamentā ieguva proeiropeiskās partijas.

Trešais – būtiski savu pārstāvniecību ir palielinājušas eiroskeptiskās, galēji labējās partijas, kā arī zaļie.

Par vēlētāju aktivitātes pieaugumu politiskie komentētāji spriež, ka tā panākta uz eiroskeptisko partiju atbalstītāju rēķina. No vienas puses, jāpriecājas, ka lielais vairums eiropiešu ir pietiekami racionāli un uzticīgi Eiropas vērtībām, lai atbalstītu proeiropeiskās partijas, no otras puses, būtu vieglprātīgi ignorēt pieaugošo atbalstu populistiskajām eiroskeptiskajām partijām, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir būtiski palielinājušas savu pārstāvniecību. Tā, piemēram. Francijā ar ļoti nelielu pārsvaru, bet tomēr uzvarēja Marina Lepēna, kas izcēlusies ar rasistiskiem un ksenofobiskiem vēstījumiem, Itālijā – Līga, kura antiimigrācijas lozungus padarīja par savas kampaņas stūrakmeni, Lielbritānijā – Brexit partija. Ungārijā ar būtisku pārsvaru uzvaru guva vadošā partija Fidešs, par kuras līderi un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers intervijā vācu laikrakstam Bild teica: «Ja ikviens uzvestos tik egoistiski un nacionālistiski kā Viktors Orbans, tad Eiropas Savienība vairs nepastāvētu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu līderi ceturtdien samitā apstiprinājuši no rīta panākto Brexit vienošanos.

ES līderi apstiprinājuši izstāšanās vienošanos un rekomendāciju Eiropas Parlamentam to apstiprināt, teikts samita paziņojumā.

Viņi arī apstiprinājuši to pavadošo politisko deklarāciju, kurā izteiktas kopīgas ambīcijas nākotnes attiecībās.

Paziņojumā bloka līderi aicina ES institūcijas spert soļus, lai nodrošinātu vienošanās izpildi no 1.novembra.

Vienlaikus ES līderi uzsvēra, ka vēlas «nākotnē iespējami ciešas partnerattiecības ar Apvienoto Karalisti».

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons ceturtdien paziņoja, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz svārstīgo gada sākumu, akcijām joprojām populāri paredzēt plusus

Pasaules nozīmīgākajos akciju tirgos pēdējās dienās klimats atkal kļuvis aukstāks, kur, piemēram, ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība trīs tirdzniecības sesiju laikā zaudējusi vairāk nekā 1000 punktus no savas vērtības. Tāpat arī ASV plašā tirgus – Standard & Poor’s 500 – indeksa vērtība trīs dienas pēc kārtas sarukusi vismaz par 1%, kas pēdējo gadu laikā nav bijis bieži piedzīvots fenomens (iepriekšējo reizi šādu trīs dienu kritumu redzējām 2016. gada janvārī). Pašlaik tirgus dalībnieki sabaidījušies par kādu palielāku tirdzniecības karu, kas var sekot pēc svaigākajiem paziņojumiem, ka ASV uzliks tarifus importētajam tēraudam un alumīnijam. Valda spekulācijas, ka šī ir pazīme, ka ASV tirdzniecības politika kļūst neprognozējamāka. Tāpat arī, piemēram, Eiropas Komisijas šefs Žans Klods Junkers izteicies, ka Eiropa uz jebkādiem jauniem tarifiem atbildēs «stingri».

Komentāri

Pievienot komentāru