Finanses

Papildināta - Krievijas centrālā banka negaidīti paceļ likmi; cietīs Latvijas eksportētāji

Žanete Hāka, 25.07.2014

Jaunākais izdevums

Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti palielināja aizņemšanās izmaksas, jo augošais konflikts Ukrainā un draudošā sankciju paplašināšana ir pasliktinājusi ekonomikas stāvokli un spiež uz leju rubļa vērtību, raksta Bloomberg.

Tādējādi likme tiek celta jau 3. reizi šogad. Likme palielināta no 7,5% līdz 8%. Neviens no Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem neprognozēja likmes paaugstināšanu.

Paaugstinot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina pazemināt inflācijas gaidas un apturēt kapitāla aizplūšanu no valsts.

Pēc centrālās bankas lēmuma Krievijas rubļa kurss pret dolāru pavājinājās par 0,3% līdz 35,1325 rubļiem. Kopš 16. jūlija rublis ir uzrādījis sliktāko rezultātu starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Krievijas valdība paredz, ka 2 triljonu dolāru lielā ekonomika augs par 0,5%, kas ir lēnākais temps kopš 2009. gada. Pērn tās izaugsme bija 1,3%.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis stāsta, ka, tā kā no Krievijas turpina aizplūst kapitāls, rubļa vērtība krītas un inflācija pieņemas spēkā, Krievijas Centrālā banka ir spērusi vēl vienu soli, lai mazinātu šo faktoru ietekmi un paaugstinājusi procentu likmi.

Šis lēmums gan bijis diezgan negaidīts tirgus dalībniekiem un varētu liecināt par būtisku satraukumu attiecībā uz ģeopolitiskā saspīlējuma un sankciju tālāku ietekmi uz kapitāla aizplūdi no valsts, uzsver eksperts.

E. Rudzītis min, ka īstermiņā procentu likmes paaugstināšana varētu palīdzēt rublim un nedaudz mazināt vēlmi mainīt rubļus pret ārvalstu valūtām, tomēr augstāka procentu likme negatīvi ietekmēs investīcijas Krievijas ekonomikā un valsts ekonomisko izaugsmi, kura jau šobrīd ir tuvu nullei. Ekonomiskās izaugsmes mazināšanās, tāpat arī Krievijas rubļa kritums negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmumus, kuri eksportē uz Krieviju preces vai sniedz pakalpojumus Krievijas uzņēmumiem, tāpēc šis gads eksportējošiem uzņēmumiem varētu būt mazāk veiksmīgs nekā iepriekšējie pāris gadi, kad eksports uz Krieviju palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Krievijā atsauc banku pakalpojumu licenci M2M Private Bank

LETA, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka atsaukusi banku pakalpojumu sniegšanas licenci bankai M2M Private Bank, kas ir Latvijas Bank M2M Europe māsasbanka.

Kā norādīts Krievijas Bankas paziņojumā, lēmums par licences atsaukšanu stājies spēkā piektdien.

Krievijas centrālā banka norāda, ka M2M Private Bank izvietojusi naudas līdzekļus nekvalitatīvos aktīvos un nav veidojusi rezerves, kas būtu adekvātas riskiem, kurus tā uzņēmās.

Bankā iecelta pagaidu administrācija.

M2M Private Bank vienīgais akcionārs ir Krievijas banka "Aziatsko-tihookeanskij bank" (ATB).

Jau ziņots, ka M2M Private Bank pagājušajā mēnesī bija problēmas ar maksājumu veikšanu un 11.novembrī ATB paziņoja, ka kopā ar Krievijas centrālo banku veic pasākumus situācijas normalizācijai savā meitasbankā.

Latvijā darbojas Krievijas M2M Private Bank māsasbanka Bank M2M Europe, taču abām ir atšķirīgi akcionāri. M2M Bank Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka radusies situācija Latvijas M2M nekādi neietekmēs, jo abām bankām ir tikai viens kopīgs akcionārs - Andrejs Vdovins, un nekādu citu saistību nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievija slēdz vēl divas bankas

LETA--AFP, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka pirmdien paziņoja, ka tā anulējusi vēl divu banku darbības licences, valdībai cenšoties konsolidēt finanšu nozari laikā, kad pieaug valsts ekonomiskās problēmas.

Centrālā banka norāda, ka Krievijas 67.lielākā banka aktīvu ziņā Intercommerz nav spējusi pienācīgi novērtēt riskus, neskatoties uz tās aktīvu slikto kvalitāti.

«Vienlaikus banka iesaistījās šaubīgos darījumos,» vēsta centrālā banka.

Tāpat Krievijas Centrālā banka anulējusi Alta-Bank darbības licenci. Valsts 186.lielākā banka nav spējusi pildīt savas saistības pret kreditoriem.

Krievijas varasiestādes cenšas attīrīt banku sektoru no simtiem trauslu banku, kas bieži vien iesaistās šaubīgos vai pretlikumīgos darījumos.

Krievijas rubļa vērtības kritums šo situāciju saasinājis, izraisot vairāku desmitu banku bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa atbalstam pārdevusi vairāk nekā 4 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka pārdevusi ārvalstu valūtas vairāk nekā 4 miljardu dolāru vērtībā, jo naftas cenas kritums veicināja ilgāko rubļa vērtības samazinājumu septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

9. oktobrī centrālā banka iztērēja 866 miljonus dolāru. Nafta, kura kopā ar dabasgāzi veido gandrīz pusi no Krievijas ieņēmumiem, pagājušajā mēnesī zaudēja 4,4% no savas vērtības, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau piecas nedēļas pēc kārtas, kas ir ilgākā zaudējumu sērija kopš Krimas aneksijas.

Centrālā banka paziņojusi, ka tā 10. oktobrī paaugstinājusi augšējo dolāra/eiro groza robežu par 25 kapeikām līdz 45,25 rubļiem. Tādējādi var lēst, ka banka rubļa atbalstam pārdevusi aptuveni 2 miljardus dolāru, jo rubļa vērtība turpināja samazināties, pārsniedzot 40 rubļu par dolāru robežu, uzskata Alfa Bank. Centrālā banka publicē datus par intervencēm ar divu dienu nobīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pie apvāršņa jaunas problēmas ar Krievijas rubli

Didzis Meļķis, Elīna Pankovska
, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa balstīšanai divās dienās atvēlējusi 1,68 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka ceturtdien paziņoja, ka pārņem kontroli pār Krievijas 12.lielāko banku pēc aktīvu apmēra Binbank, kas trešdien lūdza finanšu palīdzību.

Centrālā banka norāda, ka tā kļūs par Binbank lielāko akcionāri un šī glābšana aptvers arī vairākas bankas struktūrvienības.

Tāpat banka iecēlusi pagaidu administratorus, lai pārvaldītu Binbank, taču viņi sadarbosies ar pašreizējiem bankas vadītājiem un īpašniekiem, lai nodrošinātu tās mierīgu darbību un atlabšanu.

Kā vēstīts, Krievijas Banka trešdien paziņoja, ka piešķīrusi Binbank aizdevumu finanšu likviditātes nodrošināšanai, līdz tiks pieņemts lēmums par to, vai glābt banku.

Binbank lūgusi centrālo banku veikt tās sanāciju, izmantojot Banku sektora konsolidācijas fondu, ko centrālā banka šogad izveidoja problēmās nonākušu banku finansiālai atveseļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka otrdien paziņoja, ka glābs valsts astoto lielāko banku Otkritie, ņemot vērā bažas par tās stabilitāti pēc strauja noguldījumu apjoma krituma pēdējos mēnešos.

Centrālā banka norāda, ka tā plāno kļūt par Otkritie galveno investoru un īstenot pasākumus, lai palielinātu bankas finanšu stabilitāti.

Laikraksts Vedomosti vēsta, ka šis ir lielākais glābšanas gadījums Krievijas banku sektora vēsturē, kā arī pirmā reize, kad tiek pielietots jaunais konsolidācijas fonds, kuru nesen izveidoja centrālā banka un parakstīja Krievijas prezidenta Vladimirs Putins.

«Otkritie turpinās darbu, kā ierasts,» skaidro centrālā banka.

Otkritie savā mājaslapā ziņo, ka tā ir Krievijā lielākā privātbanka ar 412 filiālēm un 3,6 miljoniem privāto klientu.

Vedomosti raksta, ka banka sāka zaudēt klientus jūnijā pēc tam, kad Krievijas reitingu aģentūra samazināja tās kredītreitingu un tika zaudētas tiesības strādāt ar valsts uzņēmumiem un pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka pirmdien paziņoja, ka pārņēmusi finanšu grūtībās nonākušās bankas Trust Bank uzraudzību un iepludinās tajā 30 miljardus rubļu (408,5 miljonus eiro), lai glābtu to no bankrota.

Centrālā banka nenorādīja, vai bankas problēmas saistītas ar rubļa vērtības kritumu, kas pavājinājis Krievijas finanšu sistēmu.

Trust Bank ir Krievijas 15.lielākā noguldījumu ziņā un 29.lielākā aktīvu ziņā.

Krievijas Centrālā banka ārkārtas sanāksmē apstiprinājusi glābšanas plānu, kas arī paredz bankai noteikt īpašu administratoru un meklēt jaunu investoru, kas pārņemtu Trust Bank.

Centrālā banka pavēstīja, ka finanšu līdzekļu iepludināšana Trust Bank nodrošinās pietiekamu likviditāti, lai tā spētu turpināt darbību, neatstājot sekas uz klientiem.

Nespējot aizņemties Rietumu tirgos saistībā ar ASV un ES noteiktajām sankcijām, Krievijas banku darbību negatīvi ietekmējis rubļa vērtības kritums, bet procentu likmes starpbanku aizņēmumu tirgū pēdējo dienu laikā piedzīvojušas būtisku kāpumu, liecinot par piesardzību un likviditātes problēmām banku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Krievijas Banka varētu tērēt 70 miljardus dolāru rubļa atbalstam

Žanete Hāka, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka visdrīzāk pastiprinās savas intervences un iztērēs gandrīz sestdaļu no savām rezervēm pēc tam, kad negaidītais lēmums strauji celt likmes nespēja apturēt dramatiskāko rubļa kritumu kopš 1998. gada krīzes, uzskata Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Banka varētu tērēt 70 miljardus dolāru rubļa atbalstam. Tāpat eksperti paredz, ka iespējamā rīcība varētu ietvert kapitāla kontroles ieviešanu vai turpmāku bāzes procentu likmes celšanu. Eksperti uzskata, ka jau nākamo pāris dienu laikā centrālā banka varētu ieviest kapitāla kontroli vai veikt intervences tirgū.

Banka pagājušajā mēnesī palaida rubli peldošā kursā, un nav spējusi to atbalstīt ar likmes celšanu par 750 bāzes punktiem un intervenci vairāk nekā 8 miljardu dolāru apmērā šajā mēnesī.

Centrālās bankas pūles mainīt rubļa kursa virzienu nav vainagojušās panākumiem, pat iztērējot vienu piektdaļu no bankas rezervēm šajā gadā. Nākamajā gadā banka varētu iztērēt 85 miljardus dolāru valūtas operācijām, ja nafta turēsies ap 60 dolāriem, sacīja bankas vadītāja Elvīra Nabuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs Krievijā atzinies krāpniecībā

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievijā aizturēts bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā trešdien tika aizturēts bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, ziņoja Krievijas mediju grupa RBK.

Antonovu aizturēja Sanktpēterburgas policijas galvenās izmeklēšanas pārvaldes darbinieki. Aizturēšana tika veikta, izmeklējot krimināllietu pēc Krievijas kriminālkodeksa panta par krāpšanu.

Banka «Sovetskij» oficiāli nepiederēja Antonovam, un par viņa saistību ar šo banku nav ziņots. 2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku «Rossijskij kapital». No 2016.gada marta bankas «Sovetskij» sanāciju veica «Tatfondbank», bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas «Sovetskij» sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.

Marta beigās Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu lietas izmeklēšanā pret bijušajiem «Snoras» īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra pirmajā pusē Krievijas Centrālā banka pārdevusi 12,95 miljardus ASV dolāru, lai atbalstītu rubli, jo jau tā sliktā stāvoklī esošo Krievijas ekonomiku pasliktina naftas cenas kritums, raksta MarketWatch.

Centrālā banka palielinājusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 30 kapeikām līdz 37,25-46,25 rubļiem par eiro/dolāra grozu.

Šis solis ir apliecinājums, ka centrālā banka turpina intervenci valūtu tirgos. Kopš mēneša sākuma banka robežu ir pārvietojusi 37 reizes, jo mēneša sākumā tā bija 35,4-44,4 rubļi.

Centrālā banka tura rubli peldošu šajā diapazonā, taču sāk pārdot dolārus un eiro, lai bremzētu valūtas kritumu brīžos, kad rublis pietuvojas vājākajai robežai. Tā automātiski pārceļu robežu par piecām kapeikām brīdī, kad tiek pārdotas valūtas 350 miljonu dolāru vērtībā.

Piektdienas rītā rubļa vērtība bija 46,19 rubļi pret eiro/dolāru grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa nedienas turpinās

Žanete Hāka, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka apturējusi ārvalstu valūtas intervences, reaģējot uz paaugstinātajām svārstībām vietējā tirgū, liecina bankas paziņojums.

Iepriekšējo dienu laikā rubļa vērtība piedzīvoja kritumu. Otrdien rubļa vērtība samazinājās līdz četru mēnešu zemākajam līmenim, reaģējot uz naftas cenas samazinājumu. Tirgus dalībnieki paredz, ka cenu kritums ierobežos centrālās bankas lēmumu samazināt likmi šajā nedēļā, lai izvairītos no aktīvākas izpārdošanas.

3 no 33 Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka Krievijas Centrālā banka aizņemšanās izmaksas saglabās esošajā līmenī, kas ir 11%. Eksperti uzskata, ka centrālā banka nemainīs likmes, lai izvairītos no tālāka rubļa krituma un inflācijas pieauguma.

Otrdien rubļa vērtība pret dolāru saruka par 1,9% līdz 59,237 rubļiem par dolāru, kas bija straujākais kritums starp jaunattīstības valstu valūtām. Rezultātā šī mēneša laikā šīs valūtas vērtība ir samazinājusies par 6,6%. Tas savukārt palielina inflācijas pieauguma risku, jo pēdējos trīs mēnešus tā ir samazinājusies līdz 15,3% jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Krievijas Centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmi vairāk nekā prognozēja eksperti – līdz 9,5%, raksta Bloomberg.

Tādējādi šis ir augstākais līmenis kopš likme tika ieviesta pirms 13 mēnešiem.

Līdz šim likme bija 8%. Centrālās bankas solis pārsteidza visus Bloomberg aptaujātos ekonomistus, jo pārdošākā prognoze bija, ka tā cels likmi līdz 9%.

Kopš Ukrainas krīzes sākuma martā centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabuļina ir ieviesusi stingrāku monetāro politiku, palielinot aizņemšanās izmaksas, lai mazinātu inflācijas gaidas un bremzētu lielāko kapitāla aizplūdes vilni kopš Lehman Brothes sabrukuma 2008. gadā.

Ceturtdien rubļa vērtība piedzīvoja straujāko kāpumu starp jaunattīstības valstu valūtām, atgūstoties no rekordzemās atzīmes, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka centrālā banka cels likmes. Pēc paziņojuma gan rubļa vērtība saruka par 1% līdz 42,073 rubļiem par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka iejaucas tirgū, lai bremzētu rubļa vērtības kritumu

Žanete Hāka, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka trešdien pārdevusi tirgū ārvalstu valūtu, lai balstītu rubli, atsaucoties uz bankas vadītāju Elvīru Nabulinu, raksta Businessweek.

Tādējādi tā ir pirmā Krievijas Bankas intervence tirgū pēdējo piecu mēnešu laikā.

Centrālā banka pārdevusi nedaudz vairāk kā 4 miljonus ASV dolāru. Ceturtdien rubļa vērtība pret bankas noteikto eiro/dolāru grozu pakāpās par 0,1% līdz 44,3197 rubļiem. Šonedēļ valūta tuvojās 44,4 rubļu līmenim, kuru iepriekš centrālā banka noteica kā iespējamo robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū, lai bremzētu valūtas vājināšanos.

Trešā ceturkšņa laikā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 14%, aizvadot sliktāko ceturksni kopš 1999.gada un piedzīvojot lielāko kritumu starp pasaules valstu valūtām, par ko datus apkopo Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa atbalstam pārdevusi 11,3 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka pirmdien pārdevusi 11,3 miljardus ASV dolāru, lai atbalstītu rubli, raksta Financial Times.

Pirmdien, saasinoties Ukrainas un Krievijas konfliktam, rubli skāra smags pārdošanas vilnis, nodzenot tā vērtību līdz rekordzemam līmenim.

Krievijas Bankas intervences apmērs bija lielāks nekā gaidīja vairums tirgus dalībnieki un tā ir viena no vēsturiski lielākajām intervencēm. Salīdzinājumam – centrālā banka, finanšu krīzes augstākajā punktā 2008. gada decembrī visa mēneša laikā iztērēja 57 miljardus dolāru. 11,3 miljardu dolāru lielā intervence veido 2,3% no Krievijas ārvalstu rezervēm, kas ir 493 miljardu dolāru apmērā.

Krievijas Centrālā banka pirmdien arī pieņēma lēmumu palielināt bāzes procentu likmi no 5,5% līdz 7%, lai apkarotu inflāciju un finansiālo nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Izdots rīkojums par Vdovina akciju Bank M2M Europe apķīlāšanu; viņš gan vairs nav akcionārs

LETA, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdots tiesu izpildītāja rīkojums par Andreja Vdovina akciju Latvijas Bank M2M Europe apķīlāšanu, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apliecinājusi, ka Vdovins vairs nav bankas akcionārs.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā tiesu izpildītāja rīkojumā minēts, ka Vdovinam piederošās Bank M2M Europe akcijas apķīlātas, pamatojoties uz Anglijas Augstās tiesas Karaliskā sola nodaļas (High Court of Justice, Queen's Bench Division) 2017.gada 11.jūlija rīkojumu par 7 658 356,48 eiro piedziņu par labu Aleksandram Mitrošenkovam.

Tiesu izpildītājs bankai lūdz sniegt informāciju par Vdovinam piederošo Bank M2M Europe akciju skaitu, veidu un summu, vienlaicīgi ierakstot aizlieguma atzīmi akcionāru reģistrā to atsavināšanai un visa veida pārreģistrēšanai.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Mitrošenkovs tostarp ir Krievijas Transkontiņentaļnaja MediaKompaņija prezidents, Krievijas Televīzijas akadēmijas viceprezidents, kā arī Krievijas Komunikāciju aģentūru padomes viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) novembrī pirmo reizi piecu gadu laikā samazinājās, pirmdien paziņoja Krievijas valdība laikā, kad Krievijas ekonomiku ietekmē naftas cenu kritums un Rietumvalstu sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.

Ekonomikas ministrija informēja, ka IKP novembrī gada izteiksmē saruka par 0,5%, kas bija pirmais samazinājums kopš 2009.gada oktobra.

Ministrija negatīvo izaugsmi saistīja ar palēnināšanos vairākos sektoros, tostarp pakalpojumu, lauksaimniecības, minerālu resursu iegūšanā un būvniecībā.

Zemo naftas cenu un Rietumvalstu sankciju saistībā ar Krievijas atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos radītais spiediens ir izraisījis plašu krīzi Krievijas ekonomikā, kuras laikā ir krasi kritusies rubļa vērtība un pieaugusi inflācija.

Rubļa vērtība krasi samazinājās šomēnes, kad centrālā banka paaugstināja procentu likmes no 10,5% līdz 17%, lai atbalstītu nacionālo valūtu, bet Krievijas iedzīvotāji pirka daudz importētu preču, gaidot cenu kāpumu,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Krievijas Centrālā banka negaidīti palielinājusi bāzes procentu likmi par 150 bāzes punktiem, jo spriedze Ukrainā ir veicinājusi lielāko pārdošanas vilni valsts akciju tirgū pēdējo piecu gadu laikā, raksta Bloomberg.

Vienas nedēļas likme uz laiku paaugstināta no 5,5% līdz 7%. Likme kopš 2012. gada bija nemainīga. Nākamā Krievijas Bankas tikšanās notiks 14. martā.

Centrālā banka skaidro, ka lēmums pieņemts, lai novērstu riskus, kas saistīti ar inflāciju un finansiālo stabilitāti, ņemot vērā augsto svārstīgumu finanšu tirgos.

Tomēr Danske Bank stratēģis Vladimirs Miklaševskis uzsvēris, ka likmes palielinājums visdrīzāk nemazinās rubļa pārdošanu, bet gan drīzāk veicinās vēl lielāku paniku.

Db.lv jau rakstīja, ka pie Maskavas valūtas maiņas punktiem svētdien veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem bailēs par Krievijas rubļa devalvāciju masveidā mainot naudu pret ārvalstu valūtu, vēsta Gazeta.ru.

Komentāri

Pievienot komentāru