Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Latvijā trūkst kvalitatīva kurināmā privātmāju krāsnīm

Dienas Bizness, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

«Runā, ka visi ražotāji sākuši eksportēt, un vietējie piegādātāji nevar tos iegādāties no ražotnēm Inčukalnā un Cēsīs. Visi gaida un salst. Depo veikalos izpirktas pat viszemākās kvalitātes granulas un pašlaik veikalos neesot informācijas par drīzām granulu piegādēm. Granulas veikalā tiek solītas «kuru katru dienu», un šis teiciens tiek atkārtots jau trīs nedēļas,» sociālajā medijā Facebook raksta rīdziniece Nadežda Loseva. Pēc viņas teiktā, apkures katlu pārdevēji savos reklāmas saukļos allaž minējuši, ka «granulas ir visuzticamākais apkures veids, jo Latvijā to nekad netrūks», raksta rus.db.lv.

Tikmēr uzņēmuma K-rauta pārstāvji pauž, ka «veikalu tīkls K-rauta nemainīgas kvalitātes kokskaidu granulas iegādājas no vietējā uzņēmuma Malkas pasaule, no kura attiecīgā kvalitātē šo kurināmo saņems arī turpmāk».

Patlaban lētākās granulas portālā ss.lv tiek pārdotas par 80 latiem tonnā, ir arī tādi piedāvājumi, kur par vienu tonnu granulu tiek prasīti 85 lati. Savukārt potenciālajiem pircējiem tiek norādīts, ka pašlaik tiek pieņemti pasūtījumi, bet piegādes solīts veikt «tuvākajā laikā». Kvalitatīvu granulu cena par tonnu sasniegusi 120 latus.

Kā portāls rus.db.lv noskaidroja kokapstrādes uzņēmumā ProWood, problēmu rada nevis produkcijas nosūtīšana uz ārvalstīm, bet tajā, ka Latvijā trūkst izejvielu – kokmateriālu, no kuriem izgatavot granulas. Šāda situācija varot turpināties vēl pusotru mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes granulas valdē ieceļ uzņēmuma līdzīpašnieku

Dienas Bizness, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» valdes locekļa amata atbrīvots Gatis Deksnis, un viņa vietā valdē iecelts viens no uzņēmuma patiesā labuma guvējiem Jānis Apsītis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs un valdes loceklis Arnis Apsītis, kurš ir otrs SIA «Kurzemes granulas» patiesā labuma guvējs, pārapstiprināti līdzšinējos amatos.

Gatis Deksnis bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis kopš 2006.gada līdz šim, nostrādājot četrus pilnvaru periodus.

Jānis Apsītis arī iepriekš darbojies uzņēmumā - viņš bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis no 2003. līdz 2006.gadam.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.maijā.

SIA «Kurzemes granulas» Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,101 miljons eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 188 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Latgales Granulas jaunā granulu ražotnē investēs 1,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latgales Granulas piesaistījis investīcijas granulu ražotnes izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Piesaistītās investīcijas ir plānots ieguldīt ražotnes būvniecībā, tehnoloģisko iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos, plānotā jaunas ražotnes ražošanas jauda ir 25 tūkstoši tonnu granulu gadā.

SIA Latgales Granulas ir dibināts 2014.gadā ar mērķi ražot ENplus A1 standartam atbilstošas koksnes granulas. Uzņēmuma vadībai ir daudzu gadu pieredze kokapstrādes nozarē. Kopējās investīcijas ražotnes izveidei ir plānotas 1,7 miljonu eiro apmēra.

SIA Latgales Granulas valdes loceklis Āris Sparāns uzsver, ka piesaistītas investīcijas ļaus izveidot efektīvu, neliela apjoma, augstākās kvalitātes granulu rūpnīcu, kas ļaus veiksmīgi attīstīties eksporta tirgos, jo šobrīd Eiropas lielākie granulu patērētāji joprojām importē vairāk granulu, nekā saražo. Lai gan kapacitāte lielai daļai Eiropas ražotņu ir lielāka nekā reālā noslodze, daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu pieejamību un piegādi. Stabilu izejvielu apjomu ir plānots nodrošināt izmantojot izejvielu resursus, kurus nodrošinās mātesuzņēmums (SIA Aļņi AS) no sava kokmateriālu pārstrādes procesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 3,7 miljonus, Jelgavā atklāta PET granulu ražotne

Līva Melbārzde, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia atklāj jaunu rūpnīcu, kas PET pudeles pārstrādās granulās . «Investējot 3,7 miljonus latu mūsu jaunajā ražotnē Jelgavā esam spēruši nākamo soli PET pudeļu pārstrādē. PET granulas ir nākamā pakāpe aiz PET pārslu ražošanas, ko savā PET Baltija rūpnīcā jau darījām līdz šim. Granulas ir augstvērtīgāks produkts nekā pārslas, kas mums ļauj paplašināt savus noieta tirgus un apliecina mūsu grupas vēlmi, kļūt par pilna cikla otrreizējo pārstrādātāju,» DB sacīja Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Artūrs Skroderis.

Pievienotā vērtība, ko uzņēmumam dod granulu ražošana, ir papildu 250 eiro/ t. Granulas tiek pārdodas uz dažādām valstīm, bet viens no lielākajiem klientiem atrodas Lietuvā, kas no PET granulām ražo jaunas PET pudeles.

Jaunā Eko PET ražotne Eco Baltia grupā ir jau trešā – Nordic Plast pārstrādā dažādus plastmasas izstrādājumus, piemēram, plēvi, PET Baltija pārstrādā PET pudeles pārslās, bet Eko PET ir iekārta, kas minētās pārslas uzkarsē līdz 180 grādiem, sašķidrina un tad šo masu izlaiž caur lielai gaļasmašīnai līdzīgu iekārtu, kur zem ūdens šķidrā masa sacietē nelielās plastmasas lodītēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran atver 17 miljonus eiro vērtu ražotni Gulbenē

Māris Ķirsons, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide» šogad plāno investēt vairāk nekā divus miljonus eiro mehānisko riepu pārstrādei rūpnieciskajā zonā Tukumā, pastāstīja «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts.

Kā skaidroja Aizbalts, apzinoties Latvijā vēsturiski izveidotā nelegālā riepu uzkrājuma apjomu, kas ir vismaz 47 000 tonnas, un, lai Latvijā attīstītu riepu pārstrādes nozari un savāktās riepas būtu iespējams ilgtspējīgi pārstrādāt, «Eco Baltia vide» šogad plāno sākt mehānisko riepu pārstrādi rūpnieciskajā zonā Tukumā.

Aizbalts atzīmēja, ka patlaban turpinās darbs, lai saņemtu visus nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, lai pirmajā pusgadā varētu sākt uzstādīt iekārtas, kas riepas sasmalcinās pārslās vai pārstrādās granulās.

Viņš norādīja, ka «Eco Baltia vide» izmantotā tehnoloģija nākotnē ļaus mehāniski pārstrādāt līdz 8000 tonnām Latvijā savākto riepu, no kurām daļa tiks smalcināta un daļa pārstrādāta granulās, ražošanas procesā, veicot arī metāla un tekstila atdalīšanu no riepu gumijas. Tāpat viņš sacīja, ka sasmalcinātās riepas plānots nodot tālākai reģenerācijai, piemēram, rūpniecības un būvniecības uzņēmumam «Cemex», kur tās tiek izmantotas kā kurināmais enerģijas ieguvei. Savukārt saražotās granulas kalpos kā izejmateriāls jaunu produktu ražošanā - dažāda veida gumijas segumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnieciskajos eksperimentos Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevies iegūt pirmās, rūpnieciski izgatavotās biopolimera granulas. Šobrīd notiek darbs pie inovācijas pārneses no akadēmiskās vides uz industriālas ražošanas uzsākšanu.

Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu SIA Biokompozītmateriālu institūts veido jauna, videi draudzīga biopolimēra materiāla sēriju. Jaunie biopolimēri ir piemēroti dažāda veida pārtikas un nepārtikas izstrādājumu iepakojumam, 3D printeru stigām un ir lietojami arī lauksaimniecībā. Biopolimēra materiāla īpašību uzlabošana un ražošanas tehnoloģijas attīstība notiek sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūtu.

«Svarīgs produkta attīstības posms ir uzsākts šā gada martā, kad tika veikti pirmie, rūpnieciskie eksperimenti. Līdz šim biopolimera granulas tika iegūtas tikai laboratorijas apstākļos un ļoti mazos apjomos, kas pierādīja šāda produkta iespējamību, bet nevarēja parādīt biznesa idejas pamatotību. Rūpnieciskajos eksperimentos uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevās iegūt pirmās rūpnieciski izgatavotas biopolimera granulas. Tagad tiek noteiktas izgatavotā materiāla mehāniskās un citas īpašības,» stāsta viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta zinātnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju, kā no dabiskām komponentēm izveidot materiālu, kas polimerizējas un ir mehāniski izturīgs, turklāt vidē sadalās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Polimērus, kas nesadalās dabā, būs iespējams aizvietot ar tādiem, kas noārdās. Tā ir aktuāla tēma globālā līmenī,» saka Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa un inovācijas jautājumos un SIA Biokompozītmateriālu institūts līdzīpašnieks. Uzņēmums, kurā līdzdarbojas arī RTU, vēlas izveidot biodegradabla materiāla granulu ražotni. Šīs ieceres īstenošanai tiek izmantots Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalsts. «Esam noslēguši pirmsinkubācijas periodu un ieguvuši finansējumu arī inkubācijas periodam,» stāsta A. Kiščenko. Dalība inkubatorā prasa līdzfinansējumu 20% apmērā. Viņš uzskata, ka līdzfinansējums ir laba ideja, jo tad projekts, ko virza, ir ar lielāku lietošanas vērtību, dalībniekiem ir lielāka motivācija un atbildība. «Ja tā nebūtu, varētu būt risks, ka iesaistītie atmet ar roku projektam, saskaroties ar pirmajām grūtībām,» pieļauj A. Kiščenko. Uzņēmums cer piesaistīt investoru un gada laikā sākt ražošanu. «Nepieciešams izveidot nelielu cehu, kur ražot materiālu. Pirmie klienti jau ir apzināti,» saka viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne. Lai sāktu ražošanu, nepieciešama iekārta, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir ekstrūderis, kas ražos granulas. Tāpat nepieciešamas telpas ražošanai. «Inkubācijas periodam pieejamais finansējums ir nepietiekams, vajadzīgas investīcijas iekārtu iegādei un darbības nodrošināšanai. Esam sākuši sarunas ar investoriem, lai piesaistītu papildu finansējumu uzņēmuma straujākai attīstībai,» uzskaita A. Kiščenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Ar inovācijām granulu ražošanā

Linda Zalāne, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunās 2,5 milj. eiro vērtās ražotnes izveidi SIA Nordic Plast paver durvis jaunu produktu ražošanai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eco Baltia grupā ietilpstošais uzņēmums Nordic Plast ražo piecu dažādu granulu veidus. Tas ļauj uzņēmumam elastīgi reaģēt uz situāciju tirgū. Granulas tiek izmantotas dažādu produktu izgatavošanai – caurulēm, rūpnieciskajai tarai, atkritumu konteineriem u.c. Uzņēmuma jaunais produkts ir PP Homo granulas, kuras tiek ražotas no lietotiem austajiem polipropilēna maisiem (tā sauktajiem Big Bag maisiem), kas visbiežāk tiek izmantoti lauksaimniecībā. «Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, šobrīd esam vienīgais lietotu Big Bag maisu pārstrādātājs Baltijā un, iespējams, Eiropā. Mūsu inovācija ir polimēru pārstrādes tehnoloģija un arī gala produkts – granulas. Tas ir mūsu mazais, zilais okeāns, kur varam radīt kaut ko unikālu, kas tuvākā apkārtnē nav atrodams,» stāsta SIA Nordic Plast direktore Dace Samuša. Uzņēmums pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 un startē divās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā un Inovatīvākais produkts ar polipropilēna granulām PP Homo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

«Būs sprādziens pieprasījumā pēc granulu apkures. Mēs - «EUROTHERMO» esam epicentrā!»

, 08.10.2013

Uzņēmuma «EUROTHERMO» uzstādītais 500 kilovatu «Heiztechnik» granulu apkures katls pagājušā gada ziemā 5000 kvadrātmetru teritorijas apkurināšanai patērēja vien 21 – 22 granulu maisus diennaktī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Plānojam izveidot plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kurā no polietilēna un polipropilēna izstrādājumiem, tostarp plastmasas maisiņiem, plēvēm un cietās plastmasas iepakojuma, kas nav PET, tos atšķirojot no pārējiem atkritumiem, tiks ražotas plastmasas granulas. Rūpnīcas plānotā jauda tiek prognozēta 10 tūkst. tonnu gadā un tā atradīsies Rīgā,» DB stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka darbi projekta realizācijai jau ir uzsākti un, ja nebūs neparedzētu aizkavēšanos, pirmās pārstrādātās plastmasas kravas no rūpnīcas varētu izbraukt 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Dod otru iespēju plēvēm un maisiem

Elīna Pankovska, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu jaudas un efektivizētu ražošanu, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums SIA Nordic Plast plāno veikt aptuveni trīs miljonu eiro lielas investīcijas.

Lietotas polietilēna LDPE plēves un HDPE cietās plastmasas izstrādājumu pārstrādātājs SIA Nordic Plast ir ticis pāri grūtībām un sakārtojis iekšējos procesus. Uzņēmuma vadītājs Andris Trumars norāda, ka pagājušais gads uzņēmumam bija tāds kā reinkarnācijas gads pēc salīdzinoši neveiksmīgā 2016. gada. Problēmu pamatā bijis tas, ka kopš 2015. gada bijušas salīdzinoši augstas izejmateriālu cenas. Tas turpinājies un, līdz ar to nācies daudz eksperimentēt ar izejmateriāliem, lai varētu saražot atbilstošas kvalitātes produkciju. Viņš atzīst, ka ne visi eksperimenti bijuši veiksmīgi. Pagājušajā gadā palīdzējis tas, ka Ķīna slēdza savu tirgu atkritumu ievešanai, līdz ar to nokritās izejmateriālu cenas, radās lielākas iespējas variēt un saražot augstākas kvalitātes produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latgales granulas, investējot teju 1,7 milj. eiro, izveidojušas kokskaidu granulu ražotni Varakļānos, tagad meklē granulu noieta iespējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnes izveidei uzņēmums piesaistījis ES struktūrfondu līdzekļus Augstas pievienotās vērtības programmas ietvaros. «ES struktūrfondu projekts paredz atbalstu tieši ražošanas iekārtu iegādē, un tā apmērs ir 0,48 milj. eiro, taču šī nauda vēl nav saņemta,» skaidro SIA Latgales granulas valdes loceklis Āris Sparāns.

Granulu ražotnei nav būvēta speciāla ēka, bet tā ievietota bijušajā linu pārstrādes rūpnīcas ēkā Varakļānos. «20 gadus šī ēka stāvēja tukša, tagad tajā ir atgriezusies ražošana,» stāsta Ā.Sparāns.

Visu rakstu Kokskaidu granulas top bijušajā linu fabrikā lasiet 9. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā darbību uzsākusi ražotne IZOpearl. Tā ražo jaunu siltumizolācijas materiālu, kas paredzēts gaisa spraugu aizpildīšanai vecās apbūves ēkās.

Ražotni atvēris uzņēmums SIA Thermeko un tās līnijas projektēšana, izgatavošana un uzstādīšana prasījusi astoņus mēnešus.

Uzņēmumam šis ir jau otrais īstenotais projekts. Pirmais – termovates siltinātāja IZOprok ražošana. Tieši šī produkta pielietošanas gaitā tika konstatēts, ka pastāv plašs ēku segments, kurās nepieciešams siltināt šauras spraugas starp sienām, kur IZOprok nav tik efektīvs. Tādēļ arī radusies ideja par siltinātāja ražošanu, kurš ļautu nosiltināt visgrūtāk pieejamās vietas vecajās ēkās.

«IZOpearl izejvielas ir grafīta-polistirola granulas. Speciālā ierīcē ar tvaika palīdzību smalkas granulas «uzpūšas», palielinoties 20-50 reižu. Tālāk uzputotās granulas nonāk milzīgās tvertnēs – lai atdzistu un nostāvētos. Granulām tiek pievienota termovate IZOprok, kas uzlabo IZOpearl siltumizolācijas īpašības salīdzinājumā ar analoģiskiem materiāliem,» stāsta ražotnes tehniskais direktors Jurijs Timofejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Koksnes produkcija un atjaunojamā enerģija uzņēmumā Vārpas 1

Laura Mazbērziņa, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv ciemojas kokapstrādes uzņēmumā SIA Vārpas 1. Tajā, sadarbojoties ar SIA Adeptus Renewable Energy ir panākta bezatlikuma ražošana.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vārpas 1» dibinātājs ir Ivars Zalužinskis, kas kopā ar brāļiem Valēriju un Jāni vada uzņēmumu jau 22 gadus. Uzņēmuma nosaukums radies no vārda «vārpa», kas vēsta par auglību un vērtību. Tas arī ir pamatā nosaukuma izvēlei.

Gada laikā SIA «Vārpas 1» pārstrādā aptuveni 50 000 kubikmetri apaļkoksnes. Tā tiek gan iepirkta no Latvijas valsts mežiem, privātpersonām vai citiem uzņēmumiem. Ražošanā kā pārstrādājamā izejviela ir apaļkoki, taras kluči - tiek izmantota tikai Latvijā iegūta koksne.

Bizness sākts ar mežizstrādes pakalpojumiem, bet tagad SIA «Vārpas 1» populārākie produkti ir karkasa kokmateriāli, terašu dēļi. Jaunākais produkts ir granulas. Uzņēmums koncentrējas uz bezatlikumu ražošanu - no šķeldas top elektrība un siltums. «Mēs pārpalikumus no karkasa dēļu ražošanas pārstrādājam citos produktos. Zāģbaļķu izstrādes koeficients ir aptuveni no 50% līdz 60% atkarībā no baļķa un produkcijas, kas tiek ražota, bet pārējais paliek dažādos atlikumos – skaidās, šķeldā. Mēs šos atlikumus pārstrādājam gatavā kurināmajā – granulās un arī briketēs, kā arī šķelda tiek izmantota elektrības un siltuma ieguvei blakus esošajā uzņēmumā SIA «Adeptus Renewable Energy», kurš pieder vienam no trim «Vārpas 1» īpašniekiem. Mēs šobrīd esam nonākuši līdz bezatlikumu ražošanai,» stāsta SIA «Vārpas 1» vadītāja asistente Ilze Zalužinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Testa režīmā sākusi darbu NewFuels jaunā ražotne

LETA, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Testa režīmā sākusi darbu kokskaidu granulu ražotāja - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels jaunā ražotne, aģentūrai LETA pastāstīja RSEZ SIA NewFuels valdes loceklis Matīss Paegle.

Pakāpeniski kāpinot jaudu, jau decembrī jaunajā ražotnē plānots sasniegt plānoto ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu.

«Ja līdz šim uzņēmums gadā ražoja 120 000 tonnu kokskaidu granulu, tad pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā šis skaitlis dubultosies, sasniedzot 240 000 tonnu gadā. Tādējādi RSEZ SIA NewFuels kļūs par ceturto lielāko kokskaidu granulu ražotāju Eiropā,» skaidroja Paegle.

Jaunā ražošanas līnija būs spējīga ražot ne tikai industriālās kokskaidu granulas, bet arī kokskaidu granulas mājsaimniecībām.

Līdz ar jaunās kokskaidu granulu ražotnes izveidi un koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā šī gada augustā strādājošo skaits uzņēmumā no 35 pieaudzis līdz 50 cilvēkiem. Pastarpināti no uzņēmuma darbības labumu gūst arī vietējie uzņēmēji, kuri piegādā izejmateriālus, ražotnes darbībai nepieciešamās iekārtas, kā arī veic saimnieciska rakstura pakalpojumus un tehnisko apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investīcijas ļāvušas būtiski palielināt ražošanas jaudu

Linda Zalāne, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA NewFuels pēdējos divos gados veiktās investīcijas ļāvušas palielināt ražošanas jaudu divas reizes

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels ražo kokskaidu granulas – ekoloģiski tīru un ekonomiski izdevīgu enerģijas avotu, ražošanā izmantojot mežrūpniecības atkritumus. Nolūkā kāpināt ražošanas jaudu un ražīgumu uzņēmums pēdējos divos gados veicis ievērojamas investīcijas – 2016. gadā vairāk nekā desmit milj. eiro apmērā, bet šogad ieguldījumu apjoms ir vairāk nekā milj. eiro.

«Uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija 21 milj. eiro, bet šo gadu prognozējam noslēgt ar 24,2 milj. eiro lielu apgrozījumu. Līdz 2018. gada beigām plānojam palielināt ražošanas jaudu par 15%,» atklāj RSEZ SIA NewFuels valdes priekšsēdētājs Romāns Vdovičenko (Roman Vdovychenko). Granulu ražošanas uzņēmums pēc neto apgrozījuma 2016. gadā ierindojās Latvijas lielāko uzņēmumu top 500 sarakstā, tas ir viens no lielākajiem ražotājiem Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru