Jaunākais izdevums

Pēdējā mēneša laikā cenas degvielas uzpildes stacijās benzīnam ir samazinātas par astoņiem centiem un dīzeļdegvielai par 11 centiem, informēja uzņēmumā Neste Oil.

Līdzīga cenu lejupslīde ir vērojama arī citu degvielas tirgotāju DUS. Kā liecina LETA degvielas cenu apskats, Lukoil DUS mēneša laikā benzīna cenas samazinājušās aptuveni par sešiem centiem, bet dīzeļdegvielai par 11 centiem, savukārt Virši-A benzīna cena samazinājusies par gandrīz septiņiem, bet dīzeļdegvielai par desmit centiem.

Statoil Fuel&Retail Latvia degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis apliecināja, ka, reaģējot uz cenu izmaiņām pasaules biržās, degvielas cenas Statoil uzpildes stacijās kopš jūlija vidus ir samazinātas par astoņiem centiem benzīnam un desmit centiem dīzeļdegvielai, sasniedzot attiecīgi 1,164 eiro litrā un 1,044 eiro litrā.

Šobrīd zemākā cena, piemēram, Neste Oil DUS tīklā, Neste Futura 95 ir 1,11 eiro, bet Neste Futura dīzeļdegviela pat maksā mazāk nekā vienu eiro litrā - 0,997 eiro.

Kā ziņots, naftas cenas trešdien pazeminājās un sasniedza zemāko līmeni pēdējos sešarpus gados pēc ziņām, ka palielinās ASV naftas rezerves.

ASV vieglās jēlnaftas West Texas Intermediate (WTI) cena septembra piegādēm trešdien tirdzniecības sesijas noslēgumā pazeminājās par 1,82 ASV dolāriem (1,64 eiro) - līdz 40,46 dolāriem (36,35 eiro) par barelu.

Savukārt Londonas Brent jēlnaftas cena pazeminājās par 1,65 dolāriem (1,48 eiro), sasniedzot 46,81 dolāru (42,07 eiro) par barelu.

Cenas pazeminājās pēc tam, kad ASV Enerģētikas departaments paziņoja, ka naftas rezerves palielinājušās par 2,6 miljoniem barelu nedēļā līdz 14.augustam.

Analītiķi sagaida, ka naftas cenu kritums turpināsies, jo vājināsies pieprasījums, beidzoties vasaras sezonai. Daži eksperti uzskata, ka naftas cena nokritīsies zem 40 ASV dolāriem par barelu.

pievienota 3.rindkopa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeimas komisija vēlas gūt skaidrāku priekšstatu par degvielas mazumtirdzniecības cenu veidošanas principiem

LETA, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien nolēma sūtīt vēstuli Ekonomikas ministrijai ar prasību ļaut gūt skaidrāku priekšstatu par degvielas mazumtirdzniecības cenu veidošanas principiem un uzraudzības sistēmu.

Kā skaidroja komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), no skaidrojumiem, ko komisijai sniedza Konkurences padomes (KP) un Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji, nav kļuvis skaidrs, kā īsti cena veidojas un vai tā ir godīga. Līdz ar to esot nepieciešama konkrētas informācijas apkopošana.

Bērziņš, piemēram, nesaprot, kāpēc, ja kāpj globālās naftas cenas, degvielas cenas Latvijā kāpj tikpat strauji, savukārt, ja naftas cenas samazinās, Latvijā izmaiņas vērojamas tikai ar pāris nedēļu nobīdi. Viņu nepārliecināja arī asociācijas vadītāja Mārtiņa Stirāna skaidrojums, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības cenas nav salīdzināmas ar naftas cenām, un tas ir gluži aplams salīdzinājums. Latvijā degviela tiek pirkta par globālo naftas produktu biržu cenām, kur cenu veidošanās mehānismi ir gluži citi, lai arī pastāv zināma korelācija ar naftas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido iepirkuma cena un nodokļi, portālam db.lv pastāstīja degvielas tirgotāji, uzsverot, ka uzcenojums ir tikai daži procenti.

Iepirkuma cena jeb degvielas produktu cena biržā veido aptuveni 42% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā, stāsta Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis. Viņš skaidro, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Savukārt lielāko daļu – aptuveni 53% no kopējās degvielas cenas, ko redzam tirdzniecības vietās, veido nodokļu apmērs, kas tiek piemērots degvielas produktiem. Šo nodokļu vidū ir akcīzes nodoklis, PVN un nodeva par valsts obligāto rezervju glabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Akcīzes palielināšana degvielai – nepārdomāts un tuvredzīgs lēmums

Mārtiņš Stirāns, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodotais legālais degvielas apjoms pieaudzis par 6 % salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

2017.gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodoto legālo naftas produktu (degvielas) apjoms ir 638,81 tūkst. tonnu un tas ir par 6 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Vislielākais patēriņam nodotā apjoma pieaugums ir vērojams dīzeļdegvielai – 42,98 tūkst. tonnu jeb par 10 % vairāk nekā pērn, kas kompensē benzīna apjoma samazinājumu par 6,05 tūkst. tonnām jeb 6 %.

Komentējot šos datus, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe saka: «Legālais degvielas patēriņa kāpums, kas ir straujāks nekā pēdējos pāris gados, zināmā mērā apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus. Vienlaikus realizētās degvielas apjoma pieaugumu ietekmē arī Igaunijas pierobežas alkohola tirdzniecības kāpums, jo «alkohola tūristi», izmantojot salīdzinoši zemākās cenas, veic degvielas uzpildi Latvijas–Igaunijas pierobežā tieši mūsu valsts degvielas uzpildes stacijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs, 01.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās degvielas produktu cenas pasaules biržās martā, salīdzinot ar vidējām februāra cenām, benzīnam ir palielinājušās par 7% un samazinājušās dīzeļdegvielai par 1,5%, stāsta Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vienlaicīgi USD/EUR valūtas kurss kopš marta sākuma turpina samazināties, tādējādi paaugstinot degvielas produktu pašizmaksu.

Neskatoties uz to, benzīna cenas mazumtirdzniecībā Statoil degvielas uzpildes stacijās pēdējās nedēļas laikā nav mainījušās un dīzeļdegvielas cenas mazumtirdzniecībā ir samazinājušās par vienu centu litrā. Vidējā 95 benzīna cena ir 1,164 EUR/l, un dīzeļdegvielas cena ir 1,134 EUR/l. Statoil degvielas uzpildes stacijās novērojamās zemākās degvielas cenas 95. benzīnam ir 1,109 EUR/l un dīzeļdegvielai 1,089 EUR/l.

Degvielas cenu svārstības Latvijas tirgū iespaido gan kopējās izmaiņas pasaules naftas tirgū, gan citi faktori, skaidro Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Pirmkārt, tā ir cena, kuru nosaka naftas pārstrādes rūpnīca, ar kuru Latvijas tirgotāji ir noslēguši līgumus par degvielas iegādi. Liels spēlētājs Latvijas degvielas tirgū ir Lietuvas rūpnīca Orlen Lietuva, kuras noteiktā degvielas iepirkuma cena būtiski ietekmē cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā degviela būs par 5 centiem dārgāka nekā Lietuvā

Rūta Cinīte, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pazudušais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī

Jānis Goldbergs, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ar ko atšķiras Boeing 737 MAX un Sukhoi Superjet katastrofas

Egons Mudulis, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neste Latvija sākusi tirgot Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu

Laura Mazbērziņa, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste sācis piedāvāt jaunu produktu – 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu Neste MY. Šī degviela tiek ražota no 100% atjaunojamajiem resursiem un tās sastāvā nav nafta.

«Klimata pārmaiņas un līdz ar to arī radītās sekas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Šī premium produkta – Neste MY 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas – nonākšana arī Latvijas tirgū ir likumsakarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī ir iespēja pret apkārtējo vidi atbildīgiem patērētājiem viegli izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai un tīrai videi, vienlaikus uzlabojot savas automašīnas darbību. Otrkārt, un tas ir ne mazāk svarīgi – Neste 100% atjaunojamā dīzeļdegviela Neste MY savā ziņā ir dāvana Latvijas simtgadē – ieguldījums valsts ilgtspējībā, tīrākā vidē un labākā nākotnē mūsu bērniem,» atklāj Artu Airiainens (Arttu Airiainen), SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cilvēki vēl ilgi brauks ar dīzeļdegvielu un benzīnu, tāpēc jādomā par inovācijām šajā jomā

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dažviet bāku var piepildīt par velti

Jānis Šķupelis, 30.10.2015

Pieejamie dati liecina, ka vidējas klases benzīna cena pasaulē visaugstākā ir Norvēģijā. Šajā valstī otrajā ceturksnī degviela vidēji maksājusi 1,86 eiro.

Foto: AFP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīga ne tikai degvielas cena, bet arī spēja to iegādāties.

Zemās izejvielu cenas pašlaik ir viens no apstākļiem, kas vienkāršajiem patērētājiem var samazināt ikdienas tēriņus. Piemēram, arī Latvijā auto bāku šobrīd pieliet ir jūtami lētāk, nekā tas bija pirms gada vai diviem. Tradicionāli degvielas cena mazumtirdzniecībā ar lielāku vai mazāku nobīdi mēdz sekot notikumiem uz naftas tirgus skatuves.

Ja runā par degvielas cenām, tad vienmēr ir interesanti tās salīdzināt dažādos pasaules reģionos. Var izcelt Bloomberg un Associates for International Research veikto pētījumu, kas balstījies uz dažādu pasaules vadošo statistikas organizāciju datu kopumu un kurā aptuveni noskaidrots, cik dārga vidējas klases degviela ir bijusi dažādās pasaules valstīs šā gada otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas nozare kļūst arvien dinamiskāka

Jānis Vība - Virši-A izpilddirektors, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenas, to kāpumi un kritumi ir bijis viens no apspriestākajiem tematiem mediju ziņu virsrakstos. Nozarē pērno gadu raksturo būtisks naftas cenu svārstīgums, akcīzes nodokļa pieaugums, aktīva mijiedarbība konkurentu vidū un nopietna pieeja produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšanā klientu vēlmju apmierināšanai. Kas 2018. gadā ir noteicis degvielas nozares dinamiku un ko gaidīt nākamajos gados?

Degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās

Degvielas nozarē pērnais gads bijis izaicinājumu pilns. Dažādu ģeopolitisko notikumu rezultātā degvielas cenu gala patērētājam Latvijā būtiski ietekmēja globālais naftas cenu svārstīgums. Bijām liecinieki, ka burtiski dažu nedēļu laikā degvielas cenas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā var piedzīvot gan būtisku kāpumu, kāds tas bija, piemēram, oktobrī, gan nozīmīgu kritumu, ko izjutām novembra beigās un decembra sākumā.

Tāpat degvielas cenas ietekmēja akcīzes nodokļa izmaiņas 2018. gada sākumā, kā rezultātā pieredzējām 3,8 eiro centu sadārdzinājumu dīzeļdegvielai un 4,8 eiro centu sadārdzinājumu benzīnam par katru pārdoto litru. Baltijas kontekstā minētās akcīzes nodokļa izmaiņas padarīja Latvijas degvielas tirgu mazāk konkurētspējīgu. Sekas šim lēmumam bija redzamas samērā drīz – ja iepriekš juridiskie tranzīta klienti no Igaunijas uzpildījās Latvijā, tad pēc minētajām izmaiņām daļa no šiem klientiem uzpildes sāka veikt Lietuvā, kur akcīzes nodokļa pieaugums bija mērenāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa palielināšana sekmēs degvielas «tūrismu» uz Lietuvu

Arnis Andrianovs - «Virši» pārdošanas daļas vadītājs, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi, būtu nopietnāk jāvērtē, kā degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Esošais projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no 2020. gada nodokļa ietekmē palielinātos par 3,3 centiem, dīzeļdegvielas cena par 4,2 centiem, bet degvielas cena, kura paredzēta lauksaimniecības transportam, par 0,6 centiem litrā. Auto gāzes cena palielinātos par 4,1 centiem kilogramā.

Pēc «Virši» aprēķiniem tas nozīmē, ka gadā privātpersonas un juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu valsts budžetā iemaksās 7 miljonus eiro. Dīzeļdegviela veido 73% no kopējā tirgus apjoma jeb nedaudz vairāk kā vienu miljardu litrus, tāpēc akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un komerctransportam tādā pašā laika periodā izmaksās papildu 45 miljonus eiro. Lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā papildus iemaksās apmēram 1 miljonu eiro gadā, savukārt par auto gāzi valsts budžets var rēķināties ar papildu 2 miljoniem eiro ieņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru