Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

„Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai liecina par nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS)…. Tas, pēc viņa teiktā, ir risinājums, lai palīdzētu mazumtirgotājiem ievērot to, ko viņi paši ikdienā saka, proti, ka viņu ikdienas cenas ietekmē pasaules birža…

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.”

Izskatās, ka kāds ir maldinājis ministru un turpina maldināt sabiedrību.

Ministrs runā par biržu!!!, nevis par fizisko naftas produktu tirgu, kura rādītājs ir S&P Global aģentūras Platts kotācijas. Biržas tirgus, ko dēvē arī par „papīra” tirgu, atšķiras no fiziskā tirgus, jo tur naftas produkti nav prece, bet gan investīciju aktīvs vai instruments, ko var izmantot gan spekulācijām, gan risku apdrošināšanai. Taču degvielas tirgotāju iepirkuma cena Latvijā netiek noteikta pēc biržas cenām, bet gan pēc cenu formulām, kas balstās uz S&P Global aģentūras Platts kotācijām.

Biržas kotāciju svārstības dienas laikā ir tikai orientējošas un parasti neizraisa būtiskas degvielas cenu izmaiņas degvielas uzpildes stacijās tajā pašā dienā. Tas ir tāpēc, ka Platts fiziskā tirgus kotācijas tiek fiksētas katru dienu vēlu vakarā un tādēļ var ietekmēt vietējā degvielas tirgus cenas ne ātrāk kā nākamajā dienā. Šīs ietekmes pakāpe var atšķirties no pārdevēja uz pārdevēju atkarībā no izvēlētās uzskaites metodes, cenu veidošanas formulas un riska pārvaldības politikas.

Vienošanās par pagaidu pamieru 8. aprīlī izraisīja biržas cenu kritumu zem 100 dolāriem par barelu galveno etalona naftas šķirņu Brent un WTI nākotnes līgumiem. Tomēr tam sekojošais Izraēlas bruņoto spēku masveida uzbrukums Libānai apdraudēja iepriekš panāktās vienošanās par divu nedēļu pamieru. Biržas dīzeļdegvielas nākotnes līgumi reaģēja uz to ar pieaugumu par vairāk nekā 200 dolāriem par tonnu (vairāk nekā +20 centiem par litru) no iepriekšējā dienā sasniegtā minimuma. Fiziskajā naftas tirgū cenas ne tikai nesamazinājās, bet pat pieauga. Piemēram, saskaņā ar LSEG datiem, Ziemeļjūras Forties naftas cena sasniedza vēsturisko maksimumu 146,43 dolāri par barelu. Citu Ziemeļjūras naftas šķirņu, tādu kā Brent, Oseberg, Ekofisk un Troll, arī sasniedza jaunas rekordaugstas prēmijas. Amerikas naftas WTI Midland ar piegādi uz Eiropu tika tirgota ar 20,70 dolāru prēmiju salīdzinājumā ar Brent, kas ir vēsturisks maksimums. Angolas naftas šķirne Cabinda arī tika tirgota par rekordaugstu cenu.

Analītiķi pirmdien brīdina, ka naftas cenas pasaulē varētu turpināt palielināties, ņemot vērā krīzi Tuvajos Austrumos, kas rada bažas par ilgstošām naftas ieguves problēmām un transporta traucējumiem Hormuza jūras šaurumā.

Bijušais Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) naftas nodaļas vadītājs Nīls Atkinsons norāda, ka enerģijas tirgi vēl nekad nav pieredzējuši Hormuza jūras šauruma faktisku slēgšanu.

Ja vien kaut kas visai drīz nemainīsies, "mums draud izšķiroša un vēl nepieredzēta enerģētikas krīze," intervijā raidorganizācijai CNBC sacīja Atkinsons.

Analītiķi skaidro, ka Irāka un Kuveita jau sākušas apturēt naftas ieguvi, un līdzīgs scenārijs draud arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Saūda Arābijai, ja Hormuza jūras šaurums ilgu laiku būs slēgts.

"Visā pasaulē ir naftas rezerves, taču gadījumā, ja šis jūras šaurums ilgstoši būs slēgts, šīs naftas rezerves, ja tās tiks izmantotas, tiks izsmeltas, un mēs nonāksim situācijā, kad naftas ieguve faktiski tiks pārtraukta Irākā un, iespējams, arī Kuveitā. Varbūt pat arī Saūda Arābijā. Un tad mēs nonāksim krīzē, kādu mēs vēl nekad neesam pieredzējuši," izteicās Atkinsons.

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Dažādi analītiķi uzskata, ka septembris nesīs vairākus faktorus, kas pazeminās jēlnaftas cenu pasaules tirgū. Lai gan augusta izskaņā naftas cena pieauga salīdzinājumā ar mēneša vidu un tika tirgota par 68 ASV dolāriem par barelu, nākotnē sagaidāms īstermiņa cenu kritums, norāda Circle K Latvia.

"Eksperti, kas ikdienā analizē naftas cenu kustību, samērā nepārprotami uzskata, ka diezgan augstajam cenu līmenim vasarā sekos neliels jēlnaftas cenu kritums aptuveni 7-8% apmērā rudens mēnešos, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu," sacīja Gatis Titovs, "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā. "Cenu kritums ir sagaidāms, pamatojoties uz ražošanas apjomu pieaugumu gan OPEC+, gan ārpus OPEC esošajās valstīs un pasaules ekonomikas palēnināšanos."

Galvenā ietekme uz jēlnaftas cenu kustību joprojām ir ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamā rīcība un viņa tarifu politikas ietekme uz pasaules ekonomiku. Šobrīd stājušies spēkā papildu 25% tarifi Indijas precēm kā sods par Indijas nepārtraukto Krievijas naftas iepirkšanu.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95.markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA atzina, ka 95.markas benzīna vidējā cena "Circle K" degvielas uzpildes stacijās ir pieaugusi par aptuveni 5% - no 1,554 eiro par litru 27. februārī līdz 1,634 eiro par litru pirmdien. Savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena "Circle K" stacijās Latvijā ir pieaugusi par aptuveni 18% - no 1,544 eiro par litru 27. februārī līdz 1,814 eiro par litru pirmdien.

Viņš skaidroja, ka dīzeļdegvielas cenas ir jūtīgākas pret tirgus svārstībām, jo tās īpatsvars kopējā degvielas patēriņā Latvijā ir būtiski lielāks - aptuveni 80%.

Jautāts, kādēļ degvielas cenām ir novērojams tik straujš kāpums, Titovs sacīja, ka degviela ir biržā kotēts produkts, kura cena dienas laikā var svārstīties pat par vairākiem desmitiem ASV dolāru. Vienlaikus viņš sacīja, ka to nevajadzētu jaukt ar naftas biržu, jo šīs vērtības savstarpēji korelē, bet tās nav viennozīmīgi atkarīgas viena no otras.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Latvijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par degvielas cenu pieaugumu un iespējamiem risinājumiem tā ierobežošanai. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas tirgotājiem, tomēr eksperti norāda — ar šādiem instrumentiem vien nepietiks, lai būtiski ietekmētu cenu dinamiku.

Galvenā problēma ir faktā, ka degvielas cenu veidošanos nosaka globāli faktori, kurus vietējie tirgus dalībnieki un politikas veidotāji nespēj kontrolēt. Fundamentāli cenu pieauguma iemesli atrodas ārpus gan degvielas tirgotāju, gan Ekonomikas ministrijas kontroles un ietekmes. Ne vieni, ne otri neiegūst naftu un neražo naftas produktus. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti Latvijā, tie nespēj tieši ietekmēt pasaules naftas cenas. Līdz ar to arī vietējā tirgū cenu kāpumu nav iespējams pilnībā apturēt, ja globālajā tirgū cenas turpina pieaugt.

Gadījumā, ja pasaules naftas produktu cenas turpinās pieaugt, cenu kāpumu vietējā tirgū neapturēs ne jau pieņemtais akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, ne papildus nodokļi degvielas tirgotājiem, ne pat degvielas tirdzniecība pašizmaksas līmenī degvielas uzpildes stacijās.

Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas, kas noteiktas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Šāda rīcība varētu arī novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar ASV.

Divi informācijas avoti "Reuters" norādījuši, ka "Reliance Industries", kas ir Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs privātajā sektorā, plāno samazināt vai pilnībā pārtraukt importu.

"Krievijas naftas importa pārskatīšana turpinās, un "Reliance Industries" pilnībā saskaņo savu rīcību ar Indijas valdības pamatnostādnēm," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Arī valstij piederošie uzņēmumi "Indian Oil Corp.", "Bharat Petroleum Corp." un "Hindustan Petroleum Corp." pārskata līgumus, lai nodrošinātu, ka pēc ASV sankciju ieviešanas piegādes netiek saņemtas tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem iznīcināt Irānas naftas eksporta centru Hārkas salā un Jemenas hutiešu nemiernieku iesaistīšanās Tuvo Austrumu karā.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, bet Volstrītas galvenie indeksi pārsvarā kritās, tirgiem vērojot Trampa paziņojumus par sarunām kara izbeigšanai.

Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Irānas naftas eksporta centru Hārkas salā, naftas urbumus un elektrostacijas, ja Teherāna drīzumā nepanāks vienošanos par kara izbeigšanu un netiks atvērts Hormuza šaurums.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā pirmdien pieauga par 3,3% līdz 102,88 ASV dolāriem par barelu, pirmoreiz kopš kara sākuma pārsniedzot 100 dolāru atzīmi.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,2% līdz 112,78 dolāriem par barelu, bet tirdzniecības sesijas laikā īslaicīgi pietuvojās 117 dolāriem par barelu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Konflikta Tuvajos Austrumos ietekme uz Eiropas ekonomiku lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi un cik plaši šis konflikts izvērtīsies, tostarp, ja to izdosies samērā īsā laikā apturēt, ietekme būs mazāka, bet, ja konflikts turpināsies, tas Eiropā var izraisīt stagflāciju, intervijā atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka gan Hormuza šauruma blokādei, gan tam, ka Irāna intensīvi grauj naftas un gāzes ražošanas infrastruktūru kaimiņvalstīs, var būt būtiska negatīva ietekme uz naftas un gāzes cenām.

"Tādā gadījumā arī Eiropas Savienībai (ES) draud stagflācijas šoks, kad no vienas puses pieaug naftas un gāzes cenas un tas kopumā palielina inflāciju, no otras puses samazinās ekonomiskā izaugsme gan šo augsto cenu dēļ, gan arī konfidences efektu, piegāžu ķēžu pārrāvumu, arī grūtākas pieejas finansējumam dēļ," sacīja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām vērojamais energoresursu cenu kāpums ne tuvu nav tik liels kā 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tomēr negatīvās ekonomiskās sekas var būt pietiekami nopietnas, tāpēc ir svarīgi, lai konfliktu ar Irānu maksimāli ātri deeskalētu.

Martā globālā ģeopolitiskā vide strauji pasliktinājās – ASV militārā operācija “Epic Fury” no galvenokārt spekulatīva ģeopolitiskā naratīva pārauga reālā, piedāvājuma puses izraisītā makroekonomiskā šokā, kas būtiski ietekmēja akciju tirgu. Visa mēneša garumā abas puses turpināja apmainīties ar draudiem, raķetēm un citiem militāriem triecieniem.

Lai gan 8. aprīlī tika panākta divu nedēļu ilga pamiera vienošanās starp ASV un Irānu, kas izraisīja naftas cenu kritumu un cenu kāpumu citās aktīvu klasēs, risks par turpmākām militārām eskalācijām joprojām ir augsts.ASV akciju tirgi piedzīvoja plašu un vienlaicīgu lejupslīdi martā. S&P 500 indekss samazinājās par 5,1%, uzrādot sliktāko 1. ceturkšņa sniegumu kopš 2022. gada, savukārt “Nasdaq Composite” indekss nokritās par 4,8%.

Tā nebija vienkārši korekcija esošo augsto valuāciju dēļ, bet gan kopējs risku pārvērtējums. Arī “Dow Jones” indekss, kas jau bija piedzīvojis desmit mēnešu ilgu uzvaras gājienu, samazinājās par 5,4%. Tādējādi investoru uzmanība novirzījās no pozitīvajiem 2025. gada 4. ceturkšņa atskaišu sezonas rezultātiem un mākslīgā intelekta fokusa, kas gada sākumā kalpoja kā dzinējspēks. Eiropas akciju tirgos zaudējumi bija vēl izteiktāki – STOXX 600 indekss mēneša laikā saruka par 8,0%, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2022. gada jūnija. Eiropa lielā mērā ir atkarīga no Tuvo Austrumu enerģijas importiem, un mazākas iekšzemes rezerves reģionu padara neaizsargātu pret pieaugošajām izejvielu izmaksām. Vienīgais izņēmums bija enerģētikas sektors – S&P 500 enerģētikas sektora indekss pieauga par aptuveni 12%, savukārt STOXX 600 naftas un gāzes indekss kāpa par 14,6%.

Brent naftas biržu cenas jau nokritušas līdz 3.–5. marta līmenim, kad Latvijā dīzeļdegviela maksāja ~1,69 €/l. Sagaidām, ka cenu kritums steidzami atspoguļosies arī degvielas uzpildes stacijās. Aicinu tirgotājus rīkoties atbilstoši tirgus tendencēm. Neaizmirstam arī akcīzi!

Viktors Valainis 17.04.2026 https://x.com/ViktorsValainis/status/2045167326312444002

Jau mēneša sākumā es uzrakstīju rakstu, kurā detalizēti izskaidroju, kāpēc ir ārkārtīgi nekorekti atsaukties uz biržas cenu kustību naftai Latvijas degvielas tirgus kontekstā: https://www.db.lv/zinas/nelaujiet-sevi-apmanit-525883

Man nav zināms ministriju darbinieku zināšanu līmenis par globālo naftas industriju un degvielas cenu savstarpējo saistību starp pasaules tirgu un Latvijas tirgu. Iespējams, viņi nezina, ka Brent fjūčers, kas tiek tirgots Intercontinental Exchange (ICE), ir atvasināts finanšu instruments uz izejvielu aktīvu (BFOET), un praksē tas galvenokārt tiek izmantots finanšu norēķiniem un risku pārvaldībai. Tā kā praktiski viss ICE Brent apgrozījums ir finanšu rakstura, darījumu skaits ar šo biržas kontraktu daudzkārt pārsniedz fizisko piegāžu apjomus, kas ir tā pamatā.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, bet jēlnaftas cenas pieauga, neraugoties uz naftas laišanu tirgū no stratēģiskajām rezervēm.

Lēmums par stratēģisko rezervju izmantošanu tika pieņemts laikā, kad Irāna paziņoja, ka ir gatava ilgam karam, kas "sagrautu" pasaules ekonomiku. Irāna ir apšaudījusi divus tirdzniecības kuģus un draudējusi jebkuriem kuģiem no ASV un to sabiedrotajiem.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

Naftas daudzums, ko IEA dalībvalstis plāno laist tirgū, krietni pārsniedz 182 miljonus barelu naftas, ko tās laida tirgū 2022. gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Neraugoties uz IEA paziņojumu, naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%.

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju, ceturtdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs skaidroja, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Pašlaik tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, tostarp cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.

IEA dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm...

Viņš atzīmēja, ka pašlaik fizisko degvielas rezervju pieejamība Latvijā ir stabila un būtisku piegādes risku šobrīd nav. Vienlaikus globālo tirgu attīstība ir grūti prognozējama, tādēļ nepieciešams saglabāt piesardzīgu pieeju un izvērtēt dažādus iespējamos scenārijus.

Valainis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par rezervju novirzīšanu tirgū, būtiski panākt iespējami lielāku ietekmi uz tirgus situāciju un degvielas cenām, vienlaikus saglabājot rezervju pamatmērķi - nodrošināt resursu pieejamību gadījumā, ja Latvijā rastos reāls degvielas trūkums.

Ministrs norādīja, ka IEA dalībvalstis kopīgi pieņem lēmumus par rezervju atbrīvošanu, reaģējot uz iespējamu degvielas iztrūkumu pasaules tirgū. Katra valsts atbilstoši savam rezervju apmēram pieņem lēmumu par to novirzīšanu tirgū, tādējādi signalizējot, ka neskatoties uz karadarbības dēļ izraisīto iztrūkumu degvielas tirgū 20% apmērā - šis iztrūkums pēc būtības būs aizstāts.

Valainis piebilda, ka Baltijas valstīm šajā jautājumā būtu lietderīgi koordinēt rīcību arī ar Poliju, kas ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Latvijā. Pēc viņa teiktā, šāda pieeja varētu radīt lielāku pozitīvu ietekmi uz reģionālo tirgu.

"Ja palaidīs šīs rezerves tirgū tas būs īstermiņa rezultāts. Tam nevar būt ilgtermiņa ietekme. Mēs no Latvijas puses runājam par 40 000 tonnu - tās ir 10 līdz 14.dienām," minēja ministrs. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā tā ir Latvijas līdzdalība, kopīgi mēģinot nostabilizēt pasaules tirgu.

Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka Latvijai jāpieiet rezervju izmantošanai piesardzīgi. Pēc viņa teiktā, situācija naftas tirgū pēdējās nedēļās ir bijusi ļoti svārstīga, tādēļ valstij būtu svarīgi saglabāt iespējami lielu fizisko rezervju daudzumu.

Tajā pašā laikā ministrs arī pauda personīgo viedokli, ka nevajadzētu tirgū laist tās rezerves, kas iegādātas un atrodas valsts īpašumā Latvijā, jo situācijas attīstība tuvākajā laikā joprojām ir grūti prognozējama, tāpēc valsts un tautsaimniecības interesēs rezerves, kas ir valsts rīcībā nevajadzētu aiztikt. No Latvijas puses apsvērta iespēja izmantot tā dēvētos iespēju līgumus jeb "tickets".

Runājot par iespējamo ietekmi uz patērētājiem, ministrs norādīja, ka to pašlaik grūti prognozēt. Ja rezerves tiktu pārdotas par tirgus cenu, ietekme uz degvielas cenu varētu būt nebūtiska, savukārt lielāka ietekme būtu gadījumā, ja valsts piemērotu papildu atbalsta mehānismus. Valaiņa ieskatā viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu akcīzes nodokļa samazināšana degvielai.

Valainis minēja, ka, runājot par situāciju Latvijā, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus starp Ekonomikas ministriju un degvielas tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka cenu svārstību apstākļos netiek gūta nepamatota peļņa, paredzēts rosināt terminēta virspeļņas nodokļa ieviešanu. Tas ļautu uzraudzīt tirgus situāciju, un gadījumā, ja tirgus dalībnieku peļņa būtiski pārsniegtu to ierasto līmeni, virspeļņa nodokļu veidā tiktu novirzīta sabiedrības labā, izmantojot fiskālos instrumentus.

Ja tirgus dalībnieki godprātīgi konkurēs un no situācijas negūs papildu peļņu, virspeļņa neveidosies. Savukārt pretējā gadījumā tā būs skaidri redzama uzņēmumu finanšu pārskatos, uzsvēra ministrs.

Jautāts par akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai, ministrs norādīja, ka valdība par to lems, ņemot vērā degvielas cenu attīstību un karadarbības ietekmi. Ja ietekme būs īstermiņa, nevajadzēs mazināt akcīzes nodokli, bet, ja prognozes rādīs, ka karadarbība ieilgs, sekos portatīvi risinājumi.

Vienlaikus jautāts vai degvielas tirgotāji spēja paskaidrot "katru pielikto centu" pie degvielas cenām, Valainis atzīmēja, ka šādu pārliecību nav guvis.

Valainis arī uzsvēra, ka visu atbildīgo institūciju dienaskārtībā ir jautājums par degvielas tirgu.

Savukārt degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs žurnālistiem norādīja, ka mazāk jāskatās uz jēlnaftas kotācijām biržām, bet degvielas kotācijām biržā.

Viņš skaidroja, ka pēdējā mēneša laikā "Brent" jēlnaftas cena pieaugusi no aptuveni 68 ASV dolāriem līdz 98 ASV dolāriem par barelu. Savukārt dīzeļdegvielas kotācijas biržā pieaugušas no apmēram 700 dolāriem februāra sākumā līdz 1200 ASV dolāriem. Pārrēķinot šo pieaugumu eiro un litros, gala patērētājam tas nozīmētu aptuveni 46 centu sadārdzinājumu.

Titovs norādīja, ka, skatoties uz mazumtirgotāju cenām, pieaugums līdz šim bijis aptuveni 36 centi litrā, kas, pēc viņa teiktā, atbilst tirgus situācijai. Viņš piebilda, ka degvielas tirgotāji izmanto arī uzkrājumus un daļēji sedz izmaksu pieaugumu no peļņas, tādēļ par virspeļņu šobrīd nav pamata runāt.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik ar degvielas piegādēm problēmu nav. Situācija ir pārrunāta gan ar piegādātājiem, gan nozares asociācijas ietvaros, un lielākie piegādātāji Latvijā apstiprinājuši, ka problēmu ar naftas piegādēm, produkcijas pārstrādi un loģistiku nav. Līdz ar to degvielas trūkums tuvākajā laikā nav gaidāms un galvenais jautājums ir par cenu.

Titovs norādīja, ka nozares pārstāvji tikšanās laikā skaidroja degvielas cenu veidošanos, tomēr ekonomikas ministru tas neesot pilnībā pārliecinājis. Iespējams, jautājumus radījusi cenu dinamika, jo 9. martā bija novērojams naftas cenu kritums, kas uzreiz neatspoguļojās degvielas cenās patērētājiem.

Viņš skaidroja, ka konkrētajā dienā degvielas kotācija biržā faktiski nesamazinājās - tā pieauga par vienu centu. Kritums bija tikai nākamajā dienā, un jau pēc tam cenas atkal pieauga. Titovs uzsvēra, ka vienas dienas cenu svārstības parasti neatspoguļojas mazumtirdzniecības cenās, jo tirgotāji pārsvarā strādā ar ilgtermiņa līgumiem, kuros cena noteikta vidējā posmā - mēnesim, nedēļai vai trim dienām.

Savukārt Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Šmite komentēja, ka iestāde secinājumus izdara tikai tad, kad ir veiktas konkrētas izpētes un iegūta pilnvērtīga informācija. Šajā gadījumā ceturtdienas tikšanās KP bija informatīva.

Šmite atzīmē, ka situācija ir aktualitāte visiem, arī KP nav izņēmums. Plašākus komentārus Šmite atturējās sniegt.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī palielinājusies par aptuveni 25%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 7-9%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas samazinājās, naftas importētājvalstīm apspriežot stratēģisko naftas rezevju izmantošanas iespēju.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās nokritās par vairāk nekā 11% zem 90 ASV dolāriem par barelu. Tas notika dienu pēc tam, kad "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā bija īslaicīgi pietuvojusies 120 dolāriem par barelu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis tikās krīzes sarunās, lai izvērtētu ""pašreizējo piegādes drošību" un iespēju laist tirgū naftu no stratēģiskajām rezervēm.

Paziņojumā pēc tikšanās Parīzē ar G7 valstu enerģētikas ministriem IEA izpilddirektors Fatihs Birols sacīja, ka viņš uztur "ciešus kontaktus" ar galveno energoresursu ražotājvalstu un patērētājvalstu enerģētikas ministriem, ņemot vērā situāciju.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Naftas cenu pieaugums palielina bažas par inflācijas paaugstināšanos un rada galvassāpes centrālajām bankām. Tikmēr aizdevumu procentu likmes pieaug, un investoriem ir grūti identificēt drošās aktīvu klases.

Martā akcijas, obligācijas un zelts piedzīvoja cenu samazināšanos.

Vēsture atkārtojas, bet vai Tramps šoreiz piekāpsies?

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu prezidentūru, pasludinot tirdzniecības tarifu karu pasaulei. Šogad kopā ar Izraēlu viņš uzsāka uzbrukumus Irānai. Abu šo notikumu sākums ir līdzīgs, ja tos mērām eiro izteiksmē: pasaules akcijas pagājušā gada martā samazinājās par 7,5 % un šogad par 4,9 %. Tomēr pagājušajā gadā pēc akciju krituma vēl par 12 % ASV prezidents tomēr atlika tarifu ieviešanu. Tirgi stabilizējās, un globālās akcijas pieauga par aptuveni 8 % visā 2025. gadā. Šoreiz diemžēl viņš nav vienīgais lēmumu pieņēmējs, un atkāpties var nebūt tik viegli.