Nodokļi

Papildināta - Par braukšanu ar ārvalstīs reģistrētu auto noformēti 37 protokoli

Zane Atlāce - Bistere, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Šā gada divos mēnešos, kopš mainījusies kārtība, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā, par braukšanu ar ārvalstīs reģistrētu auto noformēti 37 protokoli, Db.lv informē Valsts policijas (VP) pārstāve Ance Rozīte.

Par šādu pārkāpumu personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura nav samaksājusi noteiktā kārtībā un apjomā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, uzliek naudas sodu no 150 līdz 400 eiro, papildina VP.

Brīdinājums par konkrēto pārkāpumu nav paredzēts.

Jau vēstīts, ka no 1.janvāra stājušās spēka izmaiņas kārtībā, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā. Ar tiem drīkst pārvietoties, tikai samaksājot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli.

To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šim nodoklim ir noteiktas šādas likmes:

1) par dienu – 10 euro;

2) par mēnesi – 250 euro;

3) par sešiem mēnešiem – 600 euro;

4) par gadu – 1000 euro.

CSDD pārstāvis Rolands Rumba Db.lv informēja, ka līdz 01.03.2017 transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadīšanu Latvijā samaksāts par kopējo summu 276 660 eiro.

Par visu gadu to nomaksājis 121 autovadītājs, par pusgadu 112, par mēnesi 46, bet par dienu 4789 autovadītāji.

pievienots CSDD komentārs pēdējās divās rindkopās

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas lietoto automašīnu tirgus pārpildās ar «lūžņiem»

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietotu automašīnu tirgū joprojām notiek sīvas cīņas par to, kurš kuram iesmērēs tikko atdzītu auto no Vācijas, kurš neprasa ieguldījumus, sēdies un brauc, ar iespēju noformēt līzingu, liecina auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA apkopotā informācija.

Uzņēmuma apkopotā statistika liecina, ka no aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

No aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

«Mūsu automašīnas vēstures atskaitēs ir skaidri redzams, kas ar to noticis iepriekšējo gadu laikā – avārijas, nobraukums, zādzības, informācija no apdrošināšanas kompānijām, ūdens nodarītie bojājumi, kā arī virkne citas lietas. Diemžēl taču trešā daļa automobiļu, kuri tiek tirgoti no juridiskajām personām, ir pēc nopietnām avārijām, ar nepatieso nobraukumu vai citiem defektiem,» skaidro autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vidējā atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumu Latvijā piecos gados augusi par 30%

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados vidējā apdrošināšanas atlīdzība par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) pieaugusi par gandrīz 30%, liecina Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts mūsu valstī reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz.

LTAB apkopojis datus par pēdējos piecos gados (2012. – 2017.gads) notikušajiem CSNg, par kuriem Latvijas apdrošinātājiem iesniegti atlīdzību pieteikumi.

«Ja 2012.gadā vidējā atlīdzība par Latvijā notikušu CSNg bija 709 EUR, tad pērn – jau 915 EUR. Turklāt vidējā atlīdzība pēdējos piecos gados nemainīgi pieaugusi gadu no gada,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tikmēr vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz. «Ja 2013. un 2014.gadā šajā statistikas rādītājā bija vērojams neliels kritums, tad divus nākamos gadus vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg pieauga. Tomēr pagājušajā gada statistika atkal uzrāda samazinājumu, un ir tuva 2012.gada datiem,» informē J.Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ceļa nodokli jaunām automašīnām aprēķinās pēc CO2 izmešu daudzuma

Zane Atlāce - Bistere, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa reformu. Tā paredz pakāpenisku pāreju uz ceļa nodokļa likmju aprēķināšanu pēc CO2 daudzuma izplūdes gāzēs.

Patlaban, reģistrējot auto, ir jāmaksā reģistrācijas nodoklis un reizi gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis jeb tā sauktais ceļa nodoklis. Likumprojekta autori norādījuši, ka reformas mērķis ir vienkāršot spēkratu nodokļu sistēmu un veicināt automašīnu radītā CO2 samazinājumu, ievērojot principu – piesārņotājs maksā vairāk.

Sākotnēji jaunie nosacījumi attieksies uz tām automašīnām, kas no nākamā gada 1.janvāra tiks reģistrētas Latvijā un to izlaiduma gads būs 2009. un jaunāks. No 2019.gada 1.janvāra tas attieksies uz visiem auto, kas būs jaunāki par 2009.gadu. Savukārt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pirms 2009.gada, CO2 likmes nepiemēros, un auto īpašnieki turpinās maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc līdzšinējās kārtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar 1. janvāri tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, jāmaksā īpašs transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Kaut gan ideja pēc būtības tiek uzskatīta par labu, vairākus starptautisku uzņēmēju darbiniekus izmaiņas novedušas strupceļā.

Ierobežot iedzīvotāju vēlmi savus dārgos auto reģistrēt ārvalstīts, visbiežāk Igaunijā, valstsvīri centušies jau iepriekš, tomēr bez panākumiem. Jaunie noteikumi paredz konkrētas likmes par noteiktu periodu, ko Latvijas iedzīvotājs valsts teritorijā nobraucis ar ārvalstīs reģistrētu auto. Dienā tie ir 10 eiro, mēnesī – 250 eiro, pusgadā – 600 eiro, bet gadā summa sasniedz tūkstoš eiro. Norma attiecas tikai uz M1 un N1 auto kategorijām, proti, vieglajiem auto un tādām kravas mašīnām, kas sver ne vairāk par 3,5 tonnām. Sodi par likuma neievērošanu ir salīdzinoši lieli un, piemēram, atkārtotu pārkāpumu gadījumā var sasniegt 400 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē aicināja, veicot plānotās Transporta nodokļa likmju izmaiņas, zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus.

Apakškomisija pirmdien skatīja jautājumu par plānotajām Transportlīdzekļa nodokļa likmju izmaiņām.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka no 2021.gada plānots ieviest vienreizēju vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kura galvenais mērķis ir novērst vecu un vidi vairāk piesārņojošu automašīnu reģistrāciju Latvijā. Turklāt ar mērķi veicināt ekoloģiskāku automašīnu izvēli, tām noteiktas zemākas likmes.

Satiksmes ministrijas piedāvātais variants paredz, ka benzīna piedziņas automašīnām likme būs "1", dīzeļa automašīnām - "2", bet ar dabasgāzi darbināmām - "0,8".

Vectirāns arī skaidroja, ka šāds vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis jau kopš jūlija ir ieviests Lietuvā, bet no oktobra arī Igaunijā. Turklāt šajās valstīs nodoklis būs jāmaksā katru reizi pārreģistrējot automašīnu, bet Latvijā tas attieksies tikai uz pirmreizējo reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7 %.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27 %. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 1 %. Nozīmīgākais kāpums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6 %. Savukārt kritums vērojams pārtikas produktu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %,datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 4 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļu uzlādes stacijām atvēlēs 8,34 miljonus eiro; cer, ka piešķirs naudu arī šo auto iegādes veicināšanai

Žanete Hāka, LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz uzlādes staciju tīkla plānoto izveidi un pasaules vadošo autoražotāju paziņojumiem par jaunu elektromobiļu ražošanas uzsākšanu, to skaits bez publiskā atbalsta Latvijā varētu arī būtiski nepalielināties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pēdējo gadu laikā interese par elektromobiļiem pieaugusi, to lietošanu apgrūtina uzlādes staciju trūkums, tāpēc tālāku galamērķu sasniegšanai joprojām tiek izvēlēti fosilās enerģijas tērētāji. Turklāt iepriekš elektromobiļu iegādi līdzfinansējusi valsts, bet sagaidāms, ka turpmāk šāda atbalsta nebūs, tāpēc interese par to iegādi varētu noplakt.

Elektromobiļiem un to īpašniekiem Latvijā noteikti vairāki atvieglojumi un priekšrocības – tiem netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, ir samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme, kā arī ir atļauts izmantot sabiedriskā transporta joslas un bez maksas novietot auto Rīgas satiksmes un Liepājas pašvaldības maksas stāvvietās. Tāpat elektromobiļi ir atbrīvoti no iebraukšanas maksas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nākotne ir atkarīga no pircēja

Ivars Norvelis, «Inchcape Motors Latvia» BMW grupas vadītājs, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura dzinēja «nākotne» ir atkarīga no pircēja izvēles. Premium segmentā redzam, ka pircēji aizvien vairāk iedziļinās degvielas tipa izvēles jautājumā, izvērtējot savus braukšanas paradumus, reālās vajadzības un citus racionālus apsvērumus.

Tostarp CO2 izmešu līmeni, no kura ir atkarīgs maksājamais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, un piedomā, vai dīzelis patiešām ir vajadzīgs. Piemēram, vēl pirms diviem gadiem izvēle par labu automašīnai ar dīzeļa dzinēju šķita pašsaprotama.

Atbilstoši Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas pētījuma datiem Rietumeiropā automašīnu ar dīzeļdzinējiem īpatsvars sarūk. Teju desmit gadus dīzeļdzinēju transportlīdzekļi ir bijuši populārāki par spēkratiem ar benzīna dzinēju, vienmēr pārsniedzot 50% robežu. Pērn pirmo reizi kopš 2009.gada dīzeļdzinēju spēkratu īpatsvars ir nokrities līdz 44,4%. Taču, lai arī pasaulē dīzeļa automašīnu īpatsvars samazinās, tas notiek ļoti gausi. Arī Latvijā saskaņā ar šā gada marta automašīnu reģistrācijas datiem premium segmentā 60% spēkratu ir ar dīzeļdegvielas dzinēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru