Trešdiena rītā Igaunijas ziemeļaustrumos Auveres elektrostacijas skurstenī ietriecies no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons.

Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām, tas nebija mānekļa drons, bet gan drons ar kaujas galviņu.

"25. marta naktī plkst. 3.43 drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī. Negadījumā neviens necieta," paziņoja Drošības policijas pārstāvis.

Auveres elektrostacija atrodas netālu no Narvas pilsētas.

Notikuma vietā darbojas Glābšanas pārvaldes sapieri, procesuālo darbību vada Valsts prokuratūra, un lietu izmeklē Drošības policijas pārvalde.

"Saskaņā ar pašreizējo informāciju, drons nebija vērsts pret Igauniju. Pašlaik tiek veiktas sākotnējās darbības, izmeklēšana noskaidros konkrētākus apstākļus," paziņoja ģenerālprokurore Astrīda Asi.

Tieslietu ministre Līza Pakosta paziņoja, ka valdība šorīt sanāks uz ārkārtas sēdi saistībā ar drošības incidentu.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

SEB banka piešķīrusi 2,995 miljonu eiro aizdevumu Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmumam "Origin Robotics" bezpilota lidaparātu sistēmām nepieciešamo komponenšu iegādei. Līdzekļi piešķirti sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM.

SIA "Origin Robotics" specializējas autonomu bezpilota sistēmu izstrādē, piedāvājot augstas precizitātes ieroču sistēmas, kas ir gan rentablas, gan efektīvas. Uzņēmums saražotās bezpilotu sistēmas piegādā gan Latvijas, gan vairāku Eiropas valstu aizsardzības spēju stiprināšanai.

“Vēlamies pateikties "Origin Robotics" par doto iespēju atbalstīt uzņēmumu un Latvijas inovatīvo aizsardzības tehnoloģiju nozares attīstību. Mēs nevaram būt priecīgi par drošības situāciju reģionā, bet mēs lepojamies un finansiāli atbalstām uzņēmējus, kuri attīsta inovatīvus, augsti tehnoloģiskus drošības risinājumus, kas ne tikai kalpos reģiona drošības stiprināšanai, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas eksportspēju un gudru izaugsmi,” uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Valdības sniegtais apjomīgais atbalsts aizsardzībai, atvēlot tai divu miljardu eiro finansējumu, tajā skaitā uz citu jomu rēķina, prasa no nozares lielāku atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot iedzīvotāju novēloto apziņošanu pēc ceturtdienas rītā Latgalē notikušā dronu incidenta.

Siliņai vairākkārt tika uzdots jautājums, vai aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) pēc notikušā būtu jāatkāpjas, uz ko premjere konkrētu atbildi nesniedza, taču veltīja kritiku ministra rīcībai. Viņa sacīja, ka aizsardzības un drošības nozari valdība ir ļoti būtiski atbalstījusi, šī mērķa vārdā vairākām citām jomām nepalielinot vai pat samazinot finansējumu. "Divu miljardu budžets tomēr prasa no ministra lielāku sapratni, ka no viņa arī prasīs!" pauda Siliņa.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka situāciju ar iedzīvotāju apziņošanu pēc ceturtdien notikušā dronu incidenta viņa noteikti nevērtē kā labu vai apmierinošu un ministrs to zina. Līdz ar to tuvākajā laikā Siliņai būšot nopietna saruna ar Sprūdu. "Tas nav normāli, ka mēs jau kuro reizi nevaram īsti neko izdarīt," sacīja premjerministre.

Latvijai ir jāatsakās no pieņēmuma, ka sabiedroto ražošanas jaudas nodrošinās ar vajadzīgo munīciju un ekipējumu, valstij ir jābūt pietiekami elastīgai un pašpietiekamai, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pilī atklājot diskusiju par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, Rinkēvičs uzteica apstiprināto Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036. gadam, kā arī dialogu starp Aizsardzības ministriju un industriju.

Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekšējā diskusija ar valsts un industrijas pārstāvjiem notika 2024. gada oktobrī, taču šajā laikā situācija ir kļuvusi saspringtāka - karš Ukrainā turpinās, un, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, pagaidām nav pamata gaidīt kādu miera līgumu vai pamiera nolīgumu.

Rinkēvičs aicināja vadīties no diviem pieņēmumiem, proti, nav izslēgtas kaut kāda veida provokācijas vai militāras darbības pret NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī nedrīkst paļauties tikai uz sabiedroto ražošanas jaudām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Latvijas Republikas prezidenta Edgara Rinkēviča oficiālās vizītes laikā Azerbaidžānā pagājušajā nedēļā tika parakstīta virkne sadarbības dokumentu starp Latviju un Azerbaidžānu, kā arī notika biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 uzņēmēju no Latvijas.

Oficiāla sagaidīšanas ceremonija Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam notika 22. aprīlī, kur, plīvojot abu valstu karogiem un Goda sardzes pavadībā, Latvijas prezidentu sagaidīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Abu valstu prezidenti piedalījās arī biznesa forumā, kā arī parakstīto dokumentu apmaiņas ceremonijās.

Tieši un nepārprotami

Jau uzreiz pēc tikšanās klātienē 22. aprīlī abi prezidenti apliecināja valstu sadarbības nozīmi un tālākos mērķus. “Es zinu, ka pirms vizītes ir paveikts daudz, tostarp notika Starpvaldību komisijas sesija, kas bija ļoti veiksmīga. Esmu pārliecināts, ka arī šodienas biznesa forums dos labus rezultātus

Aizvadītajā nedēļā, 21. janvārī, Rīgā norisinājās pasākums “Latvijas-Ukrainas drošības un aizsardzības industrijas sadarbības forums”, ko organizēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) ciešā sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pasākums kļuva par vērienīgu un nozīmīgu platformu abu valstu aizsardzības nozaru vadībai, pētniekiem un uzņēmējiem, tos pārstāvošajām biedrībām, lai praktiski veicinātu inovāciju ieviešanu un kopīgu ražošanas jaudu attīstību. Abu valstu sadarbības forumu ar svinīgām uzrunām atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, DAIF Latvija padomes loceklis Aleksandrs Orlovs, "Tech Forces in Ukraine" direktors Vadym Yunyk un LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, akcentējot nepieciešamību pāriet no militārā atbalsta uz ilgtermiņa industriālo aliansi.

Galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā Ukrainas kaujas laukā gūtā unikālā pieredze var kalpot par pamatu jaunu, pret apdraudējumiem noturīgu tehnoloģiju izstrādei. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība apvienot spēkus kopīgos konsorcijos, kas ļautu efektīvāk izmantot valsts sniegtos atbalsta mehānismus un starptautiskos finanšu instrumentus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes nekavēties un jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas var pievilt.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs ir iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā valstī valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā izriet no tautas gribas, kas brīvi izteikta vēlēšanās. Viņš akcentē, ka vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.

Rinkēvičs atzīmē, ka vēlēšanu procesa kvalitatīva organizēšana un vadība ir neatņemams brīvu vēlēšanu priekšnoteikums, kas nepieļauj šaubas par vēlēšanu drošību un rezultātu ticamību. Viņš uzsver, ka brīva, neietekmējama un caurspīdīga vēlēšanu norise ir demokrātiskas valsts stūrakmens.

Ap pusdienlaiku 5. martā no Irānas Islāma Republikas teritorijas tika veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi Azerbaidžānas Republikas Nahčivānas Autonomajai Republikai, liecina oficiāls paziņojums Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Viens no droniem ietriecies Nahičvānas Autonomās Republikas lidostas termināla ēkā, bet cits drons nokritis netālu no skolas ēkas Šakarabadas ciematā. Bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji.

“Mēs stingri nosodām šos bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kas tika veikti no Irānas Islāma Republikas teritorijas un kuru rezultātā tika bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji,” uzsvērts Azerbaidžānas ĀM interneta vietnē, piebilstot, ka “uzbrukums Azerbaidžānas Republikas teritorijai ir starptautisko tiesību normu un principu pārkāpums un veicina spriedzes pieaugumu reģionā.”

Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas publicētajā paziņojumā ir stingra prasība Irānas Islāma Republikai pēc iespējas īsākā laikā sniegt saprotamu paskaidrojumu par šo lietu, veikt atbilstošu izmeklēšanu un veikt nepieciešamos steidzamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzbrukumi nākotnē neatkārtosies. Turklāt Azerbaidžānas puse patur tiesības veikt atbilstošus atbildes pasākumus.

Ceturtdienas rītā Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados izsludinātais apdraudējums gaisa telpā ir beidzies, liecina paziņojums mājaslapā "112.lv".

"Nacionālie bruņotie spēki informē, ka apdraudējums gaisa telpā ir beidzies un papildus informācija sekos NBS sociālo tīklu kontos "Latvijas armija"," teikts paziņojumā.

Ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti un divi nokrituši, informē Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Notikuma vietā atrodas NBS, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vienības.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka naktī uz ceturtdienu ap plkst. 3.30 saņemti vairāki zvani uz tālruni 112 par iespējamu aizdegšanos naftas uzglabāšanas objektā Komunālajā ielā Rēzeknē. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka atklāta degšana vairs nenotiek, bet tiek veikti nepieciešamie pasākumi viena rezervuāra atdzesēšanai.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Mainoties karadarbībai, Austrālija palielinās izdevumus dronu iegādei līdz pieciem miljardiem Austrālijas dolāru (aptuveni trīs miljardiem eiro), otrdien paziņojis Austrālijas aizsardzības ministrs Ričards Marless.

Austrālijas plašā piekrastes līnija un nelielais iedzīvotāju skaits vedināja to pievērsties lielu autonomo zemūdeņu un iznīcinātāju izstrādei. Taču masveidā ražotu lētāku dronu plašā izmantošana Tuvo Austrumu un Ukrainas konfliktos ir pamudinājusi Austrāliju pieņemt lēmumu palielināt izdevumus arī mazāku bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmu iegādei, intervijā radio ABC atklāja Marless.

"Mēs skatāmies uz to, kas pašlaik notiek Tuvajos Austrumos - ir nepieciešama arī pretdronu tehnoloģija," viņš uzsvēra.

Austrālija nākamajā desmitgadē autonomo spēju attīstīšanai tērēs no 12 miljardiem līdz 15 miljardiem Austrālijas dolāru, paziņoja Marless. Gaidāms, ka ceturtdien Austrālija publiskos valsts aizsardzības stratēģijas atjauninājumu.

ASV kosmosa un aizsardzības tehnoloģiju risinājumu uzņēmums "Redwire" vairs neizmantos zīmolu "Edge Autonomy" un bezpilota gaisa sistēmas un saistītās aizsardzības tehnoloģijas piedāvās ar zīmolu "Redwire", teikts "Redwire" paziņojumā.

Bezpilota lidaparātu ražotāju "Edge Autonomy" par 925 miljoniem ASV dolāru "Redwire" iegādājās 2025. gada jūnijā. Viens no "Edge Autonomy" uzņēmumiem SIA "Edge Autonomy Riga" darbojas Latvijā.

"Redwire" arī norāda, ka turpmāk "Redwire" darbs tiks organizēts divos uzņēmējdarbības segmentos - kosmoss un aizsardzības tehnoloģijas.

Kosmosa segments koncentrēsies uz nākamās paaudzes kosmosa kuģu, lielās kosmosa infrastruktūras un mikrogravitācijas iespēju nodrošināšanu, lai apkalpotu civilos, valsts drošības un komerciālos kosmosa klientus. Arī biotehnoloģiju meitasuzņēmums "SpaceMD" darbosies kosmosa segmentā.

Aizsardzības tehnoloģiju segmenta pārziņā būs kaujās pārbaudītas autonomās sistēmas, optiskie sensori un radiofrekvenču izmantošana, kas nodrošina izlūkošanas un novērošanas iespējas ASV un sabiedroto karavīriem dažādās jomās.

Dronu ražotāja SIA "Edge Autonomy Riga" mainījusi nosaukumu uz SIA "Redwire Defense Tech Riga", liecina "Firmas.lv" informācija.

Nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 2. martā.

ASV kosmosa un aizsardzības tehnoloģiju risinājumu uzņēmums "Redwire" šā gada sākumā paziņoja, ka vairs neizmantos zīmolu "Edge Autonomy" un bezpilota gaisa sistēmas un saistītās aizsardzības tehnoloģijas piedāvās ar zīmolu "Redwire".

"Redwire" arī paziņoja, ka turpmāk "Redwire" darbs tiks organizēts divos uzņēmējdarbības segmentos - kosmoss un aizsardzības tehnoloģijas.

Kosmosa segments koncentrēsies uz nākamās paaudzes kosmosa kuģu, lielās kosmosa infrastruktūras un mikrogravitācijas iespēju nodrošināšanu, lai apkalpotu civilos, valsts drošības un komerciālos kosmosa klientus. Arī biotehnoloģiju meitasuzņēmums "SpaceMD" darbosies kosmosa segmentā.

Šis varētu būt īstais laiks profesionāļa virzīšanai uz aizsardzības ministra amatu, jo par politisku kandidātu pašreizējā situācijā būtu ļoti grūti vienoties, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa teiktā, Aizsardzības ministrijai iespējami drīzāk ir jātiek pie jaunas vadības, bet partejisku kandidātu virzīšana raisītu pārāk ilgu politisku diskusiju.

Ministru prezidentes noskatīto aizsardzības ministra amata kandidātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedi Raivi Melni prezidents personīgi nepazīstot, bet plānojot ar viņu tikties, kad Melnis atgriezīsies Latvijā. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka demokrātiskās valstīs pastāv civilā kontrole pār militāro, tāpēc, kļūstot par ministru, Melnim būs jāatvaļinās no dienesta armijā.

Jaunā aizsardzības ministra pirmais un galvenais uzdevums būtu padarīt nozari pēc iespējas elastīgāku, sacīja valsts pirmā persona. Prezidents citastarp uzsvēra, ka aizsardzības tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un tas, kas derēja pirms pusgada, šodien vairs neder.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteikt balsu manuālu skaitīšanu.

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

CVK otrdien vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, aicinot veikt attiecīgos grozījumus.

Kā žurnālistiem paudis CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, komisija vērtēja divus risinājumus - likumdevēja iesaisti vai lēmuma pieņemšanu pašas komisijas līmenī. Zviedris norādīja, ka parlamenta lēmums mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju, jo komisija ir koleģiāla institūcija un lēmumi tajā var būt dažādi.

Naftas cenas pasaules tirgū ceturtdien strauji palielinājušās saistībā ar jauniem uzbrukumiem enerģētikas objektiem Tuvajos Austrumos, kas radījuši bažas, ka ilgstoša karadarbība radīs ilglaicīgu kaitējumu naftas un gāzes infrastruktūrai.

"Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par vairāk nekā 10% līdz 119,13 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena palielinājusies par 2,6% līdz 98,81 dolāriam par barelu.

Pēc dronu uzbrukumiem ceturtdien divās Kuveitas nacionālajam naftas uzņēmumam piederošās naftas pārstrādes rūpnīcās izcēlušies ugunsgrēks.

Pirms tam otrai uzņēmuma naftas pārstrādes rūpnīcai Mina Al Ahmadi ceturtdien trāpīja drons, izraisot nelielu ugunsgrēku.

Tikmēr Kataras energokompānija "QatarEnergy" ceturtdien paziņoja, ka Irānas triecieni trešdienas vakarā nodarījuši plašus postījumus pasaulē lielākajā gāzes rūpniecības centrā Katarā, izraisot strauju dabasgāzes cenas kāpumu.

Eiropas un ASV akciju biržās pirmdien cenas lielākoties saruka, savukārt naftas cenas palielinājās.

Naftas cenas strauji pieauga pēc tam, kad Irānas drons izraisīja ugunsgrēku svarīgā naftas nozares objektā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Galvenie ASV akciju indeksi pēdējās nedēļās ir strauji kāpuši, un analītiķi pirmdienas kritumu skaidro ar investoru vēlmi fiksēt peļņu. Savukārt Eiropā investoru noskaņojumu pasliktināja spriedze tuvajos Austrumos un ASV prezidenta Donalda Trampa draudi paaugstināt ievedmuitas tarifus no Eiropas Savienības importētajiem automobiļiem.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 1,1% līdz 48 941,90 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,4% līdz 7200,75 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 25 067,80 punktiem.

Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadītās Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Ukrainā šā gada 24. aprīlī Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” Kijivā sadarbībā ar Ukrainas atbalsta biedrību “SICH” nodeva vairāk nekā 55 000 eiro vērtu ziedojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Uzņēmuma ziedojumu veido kravas automašīna, kas piepildīta ar dažādām medicīnas precēm.

Simboliskā kravas automašīnas atslēgu nodošana Latvijas vēstniecībā Ukrainā notika, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim, Latvijas vēstniekam Ukrainā Andrejam Pildegovičam, AS “Olpha” valdes priekšsēdētājam Dr. chem. Jurim Hmeļņickim un biedrības SICH vadītājai Oksanai Sičko.

“Jau piekto kara gadu Latvijas uzņēmēji apliecina patiesu solidaritāti, nepastarpināti, nenogurstoši un praktiski atbalstot Ukrainas karavīrus, kas aizstāv visas Eiropas drošību,” uzsver Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.

Viņš izsaka pateicību “Olpha” un citiem uzņēmumiem, kas turpina sniegt palīdzību laikā, kad Eiropā pieaug nogurums no kara un samazinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu iesaiste atbalsta sniegšanā.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 360 745 iedzīvotāji, kas ir par 9250 mazāk nekā 2025. gada sākumā, tādējādi iedzīvotāju skaits Igaunijā samazinājies otro gadu pēc kārtas, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Pagājušajā gadā valstī reģistrēti 9240 jaundzimušie un 15 688 mirušie. Migrācijas dati liecina, ka Igaunijā ieradās 15 212 cilvēki, bet no valsts prom devās18 014 cilvēki.

Igaunijas Statistikas departamenta iedzīvotāju un izglītības statistikas nodaļas vadītāja Kadri Rotalu norādīja, ka divas trešdaļas iedzīvotāju skaita samazinājuma bija saistītas ar negatīvu dabisko pieaugumu, bet atlikušo trešdaļu izraisīja negatīva neto migrācija. "Neto migrācija, kas pēdējos gados veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un kompensēja negatīvo dabisko pieaugumu, 2025. gadā pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā kļuva negatīva, jo Igauniju pameta par 2802 cilvēkiem vairāk nekā ieradās," viņa teica, piebilstot, ka dabiskais pieaugums bija negatīvs par 6488 cilvēkiem.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pieprasījusi aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju un paziņojusi, ka ministra amatu uzaicinājusi ieņemt pulkvedi Raivi Melni.

Aizsardzības ministrs esot zaudējis Siliņas uzticību pēc dronu incidentiem Latgalē.

Šādu ierakstu valdības vadītāja sociālo mediju platformā "X" publicējusi īsi pirms tam, kad bija jāsākas Sprūda vakar pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un paužot vēlmi ar šo lēmumu pasargāt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no ieraušanas politiskā kampaņā.

Premjera raksta, ka aizsardzības nozare turpmāk esot jāvada profesionālim, un aicinājusi aizsardzības ministra amatu ieņemt pulkvedi Melni, kurš tam piekritis.

"Viņa [Meļņa] līdzšinējā pieredze NBS, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas," raksta Siliņa.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.