Jaunākais izdevums

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

"Tomēr šī izaugsme ir iespējama tikai tad, ja Rīgas lidosta un Latvijas valdība samazinās lidostas maksas," viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka šie samazinājumi ir tiešas sekas pieaugošajām izmaksām Rīgas lidostā, jo tās ir palielinājušās par 15% kopš "Ryanair" bāzes atklāšanas 2021.gadā.

Rīgas lidostas pārstāvji pavēstīja, ka šogad vasarā "Ryanair" informēja Rīgas lidostu par galamērķu skaita samazinājumu gaidāmajā ziemas sezonā. Tomēr kopumā šajā ziemas lidojumu sezonā Rīgas lidostas kopējā kapacitāte pieaugs par aptuveni 3-4%, salīdzinot ar pagājušo ziemu.

Lidostā uzsver, ka, neskatoties uz inflāciju un būtisku tiešo izmaksu pieaugumu, Rīgas lidostā līdz 2024.gada pavasarim bija spēkā 2011.gadā apstiprinātie tarifi. Pērn apstiprināto Rīgas lidostas tarifu ietekme ir mazāka par vienu eiro uz vienu pasažieri jeb 8-10% robežās. Pārējo tarifu pieauguma daļu, uz ko norādīja "Ryanair", veido ar Rīgas lidostu nesaistītas izmaksas.

Vienlaikus ar Rīgas lidostas maksu izmaiņām no 2024.gada pavasara tika ieviesta arī jauna atlaižu politika, kas sniedz ieguvumu tām aviokompānijām, kas veicina lidostas attīstību, atklājot jaunus galamērķus vai nodrošinot pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu.

Lidostā skaidroja, ka katru gadu oktobra beigās aviācijas nozarē sākas ziemas lidojumu sezona, kuras laikā Baltijas reģionā tradicionāli ir mazāks avioceļotāju skaits. Tādējādi aviokompānijas katru gadu, mainoties sezonām, pārplāno maršrutu tīklu un piedāvā lidojumus tajos galamērķos, kur prognozējams lielāks ceļotāju skaits, un atsakās no mazāk rentabliem galamērķiem.

Baltijas reģionā pasažieru skaita izaugsmi pastiprināti kavē arī ģeopolitiskā situācija un augstā inflācija, kas ietekmē ceļotāju pirktspēju. Tādējādi Rīgas lidosta ir gan pārskatījusi investīciju plānus, gan lēmusi uz nenoteiktu laiku iesaldēt tarifus, gan izstrādājusi jaunu atlaižu politiku, kas nākamnedēļ tiks prezentēta lidostas Lietotāju komitejai, kurā ir pārstāvētas visas lidostā strādājošās aviokompānijas. Šie lēmumi pieņemti, lai nodrošinātu aviokompānijām lielāku izmaksu prognozējamību, veicinātu maršrutu ilgtspēju, operatīvo stabilitāti un aviokompāniju turpmāku izaugsmi Rīgas lidostā nākamajos gados.

Plānots, ka jaunā atlaižu politika stāsies spēkā no 2026.vasaras sezonas, un tās mērķis būs atbalstīt gan aviokompāniju lēmumus atvērt jaunus maršrutus no Rīgas, gan piesaistīt jaunus pārvadātājus un palielināt pārvadāto pasažieru skaitu.

Lidostā skaidroja, ka lidostu maksas veido vairāki elementi, kuru mērķis ir segt infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas, kā arī nodrošināt civilās aviācijas darbību. No lidostas tarifiem lidostas uztur lidlauku, termināļus, drošības un pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, kā arī nodrošina kvalificētu personālu un atbilstību nozares prasībām.

Tomēr lidostu ieņēmumi no aviācijas maksām galvenokārt nav pietiekami, lai pilnībā segtu darbības izmaksas, tādēļ lidostu aviācijas pakalpojumu nodrošināšanai bieži novirza arī daļu no neaviācijas ieņēmumiem.

Lidostā piebilda, ka 20% no kopējās lidostu maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi. Pirms tarifi tiek apstiprināti valdībā, tie tiek izstrādāti atbilstoši industrijā pieņemtajai metodoloģijai, kā arī saskaņoti ar lidostas Lietotāju komiteju, kurā ir pārstāvētas visas lidostā strādājošās aviokompānijas.

Jau ziņots, ka "Ryanair" ziemas sezonā samazinās lidojumu skaitu arī citās valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā.

Iepriekš "Ryanair" informēja, ka neplāno ziemas sezonā atsākt lidojumus piecos maršrutos no Tallinas, kas tika slēgti februārī paaugstināto lidostu nodevu dēļ.

"Mūsu ziemas lidojumu grafiks būs par 40% mazāks, jo Tallinas lidosta paaugstina nodevas par 70%," preses konferencē Tallinā sacīja Makginess.

Šie galamērķi ir Bergamo, Trevīzo un Roma Itālijā, kā arī Pafa Kiprā un Vīne Austrijā.

Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pergmē sacīja Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, ka februārī, kad "Ryanair" paziņoja par šo maršrutu slēgšanu, lidosta neparedzēja, ka ziemas sezonā reisi tajos varētu tikt atsākti.

Viņš arī pauda neizpratni par "Ryanair" apgalvojumu, ka lidostas maksas palielinātas par 70%.

"Tā ir pilnīga nepatiesība. Mums ir jājautā, uz ko balstās viņu aprēķini," sacīja Pergmē.

Pēc viņa teiktā, lidosta nav paziņojusi par maksu palielinājumu šogad, bet gluži pretēji - nesen apstiprināja, ka 2025.gada beigās, 2026. vai 2027.gadā maksu palielinājums nav plānots.

"Ryanair" dibināta 1984.gadā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 600 lidmašīnu, piedāvājot reisus uz 37 valstīm, liecina informācija aviokompānijas mājaslapā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka no trešdienas pasažieri vairs nevarēs izmantot papīra iekāpšanas kartes un to vietā tagad būs jāizmanto lidsabiedrības lietotnē iegūtas digitālās iekāpšanas kartes.

Šādas izmaiņas saistītas ar lidsabiedrības digitālo stratēģiju, un to mērķis ir vienkāršot pasažieru reģistrēšanos, vienlaikus samazinot uz vidi radīto ietekmi.

"Ryanair" norāda, ka šāda iniciatīva varētu samazināt papīra atkritumus par 300 tonnām gadā.

Aviokomopānijas vadītājs Maikls O'Līrijs sagaida, ka sākotnēji varētu rasties kādas problēmas, taču intervijā britu laikrakstam "Independent" viņš sacīja, ka "Ryanair" lietotni jau izmanto vairāk nekā 80% lidsabiedrības klientu.

"Ryanair" skaidro, ka gadījumā, ja viedtālrunis tiek pazaudēts vai izlādējas tā akumulators, pasažieri varēs saņemt bezmaksas iekāpšanas karti lidostā pirms drošības pārbaudes, bet, ja problēma radīsies pēc drošības pārbaudes, pasažieru informācija jau būs "Ryanair" sistēmā, un darbinieki viņiem palīdzēs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas konkurences uzraugs AGCM otrdien paziņoja, ka Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai "Ryanair" piemērojis vairāk nekā 255 miljonu eiro naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā tirgus stāvokļa izmantošanu, lai liegtu ceļojumu aģentūrām piekļūt tās pakalpojumiem.

AGCM norāda, ka "Ryanair" izmantojusi negodīgu stratēģiju, kas laika posmā no 2023. gada līdz vismaz 2025. gada aprīlim apgrūtināja ceļojumu aģentūrām apvienot "Ryanair" lidojumus ar citiem pakalpojumiem.

Šīs stratēģijas "mērķis bija bloķēt, apgrūtināt, sarežģīt vai sadārdzināt (ekonomiski vai tehniski) ceļojumu aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus mājaslapā "ryanair.com" kopā ar citu aviokompāniju piedāvātiem lidojumiem vai citiem ceļojumu un apdrošināšanas pakalpojumiem," skaidro konkurences uzraugs.

"Šī prakse mazināja aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus un kombinēt tos ar citu aviokompāniju lidojumiem un/vai papildu ceļojumu pakalpojumiem, tādējādi samazinot tiešo un netiešo konkurenci starp aģentūrām," uzsver AGCM.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uzņēmējs Īlons Masks izteicis iespēju iegādāties Īrijas zemo cenu lidsabiedrību "Ryanair", saasinoties viņa nesaskaņām ar aviokompānijas vadītāju Maiklu O'Līriju.

Masks sev piederošajā platformā "X" izveidojis aptauju, aicinot lietotājus izteikt savu viedokli, vai viņam vajadzētu iegādāties "Ryanair". Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 900 000 cilvēku.

Turklāt Masks jau vairākas dienas devis mājienus, ka viņš varētu iegādāties "Ryanair".

Tāpat Masks aicinājis atlaist O'Līriju un nodēvējis viņu par "īstu idiotu".

Nesaskaņas abu starpā radušās pēc O'Līrija sniegtās intervijas Īrijas radiostacijai "Newstalk".

"Ryanair" vadītājs intervijā noliedza iespēju izmantot Maska dibinātās kosmosa kompānijas "SpaceX" izstrādāto satelītsakaru sistēmu "Starlink", lai aviokompānijas lidmašīnās nodrošinātu bezvadu internetu. O'Līrijs lēš, ka šādas sistēmas ieviešana izmaksātu līdz pat 250 miljoniem dolāru gadā, jo tai nepieciešamo antenu izmantošana palielinātu lidmašīnu gaisa pretestību un to patērēto degvielu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" plāno palielināt bonusus saviem darbiniekiem par pieķertiem pasažieriem, kas mēģinājuši ienest lidmašīnās pārāk lielu rokas bagāžu.

Uzņēmuma vadītājs Maikls O'Līrijs paziņoja, ka viņš "nekādā ziņā neatvainojas" par to, ka tiek pieķerti cilvēki, kuri "apkrāpj sistēmu".

O'Līrijs preses konferencē Londonā sacīja reportieriem, ka aviosabiedrība plāno no novembra palielināt bonusus personālam pie iekāpšanas vārtiem, kas pārtver pasažierus ar pārāk lielu rokas bagāžu, no 1,50 eiro līdz 2,50 eiro par somu.

Paredzēts arī atcelt maksimālo robežu šādiem bonusiem, kas bija 80 eiro mēnesī.

Pasažieriem, kas lido ar "Ryanair" lidmašīnām, ir jāievēro stingri bagāžas noteikumi. Ja pasažieris aiznesis pārāk lielu somu līdz iekāpšanas vārtiem, par tās ievietošanu bagāžas nodalījumā paredzēts piemaksāt līdz 87 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" tīrā peļņa finanšu gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās decembra beigās, samazinājās līdz 30 miljoniem eiro, salīdzinājumā ar 149 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kritums skaidrojams ar Itālijas konkurences uzrauga AGCM lidsabiedrībai piemēroto naudassodu.

AGCM decembrī "Ryanair" piemēroja vairāk nekā 255 miljonu eiro naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā tirgus stāvokļa izmantošanu, lai liegtu ceļojumu aģentūrām piekļūt tās pakalpojumiem.

Tikmēr lidsabiedrības ienākumi pagājušajā ceturksnī pieauguši par 9% līdz 3,21 miljardam eiro.

"Ryanair" vadītājs Maikls O'Līrijs prognozē, ka aviokompānijas peļņa finanšu gadā kopumā varētu sasniegt 2,23 miljardus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" tīrā peļņa šajā finanšu gadā, kas noslēdzās jūnija beigās, veidoja 820 mijonus eiro, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 360 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums skaidrojams ar biļešu cenu palielināšanos.

"Ryanair" pagājušajā ceturksnī pārvadāja gandrīz 58 miljonus pasažieru, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada.

Tikmēr lidsabiedrības ienākumi pieauguši par 20% līdz 4,34 miljardiem eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" finanšu gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās septembra beigās, strādāja ar 1,7 miljardu eiro peļņu, un tas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums skaidrojams ar biļešu cenu palielināšanos.

Biļešu cenas finanšu gada pirmajos sešos mēnešos pieaugušas par 13%, bet otrajā ceturksnī - par 7%.

"Ryanair" pagājušajā ceturksnī pārvadāja 61,2 miljonus pasažieru, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada.

Tikmēr lidsabiedrības ienākumi pieauguši par 8% līdz 5,5 miljardiem eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RIX Rīgas lidosta šā gada aprīlī apkalpojusi 584 tūkstošus pasažieru, kas ir par 1 % vairāk nekā 2025. gada aprīlī. Pieaudzis arī apkalpoto lidojumu skaits un īpaši strauju kāpumu turpinājusi uzrādīt gaisa kravu apkalpošana.

Aprīlī lidostā apkalpoti 5514 lidojumi jeb par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt apstrādāto aviācijas kravu apjoms sasniedza 2825 tonnas, kas ir par 95 % vairāk nekā pērn aprīlī. Kopumā gada pirmajos četros mēnešos Rīgas lidosta apkalpojusi nedaudz vairāk par 2 miljoniem pasažieru.

Tiešo pasažieru skaits šā gada pirmajos četros mēnešos par 6 % pārsniedz pirmspandēmijas laika rādītājus, bet par 3 % atpaliek no pērnā gada rādītāja.

Transfēra un tranzīta pasažieru īpatsvars aprīlī bija par 5 % lielāks nekā pērn. Gada pirmajos mēnešos tas sasniedza 20 % no apkalpoto pasažieru kopskaita, bet salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri–aprīli pieaudzis par 4 %.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV atceļ Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" 2021.gadā noteiktās sankcijas, ceturtdien pēc aptuveni piecas stundas ilgās tikšanās Minskā ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko pavēstīja ASV prezidenta pārstāvis Džons Kols.

Rīkojumu nekavējoties atcelt ierobežojošos pasākumus Baltkrievijas lidsabiedrībai devis ASV prezidents Donalds Tramps, sacīja ASV prezidenta īpašā sūtņa Krievijas un Ukrainas jautājumos Kīta Kelloga vietnieks Kols.

"Tagad šo lēmumu, kas jau ir apstiprināts, pieņēmušas visas atbilstošās ministrijas un aģentūras - Valsts departaments, Tirdzniecības ministrija, Finanšu ministrija un citas organizācijas," Kola teikto citē Minskas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.

Sankcijas "Belavia" tika noteiktas 2021.gada jūnijā pēc lidsabiedrības "Ryanair" reisa Atēnas-Viļņa lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā un opozīcijas blogera Ramana Prataseviča aizturēšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Eksperti

Visticamāk, par valsts kārtējo piešprici airBaltic politiķi izvēlēsies lemt pēc vēlēšanām

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,16.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Šobrīd airBaltic ir tādā nogaidīšanas stadijā – lai tas attīstītos un spētu kaut kādā mērā konkurēt tirgū, tam ir steidzami nepieciešams finansējums. Līdz ar atteikšanos no IPO reālākais un praktiski vienīgais pozitīvais scenārijs ir valsts subsīdija, bet lēmums par tās piešķiršanu būtu politiska sevis iznīcināšana pirms vēlēšanām. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka šis lēmums netiks kustināts līdz pat vēlēšanām,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Eksperts norāda, ka, lai gan plānots nolīgt kārtējos biznesa konsultantus, kuriem būs jāizstrādā alternatīvi finansējuma piesaistes scenāriji, tomēr pie šī brīža situācijas avio nozarē jau šobrīd var apgalvot, ka vienīgais dzīvotspējīgākais scenārijs ir valsts atbalsts. Lai arī finanšu rādītājos ir vērojami uzlabojumi, tomēr lielo zaudējumu dēļ, sarežģītās situācijas nozarē un ierobežotā ģeogrāfiskā potenciāla dēļ maz ticams scenārijs ir kāda vērtīga investora piesaiste, kura plānos būtu attīstīt lidsabiedrību, nevis iegūt vērtīgos aktīvus.

“Maz ticams ir scenārijs, ka valsts par sviestmaizi vai “vienu eiro” izvēlēsies savu daļu atdot “Lufthansa” vai kādai citai aviosabiedrībai, kuras interese būtu iegūt lidsabiedrības floti, nevis to attīstīt kā reģionālo lidojumu centru. “airBaltic” ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, “airBaltic” ir garants tūrisma eksportam, atvedot uz Rīgu lielu skaitu tūristu gadā, un Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus ar vairāk nekā 50% reisiem tas ir enkurklients Rīgas lidostai un tās veiksmes stāsts. Šobrīd ambiciozus attīstības plānus ir pieteikusi Viļņas lidosta, līdz ar tās paplašināšanos uzsākot arī cenu karus, par ko liecina arī Ryanair paziņojumi. Tas nozīmē, ka, pazaudējot “airBaltic”, Latvija var zaudēt tās priekšrocības ar Lietuvu. Mūsu valsts savulaik jau pazaudēja savas pozīcijas dzelzceļa kravu pārvadājumos, šis būtu risks arī zaudēt līdera pozīcijas pasažieru avio pārvadājumos, kas viennozīmīgi atstās ekonomisku ietekmi. Tāpēc maz ticams ir scenārijs, ka valsts atteiksies no savas līdzdalības avio kompānijas glābšanā, ja nenotiks brīnums un neatradīsies kāds vērtīgs investors, kas vēlēsies turpināt attīstīt “airBaltic” Latvijas intresēs,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lidostu padome (ACI) brīdinājusi, ka jaunā biometriskā robežkontroles sistēma EES, kas pilnībā sāka darboties 10. aprīlī, ir radījusi stundām garas rindas lidostās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Itālijā un Grieķijā, un līdz vasaras tūrisma sezonai situācija draud pārvērsties "sabrukumā", ziņo laikraksts "The Guardian".

ACI Eiropas filiāles vadītājs Olivjē Žankovecs sacīja, ka jau tagad visnoslogotākajās stundās pasažieriem jāgaida līdz pat trim stundām. "Ryanair" izpilddirektors Maikls O'Līrijsnosauca sistēmu par "pilnīgu apkaunojumu un haosu" un salīdzināja to ar "sodu par breksitu". Viņš aicināja atlikt pilnīgu EES ieviešanu līdz oktobrim, norādot, ka dažās lidostās rindas ir līdz pat četrām stundām.

Nozares pārstāvji ir pieprasījuši, lai Eiropas Komisija ļautu robežkontroles dienestiem pilnībā apturēt sistēmas darbību, ja kavēšanās ir pārmērīga.

Milānas Linates lidostā no 156 pasažieriem "EasyJet" reisā uz Mančestru tikai 34 paspēja iekāpt lidmašīnā - pārējie 122 pasažieri netika laicīgi noformēti, un lidmašīna izlidoja bez viņiem. Aviokompānija piedāvāja bez maksas pārplānot biļetes, bet atteicās uzņemties atbildību par šo incidentu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) augstākā tiesa ceturtdien atcēla Eiropas Komisijas (EK) lēmumu apstiprināt Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" glābšanas plānu, kura nolūks bija palīdzēt vienai no pasaulē lielākajām lidsabiedrībām pārvarēt koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Tādējādi ES Tiesa saglabājusi spēkā ES Vispārējās tiesas 2023. gadā pieņemto spriedumu, ar kuru tā atcēla EK pieņemto lēmumu apstiprināt sešu miljardu eiro piešķiršanu "Lufthansa".

"Lufthansa" šo ES otras augstākas tiesas spriedumu bija pārsūdzējusi ES augstākajā tiesā.

ES Vispārējā tiesa bija pareizi secinājusi, ka EK ir pārkāpusi ārkārtējos noteikumus, kas tika ieviesti, lai ļautu valdībām atbalstīt ekonomiku krīzes laikā, teikts ES Tiesas paziņojumā.

Taču, ņemot vērā, ka valsts nodrošinātā finanšu palīdzība jau ir atmaksāta, šobrīd nav skaidrs, vai šis tiesas lēmums radīs kādu ietekmi uz "Lufthansa".

Iepriekš ES Vispārējā tiesa, veicot šī glābšanas plāna izvērtēšanu pēc konkurējošo lidsabiedrību "Ryanair" un "Condor" iesniegtajām sūdzībām, bija noraidījusi, ka EK kļūdaini uzskatījusi, ka "Lufthansa" nespēj aizņemties līdzekļus finanšu tirgos, kļūdaini novērtējusi lidsabiedrības ietekmi vairākās lidostās un atbalstījusi nosacījumus, kas nav nodrošinājuši efektīvu konkurenci starp aviokompānijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā interpretācijā var dēvēt par ķīviņiem. Publiskajā komunikācijā dažubrīd izskatās, ka šīs partijas ir divās dažādās koalīcijās. Lielisks piemērs ir pēdējais ķīviņš par 30 miljonu aizdošanu nacionālajai lidkompānijai airBaltic.

No vienas puses, ZZS tēloja, ka ir aizvainoti par koku skandālu un visu to slikto, ko Progresīvie bija pamanījušies pateikt par Latvijas Valsts mežu negūto peļņu aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, tādēļ, raugi, kredīts nav dodams. Es vismaz tā sapratu, lai gan oficiāli dokumenti ir kārtībā un iemesls cits. Citādi, naudu dos, Zemkopības ministrs Armands Krauze sēž savā krēslā un pat neizskatās iesprindzis par Progresīvo retoriku iepriekš. No otras puses, zemnieki ne reizi vien ir pamanījušies sarunāt šķērsām Progresīvo naratīviem. Var sākt kaut ar Stambulas konvenciju un beigt ar minēto aizdevumu, kur debates krasi noslēdza premjere Evika Siliņa.