Valsts policijas darbinieki nākuši uz pēdām kādam 1975.gadā dzimušam vīrietim, kurš pirms 12 gadiem Latvijā veicis vairākas bruņotas laupīšanas personu grupā un divpadsmit gadus slēpās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti. Šā gada oktobra sākumā Krievijas kolēģi, vadoties pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, vīrieti aizturēja Krievijas Federācijā. Šobrīd tiek lemts jautājums par viņa izdošanu Latvijai.

1975.gadā dzimušais vīrietis noziedzīgās grupas sastāvā 2004.gada pavasarī un vasarā veica četras bruņotas laupīšanas uz Latvijas autoceļiem. Bruņotais grupējums, izliekoties par tiesībsargājošo instanču pārstāvjiem, pārvietojās automašīnā, kura aprīkota ar bākugunīm un, izmantojot policijas zizli, piespieda lielkravas automašīnu vadītājus apstāties. Tādā veidā personu grupa nolaupīja svešu kustamu mantu par kopējo summu vismaz 149 440 latu vērtībā.

Uz autoceļiem Rīga–Jelgava un Jelgava–Dobele–Annenieki noziedzīgā grupa nolaupīja divas lielkravas automašīnas ar pilnām benzīna cisternām. Pēc tam, kad grupējums benzīnu nodeva tālākai realizācijai, vienu no kravas automašīnām sadedzināja Ķekavas novadā, bet otru atstāja kādā pamesta ceļa malā. Savukārt abās sekojošajās laupīšanas reizēs noziedzīgais grupējums pievērsās tādām kravas automašīnām, kas aprīkotas ar refrižeratoru. Viena tāda laupīšana notika uz autoceļa Rīga – Ainaži, bet otra uz autoceļa Rīga – Veclaicene. Vienu no šīm automašīnām noziedznieki paspēja realizēt, pārdodot Krievijas Federācijā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas martā, veicot 30 kratīšanas, apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas, kā arī veica noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros. Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, informē VID.

Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas, kā arī pārtikas eļļas, iepirkšanu no ES ražotājiem, galvenokārt Polijā, Igaunijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, par cenu ar 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi un tās pārdošanu ar PVN gaļas izstrādājumu ražotājiem, tai skaitā arī lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Veicot šīs darbības, noziedzīgais grupējums realizēja gaļu un pārtikas eļļu par zemāku cenu, nekā tā ir vidēji tirgū legālās izcelsmes produkcijai. Šāda veida gaļas iepirkšana varētu radīt šaubas par tās kvalitāti un atbilstību prasībām. VID izmeklēšanas ietvaros pārbaudīs arī informāciju par iespējamu gaļas izcelsmi no citām valstīm.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts policiju un Rīgas pašvaldības policiju apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas, īstenojot nelikumīgu valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apjoma samazināšanu, nodarīja kaitējumu valsts budžetam vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Kā informē VID, noziedzīgais grupējums noziedzīgajos nodarījumos iesaistīja savus radiniekus un tuvus paziņas, un noziedzīgo darbību rezultātā iegūtos līdzekļus izmantoja greznas dzīves nodrošināšanai, pērkot īpašumus, ekskluzīvas automašīnas un dodoties eksotiskos ceļojumos.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji trīs šā gada jūnijā uzsāktu kriminālprocesu ietvaros pagājušajā nedēļā īstenoja vērienīgu pirmstiesas izmeklēšanas darbību kopumu. Minēto kriminālprocesu laikā tika veiktas 87 kratīšanas noziedzīgajā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kratīšanu laikā izņemti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, kodu kalkulatori, dokumenti un citi nozīmīgi lietiskie pierādījumi.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas pagājušajā nedēļā, veicot 14 kratīšanas Rīgā un Jēkabpilī, apturēja kāda noziedzīga grupējuma darbību, informē VID.

Noziedzīgais grupējums, izveidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu darījumu ķēdes, laika periodā no 2014.gada līdz 2015.gadam izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas un par aizdomās turamām atzītas piecas personas. Divas no tām uzskatāmas par noziedzīgā nodarījuma organizatoriem; pie tam viena no tām jau iepriekš ir nonākusi VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā un figurējusi VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētajos kriminālprocesos.

Kriminālprocess pret apturēto noziedzīgo grupējumu tika uzsākts 2015.gada maija beigās saskaņā ar Krimināllikumu. Minētā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji pagājušās nedēļas nogalē kopumā veica 14 kratīšanas Rīgā un Jēkabpilī noziedzīgās shēmas dalībnieku dzīvesvietās, birojos un automašīnās. Kratīšanu laikā tika izņemti grāmatvedības dokumenti, datori, zīmogi, kodu kalkulatori, kā arī skaidra nauda 10 000 eiro apmērā.

Drošības policija (DP) sākusi izmeklēšanu, lai uzzinātu, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotās pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa atzītu par pamatotu aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.

Par šo gadījumu DP darbinieki ir iztaujājuši arī masu mediju pārstāvjus.

VK septembra beigās vērsās DP ar diviem iesniegumiem. Pirmais bija konfidenciāls un tika nosūtīts SAB un DP ar konkrētu fizisko personu vārdiem un uzvārdiem un citām iesaistītām personām, kuras centās VK ietekmēt valsts pārstāvības lietā.

Otrs iesniegums, kas tika adresēts tikai DP, bija par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem.

DP aģentūra LETA noskaidroja, ka, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, ir sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Šī gada martā, veicot 30 kratīšanas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldei (FPP) izdevās apturēt noziedzīga grupējuma darbību, kurš, nodarbojoties ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no ES valstīm, izvairījās no nodokļu nomaksas un veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros, informē VID.

Šī gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu lietā iesaistītās juridiskas personas norēķinu kontos esošajiem naudas līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Papildus VID FPP pieņemts lēmums piemērot juridiskajai personai piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

2015.gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu kādas juridiskās personas norēķinu kontā esošiem finanšu līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Arests minētajiem finanšu līdzekļiem tika piemērots, lai nodrošinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu segšanu, kā arī, lai juridiskai personai varētu piemērot kādu no piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidiem, vai iespējamu likvidāciju, vai naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Vismaz 68 cilvēki gājuši bojā un vairāk nekā 170 guvuši ievainojumus uzbrukumā iepirkšanās centram Kenijas galvaspilsētā Nairobi. Uzbrukumu sarīkoja islāma fundamentālistu grupējums al-Shabab.

Grupējuma kaujinieki iepirkšanās centrā Westgate gūstā sagrābuši nezināmu skaitu cilvēku, kurus solījuši nogalināt, ja Kenijas drošības spēki centīsies ielauzties ēkā. Uzbrukumu grupējums ārvalstnieku un bagāto kenijiešu vidū iecienītajam tirdzniecības centram sarīkojis, atriebjoties par Kenijas bruņoto spēku militārajām operācijām kaimiņos esošajā Somālijā.

Grupējums jau iepriekš brīdinājis, ka gatavojas veikt uzbrukumus Kenijā, ja Somāliju nepametīs šīs valsts karaspēks. Kenijas karaspēks pilsoņu kara izpostītajā Somālijā atrodas Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misijas ietvaros. Kenijas karaspēks Somālijā vairākkārt guvis virsroku pār al-Shabab grupējumu.

Pēc plašas policijas operācijas likvidēta starptautiska kibernoziedznieku banda, kas aktīvi darbojusies Itālijā, Spānijā, Polijā, Lielbritānijā, Beļģijā un Gruzijā, trešdien paziņojis Eiropols.

Policija veikusi reidus 58 īpašumos un arestējusi 49 cilvēkus.

Lielākā daļa aizdomās turamo ir no Nigērijas, Kamerūnas un Spānijas.

Saskaņā ar Eiropola sniegto informāciju grupējums uzlauzis vidēju un lielu Eiropas uzņēmumu datorus un fiksējis visu komunikāciju, kas saistīta ar maksājumu pieprasījumiem.

Pēc tam grupējums informējis uzņēmumu klientus, lai pārskaita naudu uz kontiem, kurus patiesībā kontrolē grupējums. Nauda no šiem kontiem nekavējoties izņemta un pārskaitīta ārpus Eiropas Savienības (ES) caur izsmalcinātu naudas atmazgāšanas pārskaitījumu tīklu, atklāja Eiropols.

Eiropols paziņoja, ka paralēlā izmeklēšanā atklājusies starptautiska krāpšana sešu miljonu eiro apmērā, kas pastrādāta īsā laika posmā.

Ar restorānu tīkla Gan Bei īpašniekiem saistītā organizētā noziedzīgā grupa katru mēnesi no uzņēmuma kases aparātiem izzagusi aptuveni 700 000 līdz 800 000 eiro skaidras naudas jeb 50% no mēneša apgrozījuma. Finanšu policija vakar aizturējusi septiņus šīs grupas dalībniekus, tostarp Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu, kura bijusi viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis šodien preses konferencē ne apstiprināja, ne noliedza, ka kratīšanas un aizturēšanas būtu veiktas restorānu Gan Bei īpašnieka Lage Ko birojā un restorānos, taču apstiprināja, ka starp vakar aizturētajiem un apcietinātajiem ir arī Saeimas deputāta Potapkina sieva Gaļina Karmača, kura ir Lage Ko līdzīpašniece.

VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informēja, ka kopumā 9.decembrī un 10.decembrī veiktas 30 kratīšanas. Kopumā ir aizturēti septiņi cilvēki, no kuriem pieci cilvēki ir organizētā noziedzīgā grupējuma kodols. Podiņš apstiprināja, ka Potapkina sieva bija viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām. Patlaban no aizturētajām personām apcietinājumā atrodas divas personas. Šodien notiek tiesas sēde, kurā tiek lemts par drošības līdzekli trešajai personai, kurai VID arī rosinājis piemērot apcietinājumu.

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Kopīgā izmeklēšanā Kaspersky Lab, Eiropols un Interpols ir atklājuši nepieredzētu kibernoziedzīgu operāciju, kuras ietvaros uzbrucēji ir nozaguši miljardu ASV dolāru. Kiberzagšana ir turpinājusies divus gadus un skārusi aptuveni 100 finanšu iestāžu visā pasaulē. Eksperti uzskata, ka šajā skandalozajā incidentā ir vainojams starptautisks Krievijas, Ukrainas, vairāku Eiropas valstu, kā arī Ķīnas kibernoziedznieku grupējums, vēsta Kaspersky Lab.

Noziedzīgais grupējums, kas ir ieguvis nosaukumu Carbanak, izmantoja mērķuzbrukumiem raksturīgus paņēmienus, taču atšķirībā no daudziem citiem incidentiem šī laupīšana iezīmē jaunu posmu: tagad kibernoziedznieki var zagt naudu tieši no bankām, nevis lietotājiem.

Bandas Carbanak kibernoziedznieku darbība ir skārusi aptuveni 100 banku, maksājumu sistēmu un citu finanšu iestāžu gandrīz 30 valstīs, tostarp ASV, Krievijā, Vācijā, Ķīnā, Ukrainā, Kanādā, Honkongā, Taivānā, Rumānijā, Francijā, Spānijā, Norvēģijā, Indijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā, Pakistānā, Nepālā, Marokā, Islandē, Īrijā, Čehijā, Šveicē, Brazīlijā, Bulgārijā un Austrālijā.

Turcijas lielākās pilsētas Stambulas Ataturka lidostā otrdienas vakarā uzspridzinoties trīs teroristiem pašnāvniekiem un teroristu sarīkotajā apšaudē nogalināti 36 cilvēki, to vidū arī ārzemnieki, bet 136 ievainoti, un Turcijas amatpersonas pieļauj, ka teroraktu varētu būt sarīkojis džihādistu grupējums Islāma valsts.

Pagaidām par teroraktu neviens nav uzņēmies atbildību.

Nav ziņu, ka bojāgājušo vai ievainoto vidū ir Latvijas pilsoņi.

Turcijas premjerministrs Binali Jildirims, kurš ieradās notikuma vietā, žurnālistiem teica, ka uzbrucēji ieradušies taksometrā, un, pēc sākotnējām ziņām, uzbrukumā vainojams grupējums Islāma valsts.

«Sākotnējie pierādījumi liecina par "Daesh» [Islāma valsti], sacīja Jildirims. Teroraktus Turcijā mēdz rīkot arī kurdu separātisti.

Pagaidām Turcijas amatpersonas nav sniegušas informāciju par nogalināto ārzemnieku pilsonību.

Turcijas mediji vēsta, ka teroristi taksometrā ieradušies pie starptautiskā termināļa ieejas, vispirms atklājuši uguni no Kalašņikova automāta un pēc tam uzspridzinājušies. Sociālajos tīklos izplatītajos videonovērošanas kameru ierakstos redzams, ka notiek sprādziens pie termināļa ieejas, bet vēl viens uzbrucējs, kas ģērbies melnā, ieskrien termināļa ēkā, domājams, pēc policijas lodes trāpījuma nokrīt, un uzspridzinās.

#Grupējums organizēja nelegālu degvielas apriti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2014. gada nogalē apturēja vērienīgu noziedzīgu grupējumu, kas organizēja nelegālu degvielas apriti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Izmeklēšanas gaitā tika arestēti divi miljoni eiro, kas tuvākajā laikā tiks ieskaitīti valsts budžetā, informē VID.

Lai gan personas, kam tika izņemti šie naudas līdzekļi, apstrīdēja toreizējo tiesas lēmumu, tomēr šī gada 19.janvārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atstāja to spēkā un atzina minētos divus miljonus eiro par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitāmiem valsts budžetā.

Minētos divus miljonus eiro VID Finanšu policijas pārvalde arestēja 2014. gada 24.novembrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocess par vairāku savstarpēji saistītu personu izdarītu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, kas veikta Latvijā un citās ES dalībvalstīs, tika uzsākts pret organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojās degvielas jomā. Grupējums organizēja degvielas ievešanu akcīzes preču noliktavās Latvijā. Tālāk ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas tika īstenota sarežģīta darījumu shēma, kuras gaitā tika iesaistītas akcīzes preču noliktavas citās ES dalībvalstīs un panākts, ka par brīvam apgrozījumam izlaistajiem naftas produktiem netika samaksāts akcīzes nodoklis ne Latvijā, ne citās ES valstīs.

Prokuratūra pagaidām nav lūgusi Saeimas piekrišanu deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) izdošanai kriminālvajāšanai, taču, iespējams, viņa iesaistīta 3,6 miljonu eiro atmazgāšanas krimināllietā, kuru nesen Finanšu policijas pārvalde (FPP) nodeva prokuratūrai.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka prokuratūra lietu, kurā aizdomās tiek turēta deputāte, ir saņēmusi, taču procesa virzītājs pagaidām nav lūdzis parlamentam izdot deputāti apsūdzības uzrādīšanai. Eiduka gan atturējās prognozēt, kad tas varētu notikt.

Iespējams, ka Ločmele-Luņova ir saistīta ar FPP nesen Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 eiro) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 eiro). Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret 33 personām. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka deputāte būtu iesaistīta tieši šajā lietā, neminot nevienas personas vārdu vai uzņēmuma nosaukumu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu apturējušas starptautiska noziedzīga grupējuma darbību, kas laika posmā no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada maijam izvairījās no nodokļa nomaksas, izkrāpa pievienotās vērtības nodokli un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Kā informē VID, noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā, bet Lietuvas valsts budžetam aptuveni 2,5 miljonu eiro apmērā. Aizturētas 12 personas, sešām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Izmeklēšanas gaitā VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas noskaidroja, ka noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus.

Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas klienti (patiesā noziedzīgā labuma guvēji), kuri darbojās alkohola, pārtikas ražošanas un tirdzniecības, kā arī būvmateriālu tirdzniecības jomā, iegādājās sev nepieciešamo preci (tai skaitā, cukuru, eļļu, sieru, būvmateriālus) no ārvalstu uzņēmumiem Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā un citās valstīs, taču PVN atskaitēs uzrādīja, ka prece iegādāta no Latvijā reģistrētiem noziedzīgās grupas kontrolē esošiem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumu apmēru valsts budžetā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas 2014.gada 22.janvārī apturēja starptautiska noziedzīga grupējuma darbību, informē VID.

Noziedzīgais grupējums laika posmā no 2013.janvāra līdz 2014.gada janvārim izvairījās no nodokļa nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, tādējādi nodarot zaudējumus valsts budžetam 850,94 tūkstošu eiro apmērā (no tā izkrāptais PVN – 393,9 tūkstoši eiro).

Kriminālprocesa ietvaros vienlaicīgi veiktas 38 kratīšanas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Saistībā ar starptautiski apturētā noziedzīgā grupējuma darbību VID Finanšu policijas pārvaldē 2013.gada novembrī tika uzsākti trīs kriminālprocesi saskaņā ar Krimināllikumu.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas klienti savās pievienotās vērtības nodokļa atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma valsts budžetā maksājamo nodokļu apmēru.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji, veicot vairāk nekā 30 kratīšanas, Rīgā apturēja kādas organizētas personu grupas darbību, kas laikā no 2014.gada janvāra līdz šā gada maijam izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turētām ir atzītas astoņas personas un četras no tām ir uzskatāmas par noziedzīgā nodarījuma organizatoriem.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, tika noskaidrots, ka noziedzīgais grupējums, izmantojot vairāku uzņēmumu datus un kredītiestāžu kontus, organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un legalizētu noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Apturētais grupējums, kas nodarbojās ar autoriepu tirdzniecību un elektronisko ierīču tirdzniecību internetveikalos, veica faktisku preču piegādi no Eiropas Savienības valstīm ar 0 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi un realizēja tās Latvijā, nesamaksājot valsts budžetā PVN. Tādējādi VID tika radīts priekšstats, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un uzņēmumi ieguva tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā pusmiljona eiro (583 503 eiro) apmērā, kas turpmākajā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tiks precizēts.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 eiro) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 eiro). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret 33 personām, informē VID.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka organizētās noziedzības grupējums nepilna pusotra gada garumā izvairījās no PVN maksājumu nomaksas, izmantojot nepatiesas informācijas saturošus darījumu apliecinošus dokumentus – radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā rezultātā tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot valstij mantiskus zaudējumus lielā apmērā. Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētās noziedzības grupas rīcībā, tika izmantotas fiktīvi noslēgtas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību. Fiktīvo darījumu ķēdē tika iesaistīti vairāk nekā 70 gan reāli strādājošu, gan fiktīvu uzņēmumu, tajā skaitā arī Lietuvā, Ķīnā un Singapūrā reģistrēti uzņēmumi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību "Omega" un Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljonu maija izskaņā aizturēja organizētu personu grupu.

Aizturēšana notika, veicot kriminālprocesuālās darbības kriminālprocesā, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par organizētas grupas iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 5 000 000 eiro apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros Nodokļu un muitas policijas darbinieki Rīgā un Pierīgā veica 26 kratīšanas iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, t.sk. mobilie telefoni, datori, datu nesēji, serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti, ārvalstu banku kalkulatori, narkotiskās vielas un skaidra nauda kopsummā ap 100 000 eiro.