Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

13.Saeimā ievēlēto partiju sarunās par valdības izveidi vērojams zināms progress, taču vēl nepieciešamas intensīvas sarunas, lai līdz pirmajai nākamās Saeimas sēdei būtu lielāka skaidrība par iespējamo koalīciju, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis otrdien Rīgas pilī tikās ar 13.Saeimā ievēlētās partijas «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informējuši Valsts prezidentu par līdzšinējās partiju sarunās sasniegto, turpmāko valdības veidošanas procesu un darāmajiem darbiem.

«Potenciālie Ministru prezidenta amata kandidāti nenoraidīja iespēju strādāt koalīcijā arī tad, ja konkrētais politiķis personīgi nebūs Ministru prezidents,» atzīmēja Valsts prezidents.

Ja gadījumā Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, žurnālistiem pastāstīja politiķis.

Ušakovs kritizēja apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto lēmumprojektu, ar kuru iecerēts atlaist galvaspilsētas domi.

Ušakovs atzīmēja, ka likumprojektā norādīts, ka domes atlaišanas gadījumā pašvaldības pagaidu administrāciju vadīs VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš. Ušakovs uzsvēra, ka Draudiņš ir izbijis Rīgas domes deputāts un viņa vārds vairākkārt esot bijis saistīts ar korupcijas skandāliem. «Nedomāju, ka šāda cilvēka iecelšana amatā būtu atbilstoša. Es pēc būtības aicinu ministru [Gerhardu] atgriezties pie tā, ko viņš teica [VL-TB/LNNK] kongresā - ka domes atlaišanai nav tiesiska pamata, jo tas tā tiešām ir,» sacīja mērs.

Saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību, desmit uzņēmumi iesnieguši kolektīvās atlaišanas paziņojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kopumā par 1660 darbinieku plānotu atlaišanu, ziņo aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļā.

Atlaišanas paziņojumi saņemti no transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm.

Tostarp par darbinieku atlaišanu ziņojuši arī uzņēmumi, kas darbojas ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī apstrādes rūpniecības jomās.

NVA apkopotie dati par pirmdienu liecina, ka valstī ir 59 104 bezdarbnieku, no kuriem 1047 reģistrēti pagājušajā nedēļā.

NVA ziņojumi liecina, ka kopš 18.marta uzņēmumu ziņotie kolektīvās atlaišanas darbinieku apmēri ir pieauguši par teju četrām reizēm.

Jau ziņots, ka 18.martā NVA bija saņēmusi piecu uzņēmumu paziņojumus par kopumā 429 līdz 454 darbinieku plānoto atlaišanu, savukārt 20.martā aģentūrā vēstīts jau kopumā par 699 līdz 724 darbinieku kolektīvo atlaišanu no astoņiem uzņēmumiem.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams šodien apmierinājis partijas "Alternative" pieteikumu un noteicis, ka Rīgas domes vēlēšanām jānotiek šī gada 2.maijā, nevis sākotnēji plānotajā 25.aprīlī, liecina tiesas spriedums.

Ar šo spriedumu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) uzdots mainīt Rīgas domes vēlēšanu nolikumu, nosakot jauno datumu.

Tiesas spriedums ir izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Pilns spriedums tiks sastādīts 18.martā un būs pieejams tiesas kancelejā pēc plkst.16.

Pieteikumu tiesā iesniedza partijas "Alternative" valdes locekļi Vadims Baraņņiks un Aleksandrs Mirskis.

CVK pārstāve Laura Zaharova aģentūrai LETA sacīja, ka par sprieduma pārsūdzēšanu tiks lemts pēc pilna tiesas sprieduma saņemšanas un iepazīšanās ar tiesas argumentāciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Ādažu novada domes sēdē šodien no amata gāzts domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (ZZS), par kura atsaukšanu nobalsojuši viņa koalīcijas partneri.

Deputāti nekavējoties organizējuši jauna domes priekšsēdētāja vēlēšanas, kurās piecas koalīcijas partijas izvirzījušas Normunda Zviedra (V) kandidatūru, savukārt seši opozīcijā esošie Reģionu alianses deputāti atkārtoti šim amatam izvirzījusi nupat gāzto Sprindžuku.

Aizklātā balsojumā Sprindžuka veidotā piecu partiju koalīcija nobalsoja par savu jauno favorītu Zviedri, bet Sprindžukam ar opozīcijas atbalstu bija par maz, lai nosargātu savu amatu.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, Zviedris 2011.gadā pabeidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un ieguvis sporta pedagoga izglītību, viņš ir SIA Zviedri un SIA Centrs V valdes loceklis. Zviedris 2009.gadā izcīnījis Latvijas čempiona titulu MTB riteņbraukšanā.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Eiropas ekonomikas galvenā dzinējspēka - Vācijas - nespēja izveidot koalīciju pēc šā gada rudenī notikušajām vēlēšanām gan izbrīnīja, gan darīja bažīgus daudzus ne tikai pašā Vācijā, bet arī daudzviet citur Eiropā.

Šāda reakcija nav pārsteidzoša, jo Vācijas gan politiskā, gan ekonomiskā stabilitāte ļoti cieši ietekmē to, kā dzīvo un attīstās pārējās Eiropas valstis. Nule kā izveidojusies situācija arī pašai Vācijai ir jaunums, jo tā vairākas desmitgades bija peldējusi kā liels, stabils kuģis stingri nospraustā virzienā, ar tādiem valdības vadītājiem, kuri cauri gadiem ilgstoši spēja saglabāt savus amatus. Arī šā brīža kanclere Angela Merkele šajā amatā jau pavadījusi 12 gadus un ir gatava to darīt vēl. Tam it kā arī nelika šķēršļus šī gada vēlēšanu rezultāti, taču arī Vācijā valdošās iekšējās pretrunas tomēr darīja savu, un izveidot tā saukto Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu tādas partijas kā Merkeles CDU/CSU zaļie un liberālā FDP, neizdevās.

Ceturtdien Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās «Mūsu partijas» atbalstu ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš (S).

Trešais domē pārstāvētais politiskais spēks - Latgales partija - jau iepriekš pauda, ka Eigims un Elksniņš izveidojuši jaunu koalīciju, taču līdz šim neviens no politiķiem neapstiprināja, ka Elksniņu varētu virzīt mēra amatam.

«Saskaņas» deputāts, kurš iepriekš aktīvi aģitējis uz ārkārtas vēlēšanām, nebija vienīgais apstiprināšanai virzītais kandidāts. Viņu amatam virzīja kolēģis Valērijs Kononovs (S), aicinot atmest nesaskaņas un vērtēt to kā «nopietnu soli un piedāvājumu».

Savukārt Latgales partijas deputāts Aivars Broks norādīja, ka, ja jau «Saskaņa» un «Mūsu partija» vienojušās vadīt domi, tad mēra amatam būtu izskatāma arī Eigima kandidatūra, taču Eigims atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, un tā balsošanai netika piedāvāta.

Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) pēc "Apvienotā saraksta" (AS) lūguma līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās ieturēs pauzi.

Pēc Siliņas vārdiem, AS lūgusi laiku lēmumu pieņemšanai saistībā ar jaunās valdības veidošanu, taču nekonkretizēja, par ko tieši AS šajā laikā plānojusi izšķirties.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai no AS tiek gaidīta atbilde, vai viņi ir gatavi iet vienā valdībā kopā ar "Progresīvajiem" vai Nacionālo apvienību (NA), Siliņa atbildēja: "Es gaidu viņu lēmumu, vai viņi ir gatavi strādāt tādā plašākā koalīcijā, kādu mēs viņiem varētu piedāvāt. Tas ir viņu uzdevums izlemt, vai viņi ir gatavi strādāt, vai nē. Es katrā ziņā [pēc trešdienas] ilgi negaidīšu, ja būs vēl kādas ļoti garas diskusijas."

Respektējot AS lūgumu līdz trešdienai partiju apvienības iekšienē pārrunāt valdības veidošanas jautājumus, oficiālas sarunas starp partijām otrdien nenotiks, reizē turpināsies neformālas konsultācijas, norādīja Siliņa, piebilstot, ka "ir cieņpilni" pēc AS lūguma sagaidīt viņu lēmumus. Vienlaikus politiķe cer, ka trešdien, 30.augustā, tikšanās laikā varēs informēt Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par nākamās koalīcijas sastāvu, taču to ietekmēšot AS izšķiršanās.

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē apstiprinājis grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.

Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

"Šodien valdībā apstiprināti grozījumi, kas ļaus darba devējam saglabāt esošās darba vietas un noturēt darbiniekus. Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Valdība šodien nolēmusi, ka ministri 16.marta pasākumos nepiedalīsies, šodien žurnālistus informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Uzklausot drošības iestāžu sniegto informāciju, ministri piekrituši šādam lēmumam. Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) vēlmi doties gājienā, Kozlovskis uzsvēra, ka ir jājautā pašam ministram, kāds būs viņa gala lēmums.

Cilinskis valdības balsojumā par nepiedalīšanos 16.marta gājienā esot balsojis pret.

Par valdības lēmumu būs arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) rīkojums.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka šajā gadījumā nav runa par pulcēšanās vai vārda brīvību un ikviens var pieminēt savus ģimenes locekļus. «Mūsu valsts savus karavīrus godina 11.novembrī, Lāčplēša dienā,» teica Pildegovičs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien parakstīs rīkojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata.

Straujuma preses sekretārs Andis Blinds apliecināja - ja ministrs ir paziņojis, ka tiešām nemaina savu nodomu par došanos 16.martā gājienā pie Brīvības pieminekļa, Ministru prezidentei nekas cits neatliek, kā parakstīt rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata. Cilinskis arī vakar, tiekoties ar valdības vadītāju, ir apliecinājis, ka gājienā piedalīsies. Un šodien to izdarījis arī publiski.

Straujuma pauž, ka šodien aprit 48 stundas, kopš viņa brīdinājusi koalīcijas partnerus par savu rīcību gadījumā, ja ministrs lēmumu nemainīs. Atbrīvot ministru no amata ir ne tikai viņas tiesības, bet arī pienākums, jo ministrs nav ievērojis valdības lēmumu. Straujuma atgādina, ka Cilinskim bija iespēja izvērtēt savu lēmumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus normatīvajos noteikumos, kas nosaka kārtību krājaizdevu sabiedrībām, kāda informācija tām jāiekļauj savos gada pārskatos, informē FKTK.

Ņemot vērā samērīgumu, turpmāk mazas krājaizdevu sabiedrības tiks atbrīvotas no atsevišķas informācijas atklāšanas vadības ziņojumā. No pašlaik strādājošajām 34 krājaizdevu sabiedrībām minēto atbrīvojumu varēs izmantot 28 krājaizdevu sabiedrības.

Minēto noteikumu grozījumi ietver vairākas izmaiņas. Saskaņā ar direktīvā 2013/34/ES noteikto papildināts un precizēts vadības ziņojumā atklājamās informācijas apjoms, kas ietver arī nefinanšu informācijas un informācijas par pajām atklāšanu.

Izslēgta prasība par ārkārtas posteņu atsevišķu uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un noteikts, ka ārkārtas ienākumus un izdevumus atspoguļo posteņos "Citi ienākumi" un "Citi izdevumi", vienlaikus noteikts, ka informācija par ārkārtas ienākumu un izdevumu apmēru un būtības aprakstu jāsniedz gada pārskata pielikumā.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē noticis vēl viens sprādziens, ziņo euronews. Tas nograndis Schuman metro stacijā netālu no Eiropas Savienības ēkām.

Sprādziens noticis neilgi pēc diviem sprādzieniem Briseles lidostā. Sprādziens bijis arī Maelbeek metro stacijā.

Patlaban zināms, ka uzbrukumos Briselē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

No amata atstādinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs trešdien, 26.martā, iecelts par Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) valdes priekšsēdētāju, vēsta Diena.lv.

Šo faktu Dienai apstiprinājis arī pats Antonovs, piebilstot, ka piekritis šo posteni ieņemt, jo labi orientējas pašvaldību jautājumos.

Antonovs nav arī neslēpis, ka apzinās – tiesāšanās par atbrīvošanu no VARAM valsts sekretāra amata varētu būt ilgstoša, taču viņš arī necerot, ka uzvaras gadījumā tiks amatā atjaunots.

Antonovs Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētāja krēslā nomainīs Ervīnu Straupi (GKR), kurš šo amatu pameta 3.martā. Straupe RNP vadīja kopš tā dibināšanas 2011.gada decembrī.

Savukārt Antonovs no VARAM valsts sekretāra amata atstādināts pēc toreizējā VARAM minsitra Eināra Cilinska (NA) ierosinājuma, kam par pamatu minēta «būtiska kaitējuma radīšana valsts interesēm».

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.