Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

«Apšaubāma iniciatīva ir vienkāršota pieeja atsevišķu tirdzniecības telpu un kases aparātu nodalīšanai alkohola tirdzniecībai. Tas atbalsta lielo tirdzniecības tīklu biznesu, kuri to spējīgi īstenot lielākās telpās un ar atbilstošām investīcijām. Ko darīt lauku veikala īpašniekam - telpu nenodalīsi, kases aparātu otru nopirkt un izvietot arī nav viegli,» komentējot Veselības ministrijas virzīto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam portālam db.lv sacīja a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

«Atteikties no alkohola tirdzniecības - citu iepirkšanās vietu bez nelegālajām miestā bieži vien nemaz nav... Iegūst visi, tikai ne tas mazais bizness, par kura attīstību visi skaļi iestājas,» viņš piebilda.

Runājot par VM plānu, V. Kaže norādīja, ka «virkne priekšlikumu pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību un veicinās mērenību alkohola patēriņā - galvenokārt tie, kas vērsti uz pastiprinātu kontroli pār alkohola apriti».

«Pozitīvi vērtējama sodu efektivizācija par alkohola tirdzniecību nepilngadīgām personām, industrija no savas puses ir gatava iesaistīties, un to jau darām sabiedrības izglītošanas jautājumos alkohola lietošanas sakarā. To mēs redzam kā būtiskāko prioritāti - prevencijai ir jābūt svarīgākai par novēlotiem mēģinājumiem cīnīties ar sekām. Izglītots patērētājs būs arī mazāk tendēts riskēt un lietot nelegālu produktu - iegūs valsts (lielāki nodokļu ieņēmumi, mazāks slogs sociālajam un veselības budžetam), iegūs patērētājs (veselības kaitējuma samazinājums), sabiedrība (darba vietas un mazāka nelabvēlīgo sociālo faktoru ietekme), kā arī legālā industrija (netiek radīti nelegālajam tirgum labvēlīgāki apstākļi),» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti saņēma informāciju, ka Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā notiek nelikumīga alkohola tirdzniecība. Likumsargi uzsāka izmeklēšanu, kuras laikā aizturēja trīs personas. Tāpat tika atklāta nelikumīga alkohola ražotne, kopumā atsavināti 1823 litri nelegāli izgatavota alkohola, kā arī atklāta marihuānas audzētava ar trīs marihuānas stādiem, informē policijā.

Pirms kāda laika Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicija saņēma informāciju par iespējamu nelegāli izgatavotu alkoholisko dzērienu realizāciju Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā. Policijā tika uzsākts kriminālprocess un izmeklēšana. Pārbaudot operatīvo informāciju, likumsargiem izdevās noskaidrot, ka ar šo nelegālo rūpalu nodarbojas organizēta grupa trīs cilvēku sastāvā.

Otrdien, 26.jūlijā tika aizturēts grupas organizētājs - 1967.gadā dzimis vīrietis. Pārbaudot vīrieša automašīnu, tajā tika atrasti un atsavināti 240 litri nelegāli izgatavota alkohola. Pēcāk aizturēts arī nelegālā alkohola tirgotājs,1983.gadā dzimis vīrietis, pie kura atrasti un atsavināti 14 litri nelegālā alkohola.

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Jūnija sākumā Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki atklājuši nelegālā alkohola ražotni un atsavinājuši ievērojamus nelegālā alkohola krājumus. Par nelegālā alkohola ražošanu, glabāšanu un pārvadāšanu ir aizturētas vairākas personas, informē VP pārstāve Diaāna Lūkina.

Šī gada 10.jūnijā Valsts policijas Salaspils iecirknī tika nogādāts 1953. gadā dzimis vīrietis, jo Stopiņu novada pašvaldības policijas darbinieki vīrieša automašīnā Ford Sierra bija pamanījuši ievērojamu daudzumu nelegālā alkohola - aptuveni 300 litrus.

Izmeklēšanas laikā Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki noskaidroja iespējamo alkohola iegādes vietu un tirgoni. Dodoties veikt kratīšanu iespējamajā alkohola tirdzniecības vietā, policisti pamanīja automašīnu Fiat Alhambra, kuru vadīja 1956. gadā dzimusi sieviete. Šī sieviete tikko no aizdomās turamās personas bija iegādājusies aptuveni 125 litrus nelegālā alkohola.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Eiropas Komisijai vēlākais 2016.gadā jāiesniedz priekšlikums noteikumiem par uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkoholisku dzērienu etiķetēm, prasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti aicina pieņemt jaunu ES stratēģiju alkohola jomā, kas vērstos pret alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, braukšanu alkohola reibumā un alkohola lietošanu grūtniecības laikā.

EP aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie jaunas ES stratēģijas alkohola jomā (2016–2022), lai palīdzētu dalībvalstu valdībām mazināt alkohola radīto kaitējumu. Stratēģijā jāparedz datu apkopošanas pasākumi, profilakse un ārstēšana, dzērumā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaita mazināšana un atšķirīgu alkohola lietošanas modeļu analīze, EP deputāti saka trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot pieejamību alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem, informē Veselības ministrija.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību. 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tāpat plānots aizliegt tādus piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “2 par 1 cenu”

Valsts policijas darbinieki Liepājā atklājuši nelegālā alkohola ražotni, kurā konfiscēts ne tikai alkohols, bet arī ražošanas iekārta un izejvielas.

Nelegālā ražotne atklāta kādā dzīvoklī A.Pumpura ielā. Policijas darbinieku guvums bija 500 litri brāgas, četri litri gatava nelegālā alkohola un izejvielas: cukurs un raugs, kā arī ierīce, kas paredzēta nelegālā alkohola ražošanai. Savukārt 9. augustā Liepājā, Bāriņu ielā, atklāta nelegālā tirgotava, kurā konfiscēts tirgošanai paredzēts nelegālais alkohols (6l), 180 cigaretes bez akcīzes uzlīmes un 87 cigaretes bez nosaukuma. Tajā pašā dienā kādā dzīvoklī Ganību ielā atņemti četri litri tirgošanai paredzēta nelegālā alkohola un 20 cigaretes bez nosaukuma. Alkoholam nozīmēta ekspertīze. Saņemot ekspertīzes rezultātus, tiks lemts par lietas tālāku virzību.

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju.

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.

Pieci vīrieši, kas gāja bojā aizvadītajā nedēļā notikušajā sprādzienā Linkolnšīras grāfistes pilsētiņā Bostonā izveidotajā nelegālā alkohola ražotnē, ir bijuši lietuvieši, atsaucoties uz britu policijas paziņojumu, vēsta BBC.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Bostonā uzsprāga kāda ēkā, kurā, pēc vietējo iedzīvotāju domām, imigranti no Austrumeiropas nodarbojās ar nelegālā alkohola izgatavošanu.

Sprādzienā gāja bojā pieci vīrieši, bet sestais guva pamatīgus apdegumus un ārstējas slimnīcā. Sarunās ar britu medijiem aculiecinieki un vietējie iedzīvotāji norādīja, ka alkoholu izgatavojuši, poļi, lietuvieši vai latvieši, bet policija noskaidroja, ka cietušie ir Lietuvas pilsoņi.

To, ka ēkā notika nelegālā alkohola ražošana, vēlāk apstiprināja arī britu policija.

Martā Bostonas policija jau veica reidus vietējos veikalos, kuros tika izņemti 88 litri alkohola, kas saturēja dažādus ķīmiskus piejaukumus, kuri var izraisīt aklumu.

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki novembrī atklājuši vairākus noziedzīgus nodarījumus saistībā ar akcīzes preču nelikumīgu apriti - Liepājā un tās apkārtnē tika izņemts ievērojams daudzums šo preču, kā arī likvidēta vērienīga nelegālā alkohola ražotne.

Vairāku kriminālprocesu ietvaros kopumā tika izņemtas 334 560 cigaretes ar Kazahstānas, Baltkrievijas un Krievijas akcīzes markām, 6612,75 litri nelegālā alkohola (kandža, degvīns, spirts un brāga), kā arī ierīce pašdarinātā alkohola ražošanai. Izņemtas arī izejvielas nelegālā alkohola ražošanai - 300 kg cukura un 10 kg rauga. Patlaban kriminālprocesu ietvaros notiek pirmstiesas izmeklēšana, bet izņemtajam alkoholam noteiktas ekspertīzes.

Viena no nelegālajām akcizēto preču glabātavām atklāta 14.novembrī Liepājā, Jūrmalas ielā. Tur konstatēts, ka 1965.gadā dzimis vīrietis nelikumīgi glabāja pie sevis tabakas izstrādājumus, kas nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes markām, kā arī 5 l tilpuma kannu ar caurspīdīgu šķidrumu un alkoholam raksturīgo smaku. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros izņemtas 179,8 tūkst. cigarešu bez LR akcīzes markām un 5 litri nelegālā alkoholiskā dzēriena.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Šodien pēcpusdienā Valsts policija saņēmusi informāciju no Babītes pagasta, kur kādā privātmājā noticis sprādziens. Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms. Sprādziena rezultātā neviena persona nav cietusi.

Policija uzsākusi izmeklēšanu un izskata dažādas notikušā versijas.

Sprādziena rezultātā ir bojātas privātmājas konstrukcijas, taču neviena persona sprādziena brīdī nav atradusies tuvumā un nav cietusi. Pagaidām nav zināms, kas bijis par sprādziena cēloni, tas tiks skaidrots ekspertīzēs.

Policija neizslēdz arī versiju, ka sprādziens bijis rīkots apzināti, taču šādas rīcības motīvi un personas, kuras varētu būt saistītas ar notikušo, pagaidām nav zināmas. Policija pašlaik turpina izmeklēšanu un sīkāku informāciju izmeklēšanas interesēs šobrīd nesniedz.

Ceturtdien, 21. jūnijā Iekšlietu ministrijā sadarbībā ar Valsts policiju tika demonstrēta jauna un interaktīva iespēja Valsts policijas(VP) mājaslapā ziņot par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām.

Pakalpojuma mērķis ir veicināt VP un sabiedrības sadarbību nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, nodrošinot operatīvu informācijas apmaiņu.

Valsts policijas mājaslapā ir ievietots baneris ar interaktīvu karti, kur iedzīvotāji var ziņot par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām Latvijā. Šī informācija automātiski tiks nosūtīta uz attiecīgo policijas nodaļu un nonāks iecirkņa inspektora rīcībā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka izveidotā informācijas sistēma ir viens no mūsdienīgiem veidiem, kā iedzīvotājs var sniegt informāciju VP. Ministrs izteica cerību, ka ar iedzīvotāju atbalstu jaunā sistēma palīdzēs apkarot nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecību valstī, kā arī veicinās katra iedzīvotāja iespēju iesaistīties šīs problēmas apkarošanā. Vienlaikus ministrija gatavo grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai pie atbildības varētu saukt ne tikai nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirgotājus, bet arī personas, kuru īpašumā notiek šī nelegālā tirdzniecība.

Paužot bažas par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu spējām nodrošināt efektīvu cīņu ar nelegālā tirgus pieaugumu, nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā un bīstamu produktu nonākšanu tirgū, Bezdūmu nozares asociācija (BNA) ir vērsusies pie Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības, aicinot izvērtēt finanšu un cilvēkresursu pietiekamību strauja nelegālā tirgus pieauguma gadījumā.

Kaimiņvalstu pieredze parāda, ka, aizliedzot e-cigarešu garšas un būtiski ierobežojot beztabakas nikotīna spilventiņus, vērojams straujš nelegālā tirgus pieaugums, nodokļu ieņēmumu samazināšanās un nekontrolēta bīstamu produktu nonākšana tirgū. Šādas sekas ir paredzamas arī Latvijā, ja tiks pieņemts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.

Likumprojekts cita starpā faktiski paredz aizliegt e-cigarešu garšas, kā arī nosaka beztabakas nikotīna spilventiņiem tik zemu pieļaujamo nikotīna koncentrāciju (4 mg), ka šī produkta aprite pilnībā tiks pārvirzīta uz nelegālo tirgu.