Jaunākais izdevums

Zīmols Gutta šā gada novembrī Latvijas tirgū laidis klajā piecus produktus smūtiju kategorijā. Jauno produktu ienākšanai tirgū tiek investēti 40 000 eiro.

Līdzekļi tiek ieguldīti iepakojuma dizaina izstrādē un iepakojuma ražošanā, kā arī – iepazīstināšanā ar produktu, t.sk. degustācijās.

Gutta smūtiji tiek ražoti pēc Orkla Foods Latvija pasūtījuma Orkla grupas uzņēmuma Põltsamaa Felix specializētajā ražotnē, Igaunijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā. Smūtiju ražošanai nepieciešamās izejvielas, t.sk. banānu biezenis, mango biezenis, guavas biezenis utt., tiek iepirktas attiecīgo augļu izcelsmes valstīs, kur šiem augļiem ir labvēlīgākie augšanas un nogatavošanās apstākļi.

Jaunajiem produktiem nav pievienoti piena produkti, ūdens, cukurs vai citi saldinātāji, tādējādi sekojot patērētāju pieprasījumam.

Vēl pirms dažiem gadiem šis segments Latvijā nebija pazīstams un attīstījās ļoti lēni, bet tagad cilvēki to ir novērtējuši, secināts uzņēmumā.

Uzņēmums ar nosaukumu Orkla Foods Latvija strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Orkla Foods Latvija: Neprognozējama nodokļu politika būtiski kavē biznesa attīstību

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikas un uzņēmējdarbības vides stabilitātes trūkuma apstākļos uzņēmumiem ir sarežģīti ilgtermiņā plānot darbību, budžetus un investīcijas, Db.lv norāda Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Vienlaikus viņa apstiprina, ka uzņēmuma plānos neietilpst vēl kādas ražotnes pārcelšana prom no Latvijas. Jau vēstīts, ka līdz 2017.gada pirmā ceturkšņa beigām uz Igauniju iecerēts pārcelt Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta sulu ražošanu.

D. Erciņa-Užāne uzsver, ka nolūkā koncentrēties darbam specializētajās kategorijās un stiprināt Orkla Foods Latvija konkurētspēju, tika pieņemts lēmums no Orkla ražotnes Igaunijā uz Latviju pārcelt majonēzes un dresingu (salātu mērču) ražošanu Igaunijas un Somijas tirgiem, no Lietuvas rūpnīcas uz Orkla Foods Latvija ražotni pārcelt sinepju, dresingu, majonēzes un tomātu mērču ražošanu Lietuvas tirgum, bet Gutta sulu, nektāru un sulas dzērienu ražošanu – pārcelt uz specializēto ražotni Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Lietu internets gudrai un produktīvai ražošanai

Jānis Vēvers, 28.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom piedāvātais lietu interneta risinājums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – ražošanas iekārtu pārvaldības sistēma – ļauj tiešsaistē sekot līdzi ražošanas līniju produktivitātei un palīdz uzņēmumiem efektīvāk plānot resursu sadali

No konveijera tikko noripojis kārtējais produkcijas iepakojums, un birojā par to jau zina, kā arī to, kura maiņa strādā ātrāk, vai cehs vienmēr ir pietiekami noslogots un kādu iemeslu dēļ rodas dīkstāves. Uzņēmuma vadībai viss ražošanas process ir kā uz delnas un momentā, pat ja tā apmetusies vienā pilsētā, bet rūpnīcas izkaisītas daudzās citās.

Tas iespējams, pateicoties aizvien plašāku pielietojumu iegūstošajām lietu interneta tehnoloģijām, kas paver jaunas iespējas pakalpojumiem ne vien gudrākai pilsētas pārvaldībai, bet arī moderniem risinājumiem biznesa klienta vajadzībām. Nepieciešamību kļūt arvien produktīvākiem un efektīvākiem uzņēmumiem palīdz īstenot jaunais Lattelecom ražošanas pārvaldības risinājums. Turklāt būtiski, ka ražotājam tas neprasa lielus kapitālieguldījumus, jo pakalpojumu līdz ar nepieciešamajām papildu iekārtām viņš abonē, līdzīgi kā internetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgti pirmie ES fondu līgumi par ražošanas telpu un infrastruktūras izveidi vai rekonstrukciju

Žanete Hāka, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Colgate videi draudzīgā zobu pastas tūbiņa nonākusi Latvijā

Lelde Petrāne, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijas tirgū mazumtirdzniecībā laista jaunā "Colgate" zobu pasta "Smile for Good" - tā ir vegāna, kā arī izmanto otrreiz pārstrādājamu iepakojumu.

Pastas sastāvā ir 99,7% dabīgas sastāvdaļas. Ir pieejamas divas formulas - "Smile for Good" pamataizsardzībai un "Smile for Good" ar balinošu efektu. Tās sastāvā ir soda, kas pazīstama ar balināšanas īpašībām. Sastāvdaļu sarakstā nav SLS, TiO2 vai saharīna, un produktus ir sertificējusi Vegānu biedrība, Mežu uzraudzības padome (FSC) un EcoCert.

LASI ARĪ: Colgate laiž tirgū pirmo pārstrādājamo zobu pastas tūbiņu

Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nezina, ka zobu pastas tūbiņas nav pārstrādājamas. Lielākā daļa mūsdienu zobu pastas tūbiņu ir izgatavotas no plastmasas lamināta loksnēm, parasti tie ir dažādu plastmasu sakausējumi, kas iestiprināti plānā alumīnija kārtā. Materiālu sajaukums padara to neiespējamu pārstrādei, izmantojot standarta metodes. "Smile for Good" iepakojumā izmanto augsta blīvuma polietilēnu (HDPE) - plastmasu, ko jau izmanto dažādām pārstrādājamām plastmasas pudelēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstal Distribution: Ražošanas aktīvi Latvijā vairs nav prioritāte

Māris Ķirsons, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas izmaksu pieaugums šogad un tālākais kāpums nākamgad komplektā ar cenu kritumu noieta tirgos piespiedis SIA Severstal Distribution apturēt vienas cauruļu ražošanas līnijas darbu; netiek izslēgta arī tālāka ražošanas sašaurināšana Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām cauruļu ražošanas līnija tiks iekonservēta, bet tās tālākais liktenis ir neskaidrs. Tādējādi saruks ne tikai ražošana, bet arī eksports. Viens no metālpastrādes nozares pārzinātājiem atzīst, ka tas nav nekas labs ne nozarei, ne apstrādes rūpniecībai kopumā, un pauda cerību, ka nesekos vēl citas līdzīgas ziņas. Viņš rosina politiķus pieņemt adekvātus lēmumus, lai tā nenotiktu.

Uzņēmuma vadītājs pašlaik nevar arī atbildēt, kāds liktenis piemeklēs cauruļu ražošanas līniju. «Iekārta ir darba kārtībā un tiek iekonservēta, jo pieprasījums pēc šādas produkcijas ir, tikai Latvijā nav ekonomiski izdevīgi to darbināt,» saka A. Aleksejevs, izvairoties atbildēt, vai šīs iekārtas paliks Rīgā vai tiks pārvestas uz Poliju vai Krieviju. Viņš piemetina, ka uzņēmumam ražošanas aktīvi Latvijā vairs nav prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: SIA Dižozols plus jaunajās telpās iedarbina jauno ražošanas iekārtu

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs SIA Dižozols plus ieguldījis 1,6 miljonus eiro ražotnes paplašināšanā, no kuriem 70% veido bankas Citadele kredīts, informē bankas pārstāvji.

Ceturtdien SIA Dižozols plus līdzīpašnieki Ģirts Plakans un Gatis Rudzītis kopā ar bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju Ievu Vērzemnieci jaunajās telpās svinīgi iedarbināja jaunu ražošanas iekārtu.

Kopš 2009. gada liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus stabili kāpinājis ražošanas jaudas un apgrozījumu.

«Jau pirms gada bija skaidrs, ka līdzšinējo 4000 kvadrātmetru plašo telpu kapacitāti esam izsmēluši un jāpaplašinās. Atteicāmies no idejas būvēt jaunu ražotni, par lietderīgāku izvēloties mūsu ražotnei līdzās esošā angāra iegādi un pielāgošanu ražošanas vajadzībām. Banka Citadele mūsu ieceri atbalstīja, un rezultātā savas ražošanas un noliktavu telpas esam palielinājuši par 120%, kas mūsu vajadzības kādu laiku pilnā mērā apmierinās,» stāsta SIA Dižozols Plus līdzīpašnieks un vadītājs Ģirts Plakans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Rekonstruē Orkla Foods Latvija ražotnes telpas Babītes novadā

Lelde Petrāne, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražošanas attīstībā 2016. gadā tiek investēti 1,17 miljoni eiro. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa saistīta ar Orkla Foods Latvija specializēšanos – mērču un majonēžu ražošanu Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem. Lai uzstādītu visas nepieciešamās ražošanas iekārtas, tiek rekonstruētas Orkla Foods Latvija ražotnes telpas Babītes novadā.

Ražošanas telpu rekonstrukcijas un iekārtu uzstādīšanas laikā uzņēmuma ražošana netiek pārtraukta, biznesa portāls db.lv noskaidroja uzņēmumā. Orkla Foods Latvija ražotnē ir dažādas, atdalītas telpas ar kopējo platību 4500 kvadrātmetri. Tas atļauj koncentrēties ražošanas darbiem, kurus tiešā veidā neietekmē jaunu līniju uzstādīšana un telpu pārkārtošana.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novadā tiek uzstādītas papildu iekārtas dresingu (salātu mērču) un majonēžu ražošanai, kā arī specializētas līnijas šo produktu pildīšanai plastmasas pudelēs un tūbās. Lai būtu iespējams izvietot visas nepieciešamās iekārtas, uzņēmuma ražošanas telpas tiek rekonstruētas un pārkārtotas. Šo iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ražošanas rekonstrukcijas izmaksas veido summu 783 000 eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Latvijā top šampūns Turcijai

Anda Asere, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,4 %

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 4,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 28,4 % (palielinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums un gāzes piegāde patērētājiem).

Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, vislielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 34,8 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē par 24,7 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 17,4 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 15,7 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē. Ievērojams produkcijas izlaides kāpums bija arī apģērbu ražošanā par 13,9 % un dzērienu ražošanā par 10,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstal Distribution Latvijā samazina ražošanu

LETA, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA Severstal Distribution pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Severstal Distribution pārstāve Olga Ņesterova.

Izvērtējot biznesa vides riskus, mēs pieņēmām lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā. Uzņēmējdarbības vides izmaiņas Latvijā, tostarp energoresursu cenu pieaugums, nodokļu kāpums, papildu ierobežojumi uzņēmējdarbībai, - visi šie faktori nav labvēlīgi ražošanas attīstībai. Mūsu valsts kļūst pārlieku dārga rūpniecības biznesam, skaidro SIA Severstal Distribution" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kopumā uzņēmumā strādā 260 cilvēki, no kuriem trešdaļa nodarbināti ražošanā. Severstal Distribution izdevumi ražošanā nodarbināto cilvēku atalgojumam vidēji sasniedz 1720 eiro mēnesī, bet katras darbvietas uzturēšana ražošanā prasa vēl 4000 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15,7 % (samazinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms pieauga par 2,8 %.

Joprojām būtisks ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 37,6 %. Produkcijas izlaide palielinājās arī elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 20,0 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 14,6 % un pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 2,5 %. Šajās nozarēs pieauga arī produkcijas eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā

Anda Asere, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investēs 11,1 miljonu eiro un centralizēs Rīgas ražotnes

Rūta Lapiņa, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstal Distribution: Valsts spiediens uz uzņēmējdarbību pieaug, tāpēc samazinām ražošanu Latvijā

Dienas Bizness, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts spiediens uz uzņēmējdarbību pieaug, tāpēc mēs esam spiesti aiziet no ražošanas un pārstrādes sektora, komentējot plānus samazināt ražošanu Latvijā, portālam rus.db.lv norāda Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kā zināms, sākot no jaunā gada uzņēmums samazinās savu ražošanu Latvijā un pārtrauks cauruļu ražošanu. Uzņēmuma kapitāls gan aizvien paliks Latvijā, taču neizslēdz iespēju 2017.gadā arī citus ražošanas segmentus pārnest uz citu valsti.

«Uzņēmums SIA Severstal Distribution 15 gadus attīstīja darbību Latvijā, un ir izveidojis veiksmīgu uzņēmumu – ievērojamu eksportētāju, tas ir 16.lielākais šīs valsts uzņēmums,» norāda uzņēmuma vadītājs. Tomēr šā gada decembrī kompānija plāno samazināt ražošanas programmas apmēru Latvijā, jo valsts kļūst pārāk dārga. Tā, piemēram, cauruļu ražošanas tiešās izmaksas Latvijā šogad, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaugušas par 7%, vienlaicīgi tirgus cena metināto cauruļu tirgos Ziemeļeiropā un Centrāleiropā saruka par 9%. Atdeve no produktu pārdošanas Latvijā šajā gadā sarūk, tādējādi samazinās arī iespējas peļņu reinvestēt biznesa attīstībā, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA KBO ir nodevis ekspluatācijā otro daudzdzīvokļu māju projektā Imantas Ozoli, Rīgā, Jūrmalas gatvē 82, k-2, informē kompānijas pārstāve Sanita Zērvena.

Jaunuzceltajā ēkā ir 108 dzīvokļi, no kuriem pašlaik rezervēti 40%. «Nepilna gada laikā pirmā daudzdzīvokļu māja "Imantas Ozolos" jau ir teju pilnībā apdzīvota, savukārt otrajā mājā gandrīz puse dzīvokļu jau rezervēti. Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc ekonomiskās klases dzīvokļiem, tuvākajā laikā plānojam vēl vairāku citu projektu attīstību Rīgā,» norāda S. Zērvena.

Dzīvojamās mājas teritorijā ir autostāvvieta un bērnu rotaļu laukums. Dzīvokļu cenas projektā ir sākot no 1440 EUR/m2. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari un aprīkoti ar visām ērtībām.

Pirmā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja projektā Imantas Ozoli tika nodota ekspluatācijā pērn augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ražošanas kāpumu galvenokārt ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē par 21,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē par 18,8 %. Produkcijas apjoma pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā – par 6,0 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 4,9 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 4,6 % Ražošanas un produkcijas realizācijas kāpums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Šūšanas uzņēmuma Black Mammut pieredzes stāsts: glābt ražotni neizdevās

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī šūšanas uzņēmums SIA Black Mammut Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Uzņēmuma valdes locekle Kristīne Rudzīte uzsver, ka iemesls saimnieciskās darbības slēgšanai galvenokārt ir nesaskaņas ar lielāko klientu.

Uzņēmums SIA Black Mammut savu darbību uzsāka 2014. gada septembrī, noslēdzot ilgtermiņa sadarbības līgumu ar zviedru meitas uzņēmumu Latvijā par Skandināvijas un Eiropas vadošā profesionālo darba apģērbu zīmola produkcijas ražošanu. Tika izveidota jauna šūšanas ražotne Rīgā, kas 2015. gada nogalē nodarbināja apmēram simts darbinieku. Black Mammut sadarbojās ar vairākiem apakšuzņēmējiem un saistībā ar ražošanas jaudas paplašināšanu, kopā ar šūšanas uzņēmumu Daugavpilī, tika izveidots ražošanas kopuzņēmums SIA Black Mammut East.

Rudzīte atklāj, ka, attīstot savu ražošanu, ar klientu veidojās ne tikai sadarbības, bet arī konkurences attiecības: «Atļaujos tā domāt, jo Black Mammut ražotā produkcija tika eksportēta uz klienta mātes uzņēmumu Zviedrijā; un, jo patstāvīgāki mēs kļuvām, jo vairāk pastiprinājās konkurences attiecības ar klienta menedžmentu. Šā gada vidū, ar klienta uzņēmumu nobrieda konflikts par sadarbības, un, jo īpaši, finanšu jautājumiem un maksājumiem, kas rezultātā katalizēja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu un saistību izpildi pret piegādātājiem. Nevienojoties par turpmāko sadarbību, ražošanas līgums ar klientu tika pārtraukts. Tālākie notikumi attīstījās progresijā, kas ļoti strauji paralizēja uzņēmuma darbību, to īpaši paātrināja VID lēmumi, kas šajā problēmsituācijā bija graujoši.»

Komentāri

Pievienot komentāru