Šā gada decembrī AS Drogas svin 25 gadu jubileju, kopš tika atklāts pirmais veikals Drogas Rīgā, Dzirnavu ielā.

Vēsturiskās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kosmētikas un sadzīves preču veikalu tīkla Drogas attīstība aizsākās tieši pirms 25 gadiem. «Spēks ir komandā, un cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» norāda AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57 tika atvērts pirmais veikals Drogas, kas vienlaikus bija arī pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā. Tas tirdzniecības vidē ienesa jaunas vēsmas, jo klientiem tika piedāvātas ērtības, kas līdz šim bija sastopamas tikai veikalos ārzemēs. Interesanti, ka vēsturiskajā ēkā, kurā atvērts pirmais veikals, pašlaik atrodas AS Drogas birojs.

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 77,039 miljonus eiro, kas bija par 4,2% jeb 3,087 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 24,5% jeb 2,601 miljonu eiro, sasniedzot 13,238 miljonus eiro.

AS «Drogas» apgrozījuma pieaugumu skaidro ar papildu aktivitātēm veikalu tīklā, jauna koncepta veikalu rekonstruēšanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti, sacīts gada pārskatā. Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas, higiēnas un mājsaimniecības preču tirgošanas pērn veidoja 74,512 miljonus eiro, savukārt ienākumi no displeju izvietošanas, logu platības nomas un dalības mārketinga aktivitātēs veidoja 2,528 miljonus eiro.

Mazumtirgotājs pagājušajā gadā veica ievērojamus rekonstrukcijas darbus un vēra durvis pieciem jauna koncepta veikaliem Rīgā. «Izstrādājot jauno veikala konceptu, tika ņemtas vērā mūsu klientu vēlmes un ierosinājumi,» sacīts AS «Drogas gada pārskatā. 2018. gada beigās Latvijā bija 88 «Drogas» veikali. Pērn arī izveidots «Drogas» interneta veikals, kuru šogad plānots attīstīt un pilnveidot.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls a/s Drogas nav gatavs samierināties ar Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru tam uzlikts sods vairāk nekā 18 tūkst. Ls apmērā un gatavojas to pārsūdzēt, norāda uzņēmuma valdes locekle Monta Strēle. Vairāk komentārus gan uzņēmums nesniedz.

KP izmeklēšanā secināja, ka a/s Drogas darbojusies, uzspiežot netaisnīgus, nesamērīgus un nepamatotus sadarbības nosacījumus vairumtirdzniecības uzņēmumam Sia Euro Cosmetics, veicinot minētā uzņēmuma maksātnespēju.

Tāpat KP norāda, ka a/s Drogas rīcība, pieprasot atlaides no saviem piegādātājiem, radīja patērētājiem nelabvēlīgo «ūdensgultas efektu», kad vairumtirgotājs citiem mazumtirgotājiem spiests piedāvāt preces par augstāku cenu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies no sadarbības ar a/s Drogas.

A/s Drogas piemērots maksimālais likumā noteiktais naudas sods par šādu pārkāpumu – 0,05% no iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Nosakot sodu, vērā ņemts gan pārkāpuma smagums, ilgums un radītās sekas, gan Drogas rīcība, kavējot izmeklēšanu. Proti, uzņēmums slēpis pierādījumus, kā arī ilgstoši nesadarbojās ar Konkurences padomi. Drogām ir arī jāizslēdz no līgumiem ar citiem piegādātājiem netaisnīgie nosacījumi.

Pārbaudot konkurences situāciju skaistumkopšanas un sadzīves preču tirgū, Konkurences padome (KP) ir secinājusi, ka pēc KP 2012.gada nogalē pieņemtā lēmuma sodīt AS Drogas par tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu šis uzņēmums novērsis konstatētos pārkāpumus un uzlabojis sadarbību ar piegādātājiem.

Vienlaikus, saskaroties ar atsevišķu piegādātāju nevēlēšanos izpaust informāciju par sadarbību ar AS Drogas, KP neizslēdz iespēju pēc noteikta laika veikt atkārtotu pārbaudi, informē padomes pārstāvji.

Lēmumu sodīt AS Drogas KP pieņēma 2012.gada nogalē, kad tika secināts, ka uzņēmums piegādātājam SIA Euro Cosmetics piemērojis netaisīgus sadarbības nosacījums attiecībā uz neiztirgoto preču atpakaļatdošanu, maksām par jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, atlaižu uzspiešanu un līgumsodiem par laikus nepiegādātām precēm. Toreiz KP uzņēmumam uzlika par pienākumu no līgumiem ar piegādātājiem netaisnīgos nosacījumus izslēgt. KP uzņēmumam piemēroja naudassodu 18,97 tūkstošu latu apmērā.

2019. gadā laikā pārveidoti desmit un atvērti divi jauni skaistumkopšanas, mājsaimniecības un higiēnas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma AS "Drogas" veikali, kuru dizains veidots atbilstoši jaunajai koncepcijai.

Aizvadītā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 20 jaunās koncepcijas "Drogas" veikali. "Veikalu rekonstrukcija un jaunās koncepcijas ieviešana ir vērienīgs projekts, kuru sākām 2017. gada nogalē, rekonstruējot "Drogas" veikalu tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikalu rekonstrukciju turpināsim arī 2020. gadā, arvien palielinot jaunās koncepcijas veikalu skaitu," stāsta Ilze Kirstuka-Ščeglova, AS "Drogas" Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore.

Ejot līdzi laikam un sekojot aktuālākajām tendencēm digitālajā jomā, 2019. gadā īpaša uzmanība pievērsta e-veikala Drogas.lv attīstībai. "Interneta veikals, kas darbojas paralēli reālajām tirdzniecības vietām, jau kļuvis par pašsaprotamu uzņēmuma sastāvdaļu un ērtu platformu, kur iepirkties. Arī šajā jomā esam ņēmuši vērā mūsu klientu ieteikumus un vēlmes, lai iepirkšanās e-veikalā būtu maksimāli ērta visos tās posmos - no preču izvēles līdz piegādei. Prieks, ka klienti ir to novērtējuši - Drogas.lv nupat atzīts par 2019. gada labāko interneta veikalu skaistumkopšanas kategorijā," norāda I. Kirstuka-Ščeglova.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pirmdien atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts AS Drogas pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, konstatējot AS Drogas darbībās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā, liecina AT lēmums.

Tāpat atstāts negrozīts spriedums daļā, ar kuru atcelta AS Drogas uzliktā soda nauda, nosakot Konkurences padomei pienākumu atceltā soda vietā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot jaunu administratīvo aktu par AS Drogas sodīšanu, ievērojot tiesas norādītos faktiskos un tiesiskos apsvērumus.

Pieteicēja AS Drogas 2005.gada augustā noslēdza ar SIA Euro Cosmetics piegādes līgumu. Saskaņā ar minēto līgumu SIA Euro Cosmetics piegādāja AS Drogas tālākai mazumtirdzniecībai Drogas veikalos sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, dekoratīvo kosmētiku un smaržas. Ar Konkurences padomes 2012.gada 14.decembra lēmumu pieteicējas darbībās konstatēts Konkurences likuma noteikto aizliegumu pārkāpums (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā) un noteikts pienākums pieteicējai neietvert līgumos ar piegādātājiem un līdz 2013.gada 1.aprīlim no jau noslēgtajiem līgumiem ar piegādātājiem izslēgt netaisnīgus un nepamatotus līguma noteikumus attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, atlaižu piemērošanu, līguma noteikumus, kas paredz netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai un kas paredz netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpumu un noteikts naudas sods 26,9 tūkstošu eiro apmērā.

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 73,952 miljonus eiro, kas bija par 5,1% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 6,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un bija 10,637 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

AS «Drogas» apgrozījums pieaudzis, pateicoties aktivitātēm veikalu tīklā, jaunu veikalu atklāšanai un klientu lojalitātes stiprināšanai. 2017.gadā uzņēmums atvēra trīs jaunus veikalus un veica rekonstrukcijas darbus divos esošajos veikalos. Gada nogalē uzņēmums atklāja pirmo jaunā koncepta veikalu «Drogas», kā arī tas turpinājis darbu pie interneta veikala izveides, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības pērn veidoja 74,982 miljonus eiro (pieaugums par 8,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu), ienākumi no displeju izvietošanas un logu platības nomas, kā arī no maksas par dalību mārketinga aktivitātēs veidoja 2,645 miljonus eiro (pieaugums par 5,0%), savukārt pircējiem piešķirtās pārdošanas atlaides (par kurām attiecīgi uzņēmuma apgrozījums samazināts) pērn bija 3,675 miljoni eiro (pieaugums 2,7 reizes).

Kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs AS Drogas nākamgad neprognozē jaunu skaistumkopšanas, veselības un sadzīves preču tirgotāju ienākšanu Latvijā, sacīja Drogas Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Ilze Kirstuka-Ščeglova.

«Mazumtirdzniecība ir viena no nozarēm ar visaugstāko un sīvāko konkurenci. Jaunus dalībniekus ar fokusu uz skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentu neprognozējam, bet varam paredzēt, ka esošiem tirgus dalībniekiem konkurence savā starpā kļūs sīvāka un tiks piedāvāti jauni veidi un risinājumi savas tirgus daļas nosargāšanai,» viņa sacīja.

Kirstuka-Ščeglova arī piebilda, ka Drogas mērķi 2017.gadā ir saglabāt un stiprināt savu tirgus līdera un eksperta pozīciju, ko plānots panākt, atverot jaunus veikalus, labiekārtojot esošos veikalus, kā arī labāk iepazīstot klientu iepirkšanās paradumus un piedāvājot personalizētus piedāvājumus. Tāpat Drogas nākamgad plāno strādāt pie dažādu inovāciju ieviešanas.

Latvijā kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs «Drogas» pagājušajā gadā strādāja ar 77,039 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 24,4% un bija 13,238 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Savukārt Lietuvā «Drogas» apgrozījums pērn pieauga par 3,2% un veidoja 30,044 miljonus eiro.

Vienlaikus «Drogas» koncerns pērn strādāja ar 107,083 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 23,7% un bija 13,255 miljoni eiro.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka apgrozījuma pieaugums pagājušajā gadā skaidrojams ar jauna koncepta veikalu ieviešanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti. Pērn «Drogas» atvēra piecus jaunā koncepta veikalus Rīgā.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka pērn «Drogas» ieviesa interneta veikalu, kura attīstība un pilnveide turpinās arī 2019.gadā.

A/s Drogas 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielināja apgrozījumu par 9% līdz vairāk nekā 41,3 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

2011. gadā tirdzniecības tīkls apgrozīja vairāk nekā 37,9 miljonus latu. Apgrozījuma pieaugumu uzņēmuma vadība skaidro ar vispārējās ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un kopējā mazumtirdzniecības sektora atlabšanu.

Pagājušo gadu a/s Drogas noslēdza ar piecu milj. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Pērn uzņēmums atvēra vienu jaunu veikalu un turpināja darbu pie veikalu vizuālā tēla uzlabošanas un nomaiņas, norādīts uzņēmuma gada pārskatā. Pagājušā gada nogalē a/s Drogas pārvaldītajā veikalu ķēdē Baltijas valstīs ietilpa 125 veikali, no kuriem 78 atradās Latvijā.

A/s Drogas dibināta 1995. gadā, un 2001. gadā tirdzniecības tīklam pievienoti trīs uzņēmumi – SIA Baltijas Tirdzniecības forma, SIA Jana Māja un SIA Namīpašums 2. A/s Drogas pieder meitas uzņēmums Lietuvā UAB Drogas, kas aizvadītajā gadā strādājis ar peļņu, savukārt meitas uzņēmums Igaunijā OU Drogas pērn likvidēts.

Pandēmijas pirmajās nedēļās straujā pieprasījuma pieauguma dēļ pāris ražotāji atsevišķiem produktiem paaugstināja cenas, tomēr patlaban, pieprasījumam normalizējoties, sagaidām, ka tās tiks pārskatītas, biznesa portālam db.lv sacīja veikalu tīkla "Drogas" pārstāve Guna Kaše.

"Raugoties kopumā, nenovērojam cenu pieaugumu mūsu sortimenta precēm," viņa norādīja, piebilstot, ka veikalu tīkla "mērķis vienmēr ir bijis piedāvāt klientiem produktus dažādās cenu kategorijās, lai katrs var izvēlēties savām vēlmēm un iespējām atbilstošāko".

"Šobrīd situācija ir ļoti mainīga, jāspēj ātri pielāgoties un mainīties līdz ar cilvēkiem un pieprasījumu. Paredzam arī turpmāku e-komercijas pieaugumu. Cilvēki šajā ārkārtas stāvokļa periodā būs apguvuši un arvien vairāk novērtēs iepirkšanos e-veikalā. Tādēļ arī nākotnē šo virzienu turpināsim pilnveidot," viņa pauda.

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, liela daļa iedzīvotāju apzinīgi ievēroja rekomendācijas neapmeklēt sabiedriskas vietas. Tādējādi, pavadot vairāk laika mājās, tiek izmantota iespēja iepirkties attālināti, un līdz ar to arī "Drogas" e-veikalā www.drogas.lv ir pieaudzis pasūtījumu skaits. Klienti tajā pavada vairāk laika, lasot produktu aprakstus, atsauksmes, tādējādi izvēloties preces un veicot pasūtījumus.

Parfimērijas un kosmētikas tirgotājs Drogas ieviesis mobilo lietotni, informē uzņēmumā.

Lietotnē būs iespējams gan noformēt pasūtījumu "Drogas" e-veikalā, gan to izmantot kā svītru kodu skeneri, kas ļaus atrast informāciju par precēm. Tāpat lietotne dos iespēju lietot klienta karti mobilajā telefonā, informē AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

"Drogas" grupa pērn strādāja ar 106,462 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 10% un bija 9,791 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Latvijā "Drogas" pērn strādāja ar 80,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 13,8% un bija 9,667 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls, 1,821 miljons eiro.

Kioskā pērkat avīzi, bet pārdevēja pie kases piedāvā kafiju un smalkmaizīti. Tā ir papildu pārdošana, kas darbojas pēc principa - ja pārdevējs konkrēto preci mutiski nepiedāvātu, pircējs to nenopirktu. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Dienai atklājis, ka šī ir no Skandināvijas aizgūta prakse, ko tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji arī Latvijā sāk īstenot arvien biežāk.

Papildu pārdošana ļauj palielināt apgrozījumu bez lieliem ieguldījumiem. Kā norāda laikraksts, pieejas ir dažādas - sākot no bezpersoniskas uzbāzības, visiem piedāvājot vienu un to pašu preci, beidzot ar piedāvājuma pielāgošanu tām klienta interesēm, kas noskaidrotas apkalpošanas procesā.

Kāda veikalu tīkla Drogas pārdevēja, kura vēlējusies palikt anonīma, atklājusi: «Mūsu darbu bieži nāk vērtēt slepenie pircēji jeb viltus klienti. Konstatējot, ka pārdevēja nepiedāvā uz letes novietoto papildu preci, viņi samazina vērtējumu. Tas savukārt var ierindot veikalu melnajā sarakstā - pārdevējām uz trim mēnešiem atņem piemaksas, un veikalu pastiprināti kontrolē.»

Salīdzinot novembra ceturtā un decembra pirmā cenu monitoringa datus, secināts, ka 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 2,4 % gadījumu, savukārt 1,8 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie decembra pirmā cenu monitoringa rezultāti.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka decembra pirmās nedēļas monitoringa datos ir vērojama vairākiem produktiem nekorekta konvertācija, par ko tiks informēta SIA Maxima Latvija un SIA Palink, un konkrētie komersanti tiks aicināti novērst iespējamos pārkāpumus. Jāatzīmē, ka iepriekšējo monitoringu datos nekorekta konvertācija bija AS Drogas veikalu divām precēm. Pēc saziņas ar AS Drogas vadību, tika pārbaudīti AS Drogas veikali un šo preču neatbilstības netika konstatētas. Pakalpojumu grupā cenu norādīšanas kārtībā nav konstatēti pārkāpumi.

Cenu monitoringa laikā secināts, ka pārtikas preču grupā cena atsevišķos gadījumos samazinājusies sulai un minerālūdenim. Decembra pirmais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekmē notikušas cenu izmaiņas augļu grupā – atsevišķos gadījumos dārgākas kļuvušas vīnogas, cena samazinājusies banāniem, bet abos virzienos cenu svārstības novērotas apelsīniem. Arī dārzeņiem - gurķiem un saldajiem pipariem - novērotas cenu svārstības abos virzienos.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Iekārojamākais darba devējs Latvijā jau piekto gadu ir AS Latvenergo, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, topa augšgalā ir divi jaunpienācēji - mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvia un banka AS Swedbank kas no savas pozīcijas izstūmuši komunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom. Tas no trešās vietas noslīdējis uz ceturto.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekārojamāko darba devēju topā ienākuši arī tādi uzņēmumi kā būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA DEPO DIY, telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, IT un spēļu ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia (Evolution Gaming), kā arī kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Kinetics stāsts un mana saskarsme ar kosmētiku sākās kā tīra sagadīšanās – atceras Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs Andžejs Stenclavs.

Bija beidzies iepriekšējais bizness, un vajadzēja kaut ko jaunu. Tā nu sagadījās, ka partneri no Igaunijas piedāvāja tirgot plastmasas nagus, kas tajā laikā, 2002.gadā, nāca modē. Mēs ar tiem plastmasas nagiem aizgājām uz Drogām, un Drogas teica, ka viņi tos ir gatavi likt veikalā. Tas bija vairāk tāds izaicinājums – varam vai nevaram tikt iekšā šajā veikalu tīklā.

Sākumā mēs izplatījām citu ražotāju profesionālos produktus. Kā nākamais nāca izaicinājums – vai tad nevaram veidot savu produktu? Sākām attīstīt visu pārējo, kas ir nepieciešams profesionālajam manikīram. Sākumā tā bija nagu želejas un akrila līnija. Tālāk jau nagu lakas. Ap 2009.gadu modē nāca želejlaka. 2010.gadā pieņēmām drosmīgu lēmumu atteikties no ražošanas ārpakalpojuma un sākt produktu izstrādi un ražošanu savā ražotnē šeit pat Rīgā. Rezultātā šodien 90% no visa, ko piedāvā uzņēmums Kinetics, tiek ražots pašu spēkiem.

Arī mazāki uzņēmumi ir sapratuši nepieciešamību pēc reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu pakalpojumiem .

Tāpēc pieprasījums pēc tiem varētu palielināties, prognozē reklāmas aģentūras SIA Initiative Latvia vadītājs Rihards Frīdenbergs.

Viņa vadītais uzņēmums ietilpst Igaunijas OU Playground grupā. Tas ir dibināts 2010. gadā un pārstāv starptautisku mediju aģentūru tīklu Initiative. Daudziem piedzīvotā finanšu krīze bijusi iespēju laiks, un arī SIA Initiative Latvia ir izdevies nostiprināties tirgū un strauji attīstīties. DB sadarbībā ar Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā SIA Initiative Latvia ir vienpadsmitais straujāk augošais uzņēmums Latvijā un desmitais straujāk augošais uzņēmums Rīgā.

Krīzes radītā iespēja

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

"Hili Ventures" plāno trīs gadu laikā pārveidot 2019.gada sākumā iegādāto tirdzniecības centru "Dole", sacīja "Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Kompānijas vadītājs skaidroja, ka "Doles" iegāde ir laba biznesa iespēja.

""Dole" tika uzcelta pirms daudziem gadiem, un tai ir nepieciešamas pārmaiņas. Pašlaik mēs izskatām plānus pārveidot "Dole", lai tas būtu pievilcīgs ne tikai atsevišķiem klientu segmentiem, bet arī sabiedrībai kopumā," skaidroja Hili.

Jautāts, cik gadu perspektīvā tas varētu notikt, Hili sacīja, ka tas būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt dažādas atļaujas renovācijai, taču pieļāva, ka kaut ko varēs sākt darīt jau gana drīz, bet visu pabeigt - trīs gadu laikā.

"Tas ir liels tirdzniecības centrs, attiecīgi būs liels darbu apjoms. Šobrīd tirdzniecības centra platība ir 16 000 kvadrātmetru, bet tirdzniecība notiek vien 8000 kvadrātmetru. Izskatām rekonstrukcijas iespējas, un esam apņēmušies izveidot īpašumu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, estētiski patīkams un atbilstošs to klientu vajadzībām, kurus mūsu īrnieki cenšas piesaistīt, bet arī iederīgs vietējā vidē. Mūsu mērķis ir, ka "Dole" kļūst par vēl vienu nozīmīgu objektu galvaspilsētā, kad projekts būs pabeigts," sacīja Hili.

«Mums bija tirdzniecības tīkls Drogas, kas bija izgājis ārpus Latvijas robežām, bet, tā kā bija ļoti izdevīgs korejiešu piedāvājums, šis tīkls tika pārdots. Patlaban Mego, pievienojot Iki, veidojas par spēcīgu Latvijas tirdzniecības jomas spēlētāju,» tā intervijā laikrakstam Diena jautāts, kāpēc nevienam Latvijas uzņēmumam nav izdevies izveidot globālu tirdzniecības tīklu, kas būtu spēcīgs konkurents Rimi vai Maxima, sacījis Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

«Atskatoties vēsturē, jāatceras, ka tirdzniecības tīkli Baltijā tika veidoti tad, kad notika privatizācijas process, un bija cilcēki, kas privatizācijas rezultātā ieguva lielus naudas līdzekļus. Lietuvas Maxima īpašnieki, privatizējot pārtikas ražošanas uzņēmumus, naudu ieguldīja tirdzniecības tīklu attīstībā. Cilvēki, kuri privatizēja Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumus, kā tagad redzams, negribēja ieguldīt naudu tirdzniecības tīklu attīstībā,» skaidrojis H. Danusēvičs.

«Kāpēc vēlāk tirdzniecības tīkli neveidojās? Domāju, ka atbilde uz šo jautājumu saistīta arī ar to, ka latviešiem, salīdzinot ar lietuviešiem un citām tautām, daudz grūtāk ir sadarboties un kooperēties. Latvijai vispār raksturīgi, ka ikvienam ir savs viedoklis un grūti atrast kopsaucēju,» uzskata Tirgotāju asociācijas prezidents.

Kopumā tirdzniecības centrā Damme ir ieguldīti aptuveni 30 miljoni eiro, bet tā paplašināšanā gada laikā investēti trīs līdz pieci miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja tirdzniecības centra pārstāvis Knuts Kvisviks.

Lido restorāna atvēršana bijusi Dammes iniciatīva, jo mērķis ir izveidot atraktīvu tirdzniecības centru, kas piesaistītu ne tikai Imantas iedzīvotājus.

Līdz ar paplašināšanos daļa veikalu tirdzniecības centrā ir palielinājuši platības, piemēram, RD Electronics, bet ir ienākuši un ienāks arī jauni, piemēram, Drogas, Vairāk saules un Lage Ko ēdināšanas vietas. Tā kā tuvumā ir JYSK veikals un plānots atvērt arī Depo, Damme uzsvaru likusi uz ēdināšanu un ikdienā nepieciešamajām precēm. Tā labprāt būtu uzņēmusi arī modes preču zīmolus, taču tiem pietrūkstot vietas.

Veikala Prisma, kas atradās blakus mājā, aiziešanas ietekme vēl neesot skaidra, stāstīja K. Kvisviks, norādot, ka Dammes rekonstrukcijas laikā novērots apmeklētāju skaita samazinājums, bet nākotnē - ar Prismu blakus vai bez tās - plānots pieaugums.

Dabīgās kosmētikas zīmola MÁDARA radītāji nāks klajā ar jaunu ekoloģiskās kosmētikas zīmolu MOSSA. Tā produkcijas pamatsastāva izstrādē esot izmantotas ziemeļu reģionā augošās savvaļas ogas un augļi.

Zīmola MÁDARA dibinātāja Lotte Tisenkopfa Iltnere norāda, ka uzņēmums nolēmis tirgum piedāvāt jaunu sejas ādas kopšanas zīmolu MOSSA plaša patēriņa cenu kategorijā.

Jaunā kosmētikas zīmola MOSSA sastāvā ir 11 produkti sejas ādas kopšanai. Produkciju tirgos Drogās.

«Kopš uzņēmuma darbības uzsākšanas tā apgrozījums gadā pieaug par aptuveni 38%, pagājušajā gadā palielinoties līdz gandrīz 2,5 miljoniem eiro,» informē uzņēmuma MADARA Cosmetics direktors Uldis Iltners.

Šobrīd aktīvi noritot darbs arī pie jaunās ražotnes būvniecības.

Biznesa portālā db.lv publicējam Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu saistībā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.