Bankas sagaida aizvien sarežģītāka darbības vide ne tikai asās konkurences, bet arī striktāku prasību dēļ; turpināsies attālināto pakalpojumu attīstīšana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Attīstoties nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, banku sektoram jāturpina iet līdzi laikam, meklējot jaunus pakalpojumu risinājumus, tādējādi konkurence kļūst aizvien spēcīgāka.
Finanšu sektors nenovēršami turpinās meklēt iespējas palielināt attālinātās apkalpošanas iespējas, šī tendence sevišķi izteikta būs universālo banku segmentā, prognozē SEB bankas vadītāja Ieva Tetere. «Redzot, kā pasaulē attīstās finanšu pakalpojumi, to lietošana attālināti mobilajos telefonos, citās viedierīcēs, banku nozarei ir jāspēj saglabāt konkurētspēja, tajā pašā laikā jāspēj saglabāt sava identitāte attiecībā uz finanšu pakalpojumu ekspertīzi,» viņa piebilst. «Novērojama tendence vēl vairāk paātrināt maksājumu izpildi un samazināt ar tiem saistītās izmaksas banku klientiem,» stāsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. Līdz ar pievienošanos SEPA (Vienotā Eiropas maksājumu zona), Eiropas bankas sāka darbu pie vienotas Eiropas Ātro maksājumu risinājuma shēmas un principu izstrādes, kas nodrošinās naudas līdzekļu eiro valūtā pārvešanu starp kontiem dažādās bankās dažu sekunžu laikā. Sākotnēji pakalpojumu paredzēts iekļaut bankas mobilo aplikāciju un internetbanku risinājumos. Pakalpojums galvenokārt konkurēs ar norēķinu kartēm, nodrošinot zemākas izmaksas ikdienas norēķiniem. Otrs būtisks solis norēķinu risinājumu attīstībā ir Maksājumu direktīvas (PSD2) ieviešana, kas pavērs iespēju citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savus maksājumu risinājumus, kas palielinās konkurenci un arī inovāciju maksājumu pakalpojumu klāstā, turpina J. Buks.
Latvijas Komercbanku asociācijas komunikācijas vadītāja Baiba Melnace paredz, ka šogad nenoliedzami būtiska loma būs banku darbības vides izmaiņām – pēdējo gadu tendences un jau pieņemtie regulējošie dokumenti liecina par arvien stingrāka regulējuma ieviešanu, plašāku informācijas apmaiņu nodokļu iekasēšanas un citiem valstiski definētiem svarīgiem nolūkiem (piemēram, korupcijas novēršanai, nelegālu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanai un citiem).
Visu rakstu Papildu nauda jāatvēl prasību izpildei lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.