Viedierīces

Paplašina iespējas e-paraksta izmantošanai

Zanda Zablovska, 23.10.2012

Jaunākais izdevums

Drošu elektronisko parakstu varēs izmantot arī darījumos ar nekustamo īpašumu, galvojuma līgumiem, kā arī darījumiem ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā.

To paredz valdības atbalstītie grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt droša elektroniskā paraksta plašāku lietošanu. Elektronisko parakstu paredzēts atļaut izmantot tiktāl, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība un nosacījumi dokumentu noformēšanā.

Līdz šim ar elektronisko parakstu nevarēja parakstīt vairāku veidu līgumus, tostarp tādus, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības. «Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, elektroniskā paraksta pieejamību un drošības līmeni, nav pamata saglabāt ierobežojumus elektroniskā paraksta lietošanai,» atzīst Satiksmes ministrija.

Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par personu apliecinošiem dokumentiem, kas paredz, ka turpmāk eParakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās elektroniskās identifikācijas kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas neatteiksies no eID kartē iekļaujamo sertifikātu, kas nepieciešami elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai saņemšanas, informē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties elektroniskajai identifikācijas kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlās, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti eParakstīšanas rīki.

«Nereti piesakoties eID kartei, personas nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām pielietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā latvija.lv, personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus. Tas radīja neērtības iedzīvotājiem, vairojot priekšstatu, ka eParaksts ir kaut kas sarežģīts, tā iegūšana ir pārmērīgi birokrātiska, ka sistēma nedarbojas un pie tā vainojams eParaksts. Turklāt situācija, kad no 600 tūkstošiem izsniegto eID karšu tikai nepilnos 130 tūkstošos ir aktivizētas eParakstīšanas iespējas, kopumā kropļoja virtuālo vidi un ir būtiski aizkavējusi e-pārvaldes un e-iespēju pilnvērtīgas izmantošanas attīstību Latvijā, radot arī milzu reputācijas un administratīvo slogu e-pakalpojumu saņēmējiem. Šobrīd gan e-pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem dzīve kļūs vienkāršāka, bet Latvijas e-vide – viendabīgāka,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs valstī, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valsts iestāžu un iedzīvotāju saziņai ieviesīs oficiālo elektronisko e-adresi

Lelde Petrāne, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. To paredz Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, kuru Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 8.martā, konceptuāli atbalstīja, informē Saeimas Preses dienests.

Šāda adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem un valsts iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi, deputātiem šodien sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Patlaban oficiālā saziņa ir piesaistīta personas deklarētajai dzīvesvietas adresei, bet arvien vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju izvēlas elektronisko saziņu. Patlaban valsts iestādes ir spiestas veidot individuālus risinājumus drošai e-dokumentu sūtīšanai. Tādējādi iedzīvotājiem nav vienas pastkastītes oficiālai saziņai, bet ir daudzas, norādījuši likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka

DB, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Bokta: Ja baidies no vilka, mežā neej

Jānis Bokta, LVRTC valdes priekšsēdētājs, 17.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.februārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (EDL), kas tika atspoguļots arī DB 12.02.2015. numurā. Latvijā ir uzstādīts mērķis līdz 2017.gadam panākt 90% bezpapīra saraksti visās dzīves jomās. Tāpēc arī sekojusi LVRTC iniciatīva atvērt iespēju elektronizēt atsevišķus procesus to darījumu veidiem, kas šobrīd tiek izslēgti no e-vides, piemēram, darījumiem ar nekustamo īpašumu. Taču, tiklīdz ķeramies klāt darījumiem ar nekustamo īpašumu, pat daļā Latvijas IKT nozares pārstāvju vidū sākas paniskas bailes no «e», turklāt tās bez jebkāda racionāla pamata tiek iedvestas citos.

Ir tāds teiciens: ja baidies no vilka, neej mežā. Un ir vēl viens teiciens: drošam pieder pasaule. Var piesaukt vēl vienu teicienu desmit reizes nomēri, pirms nogriez! Šodien, domājot par grozījumiem EDL, kā arī citiem normatīviem, kas nosaka to, cik efektīvi un konkurētspējīgi attīstīsies Latvijas e-vide, ir jāatbild uz jautājumu – vai pēdējam no pieminētajiem teicieniem «desmit» vietā ieliksim «simts», vai arī izdarīsim visu, lai, runājot par Latvijas e-vidi, tie dotu iedzīvotājiem reālu pienesumu un Latviju citas valstis piesauktu kā veiksmes stāsta piemēru.

Šobrīd EDL nosaka, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības. Šajā likumā ir vēl trīs citi izņēmumi, kur šis likums nav piemērojams. Pilnīgi skaidrs, ka arī nekustamā īpašuma gadījumā, līdzīgi kā piena pārdošanas gadījumā, pastāv daudzas informācijas sistēmas, kurās jau tagad par katru no Latvijas Republikā reģistrētu nekustamo īpašumu glabājas vairāki elektroniski dokumenti – tie paši ieraksti Zemesgrāmatu reģistrā ir elektroniski dati. Proti, šim nevainīgajam izņēmumam EDL tik nesaprotamā apjomā nav loģiska pamata. Tas jauc galvu ne tikai zemesgrāmatu tiesnešiem, bet arī visiem, kuri darbojas ar un ap nekustamo īpašumu un būtu gatavi atsevišķus jautājumus kārtot elektroniski. Piemēram, parakstīt servitūta līgumus elektroniski, ko šobrīd nevar darīt. Ja pēc desmitkārtīgas nomērīšanas joprojām pastāv uzskats, ka nostiprinājuma lūgums šādam servitūta līgumam jāslēdz pie notāra, tad to var darīt, un šo jautājumu jau regulē cits likums, nevis EDL. Taču, izņemot šādu ierobežojumu no EDL, citam likumam (Zemesgrāmatu likums) netiek liegta iespēja sākt desmitkārtīgu nomērīšanu, izvērtēt iespēju šādu nostiprinājuma lūgumu pie notāra parakstīt arī elektroniski, tādējādi radot iespēju šo dokumentu paketi nosūtīt atbilstošām iestādēm elektroniski, nevis liekot tās apmeklēt klātienē. Runa ir par iespēju birokrātisko aparātu padarīt efektīvāku, tādējādi tuvojoties mērķim – 90% bezpapīra saziņai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Precizēts personu loks, kas var pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem

Jānis Rancāns, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākās izmaiņas, kas skar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sāks darboties tikai 2014. gadā, taču vairāki likuma Par valsts pensijām grozījumi stājas spēkā jau 18. jūlijā, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Grozījumi skar personas, kas aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus, vai bērnu, kam bijusi noteikta invaliditāte; personas, kas līdz 1995. gada 31. decembrim strādājušas smagos un kaitīgos darbos; Latvijas pilsoņus, kas dienējuši PSRS Bruņotajos spēkos; algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicējus un personas, kam piešķirta citas valsts vecuma pensija, kā arī papildina pensijas pieprasīšanas iespējas.

Likuma grozījumos ir precizēts personu loks, kam ir tiesības doties pensijā ar atvieglotiem noteikumiem: līdz šim likums paredzēja piecus gadus ātrāku pensionēšanās iespēju vecākiem, kuri līdz astoņu gadu vecumam ir aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus, vai arī bērnu invalīdu. Tagad likumā ir precizēts, ka šādas tiesības ir ne vien abiem bērna vecākiem, bet arī aizbildnim. Tāpat likuma grozījumi precizē, ka šiem vecākiem vismaz astoņus gadus (mainīts iepriekšējais likuma formulējums - līdz astoņu gadu vecumam) līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ir jābūt aprūpējušiem piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kas šajā laikā ir bijis atzīts par invalīdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Komercpārvadājumu dokumentu saņemšanai varēs pieteikties elektroniski

Dienas Bizness, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks nodrošināta iespēja Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas un autovadītāja atestāta starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā saņemšanai pieteikties elektroniski.

Tas atvieglos attiecīgo dokumentu saņemšanu un nodrošinās lielākas ērtības iesaistītajām personām, tāpēc ir izstrādāti grozījumi noteikumos Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā. Minētie grozījumi otrdien, 21.jūnijā, tika pieņemti Ministru kabineta sēdē.

Lai elektroniski pieteiktos Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas vai autovadītāja atestāta saņemšanai, būs jāizmanto e-pakalpojums: jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma Autotransporta direkcijas (ATD) tīmekļvietnē, tādējādi samazinot administratīvo slogu pārvadātājiem un uzlabojot Autotransporta direkcijas darba efektivitāti. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identitātes pārbaudei paredzēts izmantot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Pārvadātājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem tiek saglabāta arī iespēja iesniegumu minēto dokumentu saņemšanai iesniegt personiski ATD, vai to nosūtīt pa pastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija Doing Business reitingā ierindota 22. vietā

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 22.vietā, pakāpjoties par vienu pozīciju augstāk nekā pagājušajā gadā. Pasaules Banka Latviju novērtē kā vienu no TOP 30 līderēm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas novērtējums ir pierādījums, ka līdz šim veiktās reformas ir pareizs virziens tautsaimniecības konkurētspējas celšanai ilgtermiņā. Vienlaikus tas ir apliecinājums, ka investori arvien augstāk novērtē Latviju kā investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīgu valsti.

Sakārtota uzņēmējdarbības vide - tiesisks un uzņēmējdarbībai labvēlīgs normatīvais regulējums, samērīgas prasības un mūsdienīgi, lietotājam ērti valsts pārvaldes pakalpojum - ir galvenais nosacījums, lai uzņēmēji vēlētos Latvijā uzsākt un paplašināt uzņēmējdarbību. Tas ir pamatnosacījums arī investoru ieinteresētībai veikt ieguldījumus mūsu valstī, nešauboties par tā drošību un aizsargātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Komerclikums pieprasīs augstāku drošības līmeni

Elīna Pankovska, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» regulējuma būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atbalsta ierosinājumu aizliegt pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, aizliedzot enerģijas dzērienus pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojektā noteikts, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par tās vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Deputāti šodien atbalstīja likuma mērķi, nosakot, ka tas ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu.

Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Apstiprina plašas izmaiņas Darba likumā

Žanete Hāka, 06.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas, informēja LM.

Grozījumi gan vēl jāpieņem Saeimā.

Likumprojektā precizēti nosacījumi par darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.

Tā, piemēram, paredzēts papildināt darba sludinājumā ietveramo informāciju ar juridiskās personas un personāla atlases uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai ļautu precīzāk identificēt juridisko personu vai personāla atlases uzņēmumu, kas paziņo par brīvajām darbavietām.

Tāpat arī tiks noteikts, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, ar mērķi garantēt paša darbinieka un citu personu drošību darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No 1.jūnija aizliegs pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem līdz 18 gadiem

Dienas Bizness, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atbalsta virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu

Žanete Hāka, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt, nosaka Saeimā ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu.

Līdztekus deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu.

Saeima papildinājusi likuma par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.

Komisijā atbalstīta arī jauna smēķēšanas definīcija, ietverot tajā elektronisko cigarešu smēķēšanu. Tādējādi smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz elektroniskajām cigaretēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Saeima ierobežo fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus partijām

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada fiziskās personas drīkstēs veikt dāvinājumu (ziedojumu), iemaksāt biedru naudu un iestāšanās naudu partijām no saviem ienākumiem, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.

To paredz grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ko ceturtdien, 26.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.

Saeimas Preses dienests informē, ka ar likuma izmaiņām plānots novērst iespēju fiziskajām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām.

Līdz šim fiziskās personas politiskās partijas varēja finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pārstāvji no Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) deputātiem apliecināja, ka fiziskās personas partijām nereti atvēlējušas vai nu pusi no savas naudas vai arī visus pēdējos trīs gados legāli gūtos (deklarētos) ienākumus. Ziedotāji ikdienas tēriņus sedzot vēl no iepriekš gūtiem līdzekļiem, un tas KNAB rada šaubas par turpat ceturtās daļas ziedojumu naudas patieso izcelsmi. Lielākā daļa no šiem ziedojumiem ir četru līdz 15 tūkstošu apmērā, liecina KNAB informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāk darboties Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas nosaka obligāto e-adreses lietojumu valsts iestādēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenos pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Pašlaik e-adrese obligāti jāizmanto tiešās pārvaldes iestādēm, bet no 15. oktobra to jāievieš būs valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam, pašvaldībai un tās iestādei, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.

E-adrese izveidota visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra (UR) Publisko personu un iestāžu sarakstā. Pašām iestādēm jānodrošina piekļuves veida izvēle e-adreses kontam (programmsaskarne vai e-adreses tīmekļa pārlūku). Lai pārliecinātos, vai aktivizēts e-adreses konts, iestādei pārbaude ir jāveic tiešsaistē e-adreses katalogā.

E-adrese neaizstās iestāžu e-pastus, tie ir divi dažādi tehnoloģiskie risinājumi. E-adreses risinājums ir vienots risinājums valsts pārvaldē, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām.

«Jebkuras pārmaiņas prasa laiku, tāpēc svarīgi raudzīties uz ieguvumiem. E-adreses pakalpojums ļaus ikvienam neatkarīgi no vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat oficiālās elektroniskās saziņas ieviešana būtiski samazinās administratīvo slogu un ļaus optimizēt iestāžu iekšējos resursus, jo iestādēm vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Tehnoloģiju laikmetā būtisks ir drošības jautājums, tāpēc būtisks ieguvums ir droša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm,» saka VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Tas, kas Latvijā tiek deklarēts, ir – uzņēmumu var nodibināt vienas līdz trīs darba dienu laikā. Patiesībā ir jau vairāki piemēri, kad uzņēmuma reģistrācija ievelkas un sagādā problēmas, turklāt ne tikai ārzemniekiem. To no savas pieredzes Dienas Biznesam atklāja zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins. Viņa minētie piemēri liecina, ka patiesībā situācija prasa likumdevēja iejaukšanos, lai procedūra tiktu normalizēta, padarot to mazāk birokrātisku un uzņēmējiem krietni saprotamāku un draudzīgāku.

Paragrāfs saka: Aizdomīgs!

2022. gadā viens no lielākajiem Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem iegādājās citu uzņēmumu Latvijā, kas nozīmēja, ka nepieciešams arī veikt uzņēmuma valdes nomaiņu. Lai varētu korekti izpildīt noslēgto līgumu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegti attiecīgi dokumenti valdes nomaiņai. “Darījums paredzēja, ka pārdevēja pārstāvji atkāpās no valdes, vienlaikus tiek iecelta jauna uzņēmuma valde, un attiecīgi jau tajā pašā dienā iesniedzām dokumentus par jaunās valdes un tās priekšsēdētāja reģistrāciju UR, par ko tika samaksāta trīskārša valsts nodeva, lai reģistrācija notiktu vienas darba dienas laikā un lai uzņēmuma jaunā valde varētu maksimāli ātri sākt darbu un pārstāvēt uzņēmumu, tajā skaitā iegūt piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem, kuru banka piešķir tikai pēc tam, kad jaunās valdes reģistrācija UR ir notikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi

Anda Asere, Māris Ķirsons, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru