Jaunākais izdevums

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

“Iedzīvotāju vēlmi šķirot tekstilu parāda ne tikai aptaujas, bet arī reālā rīcība, ko esam novērojuši mūsu rīkotajās šķirošanas kampaņās. Piemēram, martā rīkotā akcijā tikai mēneša laikā iedzīvotāji sašķiroja 75 tonnas tekstilizstrādājumu, kas veido 15% no 2020. gada kopējā sašķirotā tekstilizstrādājumu apjoma. Savukārt šogad no 1. janvāra līdz 1. jūlijam iedzīvotāji sašķirojuši jau 433 tonnas tekstilizstrādājumu, kas ir gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā savāktais. Līdz ar jaunajiem konteineriem tekstila šķirošana kļūs pieejamāka daudz lielākai sabiedrības daļai. Tādējādi būs iespējams vēl vairāk samazināt poligonos noglabājamā tekstila apjomu un veicināt aprites ekonomikas attīstību Latvijā,” piebilst SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

SIA “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics akcentē, ka vides pakalpojumu uzņēmumu investīcijas atbilstošas šķirošanas infrastruktūras izveidē tiešā veidā sekmē ne vien katra cilvēka iespējas atbildīgi attiekties pret sev nevajadzīgo mantu pārstrādi, bet arī Latvijas virzību pretī apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai poligonos, kā to paredz gan Eiropas kopējais zaļais kurss, gan ilgtspējas politika: “Nonākot sadzīves atkritumu konteinerā, tekstils faktiski zaudē jebkādu iespēju tālākai pārstrādei – tas nav vairs atšķirojams un izmantojams. Piemēram, plastmasas maisiņus, kurus izmantojam pārtikas svēršanai, bet izmetam sadzīves nevis šķirotā iepakojumu konteinerā, mēs varam atšķirot atkritumu šķirošanas centrā un izmantot specializēta kurināmā ražošanai, kuru Latvijā izmanto cementa ražošanas rūpnīcā. Ar tekstilu, kas nonācis nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā, tas faktiski nav iespējams, turpretim nokļūstot specializētajā konteinerā, tekstilam tiek nodrošinātas “otrās dzīves” iespējas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka” no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā,” komentē Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums AS "Eco Baltia" ar privātā kapitāla investoru - "INVL Baltic Sea Growth Fund" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas - atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Ecoservice" vismaz 85% akciju iegādi, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Ecoservice" akciju iegāde no privātā investīciju fonda "BaltCap Private Equity Fund II" tiks pabeigta tad, kad būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka šis ir jauns posms "Eco Baltia" attīstībā, kas palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū. "Ar šo apvienošanos vērtēts, ka grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un "Ecoservice" resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, "Eco Baltia" ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē," skaidro M.Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē tika nolemts izlīgt ar Konkurences padomi "Tīrīgas" jautājumā un samaksāt pusmiljona eiro sodu.

Tika sagatavots izlīgums Rīgas domes, SIA "Getliņi EKO" un Konkurences padomes (KP) strīdā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, paredzot Rīgas domei samaksāt sodu pusmiljona eiro apmēra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Domes sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs tika pilnvarots parakstīt izlīgumu starp KP, Rīgas domi un SIA "Getliņi EKO" par 2019.gadā sākto tiesvedību par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Vienošanās tikšot ņemts vērā gan tas, ka KP savos lēmumos ir norādījusi uz būtiskiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, gan tas, ka pašreizējie Rīgas domes deputāti piekrīt KP redzējumam, kā šajā jomā ir nepieciešams rīkoties, lai tiktu pilnvērtīgāk ievērotas konkurences tiesības, kā arī iespējamās tiesvedības ilgums un izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru