Citas ziņas

Paplašinās Mērsraga jahtu ostu

Vēsma Lēvalde, 07.04.2011

Jaunākais izdevums

Kurzemes plānošanas reģions izsludinājis iepirkumu peldošās jahtu piestātnes uzstādīšanai Mērsraga jahtu ostā.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 18. aprīlim, liecina iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Iepirkums tiek veikts projekta Kurzemes ostu attīstība ietvaros un tā ieviešanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas valdības finanšu instrumenta palīdzību, D.lv informēja projekta vadītāja Zanda Zeidaka. Mērsragā jau projekta ietvaros veiksti nelieli ieguldījumi ostas drošības sistēmā, uzstādītas novērošanas kameras, bet peldošā piestātne nozīmē esošās jahtu ostas paplašināšanu, informēja Z. Zeidaka.

Db.lv jau rakstīja, ka projekta Kurzemes ostu attīstība ietvaros Pāvilostā rekonstruētas divas ielas, atvieglojot tūristu piekļūšanu pludmalei un Pāvilostas jahtklubam Pāvilosta Marina, padziļināts arī kuģu ceļš līdz 4,5 m, uzbūvēta aizsargsiena uzbrūkošajām kāpām. Liepājā projekta ietvaros tapis zivju tirgus Ostmalas promenādē, bet Ventspilī uzstādīts drošības aprīkojums - kuģu amortizācijas fenderi. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienota jahtu ostu tīkla izveidē Latvijā plāno ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas jahtu ostas sadarbosies tūristu piesaistīšanā

Jānis Rancāns, 03.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās konferences Visit Baltic by Boat dalībnieki – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jahtu ostu apsaimniekotāji un atbildīgās institūcijas – divās dienās apmainījās ar pieredzi un uzklausīja Norvēģijas jahtu ostu eksperta Olafa Klunderuda viedokli par iespējām Baltiju popularizēt kā interesantu galamērķi Baltijas jūras un Ziemeļjūras burātājiem un ūdens tūristiem.

Diskusiju laikā Latvijas jahtu ostu pārstāvji vienojās par nepieciešamību apvienot spēkus atbilstošā asociācijā un par visu trīs Baltijas valstu sadarbības iespējām.

Šobrīd jahtu ostu attīstības ziņā līderu pozīcijās ir valsts ar visgarāko krasta līniju - Igaunija. Šeit ir visvairāk Eiropas līmenī rekonstruēto jahtu ostu. Arī Latvijas jahtu ostas pēdējos gados ir piedzīvojušas strauju attīstību – to visspilgtāk pierāda Pāvilostas, Mērsraga un Kuivižu jahtu ostas. Attīstības ziņā atpaliek Lietuva, taču arī šajā republikā ir sākusies nopietna jahtu ostu rekonstrukcija, piemēram, Klaipēdā un Šventojā tiek veikta vērienīga būvniecība, lai tuvākajos gados izveidotu modernas jahtu ostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas un Ventspils pilsētu domes aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu valdības sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

Liepājas pilsētas vēstuli parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), un tā adresēta tikai Kariņam, bet Ventspils vēstuli parakstījis domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), un tā adresēta arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP).

LDDK aicina atlikt ostu reformas skatīšanu valdībā rīt 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV)...

Abās vēstulēs pausts, ka 22.martā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Ekonomikas ministrijas (EM), uzņēmēju un Latvijas ostu, kā arī pašvaldību pārstāvji, vairākkārt uzsvērts, ka plānotajai reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvs dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Abu Kurzemes pilsētu pārstāvji vēstulēs norāda, ka jautājuma izskatīšana valdībā jāatliek, līdz tam tiek sniegts atzinums Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.

Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.

SM rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības ministrija noliedz vainu naftas noplūdē un norāda uz gruntsūdeņiem

Vēsma Lēvalde, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzņēmēji nelabprāt izmanto jaunizbūvēto Liepājas ostas dzelzceļu

Vēsma Lēvalde, 07.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 4 miljonus latu vērtais dzelzceļa apvedceļš Liepājas ostā kravu nogādāšanai ostā ir vismaz trīs reizes garāks, un tas nozīmē arī augstākas pārvadājumu izmaksas, tādēļ tas neapmierina kravu īpašniekus.

Liepājnieki neredz būtisku aktivitātes kāpumu jau pirms četriem gadiem uzbūvētajā dzelzceļa pievedceļā Pulvera ielā, kam vajadzēja atslogot Raiņa ielas pārbrauktuvi. Sliedes vietām klāj rūsa, kas rāda, ka vilciens pa tām brauc diezgan reti, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

CFLA: Pastāv risks atmaksāt Ventspils Mūzikas vidusskolai piešķirtos 10,9 miljonus eiro no ES fondiem

LETA, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Somi uzlabos navigācijas aprīkojumu Ventspils ostā

Vēsma Lēvalde, 22.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī daļa Ventspils ostas navigācijas boju būs aprīkotas ar automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS).

Šobrīd ir noslēdzies iepirkuma konkurss par sistēmas piegādi un uzstādīšanu, noslēgts līgums ar uzvarētāju – Somijas uzņēmumu Sabik Oy, kā arī veikta 50% priekšapmaksa, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils ostas komunikāciju sistēmas pilnveidošana notiek ERAF līdzfinansētā projekta Transporta un ostu komunikāciju sistēmu attīstība (Trans-Port) ietvaros.

Ventspilī ar jaunākās paaudzes AIS plānots aprīkot visattālākās navigācijas bojas, kas brīdina kuģus par bīstamajiem sēkļiem. Ar sistēmas palīdzību varēs viegli kontrolēt iespējamo boju nobīdi vai bojājumu un operatīvi novērst šos trūkumus. Tāpat AIS ir plānots uzstādīt uz Ventspils brīvostas hidrogrāfiskā kuģa Kapteinis Orle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem «kumosiem», uz ko šogad cer Latvijas energobūvniecības kompānijas, ir Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanas iepirkumi, piemēram, elektrifikācija un sakaru tīkla izveide, sacīja energobūvniecības kompānijas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis.

A/s Latvenergo ir lielākais pasūtītājs energobūvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un Latvenergo mājaslapā var redzēt, ka vismaz darbam sadales tīklos ir kvalificēti pāri par 40 uzņēmumi, informēja V.Kaģis.

«Pieņemu, ka uzņēmumu ir vēl vairāk, jo Latvenergo nav vienīgais pasūtītājs. Ļoti lieli energobūvniecības darbu pasūtītāji ir Latvijas Dzelzceļš, ostas, telekomunikāciju uzņēmumi. Tāpat lieli klienti ir arī lidosta Rīga, pašvaldības, kurās tiek veikta ielu apgaismojuma izbūve,» sacīja V. Kaģis.

Viņš piebilda, ka energobūvniecības tirgu Latvijā ir grūti novērtēt, pasūtījumu grozs katru gadu varētu dalīties citādāk un atšķirties, jo ir brīži, kad ar infrastruktūras sakārtošanas projektiem ar ES līdzfinansējumu tirgū parādās pašvaldības, lieli objekti ir ostās, tāpat dienaskārtībā ir Latvijas Dzelzceļš ar saviem infrastruktūras objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās skatīt Liepājas ostas prasību par sadragāto Kalpaka tiltu

Vēsma Lēvalde, 24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa 28. maijā turpinās skatīt pirms diviem gadiem pārtraukto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) prasību pret grieķu kuģniecības kompāniju Clan Marine Ltd. par 4,1 miljona latu zaudējumu piedziņu.

Lietas izskatīšana tika atsākta šā gada 21. maijā, turpinājās 24. maijā, bet nākamā sēde nozīmēta 28. maijā, Db.lv uzzināja Kurzemes apgabaltiesā.

Prasība saistās ar 2006. gada vasarā notikušo kuģa Anna avāriju, kad tas ietriecās Karostas jeb kalpaka tilta balstā un sadragāja to. 2010.gada aprīļa vidū Kurzemes apgabaltiesa uz laiku apturēja tiesvedību, jo Liepājas SEZ pieteica Kalpaka tilta ziemeļu daļas balsta ekspertīzi.

Tiesvedība starp Liepājas SEZ un kuģniecības kompāniju sākās 2008.gadā. Liepājas SEZ pārvalde no Clan Marine Ltd. vēlas piedzīt 4,1 miljona latu zaudējumus. Kā trešā persona atbildētāja pusē pieaicināta Krievijas apdrošināšanas kompānija Ingosstrah. 2006.gadā Clan Marine Ltd. bija kuģa Anna īpašniece. Tankkuģis bija reģistrēts Batumi ostā Gruzijā. Pašlaik kuģim ir jauns īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Burāšanas speciālisti vērtēs Latvijas jahtu ostas

Vēsma Lēvalde, 27.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās konferences Visit Baltic by Boat ietvaros četrdesmit jahtu ostu un burāšanas speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas apmeklēs jahtu ostas Kurzemes piekrastē.

Konference notiks 28. un 29. aprīlī Liepājā. Pirmajā konferences dienā tās dalībnieki apspriedīs burāšanas tūrisma attīstības tendences Baltijā, jahtu ostu sabiedriskās funkcijas un dalīsies pieredzē par finansējuma piesaisti un pareizu plānošanu iecerēto projektu realizēšanai. Šo informāciju konferences dalībniekiem sniegs gan ostu attīstības speciālisti, gan organizācijas, kuras pašu spēkiem ir realizējušas Baltijas mēroga projektus.

Otrajā Visit Baltic by Boat konferences dienā tās dalībnieki apmeklēs Latvijas jahtu ostas Kurzemes piekrastē un vienlaikus turpinās diskusijas par iespējamo rīcības plānu turpmākai Baltijas valstu jahtu ostu attīstībai un ārvalstu burātāju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot burāšanas sezonu, Rīgas plānošanas reģions (RPR) un jahtklubs Auda piektdien, 12.maijā atklāja vienu no desmit jaunizveidotās online rezervēšanas sistēmas HelloPorts info kioskiem, kas ir viens no elementiem, lai padarītu mazās ostas pieejamākas vietējiem un ārvalstu burātājiem.

Līdz šim burāšana Latvijā ir vairāk attīstījusies sporta nolūkiem, tomēr pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kas burāšanu izmanto apceļošanai. Turklāt attīstoties piekrastes mazo ostu infrastruktūrai, tā kļūst pakāpeniski pievilcīga arī skandināvu ceļotājiem, kur burāšana ir viens no populārākajiem brīvdienu atpūtas veidiem.

«Mūsu mazajām ostām ir pietiekami augsts potenciāls piesaistīt vietējos un ārvalstu burātājus, kas tādā veidā no ostas uz ostu var apceļot Latvijas piekrasti. Tomēr svarīgs priekšnosacījums ir attīstīta un mūsdienīga ostu infrastruktūra. Šobrīd mums ir iespēja, visiem kopā sadarbojoties, veicināt burāšanas kā tūrisma veida attīstību Rīgas jūras līča un Kurzemes piekrastēs. Turklāt pateicoties starptautiskiem Baltijas jūras reģiona projektiem – arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas līmenī, ieinteresējot viņu burātājus doties brīvdienu maršrutā uz mūsu reģiona piekrasti,» saka Rīgas plānošanas reģiona un projekta SmartPort eksperts:Artūrs Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes tūrisma asociācija ceļ trauksmi par tūrisma likteni reģionos

Vēsma Lēvalde, 05.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība līdz šim nav spējusi efektīvi novērst problēmas tūrisma attīstībai reģionos, tāpēc Kurzemes tūrisma speciālisti sagatavojuši rezolūciju ar konkrētiem ierosinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils ostā modernizē navigācijas sistēmu

Vēsma Lēvalde, 21.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ostā noslēdzies iepirkums navigācijas līdzekļu modernizācijai, ieviešot automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) uz visattālākajām navigācijas bojām, kas brīdina kuģus par bīstamajiem sēkļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TransBaltica2012 Liepājā spriedīs par tranzīta attīstību reģionos

Vēsma Lēvalde, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai potenciālie investori un Kurzemes reģiona uzņēmēji, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji kopīgi atrastu veidus, kā attīstīt un palielināt komercdarbības apjomus Latvijas reģionos, tostarp transporta un tranzīta nozarē, starptautiskās konferences TransBaltica2012 dalībnieki 8. jūnijā tiksies biznesa forumā Liepājā.

Foruma mērķis ir veicināt Liepājas pilsētas un Liepājas SEZ, kā arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas biedru atpazīstamību Latvijas un ārvalstu komercdarbības vidē, panākt izdevīgāku un nozīmīgāku LTBA pozicionējumu tranzīta nozares nevalstisko organizāciju sadarbībā ar valsts atbildīgajām institūcijām un Kurzemes reģiona uzņēmējiem. Foruma dalībnieki – Latvijas un ārvalstu komersanti un investori – tiks iepazīstināti ar Liepājas pilsētu, Liepājas SEZ un ostu, demonstrējot brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības un parādot ostas pakalpojumu daudzveidību un kvalitāti. Vienlaikus foruma dalībnieki iegūs informāciju par pilsētas un ostas attīstības perspektīvām, investīciju piesaistīšanas nosacījumiem, par Latvijas valsts politiku ekonomiskās sadarbības, tranzīta un transporta infrastruktūras attīstības projektu finansēšanas jomā un stimuliem investīciju piesaistei, diskutēs par Latvijas piedāvājumu investoriem, Baltijas tranzīta koridora priekšrocībām, iegūs informāciju par nodokļu plānošanas iespējām un atbalsta rīkiem racionālu un efektīvu investīciju lēmumu pieņemšanai. Praktiskus un uzņēmējiem noderīgus padomus par ikdienas norēķinu optimizāciju konkurētspējas uzlabošanai informatīvajā seminārā sniegs UniCredit Bank speciālisti, savukārt UniCredit Leasing vadošie darbinieki stāstīs par Latvijas transporta un ražošanas uzņēmumiem pieejamo finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sprūdžs nomaina ministrijas pārstāvi Ventspils ostā

Egons Mudulis, 10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprina Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža virzīto Ģirtu Kronbergu, no amata atsauc bijušo Valsts vides dienesta ģenerāldirektoru Vili Avotiņu.

V. Avotiņš, vienlaikus ieņemot VBO valdes locekļa amatu un Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatu, ilgu laika periodu iespējams atradās interešu konfliktā, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļa. Šis gadījums bijis spilgts piemērs ilglaicīgam un atklātam izpratnes trūkumam par labas pārvaldības principu ievērošanu dažādu valsts un pašvaldību institūciju darbā.

Savukārt Ģirts Kronbergs jau vairāk kā 15 gadus darbojas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un šobrīd vada tās Liepājas nodaļu. Viņa līdzšinējā profesionālā darbība bijusi cieši saistīta ar Kurzemes reģiona uzņēmēju attīstības veicināšanu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Tāpat viņš strādājis pie Kurzemes Biznesa inkubatora izveides, bet tagad tajā darbojas kā valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģionālās ostas veicinās jahtu tūrismu

Egons Mudulis, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grib uzlabot kuģošanas drošību, iesaistoties pārrobežu sadarbības programmās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā kā Nacionālajā attīstības plānā 2020 Latvijas reģionālajām jeb mazajām ostām nekādi līdzekļi infrastruktūras projektiem paredzēti netika, tās meklē iespēju piesaistīt Eiropas fondu (ES) līdzekļus jahtu tūrisma attīstībai.

Pārrobežu projekti jaunajā plānošanas periodā tiek gatavoti sadarbībā ar Kurzemes un Rīgas plānošanas reģioniem. Uz ES līdzfinansējumu var pretendēt gan Centrālā Baltijas jūras reģiona (CB) programmā, gan Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības (Estlat) programmā. Projekti CB programmā tiks izskatīti augusta beigās, bet to realizācija apstiprināšanas gadījumā notiks 2016.–2017. gadā, norāda Kurzemes plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica. Šīs programmas ietvaros ostās paredzēts, piemēram, uzstādīt interaktīvās vadības sistēmas, kas saturētu informāciju par visām reģiona ostām. Viņasprāt, ir labi, ka Latvijas puse sapratusi, ka ir vērts vienreiz veikt nopietnas investīcijas, lai sakārtotu jahtu tūrismam nepieciešamo infrastruktūru. Estlat programmas gadījumā mērķis ir, lai burātāji varētu saņemt līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu (piemēram, drošības, navigācijas ziņā) abās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiskā konferencē popularizēs jahtu tūrismu Latvijā

Vēsma Lēvalde, 18.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 28.-29. aprīlī notiks starptautiska konference Visit Baltic By Boat. Konferences mērķis ir celt Baltijas jūras jahtu ostu tīkla konkurētspēju un attīstību, veicinot tīkla dalībnieku savstarpēju sadarbību un pieredzes apmaiņu, informē konferences organizētāji - Kurzemes plānošanas reģiona administrācija.

Divu dienu konferences mērķis ir izglītot, informēt, dalīties pieredzē un iedvesmot ostu vadītājus un citus nozarē iesaistītos. Pirmajā dienā ir plānotas speciālistu un nozarē strādājošo prezentācijas- Baltijas valstu burāšanas asociācijas pārstāvji sniegs ieskatu par esošo situāciju valstī un attīstības tendencēm un perspektīvām, savukārt pārstāvji no jahtu ostām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas dalīsies pieredzē par finansējuma piesaisti ostas attīstībai, inovatīvu metožu ieviešanu ostas darbības nodrošināšanā, mūsdienīgu mārketingu. Otrajā dienā interesentiem būs iespēja iepazīties ar trīs Kurzemes piekrastes jahtu ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atsavina gandrīz 12 tūkstošus ar zīmolu Nike marķētus apavu pārus

Lelde Petrāne, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde Liepājas ostā aizdomās par viltojumu aizturējusi smago automašīnu ar piekabi, kurā atradās 11860 ar zīmolu Nike marķēti apavu pāri, kā arī 456 apavu pāri bez preču zīmēm. Saistībā ar notikušo Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) uzsākusi administratīvo lietvedību.

Šā gada 6. augustā Liepājas ostas teritorijā VID Muitas pārvalde nolēma pārbaudīt kādu kravas automašīnu ar piekabi. Pārbaudot kravu, atklājās, ka tajā atrodas ievērojams daudzums, iespējams, viltotu ar zīmolu Nike marķētu apavu, kā arī apavi bez marķējuma. Aizdomīgā prece tika aizturēta.

Atsavinātie apavi ir daudzveidīgi, to vidū ir 31 apavu modelis, uz kuriem ir Nike firmas zīme, tāpat atsavināti mokasīni bez jebkādām preču zīmēm.

Pašreizējā informācija liecina, ka apavus nosūtījis kāds Latvijas uzņēmums un tos bijis paredzēts ar prāmi pārvest no Liepājas ostas uz Vāciju, bet pēc tam nogādāt realizēšanai Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemnieki vēlas papildināt nacionālo plānu

Vēsma Lēvalde, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kā spēlētājs neizmanto Latvijas iespējas transporta infrastruktūras izveidē

Laikā, kad politiskā retorika rietumvalstu un Krievijas starpā nezaudē savu asumu, šā gada trīs mēnešos par 4,5% krities Latvijas ostu kopējais apgrozījums, kur zināmā mērā vainojama siltā ziema. Pret kaimiņvalsts uzņēmumiem vērsto sankciju dēļ daļu ogļu kravu zaudējusi Ventspils, taču Kurzemes ostas kravu apjomu lejupslīdē 16,7% apmērā šis nebūt nav vienīgais faktors. Ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ – tuvāk līdz ostai no valsts austrumu robežas – priekšrocības ir Rīgai, kas arī atspoguļojas galvaspilsētas 6,7% kāpumā uz naftas produktu, ogļu un minerālmēslu rēķina. Tādēļ vieni saka, ka Kurzemes ostu virzienā vajadzētu zemākus dzelzceļa tarifus, otri – lai nu ostu termināļi protas, kravu īpašniekiem piedāvājot kompāniajs daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru