Ekonomika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk! Kas tie ir?

Jānis Goldbergs, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.

Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.

Rezultējoši, salīdzinot VID un CSP datus, var secināt, ka pamats par nodarbināto skaita pieaugumu jāmeklē skaitīšanas metodoloģijas līkločos vai tajā, ko mēs uzskatām par nodarbināto un tomēr tādu, kas nemaksā sociālo nodokli. Proti, šādu cilvēku ir par 16,1 tūkstoti vairāk nekā pērnā gada 1. ceturksnī, bet sociālā nodokļa maksātāju pieaugums ir vien 2578, kas nozīmē, ka aptuveni 13 tūkstošiem nodarbināto statuss ir parādījies, bet sociālo nodokli viņi šā gada 1. ceturksnī nav maksājuši.

Visu rakstu lasiet 7.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 02.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.augusta numurā lasi:

Statistika

Pandēmija un likumdošana maina parādu piedziņas apjomus

Tēma

Naudas dārdzība - ekonomikas bremzes

Tagad likmes audzē, rīt jau var nākties tās cirpt

Aktuāli

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Nekustamie īpašumi

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Nodarbinātība

Darba nedēļas saīsināšana - trieciens konkurētspējai?

Īsākas darba nedēļas eksperimenti pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 24.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.janvāra numurā lasi:

Statistika

Ēnu ekonomikas pieaugums skāris visu Eiropu

Tēma

Vēlētāju izvēle tuvplānā

Enerģētika

Līdz pilnīgai gāzes aizvietošanai vēl ejams tāls ceļš

Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Pasaules ekonomika

Ķīna vairs nebūs valsts ar lielāko iedzīvoju skaitu

Nodarbinātība

Tapina tūkstošu atlaišanas plānus

Pasaules ekonomika

Davosā ne par krīzi, bet polikrīzi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gads akciju tirgos – iespēja izvēlēties scenāriju

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz 2023. gada sākumā izteiktajām prognozēm ir skaidri redzams, ka šogad akciju tirgum klājās daudz labāk nekā es vai citi finanšu eksperti prognozēja.

2023. gadu biju palicis zem vārdu kombinācijas “optimismam maz vietas” vai “amerikāņu kalniņi turpināsies”, bet teksta korektors piedāvāja “piesardzīgs optimisms” – tāds šis gads arī izrādījās.

Līdz 2023. gada oktobra beigām tas bija kalnains un nervozs, taču līdz ar novembra atnākšanu viss mainījās. Kāds nospieda gāzes pedāli un visi riska aktīvi “aizlidoja kosmosā”, apgāžot gandrīz visas Volstrītas prognozes. S&P 500 noslēdza gadu 4770 līmenī – diezgan tālu pat no optimistiskiem Deutche Bank 4500 punktiem un Wells Fargo ar 4400. Kā arī ļoti tālu no 4000 punktu mediānas un pavisam tālu no Barclays Bank vai Societe Generale 3675 un 3800 punktiem. Būsim godīgi – vēl pašās oktobra beigās amerikāņu akciju galvenā indeksa vērtība bija pieticīgie 4100 punkti. Izskatās, ka visas tirgus vasaras un rudens bailes nu ir izgaisušas kā rīta migla, ko var redzēt arī pēc “lielo zēnu” prognozēm uz 2024. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mainās prasības pret uzņēmumu valdēm. Jāmainās arī pašām valdēm

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvi strādāt uzņēmuma valdē kļūst arvien grūtāk. It sevišķi, ja tas ir liels, kotēts vai valstij piederošs uzņēmums.

Tas tādēļ, ka digitalizācijas, pandēmijas, ilgtspējas jautājumu un dažādu normatīvo prasību pieauguma rezultātā ir mainījies gan darba saturs, gan slogs. No valdes tiek gaidīts viss tas, kas agrāk, bet tiek izvirzītas vēl vesela virkne jaunu prasību.

Šeit piedāvāšu četrus secinājumus par situāciju šobrīd un četras tendences, kas maina valdes dienaskārtību un darbu. Šie ir novērojumi, kurus esam apsprieduši ar EY kolēģiem ārvalstīs un redzam, ka tie būtiski neatšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības valsts, proti, tie ir tikpat izteikti kā Latvijā, tā Vācijā vai ASV.

4 secinājumi par situāciju šobrīd

Pirmkārt, novērojama “juridiskā pārslodze”, kas valdes darbu pārpludina ar arvien jaunām likumdošanas prasībām un risku novēršanas dienaskārtību. Tas nozīmē, ka valdes pastiprināti strādā, lai pildītu dažādas normatīvās prasības, kamēr laika un enerģijas stratēģiskai vadībai kļūst arvien mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās ekspluatācijā nodota Bolderājas pretplūdu aizsargbūve, kas turpmāk pasargās Bolderājas iedzīvotājus no vēja izraisīta Buļļupes ūdens līmeņa kāpuma radītajām sekām.

Jaunais aizsargdambis atrodas Buļļupes labajā krastā Lielās ielas posmā no Grants ielas līdz Kapteiņu ielai un ir 1,9 kilometrus garš un 2,5 metru augsts. Dambja būvniecības gaitā veikta koka pāļu, rievsienu un betona konstrukciju izbūve krasta stiprināšanai, kā arī inženierkomunikāciju izbūve.

Aizsargdambja kodolu veido ģeosintētiskie maisi ar smiltīm no Buļļupes akvatorijas. Pārsūknētā grunts pildīta speciālajos maisos izvietota dambja veidošanas līnijā, un turpmāk veido aizsargdambja kodolu. Šī tehnoloģija maksimāli ierobežo grunts noplūdes iespējamību uz blakus teritorijām, ceļiem un ielām, kā arī nepieļauj sekundāro upes piesārņojumu.

Veikta arī četru lietus kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un montāža. Sūkņu stacijas pasargā aizsargdambi no izskalošanas un ļauj pārsūknēt lietus ūdeni palu laikā - ūdens līmeņa palielināšanas gadījumos pašteces lietus ūdens kolektori tiek slēgti ar automātiskiem aizvariem (aizbīdņiem), un lietus ūdens tiek pārsūknēts ar lietus kanalizācijas sūkņu stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Valmieras drāmas teātra rekonstrukcijai pieteikušies četri būvniecības uzņēmumi

Db.lv, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs nogaidīšanas laiks, kurā būs salīdzinoši maz jaunu projektu, lielākā aktivitāte sagaidāma sabiedriskā sektora projektos, kuri tiks īstenoti, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet klusums gaidāms privātajā segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus. Viņš norāda, ka jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi.

Kāda ir pašreizējā situācija tirgū?

Vienā vārdā — sarežģīta, bet ne bezcerīga. Jārēķinās, ka betona bruģakmens un mazās arhitektūras elementu ražotāji ir tie, kuri ekonomisko lejupslīdi izjūt pēdējie no visa attiecīgā segmenta un vienlaikus arī ir pēdējie, kuri sāk izjust ekonomisko izaugsmi. To arī labi rāda Betono Mozaika saimnieciskās darbības — bruģakmens pārdošana – rezultāti (piegādā lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, būvmateriālu veikaliem, bruģēšanas kompānijām un privātiem klientiem). Proti, nekustamā īpašuma projekti, kuru pabeigšanai bija nepieciešams ieklāt celiņus, to arī paveica, neraugoties ne uz 2022. gadā pieredzēto inflācijas lēcienu, ne tam sekojošo kredītprocentlikmju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtotajā iepirkumā piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iesnieguši deviņi būvuzņēmēji, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 6,8 miljoniem eiro līdz 8,2 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pirms aritmētisko kļūdu pārbaudes. Iepirkuma uzvarētāju VNĪ varēs paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas 2022.gada sākumā.

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas...

Piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei ir iesnieguši SIA "Bildberg", "Eltex un Laguta", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", personu apvienība "Multicentrs BL", piegādātāju apvienība "BBA, Tilts, PMK", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "Reaton, LTD" un SIA "Selva būve". Atkārtoti piedāvājumus ir iesnieguši četri būvuzņēmēji, kuri piedalījušies iepriekšējā iepirkumā.

Griškevičs norāda, ka šogad pieredzētais negaidīti straujais izejmateriālu cenu kāpums visus būvniecības procesa dalībniekus pārsteidzis nesagatavotus. Atkārtotais iepirkums ir iespēja būvuzņēmējiem iesniegt piedāvājumus, ņemot vērā izmaiņas tirgus situācijā. VNĪ vēlme ir sākt būvniecību visos trīs radošajos kvartālos iespējami drīz.

Pirmajā prototipēšanas darbnīcas izveides iepirkumā bija pieteikušies 11 būvuzņēmēji. Par iepirkuma uzvarētāju, ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez PVN, tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus atsauca arī citi pretendenti, kuri piedāvāja saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB", izvēli pamatojot ar izmaksu neatbilstību faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā iepirkumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nebija iespējams īstenot.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13 pielāgos kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Jau ziņots, ka 14.decembrī tika atvērti arī Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības atkārtotā iepirkuma iesniegtie 12 piedāvājumi. Atkārtotajā iepirkumā septiņi no 12 būvuzņēmējiem bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro bez PVN.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei un Tabakas fabrikas pirmā posma attīstībai, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, VNĪ Šķirotavas apkaimē - Meirānu ielā 2, veido VSIA "Latvijas Nacionālās operas un baleta" kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu, kurā šobrīd aktīvi norisinās būvniecības darbi.

Prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" un specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļi, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai ar ieguldījumiem būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana.

Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP” veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla kontrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem CLT paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Ēkas interjerā apvienots arhitektu birojam NRJA raksturīgais industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts ēkas sākotnējam vēsturiskajam veidolam. Pārbūves rezultātā cirka arēna padarīta transformējama un pielāgojama mūsdienu cirka vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgi atklāts Dailes teātra priekšlaukums, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pie Dailes teātra ieejas izveidota urbāna pulcēšanās vieta, izbūvēts atpūtas laukums iepriekš degradētā pilsētvidē, Šarlotes ielas puse apzaļumota un ierīkotas platformas ērtai laika pavadīšanai, galerijā zem vestibila aktivizēta gājēju kustību. Tāpat laukumā izveidota dalīts vienlīmeņa segums ar telpu gājējiem, riteņbraucējiem un autotransportam, padarot laukumu pieejamu ikvienam. Skvēra zemākajā vietā izveidota apzaļumota lietusūdens infiltrācijas ieplaka – moderns risinājums, kas ilgtspējīgā veidā sakārto lietus notekūdeņu novadīšanu.

Projekta galvenais arhitekts Miķelis Putrāms (“MADE arhitekti”) uzsver: "Labiekārtojuma projekts izrādījās pārbaudījums visu iesaistīto pušu spējai sadarboties. Pārveidojot pilsētas publisko telpu Rīgas centrā, arhitektam ir jāieklausās visos iespējamajos viedokļos, jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām un jāiedvesmo celtnieki, ka risinājumi ir realizējami. Lai cik kritiski mēs būtu pret Rīgas un valsts birokrātiju, sadarbība notiek starp konkrētiem cilvēkiem un konkrētiem speciālistiem, tādēļ es esmu pateicīgs visiem cilvēkiem, kas palīdzēja realizēt projektu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 13.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dailes teātra priekšlaukuma attīstības iepirkuma uzvarētājs, SIA “Kvinta BCL”, līdz šim nav VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniedzis apdrošināšanas polises, līdz ar to kapitālsabiedrība ir devusi termiņa pagarinājumu līdz gada beigām, lai pavasarī varētu uzsākt praktiskos teritorijas atjaunošanas darbus,” norāda VNĪ nkustamo īpašumu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

2021. gada oktobrī VNĪ noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” par Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbu veikšanu, tomēr būvnieks SIA “Kvinta BCL” nav iesniedzis prasītās apdrošināšanas polises, tādēļ Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus uzsāks pavasarī, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.

Dailes teātra skvēru par 1,5 miljoniem eiro labiekārtos Kvinta BCL 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju...

Projekta īstenošanas termiņš netiks pagarināts, jo šobrīd ir tehnoloģiskais pārtraukums sakarā ar ziemas sezonu un aktīvi būvdarbi šajā laikā notikt nevar. Skvēra labiekārtošanas darbus pabeigs 2022.gada rudenī.

Kopš 2021.gada sākuma kapitālsabiedrība būvuzņēmējiem izvirzījusi stingrākas prasības apdrošināšanas polisēm – tām jābūt ar lielāku segumu, kas pasūtītāju pasargā no potenciālajiem zaudējumiem un mazina risku valstij termiņu neievērošanas vai līguma nosacījumu neievērošanas gadījumos. Ja būvuzņēmējs neiesniegs polises plānotajā termiņā, VNĪ izsludinās jaunu iepirkumu teritorijas atjaunošanas darbu veikšanai, lai būvdarbi sāktos iespējami ātri.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ. Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

VNĪ ir noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” arī par Rīgas pašvaldībai piederošā Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Šobrīd jau sekmīgi norisinās 1. posma būvdarbi, kas noslēgsies 2022. gada sākumā.

Vienlaikus VNĪ no LOM kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radusi iespēju divu bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022. gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14.Saeimas pirmais likumdošanas lēmums varētu būt jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica "Jaunās vienotības" politiķe, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka deputāti ir iesaistīti valdības veidošanā, līdz ar to patlaban jau tiek veikts aktīvs darbs. Šonedēļ tiks apstiprinātas parlamenta komisijas, no rīta visām frakcijām jāpiesaka savu deputātu saraksts darbam katrā no komisijām. Trešdien, 23.novembrī, komisiju sastāvs varētu tikt apstiprināts Saeimā, savukārt ceturtdien, 24.novembrī, un piektdien, 25.novembrī, varētu notikt komisiju pirmās sēdes, kurās tiktu ievēlēta to vadība.

Viena no jaunā parlamenta likumdošanas iniciatīvām varētu būt grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Lai varētu apstiprināt valdību plānotajā jaunajā sastāvā, likumā jāieraksta, ka Latvijā turpmāk būs Klimata un enerģētikas ministrija, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru