Citas ziņas

Par 21,5 tūkstošiem eiro izstrādās Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas priekšlikumu

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Noslēdzies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātais iepirkums par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas priekšlikuma izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi un par uzvarētāju atzīta personu grupa SIA Baltkonsults un SIA Ardenis.

Iepirkumā paredzamā līgumcena ir 21,5 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka valdība maija sākumā atbalstīja ZM sagatavotos grozījumus noteikumos par Eiropas Savienības (ES) ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtību piena ražotājiem, informē ZM.

Izmaiņas papildina ES ārkārtas pielāgošanas atbalstu ar 7 miljoniem eiro lielu finansējumu no valsts budžeta, lai mazinātu ieņēmumu samazinājumu ražotājiem, ko radījis 2014.gada augustā ieviestais importa embargo. Valsts ārkārtas pielāgošanas atbalsts saskaņā ar ES nosacījumiem tiks piešķirts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā ES ārkārtas pielāgošanas atbalsts 2016. gada decembrī.

To maksās par tonnu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam vismaz 500 kg apjomā laikā no 2016. marta līdz augustam, ja ražotājs ir bijis iesaistījies kādā no atbalsttiesīgajām darbībām:ražošanas nepalielināšana vai samazināšana (piegādātā piena daudzums nepārsniedz iepriekšējā gada rādītāju noteiktā laikposmā);maza mēroga lauksaimniecība (ne vairāk kā 50 slaucamās govis), iesaistīšanās sadarbības projektā (piena piegāde kooperatīvajai sabiedrībai);kvalitātes shēmu īstenošana (nacionālā pārtikas kvalitātes shēma vai samazināts somatisko šūnu skaits un baktēriju kopskaits);vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošana (bioloģiskā lauksaimniecība, biogāzes ražošana). Lai saņemtu valsts papildu ārkārtas pielāgošanas atbalstu, ražotājam slaucamām govīm bija jābūt reģistrētām uz 2017. gada 1. februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas dažus var ievainot vairāk; var rasties arī iespējas.

Pēdējā laikā populāri spriest par globālajām klimata pārmaiņām un to, kā tās jau ietekmē un turpinās ietekmēt mūsu dzīvi nākotnē. Daudz tiek teikts, ka tas potenciāli mainīs arī uzņēmējdarbību, un dažas kompānijas klimata pārbīdes ietekmēs vairāk. Vēl nupat notikušajā pasaules vareno sapulcē Davosā lielāko risku topa augšgalā tika izcelta tieši ekstremālu laika apstākļu un dabas katastrofu iespējamība. Tāpat gandrīz tikpat aktuāla problēma tiek saskatīta tajā, ja pasaule nespēs piemēroties globālajām klimata pārmaiņām, ko var sarežģīt arī mazāk siltas starptautiskās attiecības.

Šobrīd pastāv pieņēmums, ka notiekošie procesi novedīs pie tā, ka nākotnē gaidāmas, piemēram, biežākas un stiprākas vētras, un arī globālie investori uzdod arvien vairāk jautājumu, kas saistīti ar uzņēmumu/to ieguldījumu ievainojamību attiecībā pret šādiem faktoriem. Daudzas kompānijas tas ietekmē negatīvi, bet nebūt nav izslēgts, ka tas arī rada pieprasījumu pēc atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem (nopostītais galu galā ir jāuzbūvē atpakaļ). Ja par īstermiņa akciju cenu izmaiņām, tad bieži vien dažādas dabas katastrofas vienu no negatīvākajām ietekmēm mēdz atstāt uz apdrošinātājiem. Pēc pagājušā gada ASV vētrām investori steidzās iegādāties, piemēram, Home Depot un būvniecības materiālu uzņēmuma Lowe’s akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā nākotnē arvien biežāk piedzīvosim lietavas un plūdus, kas var radīt plašus postījumus un būtiskus zaudējumus tautsaimniecībai, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā forumā «Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika» atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Tas skaidrojams ar klimata pārmaiņām, kas šobrīd novērtētas kā otrs nozīmīgākais globālais risks aiz masu iznīcināšanas ieročiem. No 1961. līdz 2010. gadam Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājusies vidēji par 0,7 grādiem pēc Celsija. Paredzams, ka līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināties par 3,4 - 5,4 grādiem pēc Celsija. Prūse uzsver, ka jūtami mainījušās arī Latvijas ziemas - sala dienu skaits Latvijā samazinājies par 9 dienām gadā, bet atsevišķās vietās pat par 10 - 16 dienām gadā. Tāpat jūtam arī būtisku nokrišņu palielinājumu, kas var radīt būtiskus zaudējumus dabai, cilvēku radītajai videi, tautsaimniecībai, kā arī cilvēku veselībai un drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir mobilizēšanās cīņai ar klimata pārmaiņām. Iepriekšējā globālā finanšu krīze pierādīja, ka gluži vai pašas efektīvākās iestādes, lai cīnītos ar tās haosu, bija centrālās bankas.

Tad nu tagad gaisā jūtamas vēsmas, ka tām, ņemot vērā to milzīgo ietekmi un šādu spēju apkarot problēmas, būtu jācīnās ne tikai par samērīgu inflācijas uzturēšanu, bet arī par zaļāku pasauli kā tādu. Proti, tiek spriests, ka centrālajām bankām aktīvi jāpiedalās ar klimata pārmaiņām saistītās politikas īstenošanā. Ko līdzīgu teikusi, piemēram, Kristīne Lagarda, kura līdz ar novembri sēdīsies Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja krēslā. Zīmīgi piebilst, ka ECB vēlētāju masai pa lielam neatskaitās.

Spekulācijas ir, ka ECB varētu sākt priekšroku dot, piemēram, kādām zaļajām obligācijām.

Katrā ziņā ļoti iespējama situācija, ka ECB resursi tiek izmantoti kaut kam citam, kas nozīmētu milzīgu atšķirību no ierastās kārtības un, iespējams, vēl dziļāku iesaistīšanos politikas, citu finanšu iestāžu (ar kādiem papildu noteikumiem) un uzņēmējdarbības koriģēšanā (piemēram, uzņēmumiem, kuru izmeši ir lielāki, ir arvien grūtāk tikt pie finansējuma; savukārt nauda tiek virzīta dabai šķietami draudzīgāku shēmu virzienā). Un ne tikai ECB - sāk izskatīties, ka centrālās bankas papildu esošajam cenu stabilitātes mandātam sev noteiks vēl vienu uzdevumu – virzīt un realizēt ar klimata pārmaiņām saistīto politiku. Nav izslēgts tas, ka centrālās bankas galu galā teiks aptuveni tā, ka klimata pārmaiņas ir nozīmīgs risks cenu stabilitātei un ekonomikas izaugsmei. Līdz ar to - jāīsteno kāda pastarpināta vai tiešāka politika, kas risina šos izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļais dzīvesveids veicina attīstību, bet prasa mainīt ierasto kārtību

, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcija Eiropas Investīciju banka (EIB) ceturtdien paziņoja, ka tā no 2022.gada vairs nefinansēs fosiliju degvielu projektus, īstenojot jaunu stratēģiju cīņai pret klimata izmaiņām, un vides aktīvisti nosauca šo lēmumu par «ievērojamu uzvaru».

EIB, kas ir pasaulē lielākā daudzpusējā aizdevēja, klimata aktīvistu organizācijas bija kritizējušas par dabasgāzes projektu finansēšanu, kura potenciāli apdraudēja ES apņemšanos īstenot Parīzes klimata vienošanās mērķus.

Lai gan dabasgāzes jautājums izrādījās potenciāls klupšanas akmens, EIB direktoru padome ceturtdien pieņēma jauno enerģētikas politiku.

«Mēs beigsim finansēt fosiliju degvielas, un mēs uzsāksim visambiciozāko klimata investīciju stratēģiju, kādu jebkad uzņēmusies kāda publiska finanšu institūcija,» paziņoja EIB prezidents Verners Hoijers. EIB arī pavēstīja, ka jaunais enerģētikas plāns paredz piešķirt vienu triljonu eiro klimata rīcībai un ekoloģiski ilgtspējīgām investīcijām nākamo 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pagaidu administrācija 7. jūlijā nolēma no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 96 800 eiro koncepcijas izstrādei un metu konkursa rīkošanai Rīgas zinātnes, inovāciju un klimata pārmaiņu centra (ZIKC) izveidei.

ZIKC plānots veidot, lai veicinātu atvērto inovāciju klastera attīstību, kas sekmē novatorisku risinājumu izstrādi un kopradi, apvienojot akadēmiskās un industrijas zināšanas; neformālās izglītības attīstību; klimatneitralitātes politikas ieviešanu; iedzīvotāju un tautsaimniecības izpratni par ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšanas nozīmīgumu, kā arī elastīgu pielāgošanos jau notiekošajām klimata pārmaiņām.

ZIKC izveide un sabiedrības informēšana ilgtermiņā veicinās klimata pārmaiņu apzināšanos un lielāku izpratni par nepieciešamo paradumu maiņu cilvēku darbību izraisītu klimata pārmaiņu mazināšanai, veicot videi draudzīgākas izvēles iedzīvotāju ikdienas dzīvē, tostarp atkritumu šķirošana mājsaimniecībās, ilgtspējīgāka pārvietošanās/ transporta izvēle, resursu taupīšana utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki AS Olainfarm iepirkumi, kuros uzņēmums iegādāsies iekārtas eksperimentālai ražošanas līnijai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija par 15,9 tūkstošiem eiro iegādāsies iekārtu no SIA Labochema Latvija, par 31,5 tūkstošiem eiro – no SIA Quantum Latvija, bet par 42,6 tūkstošiem eiro – no SIA Saint-Tech. No SIA Derox uzņēmums pirks iekārtu par 25,2 tūkstošiem eiro, no SIA Quantum Latvija – par 7,8 tūkstošiem eiro, no SIA KEMEK Engineering – par 7,25 tūkstošiem eiro, no SIA Derox – par 23 tūkstošiem eiro, bet no ANDRITZ Gouda – par 270 tūkstošiem eiro.

No SIA Derox kompānija iegādāsies iekārtu par 6,5 tūkstošiem eiro, no UAB Prolabas – par 217,96 tūkstošiem eiro, no Thaletec GmBH – par 232,37 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā.

Atbilstoši saprašanās memorandiem EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros kopumā būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā, kas, rēķinot par abiem instrumentiem kopā, ir par 29,15 miljoniem eiro jeb 40 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Oficiālā memorandu parakstīšana norisināsies 14. decembrī.

Investīciju plānošanā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru