Ekonomika

Par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli Daugavgrīva

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

AS «Rīgas siltums», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas - izmantošanu savā kurināmā bilancē, par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli «Daugavgrīva», aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

«Rīgas siltums» noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2x4 MW uzstādīšana siltumcentrālē «Daugavgrīva». Siltumcentrāle būs pilnībā automatizēta un darbosies bez pastāvīga personāla.

«Mums ir svarīgi ražošanā ieviest inovatīvas, energoefektīvas un modernas iekārtas ar visaugstākajām vides prasībām. Īstenojot šo projektu, sasniegsim mūsu mērķi - rekonstruēta, efektīva, videi draudzīga siltumcentrāle, kurā kā kurināmo izmantosim vietējos energoresursus. Atjaunojamo energoresursu apjoma palielināšana uzņēmuma kurināmā bilancē reizē stabilizē arī siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem,» norādīja «Rīgas siltums» valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Siltumcentrālē tiks nodrošināti augsti vides standarti. Biokurināmā katlu mājai paredzēts uzstādīt dūmgāzu kondensatoru, kas nodzesēs aizejošās dūmgāzes līdz temperatūrai, kas tikai par trīs grādiem pārsniegs siltumtīklu ūdens atgaitas temperatūru, tas ir zem 50 grādiem. Lai nodrošinātu visaugstāko dūmgāzu attīrīšanas līmeni no cietajām daļiņām, pirms dūmgāzu kondensatora paredzēts uzstādīt efektīvas attīrīšanas iekārtas. Tāpat tiks veikta pelnu un izdedžu transportēšana no kurtuvēm un katliem pielietojot «mitrā» tipa pelnu transportieri, kas nodrošinās pelnu un izdedžu dzesēšanu un novērsīs putekļu izdalīšanos apkārtējā vidē. Pelni un izdedži tiks uzkrāti izvešanai slēgta tipa pelnu konteineros.

Kopējās projekta izmaksas ir 4,82 miljoni eiro, no tām plānots piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 1,04 miljonu eiro apmērā.

Siltumcentrāles «Daugavgrīva» projekta realizācija sākta 2018.gada maijā un to plānots pabeigt 2020.gadā.

Realizējot šo projektu, Daugavgrīvas dzīvojamais rajons būs viens no modernākajiem Rīgā no siltumapgādes viedokļa, ņemot vērā, ka dzīvojamā rajona siltumtīkli ir 100% nomainīti uz moderniem, rūpnieciski izolētiem bezkanāla siltumtīkliem.

«Rīgas siltums» apgrozījums pērn bija 151,632 miljoni eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2017.gadā, bet peļņa bija 3,296 miljoni eiro, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina «Firmas.lv» informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas Siltums veiks apjomīgāko šķeldas iepirkumu uzņēmuma vēsturē

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Siltums" tuvākajā laikā nākamajam finanšu gadam veiks apjomīgāko atjaunojamo energoresursu (šķeldas) iepirkumu uzņēmuma vēsturē.

Šķeldas ražotāji aicināti sekot līdzi iepirkumiem mājas lapā www.rs.lv , lai sniegtu savu piedāvājumu.

Atklājot jaunos, augsti efektīvos, atjaunojamo energoresursu siltumavotus siltumcentrālēs "Imanta" (katlu jauda 40 MW) un "Daugavgrīva" (katlu jauda 8 MW), nākamajā finanšu gadā atjaunojamo energoresursu (šķeldas) apjoms AS "RĪGAS SILTUMS" kurināmā bilancē sasniegs 50%.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums kurināmā bilancē tuvina Rīgu izvirzītajiem vides mērķiem. Rīga 2009.gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kurā pausta vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt ES radītās CO2 emisijas apjomu, kas panākams par 20% paaugstinot energoefektivitāti un līdz 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas jaunais vicemērs no Ušakova pārņems visas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības

LETA, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunais vicemērs no pašreizējā mēra Nila Ušakova (S) pārņems visas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības, liecina Rīgas domes ārkārtas sēdes darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Piektdien, 29.martā, plkst.10 ir sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par otra vicemēra iecelšanu. Vienlaikus darba kārtībai ir pievienots jautājums par kapitāldaļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam.

Lēmums paredz vietniekam uzticēt atbildību par vairākām domes kapitālsabiedrībām - «Rīgas satiksme», «Rīgas namu pārvaldnieks», «Rīgas Centrāltirgus», «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca»,«Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs».

Tas nozīmē, ka jaunā vietnieka pārziņā tiks nodotas visas kapitālsabiedrības, kas līdz šim bijušas Rīgas mēra pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Iemūrēta simboliska kapsula SC Imanta biokurināmā katlu mājas pamatos

Db.lv, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrēta simboliska kapsula SC «Imanta» biokurināmā katlu mājas pamatos.

Jaunā biokurināmā siltumcentrāle tiek būvēta siltumcentrāles «Imanta» teritorijā, kur agrāk atradās mazuta saimniecība.

Tā par 40% ļaus samazināt fosilo energoresursu izmantošanu siltumcentrāles «Imanta» kurināmā bilancē, aizvietojot ar vietējo atjaunojamo energoresursu – koksnes šķeldu.

Objektā tiks izbūvēti biokurināmā ūdenssildāmie katli ar jaudu 2x20 MW ar dūmgāzu kondensatoriem, kuru lietderības koeficients sasniegs līdz 115,7%, kas ir ļoti labs rādītājs, norāda AS «Rīgas siltums». Tajā paredzēts izmantot modernu Dānijā ražotu katlu ar daļēji katlā integrētu priekškurtuvi.

Inovatīvie tehniskie risinājumi paaugstinās katla efektivitāti aptuveni līdz 2%, salīdzinot ar tradicionāliem katliem. Arī ieplānotie dūmgāzu kondensatori ļaus kurināmo izmantot efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi EKO: Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Ģertrūdes ielā bedrē iebraukušas divas automašīnas, informē Valsts policijā.

Ap plkst.10.32 saņemts izsaukums uz Ģetrūdes ielu 14, kur iebrukušā bruģī iebraukušas divas automašīnas - BMW un "Mercedes Benz".

"Mercedes Benz" no bedres izkļuvis saviem spēkiem, bet otrs spēkrats gaida speciālās tehnikas palīdzību. Negadījumā cietušo nav.

Patlaban slēgta transportlīdzekļu kustība Ģertrūdes ielas posmā starp Brīvības ielu un Tērbatas ielu.

Iegruvums izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras šodien notiek visā Daugavas labajā krastā.

"Pārbaužu laikā siltumtīkli tiek testēti ar paaugstinātu spiedienu un šoreiz siltumtīkls ir plīsis, kā rezultātā izveidojies izskalojums.

Konkrētie tīkli gan ir izbūvēti 1963.gadā un savu laiku nokalpojuši," pastāstīja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana pieredze: Piedzīvot nakšņošanu bez elektrības

Monta Glumane, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Iekšpagalmu sakārtošanā Rīgā lielas problēmas rada privātīpašumi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot šā gada rezultātus, Rīgas dome iekškvartālu atjaunošanas programmu turpinās arī nākamgad vietās, kur tas būs iespējams, jo lielas problēmas rada privātajā īpašumā esošie zemesgabali.

Tā trešdien, aplūkojot iekšpagalmu remondarbu norisi Bolderājā, kvartālā starp Finiera ielu un Gobas ielu, atzina Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

Bolderājā līdz augusta beigām būs aptuveni 10 000 kvadrātmetru jauna asfalta uz ielām un ietvēm, kā arī tiks labiekārtota zaļā zona.

Pārdaugavā kopumā šogad darbi tiek veikti 32 adresēs Daugavgrīvā, Bolderājā, Dzirciemā, Āgenskalnā un Ziepniekkalnā, tam atvēlot aptuveni 725 000 eiro.

Dome solās ņemt vērā arī iedzīvotāju viedokļus, piemēram, ja būs sūdzības par pārāk ātru braukšanu atjaunotajos ielu posmos, tiks uzstādīti ātrumvaļņi.

Patlaban Finiera ielā tiek veikti ietves un brauktuvju apmaļu montāžas darbi un šķembu ieklāšana, kā arī asfalta apakškārtas izbūve brauktuvēm. Līdz augusta beigām turpināsies darbs pie ietvju asfaltēšanas, asfalta dilumkārtas izbūves brauktuvēm un apzaļumošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana uz Bolderāju izmaksātu 1 miljonu eiro

Ilze Žaime, 29.07.2019

SM izveidotās darba grupas izbraukuma sēde uz Bolderāju. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā uzstādījuma, ka jāveicina dzelzceļa transporta izmantošana autotransporta vietā, kā arī maksimāli jāizmanto esošā dzelzceļa sistēma, ietvaros plānots turpmāko 2 līdz 3 gadu laikā, investējot apmēram 1 miljonu eiro, atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi uz Bolderāju.

Šā gada 14.maijā tika izveidota darba grupa, kurā līdzdarbojas eksperti no VAS «Latvijas dzelzceļš», AS «Pasažieru vilciens», Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Rīgas domes Satiksmes departamenta, VSIA «Autotransporta direkcijas», Rīgas brīvostas pārvaldes un citām institūcijām, lai izvērtētu iespējas atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi virzienā uz Bolderāju, ietverot juridiskos, finansiālos un tehniskos aspektus.

Pēc šodien notikušās izbraukuma sēdes uz Bolderāju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits secināja: «Bolderājai ir vajadzīgs vilciens. Mēs zinām, ka Rīgā ir sastrēgumi, no rīta un vakaros izbraukt cauri Rīgas centram ir arvien grūtāk. Es domāju, ka tas ir arī valsts interesēs, lai vairāk cilvēku izmantotu tieši vilcienu pārvadājumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tramvajs pa dzelzceļa sliedēm - RS pēta pārvadājumu alternatīvas uz Daugavgrīvu

Elīna Pankovska, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs pie ieceres par pasažieru pārvadājumiem uz Daugavgrīvu pa dzelzceļu nav apstājies un tiek pētītas arī citas projekta īstenošanas alternatīvas. Piemēram, tramvajs pa dzelzceļa sliedēm, elektrovilciens, tramvaja kontakttīkls u.c., norāda pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc viņa teiktā, šobrīd šāda projekta iecere joprojām ir priekšizpētes stadijā un norit darbs pie tā, lai noteiktu tehniski un ekonomiski pamatotāko risinājumu pasažieru pārvadājumu organizēšanai maršrutā Rīgas centrs – Daugavgrīva, izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru.

DB jau 2017. gadā rakstīja, ka ir atdzimusi ideja ideja atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Toreiz optimistiskas aplēses liecināja, ka tas varētu notikt tuvāko gadu laikā. Dzelzceļa sliedes Bolderājas virzienā izbūvētas jau sen, tomēr pasažieru pārvadāšanai tās netiek izmantotas jau ļoti ilgi, arī sākotnēji dzelzceļa līnija no Rīgas uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz galvaspilsētu preces no ostas. Ideja šos pārvadājumus atsākt cilāta vairākkārt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers šā gada pasūtījumu portfelis - 45 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums «Velve» pagājušajā gadā strādāja ar 58,488 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% mazāk nekā 2017.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 3,3 reizes un bija 467 898 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka «Velves» pagājušā gada rezultāti ir vērtējami kā labi.

Kompānijas vadība arī norāda, ka pērn uzņēmums nodevis ekspluatācija noliktavu kompleksu Bukaišu ielā 9, Rīgā, tirdzniecības centru «Depo» Viļņā, Lietuvā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu Ozolniekos, kā arī notekūdeņu pirmreizējo nostādinātāju Daugavgrīvā.

Pēc «Velves» vadības vēstītā, kompānijas noslēgto līgumu portfelis 2019.gadam pēc kvalitātes un apmēra vērtējams kā stabils un pietiekams turpmākajai attīstībai. Šogad uzņēmums plāno paaugstināt rentabilitātes rādītāju, kas pērn bija 4,41%.

2017.gadā «Velve» strādāja ar 61,083 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,553 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Noslēgti 90 % līgumu ar komunikāciju tīklu uzturētājiem par BIS lietošanu

Zane Atlāce - Bistere, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifa, tāpēc loģiski, ka, sadārdzinoties šai izmaksu pozīcijai, pieaug arī tarifs

Aprīļa izskaņā RS ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmuma siltuma tarifi varētu pieaugt par aptuveni 12%. Zināms, ka pērn decembrī tarifs iesniegts saskaņošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredzams, ka izmaiņu rezultātā maksa par vienu megavatstundu rīdziniekiem varētu palielināties no 44,39 eiro līdz 49,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Vēl vērtē

Pašlaik SPRK turpina strādāt pie RS iesniegtā tarifa projekta izvērtēšanas, vienlaikus pieprasot komersantam papildu skaidrojumus un informācijas pamatojumus, stāsta SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, norādot, ka parasti tarifu projekti, ko komersanti sākotnēji iesniedz, atšķiras no tiem, ko SPRK apstiprina kā gala tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekspluatācijā nodotas projekta Gaiļezera nami trīs deviņu stāvu ēkas

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodotas projekta “Gaiļezera nami” otrās kārtas trīs deviņu stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem. Projekta attīstītājs ir būvkompānija “Merks”.

Otrajā kārtā izbūvēti 64-109 m2 2-4 istabu dzīvokļi un labiekārtota teritorija. Kopumā projektā ir 192 dzīvokļi ar pilno apdari.

“Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, otrās kārtas ēkās piedāvājam vairāk trīs istabu dzīvokļus - gan plašus, gan kompaktus. Plašākajos dzīvokļos ir divas sanitārās telpas. Savukārt teritorijā ir ierīkoti vairāki bērnu spēļu laukumi, pastaigu laipa gar ezeru, atpūtas zonas, auto stāvvietas,” stāsta Mikus Freimanis, “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors.

“Piedāvājam arī īri ar pirkuma tiesībām, kas atvieglo mājokļa iegādi. Tādējādi cilvēki var jau dzīvot jaunajā mājoklī, neuztraucoties par pirmo iemaksu. Vairāk nekā puse no dzīvokļiem šajā projektā jau ir pārdoti vai rezervēti," stāsta M. Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par krāpšanos policija veikusi kratīšanas septiņās OIK stacijās visā Latvijā

LETA, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenotie energoefektivitātes projekti "Elektronikas un datorzinātņu institūtam" (EDI) devuši iespēju ne vien mazāk maksāt par siltumu un elektrību, bet arī iespēju piesaistīt jaunus cilvēkus, kuriem svarīgas jaunas, skaistas un, galvenais, siltas telpas.

EDI galvenais inženieris, direktora vietnieks p.i. Viktors Harlinskis stāsta, ka siltuma patēriņa samazinājumu pamanījis arī "Rīgas siltums". Institūts, veicot energoefektivitātes projektus, gada laikā uz 4500 kvadrātmetru lielu telpu ietaupa aptuveni 25 tūkstošus eiro.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par EDI paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apkures sezonā siltumenerģijas patēriņa kritums, tomēr maksājumi auguši

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "CIVINITY" uzņēmumi sākuši noslēgt apkures sezonu. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, apkures sezona bijusi pat nedaudz dārgāka, neskatoties uz ievērojamu siltumenerģijas patēriņa kritumu.

"CIVINITY" uzņēmumi, rezumējot apkures sezonas rādītājus, norāda, ka šajā sezonā maksājumi par siltumenerģiju auguši par 3%, savukārt siltumenerģijas patēriņš bijis par 12% mazāks nekā iepriekšējā sezonā.

"Sezonas dati skaidrojami ar siltumenerģijas tarifa kāpumu šogad. Tomēr tagad, Covid -19 izraisītās krīzes sakarā, pasaulē energoresursu - gāzes un naftas cenas ir strauji kritušās un arī AS "Rīgas Siltums" uz krīzes laiku ir samazinājusi tarifu. Skatoties uz notiekošo pasaulē, būtu tikai objektīvi cerēt, ka šāds siltumenerģijas tarifa samazinājums būs spēkā ne tikai ārkārtas situācijas laikā, bet arī nākamajā sezonā," norāda Gatis Roze, "CIVINITY" dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu kritums mazinājis inflāciju arī Latvijā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņa cenu inflāciju arī Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%. Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3% un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekš prognozētajam līmenim.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā decembrī bija naftas cenu kritumam globālajos tirgos, kā rezultātā degvielas cenas Latvijā decembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šobrīd gan naftas cenas pasaules tirgos ir atkal sākušas palielināties, tādēļ degvielas tālāku cenu kritumu Latvijā tuvākajos mēnešos mēs, visticamāk, neredzēsim. Bez degvielas cenām ārējiem faktoriem liela nozīme ir arī pārtikas cenās, kas decembrī Latvijā palielinājās par 0,7%. Taču šoreiz tas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo pasaules cenas pasaulē pēdējos sešos mēnešos ir bijušas salīdzinoši stabilas un salīdzinājumā ar 2017. gada decembri pārtikas cenas Latvijā augušas vidēji tikai par 0,4%. Vidēji nemainīgais cenu līmenis gan slēpj sevī ļoti atšķirīgu dinamiku starp dažādām pārtikas grupām, un, piemēram, ja maizes, kā arī graudaugu cenas Latvijā decembrī bija augušas par 4,6%, tad augļu cenas samazinājās par 5,3% salīdzinājumā ar 2017. gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru