Reģionālās vizītes ietvaros trešdien, 30. septembrī satiksmes ministrs Anrijs Matīss apsekoja remontdarbus, kas veikti 2,4 km garā posmā uz autoceļa Alūksne–Liepna (P41) no Alūksnes līdz Karitāniem, kā arī posmu valsts vietējā autoceļā Pleševa–Čilipīne–Kudreva (V459) Viļakas novadā un būvdarbus uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

2014. gadā uz autoceļa Alūksne–Liepna tika veikta dubultās virsmas apstrāde, tomēr šajā pavasarī atklājās, ka ceļa segumam ir izveidojušies defekti. Šovasar va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) par saviem līdzekļiem veica garantijas remontu.

LAU defektu rašanos skaidro ar nepietiekami cieto šķembu pamatni un smagā autotransporta satiksmi šķīdoņa laikā, kas laikus netika ierobežota. Tagad šis posms ir atjaunots – tika likvidētas bedres, ceļa segums pastiprināts ar vairākām dažāda izmēra šķembu kārtām un vairākkārtēju virsmas apstrādi.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis, tiekoties ar ministru, norādīja, ka šis ceļš novadam ir īpaši svarīgs, jo savieno četras apdzīvotas vietas ar Alūksni. Ministrs solīja, ka nākamajā gadā dubultā virsmas apstrāde šajā ceļa posmā tiks turpināta un viss ceļš līdz Liepnai tiks apstrādāts tuvāko trīs gadu laikā.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa veicis investīciju 800 tūkstošu eiro apjomā, iegādājoties jaunu asfalta tehniku – divus ieklājējus un trīs veltņus.

Jauno tehniku uzņēmums jau sācis izmantot Latvijas ceļu būvē - lidostā Rīga, Ulmaņa gatves rekonstrukcijā, autoceļa P132 Rīga - Jaunmārupe segas rekonstrukcijā, autoceļa A13 Rēzekne – Daugavpils segas rekonstrukcijā, autoceļa E22 Ludza – Terehova segas rekonstrukcijas darbos, autoceļa P62 Krāslava – Madona atjaunošanā un citos.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka veiktās investīcijas jaunās asfalta tehnikas iegādē A.C.B. ļaus turpināt palielināt darbu izpildes kvalitāti un ražību. Jaunās tehnikas ekspluatācija esot par 10- 20% lētāka nekā vecās tehnikas izmantošana.

«Varēsim paveikt lielāku darba apjomu augstākā kvalitātē, veltot tam īsāku laiku. Tas ir īpaši izšķiroši tieši šobrīd, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings,» norādīja A.C.B. Uzņēmumu grupa tehniskais direktors Dzintars Pomers.

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders 28.maijā uzsāks autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfaltbetona segas rekonstrukciju 12 km garā posmā no Valmieras virzienā uz Rīgu jeb autoceļa posmā no 48,5. līdz 60,2. km, informēja uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa.

Rekonstrukcija notiks ar reciklēšanas metodi, kas tika izmantota arī pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotā tā paša autoceļa 25 km garajā posmā no tilta pār Gauju Inčukalnā līdz tiltam pār Braslas upi pirms Straupes. Tas nozīmē, ka vecais asfalta segums tiks uzirdināts un sajaukts ar dolomīta šķembām, kam pa virsu trijās kārtās tiks ieklāts jauns asfalta segums. Rekonstrukcijas projekts neparedz ceļa pamatu rekonstrukciju - smilts saturošā slāņa un šķembu pamatu nomaiņu.

Projekta ietvaros tiks rekonstruētas arī sabiedriskā transporta pieturu platformas, remontētas caurtekas, pārbūvētas elektropārvades līnijas, iztīrīti grāvji un sakārtotas nobrauktuves.

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) atvēlēs vairāk nekā 43,5 tūkstošus latu autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) posma rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei tehniskā projekta stadijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Db.lv jau ziņoja, ka, lai vērstu amatpersonu uzmanību uz A11 ceļa stāvokli, rucavnieki šā gada martā organizēja protesta akciju, simboliski aizlāpot bedres uz ceļa, talkā ņemot lāpstas vai smago tehniku. Protesta akcijā piedalījās vairāk nekās simts cilvēku iepriekš plānoto 50 vietā. Akcijas dalībnieku vidū bija gan rucavnieki un apkaimes iedzīvotāji, gan lietuvieši, kuri izmanto šo ceļu.

«Situācija ir patiešām dramatiska, jo bedres ir dziļas un ar asām malām,» citējot Rucavas novada domes priekšsēdētāju Līgu Stendzi, rakstīja portāls liepajniekiem.lv. Viņa atzina, ka arī pati, dodoties uz Liepāju, redzējusi vairākas automašīnas, kas bedru dēļ cietušas.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) izsuldinājusi konkursu par valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posma (Meitene) rekonstrukciju. Paredzētā līgumcena pārsniedz 8,56 miljonus eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Būvdarbi paredzēti autoceļa posmā no 60,00 līdz 76,14 kilometram.

Būvdarbus uzņēmējam, kurš uzvarēs konkursā, būs jāveic 210 dienu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Konkursā komersanti var pieteikies līdz nākamā gada 23. janvārim.

Šie nav pirmie būvdarbi, kurus plānots veikt uz autoceļa A8. Šā gada oktobrī braucējiem tika atklāts 4,6 miljonus latu vērts ceļa Rīga – Jelgava – Meitene posms no desmitā līdz 20 kilometram. Savukārt šā gada augusta beigās noslēgts iepirkumu konkurss par autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) 49,3 – 60 kilometra segas rekonstrukciju. Tai paredzēts atvēlēt 4,5 miljonus latu, un to veiks SIA Strabag. Ceļa segas rekonstrukcija šajā posmā tiks veikta Kohēzijas fonda (KF) aktivitātes «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» ietvaros.

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Noslēgumam tuvojas būvdarbi autoceļa E22 jeb Maskavas maģistrāles posmos - ceļa rekonstrukcija no Tīnūžiem līdz P32 (5,12-40,6 km) un jauna ceļa būvniecība no P32 līdz Koknesei (40,6-63,6 km). Abos objektos darbi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem jāpabeidz līdz mēneša beigām - 31. oktobrim, vēsta laikraksts Diena.

Pēc tam gan vēl sekos ceļa pieņemšanas procedūras, kas varot aizņemt no viena līdz pat vairākiem mēnešiem, bet Latvijas valsts ceļi (LVC) prognozē, ka abos objektos satiksme pilnā apjomā tiks atklāta novembrī.

LVC pārstāve Ieva Niedra informējusi, ka ceļa rekonstrukciju posmā no 5,12 līdz 40,6 km veic SIA Binders. LVC veikuši arī kvalitātes pārbaudes, un būtiskas atkāpes nav konstatētas, tomēr noslēdzošā kvalitātes novērtēšana tiks veikta pirms ceļa nodošanas ekspluatācijā. Plānots, ka rekonstrukcija kopumā izmaksās 34,7 miljonus latu (bez PVN).

Uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa Dienai stāstījusi, ka autoceļa E22 posms Tīnūži-autoceļš P32 arī pašlaik ir pieejams satiksmei un visā būvdarbu veikšanas laikā satiksmei pilnībā nav bijis slēgts. Tomēr, līdz autoceļa posms nav pieņemts ekspluatācijā, transportlīdzekļu vadītājiem jāatceras, ka pēc būtības tas vēl ir būvlaukums.

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedzis 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Pērn uzņēmums strādājis ar stratēģiju, kas paredz ražošanas procesu uzlabošanu un striktākus materiālu izlietojuma plānošanas un kontroles pasākumus, kā rezultātā paaugstinājusies uzņēmuma rentabilitāte, un ražošanas izmaksas, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājušās par vairāk nekā 11%.

Restrukturizācijas rezultātā uzņēmums arī samazinājis savas administratīvās izmaksas par 48%. Kā skaidro SIA Aizputes ceļinieks vadība, šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam piedalīties iepirkumos ar konkurētspējīgu cenu piedāvājumu, nodrošinot uzņēmuma saimnieciskās darbības pozitīvu rezultātu sasniegšanu.

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Ceļu būves firma SIA Binders sākusi valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) segas rekonstrukciju ( pastiprināšanu) posmā no 81,27. km līdz 87,1.km jeb posmā Svētciems-Salacgrīva, informē uzņēmums.

Vairāk nekā 4 km no gandrīz 6 km rekonstrukcijai paredzētā posma plānots atjaunot, izmantojot reciklēšanas metodi. Pārējai daļai tiks veikta pilna rekonstrukcija ar ceļa apakškārtu atjaunošanu.

Reciklēšana ir ceļa segas atjaunošanas metode, kurā vecais segums tiek nofrēzēts, uzirdināts, sajaukts ar šķembām, ieklāts atpakaļ uz ceļa un kalpo kā apakšējā kārta, kam virsū klāj jauno asfalta segumu.

Ar reciklēšanas metodi Binders pērn pabeidza ceļa segas atjaunošanu autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) 25 km garā posmā no tilta pār Gauju Inčukalnā līdz tiltam pār Braslu pirms Straupes. Ar šīs metodes izmantošanu šobrīd noslēgumam tuvojas šosejas A3 asfalta segas atjaunošana posmā pie Valmieras.

Šodien autovadītājiem jārēķinās, ka asfaltēšanas darbu dēļ ir stipri apgrūtināta satiksme pa Tallinas šoseju (A1) caur Baltezeru. Asfaltēšanas darbi sākas pēc plkst. 9:00, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi sniegtā informācija.

Taču no 17.jūnija līdz 19.jūnijam, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas (A1) tiks noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabāsies ātruma ierobežojumi.

No Baltezera līdz Ādažiem, kur vēl turpinās asfaltēšanas darbi, no piektdienas, 17.jūlija līdz svētdienai, 19.jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti, un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20.jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Piektdien atklāts autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) kreisās brauktuves rekonstruētais posms.

Tika atjaunots ceļa posms no desmitā līdz 20. kilometram.

Darbi tika sākti pērn maijā, un kopējās būvdarbu izmaksas ir 4,6 milj. Ls. Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 85%, valsts finansējums - 15%. Autoceļa rekonstrukcijas gaitā veikta seguma aukstā pārstrāde, kā arī apakškārtas, saistes kārtas un dilumkārtas izbūve.

Atklāšanā piedalījas ceļu būvnieka Igate pārstāvji, kā arī va/s Latvijas Valsts ceļi vadība.

Rekonstruēti arī divi gājēju tuneļi ar apgaismojumu, kā arī četri autobusu pieturvietu paviljoni ar platformām, un veikta divu autobusu pieturvietu platformu būvniecība. Būvnieki veikuši arī Jelgavas šosejas un apvedceļa Salaspils-Babīte divlīmeņu mezgla austrumu puses nobrauktuvju rekonstrukciju.

Turpinās remontdarbi pie Rīgas HES, kur rīta un vakara stundās var būt īpaši palēnināta satiksme, tāpat turpinās ceļu remontdarbi Ulbrokā un posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, kā arī Siguldā uz tilta pār Gauju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk remontdarbu posmu ir uz Ventspils šosejas (A10), vairākos posmos tie notiek arī uz Liepājas šosejas (A9). Vairāk nekā stundu papildu laiks ceļā jāierēķina posmā no Daugavpils līdz Medumiem (A13), kur satiksme tiek regulēta ar deviņiem luksoforu pāriem.

Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā uz galvenajiem autoceļiem:

Uz Vidzemes šosejas (A2): turpinās Vidzemes šosejas (A2) un Zinātnes ielas krustojuma rekonstrukcijas darbi Siguldā; rīta un vakara stundās iespējama palēnināta satiksme; Siguldā luksofori uz tilta pār Gauju; uz šī paša ceļa (P8) tilta pār Mazo Juglu remontdarbi pie Suntažiem; ceļa pārvada pārbūves darbi Augšlīgatnē.

Jūnijā ir izsludināts iepirkums autoceļa Tukums – Kuldīga (P121) remontdarbiem posma no 52.307 līdz 53.555 kilometram, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Autoceļa posma remontdarbos plānots ieguldīti 250 000 eiro.

Plānots, ka šajā posmā tiks atjaunota seguma virskārta un arī veikta pilna ceļa rekonstrukcija (no 52.307 līdz 52.500 km). Būvdarbus būs iespējams veikt pateicoties ekonomijai, kas izveidojusies šogad veikto iepirkumu rezultātā.

Ņemot vērā to, ka pērn un šogad būvdarbu dēļ bija slēgta satiksme autoceļa Sabile – Kandava – Veģi posmā un satiksme tika novirzīta caur Kabili, šis ceļš tika noslogots vairāk, nekā parasti.

Darbus plānots pabeigt šā gada rudenī.

Ceļu būves firma Binders apsteigusi darbu izpildes grafiku uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), kur šā gada 20.aprīlī tika uzsākta ceļa asfalta segas rekonstrukcija no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē Binders.

Šodien, 30.oktobrī, 10 km garā rekonstruētā posma brauktuves abos virzienos tiks pilnībā atvērtas autotransporta satiksmei.

Orientējoši līdz decembrim objektā vēl turpināsies atsevišķi maza apjoma darbi un labiekārtošanas pasākumi. Šajā laikā uz ceļa saglabāsies ātruma un atsevišķi satiksmes ierobežojumi.

Visu projektā paredzēto darbu izpilde pilnībā būs pabeigta orientējoši līdz 2015.gada decembrim, kaut līgumsaistības ar pasūtītāju, VAS Latvijas Valsts ceļi paredz, ka asfalta segas rekonstrukcijas darbiem objektā jābūt pabeigtiem 2016.gada ceļu būves sezonā. Līdz ar to gandrīz uz pusi samazinājies laika periods, kad autobraucējiem šajā ceļa posmā jāsastopas ar remontdarbu dēļ radītām neērtībām.

Par vairāk nekā 154 tūkstošiem latu rekonstruēs Zvaigžņu ielu Aizputē, liecina Aizputes novada domes noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Paredzēts, ka ielas rekonstrukciju posmā no Lažas ielas līdz Brīvzemnieka bulvārim veiks SIA Aizputes ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedza 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Nozīmīgākie SIA Aizputes ceļinieks objekti, kuros šovasar darbi turpinās vai arī kurus plānots uzsākt šogad, ir autoceļa E22 posma Tīnūži-Koknese rekonstrukcija, apgaismojuma rekonstrukcija Liepājā, autoceļa A9 Rīga-Liepāja segas rekonstrukcija, veloceliņa būvniecības darbi Saldū un Kalvenes ielas rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta Aizputē.

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, novēršot nepilnības un kļūdas satiksmes drošības un organizācijas risinājumos ceļa plānošanas un projektēšanas stadijās, Ministru kabineta (MK) sēdē 22. aprīlī pieņemti grozījumi ceļu drošības audita noteikumos, informē Satiksmes ministrijā.

Spēkā esošie MK noteikumi Ceļu drošības audita noteikumi ir vienreiz grozīti un par nepieciešamību aktualizēt noteikumus lēma Ceļu satiksmes drošības padome, kurā līdzdarbojās gan valsts institūcijas, gan sabiedrības pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.

Noteikumi tiek papildināti ar normu, kura nosaka, ka esošā ceļa audits nepieciešams galvenajiem un reģionālajiem valsts autoceļiem, kuriem paredzēta rekonstrukcija, kā arī pārējiem esošiem ceļiem pēc ceļa pārvaldītāja iniciatīvas.

Projekts precizē nosacījumus kādus apstākļus auditori izvērtēs, veicot esošo ceļu auditu. Tiks ņemti vērā pēdējo trīs gadu laikā notikušie ceļu satiksmes negadījumi un to analīze, analīzes rezultātus maksimāli saistot ar autoceļa (autoceļa posma) esošā stāvokļa izvērtējumu.

Lietuvā sākta autoceļa Viļņa-Kauņa pārveide par maģistrāli, piektdien paziņojusi Autoceļu direkcija.

Kā norādījis direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, šai nolūkā jāveic satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi un atsevišķu posmu rekonstrukcija.

Pēc modernizācijas darbu pabeigšanas autoceļa A1 posmā no 10. līdz 95.kilometram vasaras laikā būs atļauts braukt ar ātrumu 130 kilometri stundā, bet ziemā - 110 kilometri stundā.

«Maģistrālē A1 starp Viļņu un Kauņu transporta plūsma ir intensīvākā ne tikai visā Lietuvā, bet arī Baltijas valstīs kopumā, tādēļ satiksmes apstākļu uzlabošana un atļautā braukšanas ātruma palielināšana starp divām lielākajām mūsu valsts pilsētām ir svarīga gan Lietuvai, gan starptautiskās satiksmes uzlabošanai,» uzsvēris satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs.