Jaunākais izdevums

Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžai piektdien tiks likts pamatakmens. Projekta būvniecības kopējās izmaksas ir 7 048478,49 eiro, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Valsts finansējums projektam ir 3 585625,00 eiro un pašvaldības finansējums 3 462853,49 eiro. Topošās Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas projekts izstrādāts pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteiktajiem standartiem, kā arī pielāgotām telpām sportistu internātam. Manēža paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubos iesaistīto personu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai, kā arī tā paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sporta sacensības Liepājā.

8910 m2 platībā plānots izvietot 200 m skrejceļu ar 4 celiņiem, 6x60 m sprinta taisni, sektorus ar nepieciešamo aprīkojumu augstlēkšanai, tāllēkšanai, trīssoļlēkšanai, kārtslēkšanai un lodes grūšanai. Liels ieguvums komandas sporta veidu pārstāvjiem būs iespēja spēlēt florbolu, basketbolu, iekštelpu futbolu un volejbolu. Plānotas pārvietojamas skatītāju tribīnes ar ne mazāk kā 500 sēdvietām. Tāpat plānota klints kāpšanas siena, trenažieri un sektors vingrošanai uz līdztekām un cits inventārs.

Papildus vieglatlētikas manēžai tiks būvēta arī četrstāvu ēka, kurā atradīsies ģērbtuves un apmeklētāju centrs, ēdnīca gan skolēniem, gan manēžas apmeklētājiem ar virtuvi un ēdamzāli, mācību klases, manēžas un Sporta spēļu skolas administrācijas kabineti, bibliotēka un sportistu internāts.

Iepirkumu konkursā par manēžas būvniecību uzvārēja AS UPB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 18 miljoniem eiro vērienīgi rekonstruēs Daliņa stadionu Valmierā

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Plānota esošā stadiona pārbūve, jaunas vieglatlētikas manēžas un viesnīcas celtniecība.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.janvārī deputāti lēma atbalstīt līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību Lemminkainen par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvniecības darbus plānots uzsākt jau 2018.gada februārī un pabeigt divu gadu laikā. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17 850 287 eiro apmērā (bez PVN), tai skaitā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5 300 000 eiro.

«Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā. Tā kā Valmiera jau izsenis bijusi pasaules līmeņa vieglatlētu «šūpulis» un Vidzemes sporta centrs, likumsakarīgi ir turpināt pilnveidot sporta infrastruktūru pilsētā. J.Daliņa stadions pašreizējā izskatā ir kalpojis jau ilgus gadus, šobrīd tas ir tehniski un morāli novecojis, kā arī ir nepietiekama platība, lai nodrošinātu treniņu iespējas visiem sportot gribētājiem. Tam ir nepieciešama pārbūve. Savukārt manēža pēc projekta realizācijas atbilstoši starptautiskiem standartiem būs modernākā Latvijā. Varēsim Valmierā organizēt augsta līmeņa sacensības, vienlaikus nodrošinot ērtu un patīkamu vidi sportam un veselīgam dzīvesveidam valmieriešiem,» uzsver Valmieras mērs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Liepājas olimpiskais centrs pakalpojumus pārvērtis par eksporta preci

Elīna Pankovska, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Ielikts pamatakmens Liepājas vieglatlētikas manēžai

Zane Atlāce - Bistere, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 31.martā svinīgi ielikts pamatakmens Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžai, kas būs Latvijā otrā Starptautiskās vieglatlētikas asociācijas standartiem atbilstoša manēža.

Manēžas projekts izstrādāts pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteiktajiem standartiem ar pielāgotām telpām sportistu internātam. Manēža būs paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai, kā arī tā paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā.

8910 m2 platībā plānots izvietot 200 m skrejceļu ar 4 celiņiem, 6x60 m sprinta taisni, sektorus ar nepieciešamo aprīkojumu augstlēkšanai, tāllēkšanai, trīssoļlēkšanai, kārtslēkšanai un lodes grūšanai. Liels ieguvums komandas sporta veidu pārstāvjiem būs iespēja spēlēt florbolu, basketbolu, iekštelpu futbolu un volejbolu. Plānotas pārvietojamas skatītāju tribīnes ar ne mazāk kā 500 sēdvietām. Tāpat plānota klints kāpšanas siena, trenažieri un sektors vingrošanai uz līdztekām un cits inventārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā atjaunotajā Daugavas stadionā 29.maijā notiks vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Latvijā - Rīgas kausi.

Īpašu šo gadu Rīgas kausos padara ne vien renovētā sacensību norises vieta, bet arī fakts, ka dalību apstiprinājuši un starta stāsies gandrīz visi vadošie Latvijas atlēti.

Db.lv jau vēstīja, ka 15.maijā tika parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu, kas ir rekonstrukcijas pirmais posms.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina starptautisku Daugavas stadiona apbūves metu konkursu

Lelde Petrāne, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir izsludinājis starptautisku metu konkursu apjomīgās Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiks izstrādāta kompleksa Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalna apkaimē telpiskās attīstības koncepcija (vai vīzija).

Metu iesniegšanas termiņš ir 2017.gada 20.marts plkst.17:00. Metu konkursa godalgoto vietu ieguvēji tiks aicināti piedalīties sarunu procedūrā, kuras rezultātā tiks izraudzīts pretendents Kultūras un sporta kvartāla būvprojekta izstrādei.

Metam vai apbūves iecerei ir jāietver Kultūras un sporta kvartālā plānoto objektu un teritorijas kopējā ģenplāna attīstības priekšlikumi, kā arī funkcionālie un arhitektoniskie risinājumi. Starptautiskajā metu konkursā ir aicināti piedalīties Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, sporta infrastruktūras speciālisti un ainavu arhitekti.

Iesniegtos metus izvērtēs žūrija trīspadsmit cilvēku sastāvā, no kuriem vairākums – septiņi – ir arhitekti ar starptautisku pieredzi no Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas: Daiga Dzedone (Latvija), Vita Balode (Latvija), Māra Kalvāne (Latvija), Huub Juurlink (Nīderlande), Jaakko van't Spijker (Nīderlande), Johannes Lettenmayer (Vācija) un Saulius Mikštas (Lietuva). Žūrijas priekšsēdētājs ir Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons, bet priekšsēdētāja vietnieks ir Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Latvijas sporta sabiedrības klātbūtni žūrijā nodrošinās Māris Liepiņš, Latvijas Sporta federāciju padomes valdes izpilddirektors, bet kultūras kopienu pārstāvēs Maruta Alpa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte. Tāpat žūrijā strādās arī Agrita Maderniece, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas vadītāja vietniece un Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departamenta Starpinstitūciju projektu nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstības otrajā kārtā tiks būvēta ledus halle, atjaunots centrālais sporta laukums futbolam un vieglatlētikai, tam sekos vieglatlētikas manēža, informē stadiona pārstāvji.

Projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» komanda ir uzsākusi otrās kārtas īstenošanu, kuras ietvaros tiek izsludinātas iepirkumu procedūras ledus halles būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei un būvniecības ieceres - apliecinājumu kartes izstrādei stadiona centrālā sporta laukuma atjaunošanai. Līgumus plānots noslēgt jau novembrī. Savukārt, 2018.gada nogalē tiks izsludināts iepirkums par vieglatlētu ilgi gaidītās vieglatlētikas manēžas būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi.

«2021.gada Pasaules čempionātu hokejā sagaidīsim ar jaunu ledus halli, kurā paredzēti divi ledus laukumi treniņu vajadzībām un 600 skatītāju sēdvietas. Lai gan esam saņēmuši daudz atzinību no sporta nozares pārstāvjiem un kultūras pasākumu organizatoriem par projekta pirmajā kārtā rekonstruēto Rietumu tribīni un jaunuzceltajām Dienvidu un Ziemeļu tribīnēm, bieži radās jautājumi, vai esošie vieglatlētikas skrejceļi un centrālais futbola laukums paliks esošajā izskatā un netiks rekonstruēti. Varam apliecināt, ka šo sporta veidu infrastruktūra tiks atjaunota pilnībā. Futbola laukumam būs apsildāms zāliens un jauna laistīšanas sistēma, kura nodrošinās laukuma laistīšanu ar lietus ūdeni un uzkrās to īpašos rezervuāros. Arī vieglatlētikas skrejceļi un sektori piedzīvos ievērojamas pārmaiņas, lai pilnībā atbilstu IIAF II būvniecības kategorijas laukumam.» norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu.

Būvniecības darbi ir pabeigti 13 mēnešu laikā. Pirmā Daugavas stadiona attīstības posma ietvaros pilnībā atjaunota Rietumu tribīne, tajā skaitā iekštelpas 5000 kvadrātmetru platībā, kas atbilst starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām. Pirmā posma ietvaros no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, kas ļāva palielināt skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 461 vietai. PS «LNK INDUSTRIES Partnership» rekonstrukcijas darbus uzsāka 2017. gada aprīlī par kopējo līguma summu 10 697 085.25 eiro.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada aprīlī tika uzsākta Daugavas stadiona jauno tribīņu būvniecība un esošo tribīņu atjaunošana. Tas ir pirmais no stadiona iecerētās vērienīgās rekonstrukcijas posmiem, kuram jānoslēdzas jau pēc četriem mēnešiem. «Pašlaik neredzu pat mazākās indikācijas attiecībā uz sarežģījumiem, kas neļautu projektu nodot 15. maijā,» biznesa informācijas portālam db.lv sacīja Nacionālās sporta bāzes «Daugavas stadions» valdes priekšsēdētājs Elmārs Martinsons.

Pašlaik vienas jaunās tribīnes betona konstrukcijas izbūves darbi iet straujiem soļiem uz priekšu, un jau drīzumā tur varēs sākt uzstādīt krēslus, tikmēr otra tribīne sagādā sava veida izaicinājumus būvniekiem. E. Martinsons atklāj, ka līdz ar betona rūpnīcas slēgšanu Jelgavā, būvniekam nācies meklēt jaunu attiecīgā izejmateriāla piegādātāju. «Tas ir sava veida izaicinājums, bet pārējie darbi rit pēc grafika,» viņš piebilst.

Veiksmīgi jau pabeigta tablo metāla konstrukciju un kājas balstu montāža, atjaunoti lielie apgaismes masti un uzstādīti gaismekļi – prožektori, kā arī pievilkti elektropieslēguma kabeļi, vājstrāvas un tās vadības sistēmas. «Apgaismojums būs kā diena pret nakti, ja salīdzinām ar iepriekšējo,».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbiem atvēlēs 10 miljonus eiro

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Kurzemē

Linda Zalāne, 05.12.2018

Šogad no iznīcības izglābta vēl viena Kuldīgas vecpilsētas ēka, kur tika atklātas Kuldīgas Restaurācijas centra jaunās telpas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē šajā gadā attīstīta publiskā infrastruktūra, jaunus vaibstus ieguvušas vēsturiskas ēkas; nav snauduši arī privātie uzņēmēji, izveidojot vairākas ražotnes.

Liepājā vērienīgākais objekts, kas 2018. gadā nodots ekspluatācijā, ir vieglatlētikas manēža. Projekta pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, būvnieks un projekta izstrādātājs – AS UPB, izmaksas – 7,4 milj. eiro apmērā. Šovasar ir sākta astoņu vēsturisko namu restaurācija pilsētas centrā. To īpašnieki saņēma domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Ar ES līdzfinansējumu ir turpināta labiekārtošana dabas un atpūtas teritorijā Zirgu salā. Projekta pasūtītājs – Liepājas pilsētas pašvaldība, būvnieks – SIA A-Land, projektu izstrādājis – SIA BM-Projekts, summa – 384 tūkst. eiro. Nākamajā gadā Zirgu salas attīstība turpināsies un tur tiks būvēta Dabas māja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ventspilī par 157 500 eiro pārbūvēs tenisa kortu

Zane Atlāce - Bistere, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 25.maijā, olimpiskā centra Ventspils vienā no diviem tenisa kortiem sāksies laukuma pārbūves darbi, kurus veiks SIA Būvfirma INBUV.

Tenisa korts, kuru paredzēts pārbūvēt, ar diviem laukumiem ekspluatācijā nodots 2002. gadā. Korta pārbūves laikā tiks noņemtas vecā seguma visas kārtas 75 cm dziļumā un uzlikts jauns segums, kā arī izbūvēta jauna lietus ūdens novadīšanas sistēma un rekonstruēts apgaismojums. Paredzēts iegādāties arī jaunu tenisa spēles aprīkojumu un uzstādīt jaunas tribīnes. Tenisa korts pēc pārbūves būs arī paplašināts, izbūvējot nepieciešamās drošības zonas, un būs atbilstošs starptautiskām prasībām. Būvniecības darbus plānots pabeigt š.g.1.augustā.

Kopējās tenisa korta pārbūves izmaksas ir 157 500 eiro. Projekta īstenošana ir līdzfinansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Projekts realizēts par LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu valsts nozīmes sporta attīstības projektu īstenošanai – Olimpiskā centra Ventspils attīstībai 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un ražošanas uzņēmumu UPB grupas, kuras valdes priekšsēdētājs ir Dainis Bērziņš, apgrozījums 2018. gadā pēc provizoriskiem datiem pieaudzis par 27% un sasniedzis 190 miljonus eiro. Lielākie pērnā gada būvniecības projekti Latvijā bija tirdzniecības centrs IKEA un Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons, 27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Māris Verpakovskis pamet FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu

Monta Glumane, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No FK Liepāja/Mogo kluba prezidenta amata pēc abpusējas vienošanās ir aizgājis kluba dibinātājs Māris Verpakovskis, liecina informācija FK Liepāja/Mogo mājaslapā.

2014.gadā Māris Verpakovskis beidza sava profesionālā futbolista karjeru, lai dibinātu jaunu futbola klubu dzimtajā pilsētā Liepājā. Šo piecu sezonu laikā liepājnieki izcīnīja Latvijas čempionu titulu 2015.gadā, kā arī 2017.gadā izcīnīja Latvijas Kausa trofeju. Iepriekšējā sezonā FK Liepāja/Mogo izcīnīja 2.vietu, bet šogad samierinājās ar 4.vietu turnīra tabulā.

Lēmums pamest biedrības FK Liepāja valdi, kā arī FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu ir saistīts ar ģimenes apstākļiem. «Ģimene vienmēr cerēja uz to, kad beigšu futbolista karjeru vairāk būšu mājās, bet tagad viņi mani redzēja vēl mazāk, jo visu laiku atrados Liepājā, bet ģimene Jūrmalā un pārvākties uz vēju pilsētu nebija iespējams, tādēļ bija jāpieņēm šāds lēmums. Lēmums nebija viegls, protams, ka šī bija mana otrā ģimene, bet zinu, ka aizejot to atstāju gādīgās rokās un viss būs kārtībā», komentē Māris Verpakovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bērnu rotaļlietu ražotājs Wooly Organic iekārtojies Liepājā

Biznesa Plāns, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Komentāri

Pievienot komentāru