Būve

Par 82 tūkstošiem labos Latvijas vēstniecības Krievijā terasi

Gunta Kursiša, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas Ārlietu ministrija plāno ieguldīt vairāk nekā 82,6 tūkstošus latu vēstniecības Krievijā remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza trīs komersanti, no kuriem par uzvarētāju tika izvēlēta Rīgā reģistrēta kompānija SIA Cleanhouse, kuras pamatdarbības veids ir vispārēja ēku tīrīšana, būvniecība, inženiersistēmu montāža, elektrisko instalāciju ierīkošana, izolācijas ierīkošana un apsardzes pakalpojumi, liecina Lursoft dati.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza arī SIA Ota un partneri, kas piedāvāja terases remontu Latvijas vēstniecībā Krievijā veikt par 70,9 tūkst. Ls, kā arī SIA Kvadrum, kuras piedāvātā līgumcena bija 93,6 tūkst. Ls. Kā konkursa galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikta zemākā cena, taču SIA Ota un partneri netika konkursā neplūca uzvaras laurus, jo uzņēmuma tehniskais piedāvājums neatbilda prasībām, Db.lv stāstīja ministrijas pārstāve Ieva Skuja.

Vēstniecība atrodas Maskavā, Čaplinga ielā 3. 100% finansējuma avots ir valsts budžets.

SIA Cleanhouse reģistrēta 1997. gadā Rankas ielā 13, Rīgā, un tās pamatkapitāls veido 32 tūkstošus latu. Uzņēmuma 2012. gada finanšu dati liecina, ka Cleanhouse apgrozījums veido 3,1 miljonu latu, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas ir 40 tūkstoši latu. Pērn uzņēmumā tika nodarbināti 616 darbinieki. Kompānijas valdē darbojas trīs amatpersonas – Juris Miķelis, Kristaps Drone un Edvīns Vansovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Papildināta - Aplokšņu algu maksāšanā aizdomas krīt uz vienu no lielākajiem uzkopšanas uzņēmumiem; Cleanhouse saistību noliedz

Elīna Pankovska, 11.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis un likvidējis kādu noziedzīgu grupējumu, kura pakalpojumus izmantojis viens no Latvijā lielākajiem uzkopšanas un apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

Teksts papildināts ar Cleanhouse komentāru no 7. rindkopas.

Noziedzīgās darbības veiktas divus gadus un valsts budžetam nodarīti zaudējumi vismaz pusmiljona latu apmērā. Noziedzīgi iegūtie līdzekļi izmantoti aplokšņu algu izmaksai. Šobrīd aizturētas sešas personas. VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji noskaidrojuši, ka lielākais patiesā labuma guvējs - grupējuma klients - ir viens no vadošajiem uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vismaz 576,98 tūkst. Ls apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros, veiktas 30 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā uzņēmumu juridiskajās adresēs, iesaistīto personu dzīvesvietās un automašīnās. Kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda 21 tūkst. Ls un 37 tūkst. eiro apmērā, kas bija paredzēti aplokšņu algu izmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmējus «silda» Latvijas simtgadei

Daiga Laukšteina, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosina valsts svētku motīvu integrēt produktos un pakalpojumos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas simtgades svinības nav aiz kalniem, tāpēc ikviens uzņēmējs aicināts iesaistīties, piemēram, produktos un pakalpojumos integrējot svētku tēmu vai nodarbojoties ar mecenātismu. Labdarības attīstībā vietas pietiek kā lieliem nacionālas nozīmes uzņēmumiem, tā maziem un vietēja līmeņa.

Ziedot.lv pirmā dāvana kopā ar uzņēmējiem jau top. Tas ir bērnu rehabilitācijas centrs «Poga». Centrs top par uzņēmumu un privātpersonu ziedojumiem. «Pateicoties tiem, centram ir sava mājvieta Indrānu ielā 13 un atvestas jau pirmās rehabilitācijas iekārtas, kas ir vienīgās tādas Ziemeļeiropā. «Poga» ir bezpeļņas fonds un partneris valstij, lai ieviestu inovatīvas rehabilitācijas metodes,» norāda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Viņa informē, ka «Pogas» partneri ir AS Swedbank un SIA Cleanhouse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Kas jāzina tiem, kas plāno apmeklēt FIFA 2018. gada Pasaules kausu futbolā

Zane Atlāce - Bistere, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno apmeklēt FIFA 2018. gada Pasaules kausu futbolā, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments ir sagatavojis noderīgu informāciju un ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz Krievijas Federāciju.

FIFA 2018. gada Pasaules kauss futbolā notiks no 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā, Ņižņijnovgorodā, Kazaņā, Samārā, Saranskā, Rostovā pie Donas, Sočos, Jekaterinburgā un Volgogradā.

Ceļotājiem uz Krieviju ir nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase. Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama vīza. Latvijas nepilsoņi var ieceļot un uzturēties Krievijas teritorijā bez vīzas līdz 90 dienām 180 dienu periodā. Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā izceļošanas datuma no Krievijas.

Šķērsojot Krievijas robežu, ceļotājiem ir pienākums aizpildīt migrācijas karti. Izceļojot no Krievijas, migrācijas karte jānodod Krievijas robežkontroles punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Londona aptur diplomātiskos kontaktus ar Krieviju

LETA—AFP/DPA.BBC/REUTERS, 14.03.2018

Nervus paralizējošās vielas pēdas atrastas itāļu restorānā Zizzi un krogā The Mill, kurus Skripaļs un viņa meita apmeklēja 4.martā.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā «nepieteikti izlūkdienesta virsnieki».

Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā.

Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti.

Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksportspēja: Ar banketiem ārvalstīs naudas maisu nenopelnīsi

Linda Zalāne, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.

DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.

Akcentē latvisko

«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Sarunās Minskā izstrādā vienošanos, kas paredz pārtraukt uguni Donbasā no 14.februāra

BNS/INTERFAX, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF plāno piešķirt Ukrainai reformu veikšanai 15,5 miljardus eiro

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nolēmis piešķirt Ukrainai 15,5 miljardus eiro, lai palīdzētu atbalstīt ekonomikas reformu veikšanu, raksta Associated Press.

SVF vadītāja Kristīne Lagarde skaidrojusi, ka jaunā programma piedāvā Ukrainai būtisku iespēju virzīt ekonomiku uz priekšu šajā kritiskajā momentā.

SVF paziņojums sekoja, reaģējot uz vairāku valstu līderu tikšanos saistībā ar konfliktu Ukrainā.

K. Lagarde uzsvēra, ka reformu plāns ir ambicioza programma, smaga programma un tā nav bez riska. Tomēr tā ir reāla programma un efektīva tās ieviešana var ļaut Ukrainai piedzīvot pagrieziena punktu.

Db.lv jau rakstīja, ka četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais Latvijas nacionālās aviokompānijas «solīdais Eiropas investors» kā savu kontaktadresi uzrāda Panamu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien valdība varētu lemt par Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic nākotni, kas ietver sevī jauna privātā investora piesaisti. Kā potenciālais finanšu investors, kas aviokompānijā būtu gatavs ieguldīt ap 50 miljoniem eiro, neoficiāli ir minēts Ralfs Dīters Montāgs Girmess. Ilggadējais AirBaltic konsultants Prudentia, ar ko valdība šoruden nolēma pārtraukt sadarbību, norādījusi, ka ir izdevies atrast AirBaltic «solīdu Eiropas investoru». DB rīcībā esošā R. D. Montāga Girmesa prezentācija par Krievijas kompānijas ražotajām Sukhoi Superjet 100 lidmašīnām (ar šo lidmašīnu tirdzniecību šis investors nodarbojas – red.) gan liecina, ka par savu kontaktadresi Girmess norāda Panamu, bet sazvanīt viņu var pa vācu mobilā telefona numuru, kā arī Krievijas telefona numuru. Kā ziņojuši vairāki Latvijas mediji, ja kā AirBaltic investors tiktu izvēlēts Montāgs Girmess, AirBaltic varētu būt jāiegādājas arī vairākas Sukhoi Supertjet 100 lidmašīnas.Sankciju aspekts

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli pavasarī Latvijas iedzīvotāji uzzina par pārkāpumiem iestādēs, kam jākalpo sabiedrības interesēs un jābūt paraugam likumu ievērošanā. Tās ir ministrijas, tām pakļautās un citas valsts pārvaldes iestādes, no kurām daudzas gadu no gada saņem sliktas atzīmes no likumības skolotājas – Valsts kontroles (VK). Neapmierinošie vērtējumi nenozīmē tikai to, ka dažādi darbi netika izpildīti veiksmīgi un tiesiski, – aiz vairākuma pārmetumu ir lielas nodokļu naudas summas, kas izsaimniekotas, pārmaksātas vai izlietotas nepamatoti, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Droši zināms, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi. Piemēram, vairākumam ministriju visbiežāk izteiktais pārmetums vairākus gadus pēc kārtas ir avansa maksājumu veikšana. VK revidentu izpratnē tā ir neefektīva un neekonomiska naudas izlietošana, savukārt praksē tas nozīmē, ka budžeta gada beigās pāri palikusī nauda tiek samaksāta uz priekšu, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem vai nodokļiem. Tāpat arī iespaidīgie 10 miljoni eiro, par kuriem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs neesot identificējams, nenozīmē, ka minētā summa uzskatāma par zaudētu. Kā Dienai skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mēbeles un tehnika atrodoties zem Gaismas pils nu jau salabotā jumta, taču ne plānā paredzētajās telpās, jo tās atbrīvotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē norisēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas mākslas darbu tirgū azartu uzkurina austrumu kaimiņi

Linda Zalāne, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Precizēta - Šogad par iespēju pārcelties uz dzimteni interesējušies tūkstoš Latvijā dzīvojošo krievu

Gunta Kursiša, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā konsultācijas par iespēju pārcelties uz Krieviju Krievijas vēstniecībā Latvijā pieprasīja 2,8 tūkstoši cilvēku. Savukārt šogad - no 2014. gada sākuma līdz šim brīdim - konsultācijas izmantojis aptuveni 1,1 tūkstotis krievu, Db.lv informēja Krievijas vēstniecības Latvijā preses pārstāve Liāna Dulova.

«Pieļaujam, ka tas ir saistīts ar papildu garantijām, kas tiek šīs programmas ietvaros tiek nodrošinātas,» pauda L. Dulova.

Kopumā, kopš reemigrācijas programmas uzsākšanas 2007. gadā, no dažādām pasaules valstīm atpakaļ uz dzīvi Krievijā atgriezušies 178 tūkstoši iedzīvotāju, tostarp 800 Latvijā dzīvojoši krievi, pauda vēstniecības pārstāve. Pēc Krievijas vēstniecības Latvijā rīcībā esošiem datiem cilvēki pārsvarā pārcēlušies uz Kaļiņingradas, Pskovas, Kalugas, Ļipeckas, Volgogradas un Novosibirskas reģioniem. Savukārt saskaņā ar Latvijas Ārlietu ministrijas datiem kopumā no Latvijas uz Krieviju minētās programmas ietvaros pārcelušās 770 personas, no kurām lielākā daļa pārcēlusies uz pašreizējo Kaļiņingradas un Pleskavas apgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru