2006.gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un alu iekasēts Ls 82,46 miljonu apmērā, kas ir par Ls 15,8 milj. jeb par 24% vairāk kā 2005.gadā un par Ls 2,3 miljoniem vairāk kā iepriekš tika plānots, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.
Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumu straujo kāpumu par alkoholu 2006.gadā ietekmēja divi apstākļi:
1) ar 2006.gada 1.janvāri tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes (skat. 1.pielikumā) stiprajiem jeb "spirtotajiem" alkoholiskajiem dzērieniem no Ls 550 uz Ls 630 par 100 litriem absolūtā alkohola un alum no Ls 1,22 uz Ls 1,30 par katru absolūtā spirta tilpumprocentu;
2) alkoholisko dzērienu realizācijas apjomu palielinājums 2006.gadā par 11% (alus apjomu - par 7%) salīdzinājumā ar 2005.gadu.
Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā 2006.gadā:
- vislielāko īpatsvaru (78%) sastāda ieņēmumi par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (degvīnu, konjaku, alkoholiskiem kokteiļiem, u.c.), ko nodrošina salīdzinoši augstā akcīzes nodokļa likme (skat. 1.pielikumu), jo alkohola patēriņā minētie dzērieni pēdējos gados nepārsniedz 15-20% robežu.
- 12% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem par alkoholu sastāda ieņēmumi par alu, kaut arī alkoholisko dzērienu patēriņā alus aizņem vairāk kā 71%. Šo lielo diferenci veicina salīdzinoši zemā (attiecībā pret citiem alkoholiskajiem dzērieniem) akcīzes nodokļa likme alum.
- nepilnus 6% veido iekasētais nodoklis par vīnu un 3% veido ieņēmumi par citiem raudzētajiem dzērieniem, ko nodrošina šo dzērienu atbilstošais īpatsvars kopējā alkohola patēriņā. Kaut arī nodokļa likme nav sevišķi augsta (Ls 0,3 par vienu litru dabīgā vīna vai cita raudzētā dzēriena), tā tomēr esot optimāla, jo to īpatsvars gan akcīzes nodokļa ieņēmumos, gan dzērienu patēriņā ir aptuveni līdzvērtīgs.
2007.gada akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns 93,6 miljoni latu par alkoholiskajiem dzērieniem veidots ar būtisku palielinājumu pret 2006.gada faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem: par alkoholiskajiem dzērieniem (neskaitot alu) būs jāiekasē par 15% vairāk kā 2006.gadā, savukārt par alu - par 5% vairāk kā 2006.gadā.
Plāns tika veidots, vadoties no 2006.gada alkohola aprites tendencēm par alkohola patēriņa pieaugumu Latvijā, jo esot jāņem vērā, ka akcīzes nodokļa likmes alkoholam netiek paaugstinātas, skaidro VID.
Alkohola apritē iesaistītie komersanti
2006.gada beigās atļaujas komercdarbībai ar alkoholu bija:
- 109 komersantiem, kuriem ir spēkā esošas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kas ļauj alkoholiskos dzērienus saņemt un glabāt, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, tai skaitā 22 komersantiem 27 akcīzes preču noliktavās ir atļautas tādas darbības ar alkoholu kā ražošana, apstrāde, pārstrāde un fasēšana;
- 58 komersantiem, kuriem ir akcīzes preču noliktava, veic darbības ar alu, no kuriem 20 komersantiem ir tiesības veikt alus ražošanu;
- četriem komersantiem, kuriem ir spēkā esošas licences apstiprināta tirgotāja darbībai, kas ļauj saņemt alkoholiskos dzērienus atliktajā nodokļu režīmā no dalībvalsts un pēc akcīzes nodokļa nomaksāšanas, nodarboties ar akcīzes preču vairumtirdzniecību;
- 164 komersantiem, kuriem ir spēkā esošas licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, no kuriem 118 veic vairumtirdzniecības darbības ar alkoholiskiem dzērieniem, 105 komersanti veic vairumtirdzniecību ar alu;
- 4853 komersantiem (10 740 deklarētās darbības vietas), kuriem ir licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;
- 301 speciālās atļaujas (licences) alus mazumtirdzniecībai, kurās deklarētas 398 darbības vietas.