1.Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas).

Lēmuma projekts: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši: Grozīt statūtu 3.5.

punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības

personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie,

AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

AS Latvijas tilti valde paziņo, ka 2007.gada 11.maijā plkst.16-00 notiks kārtējā AS Latvijas tilti akcionāru pilnsapulce.

Pilnsapulce notiks Granīta 15, Stopiņu nov., Rīgas raj., AS Latvijas tilti administratīvās ēkas 3.stāvā, konferenczālē, tālr. 67251372 Dalībnieku reģistrācija no plkst 15-30 līdz plkst. 15-50.

Dienas Kārtība

1. Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas);

2. Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem;

3. Padomes ziņojums;

4. Zvērināta revidenta ziņojums;

5. AS “Latvijas tilti” 2006.gada pārskata apstiprināšana;

Latvijas tiltu būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti un Lietuvas ceļu būves kompānijas Kauno keliai konsorcijs uzvarējis konkursā par Panemunes apvedceļa būvniecību Lietuvā, informē a/s Latvijas tilti pārstāvji.

Paredzētā līguma summa ir 84,78 miljoni litu jeb 17,3 milj. Ls, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). A/s Latvijas tilti paredzamā darbu daļa veido 45% no kopējā projekta apjoma jeb 37,9 milj. litu (7,7 milj. Ls), ieskaitot PVN. Pašlaik tiek gaidīts piedāvājums noslēgt līgumu.

Projekta ietvaros a/s Latvijas tilti veiks vairāk nekā 460 metrus gara tilta būvniecību, kā arī tilta estakādes un stiprinošās sienas būvniecību.

«Tā kā mēs saskatām lielu uzņēmuma izaugsmes potenciālu tiltu un ceļa pārvadu būvniecībā Lietuvā, tad arvien aktīvāk iesaistāmies konkursos kaimiņvalstī,» norāda a/s Latvijas tilti prokūrists Artjoms Milovs, piebilstot, ka uzņēmumam nozīmīga loma ir stratēģiskai sadarbībai ar lietuviešu ceļu būves uzņēmumu Kauno keliai.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Mainīta viena no lielākajiem Latvijas ceļu un tiltu būves nozares uzņēmumiem a/s Latvijas tilti valde, par kompānijas jauno valdes priekšsēdētāju kļūstot Valērijam Gorjunam, liecina Lursoft informācija.

«Pēdējā laikā a/s Latvijas tilti izvirzījuši divus galvenos uzdevumus – palielināt darbu apjomu ārpus Latvijas Republikas robežām un palielināt darbu apjomus hidrobūvniecības jomā. Tādēļ a/s Latvijas tilti padome pieņēmusi lēmumu pastiprināt uzņēmuma valdes sastāvu ar speciālistu šajā specifiskajā jomā,» Db.lv skaidroja a/s Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Līdzšinējais a/s Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Sergejs Brovkins turpmāk pildīs uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kompāniju vismaz ar vēl vienu valdes locekli. Darbu valdē turpina arī līdzšinējā tās locekle Regīna Vitrjaka.

Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē nav izmeklēšanas un ekspertīzes veikšana par komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļiem un iesniegto dokumentu autentiskumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde un tādai tam nav jābūt, uzskata advokātu biroja AmberLaw advokāte un partnere Inese Lazdupe.

Kā ziņots, pēdējās nedēļās atkal saasinājusies situācija AS Ventbunkers meitasuzņēmuma Latvijas naftas tranzīts akcionāru starpā, kad savstarpēji konkurējoši akcionāru grupējumi noturējuši katrs savu kompānijas akcionāru sapulci un UR ar nedēļas nogales atstarpi, 20.un 23.janvārī, reģistrējis divas izmaiņas šī uzņēmuma valdē un padomē.

Lazdupe sacīja, ka nekomentēs konkrēto situāciju, jo nav zināmi lietas faktiskie apstākļi un lietas dokumentiem, taču akcentēja, ka likuma norma, kas paredz UR pienākumu reģistrēt pieteiktās izmaiņas uzņēmumā, ja iesniegtie dokumenti atbilst likumā noteiktajām prasībām, nav uzskatāma par likuma trūkumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde, un tādai tai nav jābūt.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - tiks parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.

Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Kā ziņots, šodien ar pirmo mēģinājumu neizdevās sākt nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulci.

Akcionāru sapulces norises vietā - airBaltic birojā lidostā - īsi pirms plkst.12 ieradās akcionāru pārstāvji, kuri devās apspriesties atsevišķā telpā.

Pirms akcionāru sapulces Matīss žurnālistiem atzina, ka vienošanās starp akcionāriem vēl neesot panākta. Sīkākus komentārus viņš nesniedza.

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA par 1,5 miljoniem latu veiks Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas renovāciju, informē holdingkompānija LNK Group (Latvijas Novitātes Komplekss).

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA izveidota Rīga Skolas renovācijas projekta īstenošanai. Galvenās saistības šajā projektā uzņemas a/s Latvijas tilti, kas ietilpst holdingā LNK Group.

Rīgas Ukraiņu vidusskola atrodas Visvalža ielā 4 un E. Birznieka-Upīša ielā 18a. Tās renovācijas darbi ilgs līdz 2011. gada novembra vidum. Darba pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Ir paredzēts renovēt visu skolu – trīsstāvu ēku 2000 m2 platībā un sešstāvu ēku 1200 m2 platībā. Plānots, ka paralēli tiks projektēts, saskaņots un uzbūvēts tunelis – galerija 21 kvadrātmetra platībā, kas otrā stāva līmenī savienos abas Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Informācija par Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulci 1. jūnijā nav patiesa, jo tā pārcelta uz 11. novembri, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN vadība norāda, ka šāds akcionāru sapulces norises laiks izvēlēts, paredzot, ka līdz minētajam datumam asociētais uzņēmums Latvijas kuģniecība būs apstiprinājis savu 2009. gada auditēto finanšu pārskatu, kas nepieciešams, lai VN savukārt varētu apstiprināt savus 2009. gada pārskatus.

Trešdien paredzētā VN kārtējā akcionāru sapulce nenotika, līdz ar to nekādi VN akcionāru sapulces lēmumi, tajā skaitā par jaunas akcionāru sapulces vai atkārtotas kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu, šodien netika pieņemti, informē VN.

VN vadība norāda, ka jebkura akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams, lai akcionāru sapulce notiktu un tajā piedalītos akcionāri, kuri pārstāv vismaz 50% no sabiedrības pamatkapitāla. Komerclikums nav piešķīris akcionāriem tiesības pašiem sasaukt akcionāru sapulces, līdz ar to jebkāds šāds mēģinājums no akcionāru puses vērtējams kā Komerclikumam neatbilstošs.

Publiskās akciju sabiedrības Ditton pievadķēžu rūpnīca, vienotais reģ.Nr.40003030187, Valde un Padome, pamatojoties uz LR Komerclikuma 269. un 273.pantiem un sabiedrības Statūtiem, paziņo par kārtējās akcionāru pilnsapulces sasaukšanu, kura notiks 2007.gada 27.aprīlī plkst.1100 sabiedrības administratīvajās telpās pēc juridiskās adreses - Višķu ielā 17, Daugavpils.

Darba kārtība:

1. 2006.gada pārskata apstiprināšana.

2. 2006.gada peļņas sadale.

3. Sabiedrības zvērināta revidenta ievēlēšana.

4. Par Sabiedrības Statūtu izmaiņām.

5. Paziņojums par AS Rīgas Fondu birža izstrādātajiem „Korporatīvās

pārvaldības principiem un ieteikumiem to ieviešanā”.

Akcionāru reģistrācija notiks sapulces dienā - 2007.gada 27.aprīlī no plkst. 1000 līdz 1100 sapulces norises vietā.

Dalībai akcionāru pilnsapulcē jāveic sava finanšu instrumentu konta (vērtspapīru konta) bloķēšana līdz 2007.gada 20.aprīlim ieskaitot. Kvītis, kas apliecina akciju bloķēšanu, jāuzrāda, akcionāram reģistrējoties.

Akcionāru pārstāvjiem saskaņā ar Komerclikuma 277.pantu reģistrējoties jāuzrāda pilnvaras apliecinošs dokuments.

Būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti valdē iecelti trīs jauni locekļi – Igors Goļcovs, Andrejs Bočkarjovs un Romāns Maizenbergs, savukārt uzņēmuma valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Sergejs Brovkins.

Uzņēmuma valde papildināta ar attiecīgu būvniecības nozaru speciālistiem, ņemot vērā Latvijas tilti darbības paplašināšanu, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt līdzšinējo valdes locekli S. Brovkinu uzņēmuma padome atsauksi no amata, jo «viņš atrodas ilgstošā prombūtnē».

Jaunievēlētais valdes loceklis I. Goļcovs uzņēmumā strādā kopš 2007. gada, ieņemot tāmju – līgumu daļas vadītāja amatu un vēlāk tehniski – ekonomiskā departamenta vadītāja amatu. I. Goļcovs nav a/s Latvijas tilti daļu turētājs.

A. Bočkarjovs no 2008. līdz 2011. gadam bija a/s Latvijas tilti galvenais inženieris, savukārt sākot no 2012. gada līdz šim brīdim viņš pildīja galvenā inženiera departamenta vadītāja amatu. A. Bočkarjovam pieder 421 a/s Latvijas tilti uzrādītāja akcija.

Piektdien, plkst. 21.00 akcijas GAISMAS TILTI ietvaros iedegsies nu jau 215 tilti 155 Latvijas pašvaldībās un 22 simboliskas gaismiņu vietas. Informāciju par akcijas centrālajiem tiltiem meklējiet Latvijas jubilejas dienasgrāmatā www.lv90.lv sadaļā GAISMAS TILTI vai zvanot uzziņu dienestam 1188.

Dodoties uz tiltiem, noteikti neaizmirstiet paņemt līdzi savu lukturīti vai kādu citu gaismas objektu, lai 21.00 kopā ar visu Latviju varētu vienoties vienā Gaismas tiltā. Tāpat būtiski ir paņemt līdzi arī Latvijas Radio, kas dos galveno signālu gaismiņu iedegšanai visā Latvijā.

Ja kāds šovakar nevarēs klātienē piedalīties akcijā Gaismas tilti, tad pasākumus Rīgā, Daugavpilī, Kuldīgā un Valmierā varēs vērot Latvijas Televīzijas 1. kanāla tiešraidē. Arī Latvijas Radio šovakar stundu nodrošinās tiešraidi un 21.00 aicinās visus iedegt lukturīšus. Latvijas Radio studijā būs akcijas Gaismas tilti vēstnese Žanna Dubska, kā arī notiks sazvanīšanās no dažādiem tiltiem Latvijā. Plānots, ka pārējie akcijas Gaismas tilti vēstneši šovakar dosies uz sev tuvajiem tiltiem visā Latvijā – Nora Ikstena gaismu pacels Rīgā uz Akmens tilta, Māra Ķimele – Valmierā, bet Imants Lancmanis - Rundālē.

Neraugoties uz a/s Latvijas kuģniecība vakar paziņoto agrāk ieplānotās akcionāru sapulces pārcelšanu uz 2011. gada 28. janvāri, tomēr tā tika noturēta apsardzes kompānijas TM Security mikroautobusā.

Uzņēmuma izziņotās akcionāru sapulces vietā Kuldīgas rajona Rendas pagasta Lejastiezumos bija ieradušies akcionāru (aptuveni 78% no uzņēmuma apmakstātā pamatkapitāla) pārstāvji, tostarp Latvijas kuģniecības lielākā (49%) akcionāra a/s Ventspils nafta pārstāvis.

Tieši tādēļ arī tika nolemts akcionāru sapulci noturēt. Tās vadīšanu uzņēmās zvērināts advokāts Uģis Grūbe. Sapulcē tika izskatīti visi paredzētie dienaskārtības jautājumi. Akcionāru sapulce nolēma atcelt līdzešinējo Latvijas kuģniecības padomi un tās vietā ievēlēt jaunu. Tā kā neviens cits, izņemot a/s Ventspils nafta no akcionāru pārstāvjiem savus pārstāvjus uz uzņēmuma padomi neizvirzīja, tad tika apstiprināta Latvijas kuģniecības jaunā padome nepilnā (septiņu locekļu) sastāvā. Jaunās Latvijas kuģniecības padomes pirmo sēdi sasaukt tika uzticēts a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājam Saimonam Bodijam. Tāpat nolemts izteikt neuzticību četriem no pieciem pašreizējiem uzņēmuma valdes locekļiem. Latvijas kuģniecības akcionāru sapulces gaitu novēroja arī zvērināts tiesu izpildītājs.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs pieļauj, ka LNT pazaudētās akcijas uzņēmumam tiks atgrieztas. Šodien paredzēta Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulce, kurā varu uzņēmumā, visticamāk, pārņems starptautiskā naftas un gāzes kompānija Vitol Group. Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni ekskluzīvā intervijā Db Šveicē skaidro savu redzējumu uz notiekošo, un norāda, ka VN akciju pārdošana, ko veikusi iepriekšējā LNT vadība, nodarījusi vismaz 100 miljonu Ls zaudējumus.

Jau šopiektdien 27. aprīlī paredzēta Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulce. Kādas ir jūsu prognozes - kas tad īsti notiks 27. aprīlī?

Jāsaka uzreiz - šobrīd ir teju neiespējami precīzi prognozēt, kas varētu notikt VN akcionāru sapulcē. Šobrīd var vienīgi spekulēt un prognozēt aptuvenos procesus. Balstoties uz informāciju, ko esam savākuši pēdējā dienās, jāatzīst, ka šobrīd ir vairākums akciju. Līdz šim vairākums piederējis LNT, tomēr tagad situācija ir kardināli mainījusies, un ar to mums būs jārēķinās akcionāru sapulcē. Vitol

Mums nācās uzzināt, ka pretlikumīgā veidā LNT bijusī vadība - Vladimirs Krastiņš, Vladimirs Solomatins, Mamerts Vaivads - ir pārdevusi divas akciju paketes aptuveni 11% apjomā (1) - pēc būtības tās LNT vienkārši tikušas nozagtas un atņemtas pretēji akcionāru vairākuma interesēm. Pie tam šīs akcijas tika pārdotas par cenu, kas neatbilst to patiesajai vērtībai. (2)

1.Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru pilnsapulce apstiprināja akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" Padomes ziņojumu par 2006.gada darbības rezultātiem.

2.Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru pilnsapulce apstiprināja akciju sabiedrības Liepājas metalurgs 2006.gada pārskatu:

-Neto apgrozījums LVL 192 246 290,-

-Peļņa pēc nodokļiem LVL 9 467 276,-

3.Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru pilnsapulce atbrīvoja Padomes un Valdes locekļus no atbildības par darbību 2006.gadā.

4.Sakarā ar akciju sabiedrības Liepājas metalurgs rekonstrukciju, akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru pilnsapulce nolēma 2006.gada peļņu LVL

9 467 276,- apmērā novirzīt ražošanas attīstībai.

5.Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru pilnsapulce apstiprināja akciju sabiedrības Liepājas metalurgs plānoto budžetu 2007.gadam:

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.